Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS

2002. gada 11. jūlijā ?(1)

Eiropas Savienības pilsonība – Nediskriminācijas princips – Valsts tiesiskais regulējums, kas tiesības uz gaidīšanas pabalstiem valsts pilsoņiem piešķir tikai tad, ja viņi vidējo izglītību ir ieguvuši izglītības iestādē savā dalībvalstī – Valsts pilsonis, kas meklē pirmo darba vietu un kas vidējo izglītību ir ieguvis izglītības iestādē citā dalībvalstī

Lieta C-224/98

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EK līguma 177. pantam (jaunajā redakcijā – EKL 234. pants), ko Tribunal      du      travail      de      Liège iesniedza nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp

Marie-Nathalie D’Hoop

un

Office national d’emploi

prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt EK līguma 48. pantu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 39. pants) un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. pantu.

TIESA

šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. K. Rodrigess Iglesiass [G. C. Rodríguez Iglesias], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann] (referents), F. Makena [F. Macken] un S. fon Bārs [S. von Bahr], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann], D. A. O. Edvards [D. A. O. Edward], A. La Pergola [A. La Pergola], R. Šintgens [R. Schintgen], V. Skouris [V. Skouris], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] un K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans],

ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed],

sekretārs H. fon Holšteins [H. von      Holstein], sekretāra palīgs,

ņemot vērā rakstveida apsvērumus, ko sniedza:

–        M. N. Dūpas [M. N. D’Hoop] vārdā – N. Simars [N. Simar] un M. Strongiloss [M. Strongylos], advokāti,

–        Officenationald’emploi vārdā – Ž. E. Dervels [J.-E. Derwael], advokāts,

–        Beļģijas valdības vārdā – Ž. Devaders [J. Devadder],pārstāvis,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Volfkariuss [M. Wolfcarius] un P. J. Keipers [P. J. Kuijper], pārstāvji,

ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,

noklausījusies M. N. Dūpas, ko pārstāv M. Strongiloss un R. Kaparts [R. Capart], advokāts, Apvienotās Karalistes valdības, ko pārstāv D. Vaijats [D. Wyatt], QC, un Komisijas, ko pārstāv M. Volfkariuss un D. Martins [D. Martin], pārstāvji, mutvārdu paskaidrojumus tiesas sēdē 2001. gada 20. novembrī,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2002. gada 21. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar 1998. gada 17. jūnija spriedumu, ko Tiesa saņēmusi 22. jūnijā, TribunaldutravaildeLiège [Ljēžas Darba lietu tiesa] atbilstoši EK līguma 177. pantam (jaunajā redakcijā – EKL 234. pants) ir uzdevusi Tiesai prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretēt Līguma 48. pantu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 39. pants) un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. pantu.

2        Šis jautājums tiek uzdots strīdā starp M. N. Dūpu un Officenationaldel’emploi (Beļģijas Valsts nodarbinātības birojs, turpmāk tekstā – “ONEM”) attiecībā uz tā lēmumu, ar kuru M. N. Dūpai tika atteikts piešķirt Beļģijas tiesību aktos paredzēto gaidīšanas pabalstu.

 Valsts tiesiskais regulējums

3        Beļģijas tiesiskais regulējums jauniešiem, kas pabeiguši mācības un meklē savu pirmo darba vietu, paredz piešķirt bezdarbnieka pabalstus, kurus sauc par “gaidīšanas pabalstiem”.

4        Šie pabalsti ļauj to saņēmējus uzskatīt par “pilnībā nenodarbinātām personām, kam piešķirts pabalsts,” tā tiesiskā regulējuma nozīmē, kurš attiecas uz nodarbinātību un bezdarbu, un ļauj viņiem iesaistīties īpašās nodarbinātības programmās.

5        Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma par bezdarba tiesisko regulējumu (1991. gada 31. decembra Moniteur belge, 29888. lpp.) 36. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Lai iegūtu tiesības uz gaidīšanas pabalstu, gados jaunam darbiniekam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1)      persona vairs nav obligātās izglītības vecumā;

2)      a) jābūt iegūtai pilna laika vispārējai vidējai izglītībai vai jābūt iegūtai vidējai tehniskai vai profesionālai izglītībai mācību iestādē, ko izveidojusi, atzinusi vai subsidē kāda no kopienām;

[..].”

