Lieta C-193/04
Fazenda Pública
pret
Organon Portuguesa - Produtos Químicos e Farmacêuticos Lda
(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Direktīva 69/335/EEK – Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavināšana
Sprieduma kopsavilkums
Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām
(Padomes Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Direktīva 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Direktīvu 85/303, neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar ko paredz par notariāla akta, ar ko apliecina kapitāla daļu atsavināšanu, kas nav saistīts ar kapitāla palielināšanu, noformēšanu iekasēt nodevas, kas noteiktas saskaņā ar nemainīgu likmi un/vai saskaņā ar atsavināto daļu vērtību.
Līdz ar to tāds nodoklis, ko veido šāda veida nodevas, izriet no Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma, kas ļauj iekasēt nodokli, ja tiek atsavināti vērtspapīri, un tādējādi to iekasēšana nav pretrunā Direktīvai. Tas apstāklis, ka šo nodevu summas pieaug tieši un bez ierobežojumiem proporcionāli atsavināto kapitāla daļu vērtībai, neietekmē šo secinājumu, jo Direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts, paredzot, ka šajā noteikumā paredzētie nodokļi var tikt “uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai ne”, atstāj dalībvalstīm iespēju brīvi noteikt šo likmi.
(sal. ar 21.–25. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2006. gada 7. septembrī (*)
Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Direktīva 69/335/EEK – Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavināšana
Lieta C-193/04
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 17. martā un Tiesā reģistrēts 2004. gada 26. aprīlī, tiesvedībā
Fazenda Pública
pret
Organon Portuguesa – Produtos Químicos e Farmacêuticos Lda,
piedaloties
Ministério Público.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], E. Juhāss [E. Juhász] (referents) un E. Levits,
ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl],
sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 12. maijā,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Organon Portuguesa vārdā – Produtos Químicos e Farmacêuticos Lda, I. Vjeira [I. Vieira], advogada,
– Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes] un A. F. Fereira [A. F. Ferreira], pārstāvji,
– Vācijas valdības vārdā – A. Tīmane [A. Tiemann], pārstāve,
– Spānijas valdības vārdā F. Diess Moreno [F. Díez Moreno], pārstāvis,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā L. Strēma [L. Ström], G. Braga da Kruss [G. Braga da Cruz] un M. Afonso [M. Afonso], pārstāvji,
ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 69/335”), 4. panta 3. punkta, 10. panta c) punkta un 12. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Fazenda Pública (Valsts kase) un sabiedrību Organon Portuguesa – Produtos Químicos e Farmacêeticos Lda (turpmāk tekstā – “Organon Portuguesa”) par atlīdzību par notariāla akta noformēšanu, ar ko apliecina kapitāla daļu atsavināšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Direktīvas 69/335 pirmajā apsvērumā ir atsauce uz EEK līguma mērķi veicināt kapitāla brīvu apriti, lai radītu ekonomisku savienību, kuras pamatiezīmes ir līdzīgas atsevišķu valstu iekšējā tirgus pamatiezīmēm.
4 Direktīvas 69/335 otrajā apsvērumā ir konstatēts, ka netiešie nodokļi, kas ir spēkā dalībvalstīs kapitāla piesaistīšanai, rada diskrimināciju, divkāršu nodokļu uzlikšanu un atšķirības, kas traucē kapitāla brīvu apriti, ir jānovērš, saskaņojot nodokļus.
5 Šajā sakarā Direktīvas 69/335 sestajā un septītajā apsvērumā ir konstatēta nepieciešamība, ka kopējā tirgū uzņēmējsabiedrību kapitāla piesaistīšanas nodoklis būtu jāiekasē tikai vienreiz visās dalībvalstīs vienādā līmenī un būtu jāsaskaņo gan attiecībā uz tā struktūru, gan tā likmēm. Visbeidzot šīs pašas direktīvas astotais apsvērums paredz atcelt visus citus netiešos nodokļus, kam ir tādas pašas pamatiezīmes kā kapitāla nodoklim.
6 Saskaņā ar Direktīvas 69/335 1. pantu “[d]alībvalstis par kapitāla iemaksām kapitāla sabiedrībās iekasē nodokli, kas ir saskaņots [..]”.
7 Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkts noteic darījumu uzskaitījumu, sakarā ar kuriem iekasē kapitāla nodokli. Šie darījumi būtībā attiecas gan uz kapitāla sabiedrības izveidošanu šīs direktīvas izpratnē, gan uz kapitāla palielināšanu šādā sabiedrībā. Šī panta 3. punkts ir izteikts šādi:
“Izveidošana 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē neparedz nekādas pārmaiņas kapitāla sabiedrības dibināšanas dokumentā vai nolikumā, un jo īpaši:
a) kapitāla sabiedrības pārveidošanu par cita tipa kapitāla sabiedrību;
b) tādas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, ja, uzliekot kapitāla nodokli, abās dalībvalstīs to uzskata par kapitāla sabiedrību;
c) kapitāla sabiedrības mērķu maiņu;
d) kapitāla sabiedrības pastāvēšanas termiņa paildzinājumu.”