6        Ar 1996. gada 12. septembra spriedumu lietā C-278/94 Komisija/Beļģija (Recueil, I-4307. lpp.) Tiesa ir atzinusi, ka, gaidīšanas pabalsta piešķiršanai izvirzot priekšnosacījumu, lai Kopienas migrējošo darba ņēmēju, kas dzīvo Beļģijā, apgādībā esošie bērni būtu ieguvuši vidējo izglītību iestādē, kuru subsidē vai ir atzinusi Beļģijas valsts vai kāda tās kopiena, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi saistības, kas tai uzliktas saskaņā ar Līguma 48. pantu un Regulas Nr. 1612/68 7. pantu.

7        Lai valsts tiesisko regulējumu saskaņotu ar Kopienu tiesībām, Karaļa 1996. gada 13. decembra lēmuma (1996. gada 31. decembra Moniteur belge, 32265. lpp.) iepriekš minētā 36. panta 1. punkta pirmās daļas 2. punktā kā h) apakšpunkts tika iekļauts jauns noteikums. Šis noteikums, kas stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī, ir formulēts šādi:

“Lai iegūtu tiesības uz gaidīšanas pabalstu, gados jaunam darbiniekam jāatbilst šādiem kritērijiem:

[..]

2)      [..]

h)      jābūt iegūtai izglītībai vai pabeigtām mācībām citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja vienlaicīgi ir izpildīti šādi priekšnosacījumi:

–        jaunietis uzrāda dokumentus, kas apliecina, ka izglītība vai mācības atbilst tādam pašam līmenim kā iepriekšējos apakšpunktos minētie un ir līdzvērtīgas tiem,

–        pabalsta pieprasīšanas brīdī jaunietis ir migrējoša darba ņēmēja EK līguma 48. panta nozīmē, kas dzīvo Beļģijā, apgādībā esošs bērns;

[..].”

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

8        M. N. Dūpa, kas ir Beļģijas pilsone, vidējo izglītību ieguvusi Francijā, kur viņa 1991. gadā saņēma atestātu par vidējās vispārējās izglītības iegūšanu (baccalauréat). Šis atestāts Beļģijā ir atzīts par līdzvērtīgu apstiprinātam vidējās vispārējās izglītības atestātam, kuram pievienota apstiprināta apliecība par spēju iegūt augstāko izglītību.

9        Pēc tam līdz 1995. gadam Dūpa studēja universitātē Beļģijā.

10      1996. gadā Dūpa no ONEM pieprasīja gaidīšanas pabalstu.

11      Ar 1996. gada 17. septembra lēmumu ONEM atteicās viņai piešķirt gaidīšanas pabalstu, savu lēmumu pamatojot ar to, ka viņa neatbilst Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma 36. panta 1. punkta pirmās daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.

12      Dūpa minēto lēmumu apstrīdēja TribunaldutravaildeLiège, kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Tā kā no Tiesas iepriekš veiktās EK līguma 48. panta un Regulas Nr. 1612/68 7. panta interpretācijas izriet, ka saskaņā ar Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma 36. pantu nevar tikt liegts piešķirt gaidīšanas pabalstu Kopienas migrējoša darba ņēmēja apgādībā esošam studentam, kas ieguvis vidējo izglītību iestādē, kura atrodas nevis Beļģijā, bet citā dalībvalstī, vai šie noteikumi ir interpretējami tā, ka tie turklāt aizliedz Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma 36. pantā paredzēt aizliegumu piešķirt gaidīšanas pabalstu Beļģijas studentam, kas meklē savu pirmo darba vietu un kas ir ieguvis vidējo izglītību iestādē, kas atrodas nevis Beļģijā, bet kādā citā dalībvalstī?”

13      Ar 1998. gada 22. jūlija un 11. septembra vēstulēm TribunaldutravaildeLiège informēja Tiesu, ka CourdetravaildeLiège [Ljēžas Augstākā darba lietu tiesa] (Beļģija) ir iesniegta apelācijas sūdzība par šo spriedumu, un pieprasīja apturēt tiesvedību Tiesā, ņemot vērā, ka minētajai apelācijas sūdzībai piemīt apturoša iedarbība.

14      2001. gada 23. martā Tiesa tika informēta, ka ar 2001. gada 16. marta spriedumu minētā tiesa, kurā iesniegta apelācijas sūdzība, apstiprinājusi lēmumu par prejudiciāla jautājuma uzdošanu. Tādējādi Tiesā 2001. gada 26. martā tika turpināta lietas izskatīšana.

15      No Cour de travail de Liège taisītā sprieduma izriet, ka minētajā tiesā ONEM norādīja, ka Dūpa neatbilst otrajam nosacījumam, kas paredzēts ar Karaļa 1996. gada 13. decembra lēmumu grozītā Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma 36. panta 1. punkta pirmās daļas 2. punkta h) apakšpunktā. Šajā sakarā minētā tiesa nosprieda, ka, kaut arī jaunais Karaļa 1991. gada 25. novembra lēmuma noteikums stājies spēkā tikai 1997. gada 1. janvārī, t.i., pēc tam, kad tika pieprasīts gaidīšanas pabalsts, tas, “ņemot vērā [Tiesas] judikatūru [..], būtu jāpiemēro šajā gadījumā, lietas dalībniekiem neceļot iebildumus šajā sakarā”.

 Par prejudiciālo jautājumu

16      Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Kopienu tiesības liedz dalībvalstij atteikties piešķirt kādam no saviem pilsoņiem – studentam, kas meklē savu pirmo darba vietu, – gaidīšanas pabalstu tikai tādēļ, ka šis students ir ieguvis vidējo izglītību kādā citā dalībvalstī.

 Par Līguma 48. panta un Regulas Nr. 1612/68 piemērojamību

17      Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa jau iepriekš ir nospriedusi, ka jauniešiem, kas meklē savu pirmo darba vietu, paredzētais gaidīšanas pabalsts ir uzskatāms par sociālu priekšrocību Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkta nozīmē (1985. gada 20. jūnija spriedums lietā 94/84 Deak, Recueil, 1873. lpp., 27. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Beļģija, 25. punkts).

18      Tomēr atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību saistīto Kopienu tiesību piemērošanai attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, kas attiecas uz bezdarba apdrošināšanu, ir nepieciešams, lai persona, kura atsaucas uz minēto brīvību, jau būtu iepriekš iesaistījusies darba tirgū, veicot reālu un efektīvu profesionālo darbību, saskaņā ar kuru tai bijis piešķirts darba ņēmēja statuss Kopienu tiesību nozīmē (attiecībā uz gaidīšanas pabalsta piešķiršanu skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Beļģija, 40. punkts). Saskaņā ar definīciju par tādu nav uzskatāms gadījums, kad jaunieši meklē savu pirmo darba vietu (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Beļģija, 40. punkts).

19      Atbildot uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu, Dūpa norādīja, ka laika posmā, kad viņa mācījās un ieguva vidējo izglītību Francijā, viņas vecāki turpināja dzīvot Beļģijā.

20      No tā izriet, ka Dūpa nevar atsaukties ne uz tiesībām, kas migrējošiem darba ņēmējiem piešķirtas ar Līguma 48. pantu un Regulu Nr. 1612/68, ne arī uz atvasinātajām tiesībām, kuras ar minēto regulu piešķirtas šādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem.

 Par to Līguma noteikumu piemērojamību, kas attiecas uz Savienības pilsonību

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

21      Tiesas sēdē Dūpa un Komisija izskatīja Tiesai uzdoto jautājumu, ņemot vērā Līguma noteikumus, kas attiecas uz Savienības pilsonību. Tās norādīja, ka Dūpa kā kādas dalībvalsts pilsone, kas likumīgi uzturējusies citas dalībvalsts teritorijā, lai tur mācītos, ietilpst to personu lokā, kam minētie noteikumi ir piemērojami. Šajā sakarā saskaņā ar minētajiem noteikumiem Dūpa var izmantot tiesības, kas EK līguma 8. pantā (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 17. pants) piešķirtas saistībā ar Savienības pilsoņa statusu, ieskaitot EK līguma 6. pantā (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 12. pants) paredzētās tiesības netikt pakļautam diskriminācijai pilsonības dēļ Līguma materiālās piemērošanas jomā.

22      Apvienotās Karalistes valdība apstrīdēja iepriekš minētos argumentus. Tā uzskata, ka tikai pats fakts par likumīgu uzturēšanos citā dalībvalstī neļauj Kopienas pilsonim atsaukties uz Līguma noteikumiem par Savienības pilsonību. Arī veiktajai darbībai jāietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā. Par tādu varētu uzskatīt gadījumu, kad Dūpa būtu uzturējusies Francijā, lai tur iegūtu profesionālo izglītību. Turpretim par tādu nevar uzskatīt gadījumu, kad Dūpa ieguvusi vispārējo izglītību Francijā.