8 Saskaņā ar Direktīvas 69/335 10. pantu:
“Neskaitot kapitāla nodokli, dalībvalstis no uzņēmējsabiedrībām, apvienībām vai juridiskām personām, kas darbojas, lai gūtu peļņu, neiekasē nekādus nodokļus:
a) par 4. pantā minētiem darījumiem;
b) par iemaksām, aizdevumiem vai pakalpojumu sniegšanu, kas pieder pie 4. pantā minētiem darījumiem;
c) par reģistrāciju vai kādām citām uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgām formalitātēm, kas uz uzņēmējsabiedrībām, apvienībām vai juridiskām personām, kuras darbojas, lai gūtu peļņu, attiecas to juridiskās formas dēļ.”
9 Direktīvas 69/335 11. pants noteic:
“Dalībvalstis neuzliek nekādus nodokļus:
a) akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem [..];
[..].”
10 Visbeidzot Direktīvas 69/335 12. pants paredz:
“Neatkarīgi no 10. un 11. panta dalībvalstis var iekasēt:
a) vērtspapīru pārvedumu nodokļus, neatkarīgi no tā, vai nodokļi ir uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai nē;
[..]
e) nodokļus, ko maksā kā algu vai samaksu;
[..].”
Valsts tiesiskais regulējums
11 Saskaņā ar Komercsabiedrību kodeksa 228. panta 1. punktu un Notariāta kodeksa 80. panta 2. punkta h) apakšpunktu kapitāla sabiedrības kapitāla daļu atsavināšana ir formāli jānostiprina ar notariālu aktu. Nodevas par šāda notariāla akta noformēšanu tiek noteiktas saskaņā ar notariālo nodevu tarifu, kas apstiprināts ar 1998. gada 25. novembra lēmumu Nr. 996/98 (1998. gada 25. novembra Diário da República I, B sērija, Nr. 273, turpmāk tekstā – “Tarifs”). Šo atlīdzību veido fiksēta summa (Tarifa 4. pants) un mainīga summa, kas aprēķināta no darījuma kopējās vērtības (Tarifa 5. panta 1. punkts).
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
12 No lietas materiāliem izriet, ka Organon Portuguesa, saskaņā ar Portugāles tiesībām izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas līdz ar to ir kapitāla sabiedrība Direktīvas 69/335 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ar 2001. gada 25. oktobrī kādā Lisabonas notariālā birojā noformētu notariālu aktu ir apliecinājusi kapitāla daļu atsavināšanu. Šī atsavināšana nebija saistīta ar šīs sabiedrības kapitāla palielināšanu.
13 Lai noformētu šo notariālo aktu, ko prasa iepriekš minētais tiesiskais regulējums, un pamatojoties uz tajā noteikto aprēķina metodi, Organon Portuguesa bija jāpārskaita notariālās nodevas par kopējo summu PTE 2 577 150.
14 Tribunal Tributário de Primeira Instância (Pirmās instances nodokļu tiesa, Lisabona) atzina prasību, ko šajā tiesā iesniedza Organon Portuguesa par šo notariālo nodevu piemērošanu. Apstrīdot šo spriedumu, Fazenda Pública to pārsūdzēja Supremo Tribunal Administrativo, kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai uz atlīdzību, ko iekasē par sabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas notariālu apstiprinājumu, attiecas [Direktīvas 69/335] 4. panta 3. punkta noteikumi?
2) Vai Tarifa [..] 5. panta 1. punkts, skatīts kopā ar 3. panta c) punktu, redakcijā, kāda bija spēkā lietā apskatāmo faktu brīdī, ciktāl tas paredz, ka atlīdzības par kapitāla daļu atsavināšanas notariālu apstiprinājumu apmēru nosaka atsavināto daļu vērtība, neparedzot summas maksimālo apmēru un neņemot vērā sniegtā pakalpojuma vērtību, ir saderīgs ar [..] Direktīvas 69/335 10. panta c) punktu un 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu?”
Par prejudiciāliem jautājumiem
15 Ar jautājumiem, kas būtu jāizskata vienlaicīgi, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 69/335 noteikumi aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietas pamatā, ar ko paredz par notariāla akta noformēšanu, ar ko apliecina kapitāla daļu atsavināšanu, kas nav saistīta ar kapitāla palielināšanu, nodevu iekasēšanu, kas noteiktas tikai pēc atsavināto daļu vērtības, neparedzot summas maksimālo apmēru un neņemot vērā sniegtā pakalpojuma vērtību.