 Tiesas vērtējums


 Par to Līguma noteikumu piemērojamību laikā, kas attiecas uz Savienības pilsonību

23      ONEM savu atteikumu piešķirt Dūpai gaidīšanas pabalstu, ko viņa pieprasīja 1996. gadā, pamatoja ar to, ka viņa savu vidējo izglītību ieguvusi Francijā. Tā kā minētais gadījums noticis 1991. gadā, ir jāpārbauda, vai diskrimināciju, uz kuru atsaucas Dūpa, var izvērtēt, ņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz Savienības pilsonību un kas stājās spēkā vēlāk.

24      Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka pamata lieta nav saistīta ar to Kopienu tiesībās sastopamo tiesību atzīšanu, kas, iespējams, iegūtas, pirms stājās spēkā noteikumi, kuri attiecas uz Savienības pilsonību, bet gan ar atsaukšanos uz pašreizēju Savienības pilsoņa diskrimināciju.

25      Noteikumi, kas attiecas uz Savienības pilsonību, ir piemērojami kopš to stāšanās spēkā. Tādēļ ir jāuzskata, ka tie jāpiemēro iepriekš radušos situāciju pašreizējām sekām (šajā sakarā skat. 2000. gada 30. novembra spriedumu lietā C-195/98 ÖsterreichischerGewerkschaftsbund, Recueil, I-10497. lpp., 54. un 55. punkts, kā arī 2002. gada 18. aprīļa spriedumu lietā C-290/00 Duchon, Recueil, I-3567. lpp., 43. un 44. punkts).

26      No tā izriet, ka diskrimināciju, uz ko atsaucas Dūpa, var izvērtēt, ņemot vērā minētos noteikumus.

 Par to Līguma noteikumu, kas attiecas uz Savienības pilsonību, piemērojamību personām un materiālo piemērojamību

27      Līguma 8. pants piešķir Savienības pilsoņa statusu visām personām, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība. Tā kā Dūpai ir dalībvalsts pilsonība, viņai ir piešķirts minētais statuss.

28      Savienības pilsoņa statuss paredzēts kā dalībvalstu pilsoņu pamatstatuss, kas ļauj dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas līdzīgā situācijā, pieprasīt uz viņiem attiecināt tādu pašu tiesisko režīmu kā uz attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem jomā, kurā ir piemērojams Līgums, neatkarīgi no viņu pilsonības un, neierobežojot šajā nolūkā skaidri paredzētus izņēmumus (2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-184/99 Grzelczyk, Recueil, I-6193. lpp., 31. punkts).

29      To situāciju skaitā, kas ietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā, ietilpst situācijas, kuras saistītas ar Līgumā garantēto pamatbrīvību īstenošanu, it īpaši tās, kas saistītas ar EK līguma 8.a pantā (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 18. pants) paredzēto pārvietošanās un uzturēšanās brīvību dalībvalstu teritorijā (1998. gada 24. novembra spriedums lietā C-274/96 Bickel un Franz, Recueil, I-7637. lpp., 15. un 16. punkts, kā arī iepriekš minētais spriedums lietā Grzelczyk, 33. punkts).

30      Ja uz Savienības pilsoni visās dalībvalstīs būtu jāattiecina tāds pats tiesiskais režīms kā tas, kāds tiek piemērots attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas līdzīgā situācijā, ar pārvietošanās brīvību nebūtu saderīgs fakts, ka Savienības pilsonis kādā dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, atrastos mazāk labvēlīgā situācijā nekā tā, kurā viņš atrastos tad, ja nebūtu izmantojis Līgumā paredzētās iespējas attiecībā uz pārvietošanās brīvību.

31      Minētās iespējas nebūtu pilnībā efektīvas, ja kādas dalībvalsts pilsoni no to izmantošanas varētu atturēt šķēršļi, ko, viņam atgriežoties savā izcelsmes valstī, radījuši tiesību akti, kuros paredzēts sods par to, ka viņš tās izmantojis (šajā sakarā skat. 1992. gada 7. jūlija spriedumu lietā C-370/90 Singh, Recueil, I-4265. lpp., 23. punkts).

32      Šis apsvērums ir īpaši svarīgs izglītības jomā. Kopienas darbības mērķos ietilpst EK līguma 3. panta p) punktā (jaunajā redakcijā – EKL 3. panta 1. punkta q) apakšpunkts) paredzētais mērķis veicināt kvalitatīvu izglītību un apmācības. Saskaņā ar EK līguma 126. panta 2. punkta otro ievilkumu minētajiem veicināšanas pasākumiem ir jābūt vērstiem it īpaši uz studentu un mācībspēku mobilitātes sekmēšanu.

33      Situācijā, kāda sastopama pamata lietā, valsts tiesiskais regulējums ievieš atšķirīgu attieksmi pret Beļģijas pilsoņiem, kas vidējo izglītību pilnībā ieguvuši Beļģijā, un tiem, kuri, izmantojot savu pārvietošanās brīvību, atestātu par vidējo izglītību ieguvuši kādā citā dalībvalstī.

34      Gaidīšanas pabalsta piešķiršanai izvirzot nosacījumu, lai persona pieprasīto atestātu būtu ieguvusi Beļģijā, valsts tiesiskais regulējums tādējādi nostāda neizdevīgākā stāvoklī dažus savus pilsoņus tikai tāpēc, ka viņi izmantojuši savu pārvietošanās brīvību, lai iegūtu izglītību kādā citā dalībvalstī.

35      Šāda nevienlīdzīga attieksme ir pretrunā principiem, uz kuriem pamatojas Savienības pilsoņa statuss, proti, garantijai par tāda paša tiesiskā režīma piemērošanu, izmantojot pārvietošanās brīvību.

36      Minētais nosacījums varētu būt attaisnojams tikai tad, ja tas balstīts uz apsvērumiem, kas ir objektīvi neatkarīgi no attiecīgās personas pilsonības un kas ir samērīgi ar valsts tiesībās paredzēto leģitīmo mērķi (iepriekš minētais spriedums lietā Bickel un Franz, 27. punkts).

37      Ne Beļģijas valdība, ne ONEM šajā sakarā nav iesnieguši apsvērumus.

38      Beļģijas tiesiskajā regulējumā paredzēto gaidīšanas pabalstu, kas ļauj to saņēmējiem iesaistīties īpašās nodarbinātības programmās, mērķis ir veicināt jauniešu pāreju no izglītības ieguves uz darba tirgu. Šajā gadījumā pamatota ir valsts likumdevēja vēlme nodrošināt reālu saikni starp minēto pabalstu pieprasītāju un attiecīgo ģeogrāfisko darba tirgu.

39      Tomēr vienam pašam nosacījumam, kas attiecas uz vietu, kurā iegūts atestāts par vidējās izglītības ieguvi, piemīt pārāk vispārīgs un izslēdzošs raksturs. Ar to nepamatoti priekšplānā tiek izvirzīts viens elements, kas nebūt neliecina par gaidīšanas pabalsta pieprasītāja reālu un faktisku saikni ar ģeogrāfisko darba tirgu, izslēdzot visus pārējos raksturīgos elementus. Tādējādi tas pārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai.

40      Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild tā, ka Kopienu tiesības nepieļauj to, ka dalībvalsts atsakās kādam tās pilsonim – studentam, kas meklē savu pirmo darba vietu, – piešķirt gaidīšanas pabalstu tikai tādēļ, ka šis students savu vidējo izglītību ieguvis kādā citā dalībvalstī.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Beļģijas un Apvienotās Karalistes valdībai, kā arī Komisijai, kura iesniegusi Tiesai savus apsvērumus, nav atlīdzināmi. Šī tiesvedība attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā ir stadija procesā, kuru izskata valsts tiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA

attiecībā uz jautājumu, ko tai ar 1998. gada 17. jūnija spriedumu iesniegusi Tribunal      du      travail      de      Liège, nospriež:

Kopienu tiesības nepieļauj, ka dalībvalsts atsakās kādam tās pilsonim – studentam, kas meklē savu pirmo darba vietu, – piešķirt gaidīšanas pabalstu tikai tādēļ, ka šis students savu vidējo izglītību ir ieguvis kādā citā dalībvalstī.

Rodríguez Iglesias

Jann

Macken

von Bahr

Gulmann

Edward

La Pergola

Schintgen

Skouris

Cunha Rodrigues

 

      Timmermans

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2002. gada 11. jūlijā.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

R. Grass

 

      G. C. Rodríguez Iglesias

1? Tiesvedības valoda – franču.