16 Tiesa aprobežojas ar to Direktīvas 69/355 noteikumu pārbaudi, kas ir svarīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi iesniedzējtiesai.
17 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru nodevas, kas iekasētas par notariāla akta noformēšanu par darījumu, uz ko attiecas Direktīva 69/335 tādā sistēmā kā tā, kas ir pamata lietas pamatā un ko raksturo fakts, ka notāri ir valsts ierēdņi un ka nodevas daļēji tiek pārskaitītas valstij tās darbību finansēšanai, ir nodoklis šīs direktīvas izpratnē (1999. gada 29. septembra spriedums lietā C-56/98 Modelo, Recueil, I-6427. lpp., 23. punkts, un 2000. gada 21. septembra spriedums lietā C-19/99 Modelo, Recueil, I-7213. lpp., 23. punkts).
18 Ar Direktīvas 69/335 11. panta a) punktu ir aizliegti nodokļi, lai kāda būtu to forma, akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem, neatkarīgi no tā, kas tos emitē.
19 Šis noteikums vienlīdz attiecas uz nodokļiem, kas uzlikti attiecībā uz būtiskam formalitātēm, kas saistītas ar kapitāla daļu atsavināšanu, tādām kā notariālās nodevas, kas aplūkotas pamata lietā.
20 Tomēr Direktīvas 69/335 12. pants paredz izņēmumus no tās 10. un 11. panta noteikumiem. Šo izņēmumu starpā figurē 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā “vērtspapīru pārvedumu nodokļ[i], neatkarīgi no tā, vai nodokļi ir uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai ne”. Ir zināms, ka kapitāla daļu atsavināšana izriet no jēdziena vērtspapīri.
21 Šajā sakarā no Tiesas pastāvīgās judikatūras (1998. gada 17. decembra spriedums lietā C-236/97 Codan, Recueil, I-8679. lpp., 31. punkts, un 2004. gada 5. februāra rīkojums lietā C-357/02 SONAE Distribuição, Krājumā nav publicēts, 23. punkts) izriet, ka Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts ļauj iekasēt nodokli, ja tiek atsavināti vērtspapīri, neatkarīgi no tā, vai emitantsabiedrība ir iekļauta biržu sarakstos un vai šīs daļas ir atsavinātas biržā, vai atsavinātas tieši no personas, kas nodod īpašuma tiesības, tiesību pārņēmējam.
22 Līdz ar to tāds nodoklis kā tas, ko veido nodevas, kas ir pamata lietas pamatā, izriet no Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma, un tādējādi to iekasēšana nav pretrunā Direktīvai.
23 Ir jāpiebilst šajā sakarā, ka apstāklis, ka šo nodevu summas pieaug tieši un bez ierobežojumiem proporcionāli atsavināto kapitāla daļu vērtībai, neietekmē šo secinājumu (iepriekš minētais rīkojums lietā SONAE Distribuição, 25. punkts).
24 Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts, paredzot, ka šajā noteikuma paredzētie nodokļi var tikt “uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai ne”, atstāj dalībvalstīm iespēju brīvi noteikt šo likmi. Turklāt šie nodokļi nav paredzēti kā finansiāla atlīdzība par sniegtu pakalpojumu tādējādi, ka to summai nav jābūt saistītai ar šī pakalpojuma izmaksām un ka judikatūrā noteiktie kritēriji (skat. it īpaši 2001. gada 21. jūnija spriedumu lietā C-206/99 SONAE, Recueil, I-4679. lpp., 32.–34. punkts un tajos minētā judikatūra), lai nošķirtu nodevas, kas ir atlīdzība Direktīvas 69/335 izpratnē, no tām, kas neietilpst šajā kategorijā, tām nav piemērojami (iepriekš minētais rīkojums lietā SONAE Distribuição, 26. un 27. punkts).
25 Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīva 69/335 neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar ko paredz par notariāla akta, ar ko apliecina kapitāla daļu atsavināšanu, kas nav saistīta ar kapitāla palielināšanu, noformēšanu iekasēt nodevas, kas noteiktas saskaņā ar nemainīgu likmi un/vai saskaņā ar atsavināto daļu vērtību.
Par tiesāšanās izdevumiem
26 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar ko paredz par notariāla akta, ar ko apliecina kapitāla daļu atsavināšanu, kas nav saistīts ar kapitāla palielināšanu, noformēšanu iekasēt nodevas, kas noteiktas saskaņā ar nemainīgu likmi un/vai saskaņā ar atsavināto daļu vērtību.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – portugāļu.