Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)

2006. gada 30. maijā (*)

Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – Automašīnu izpirkuma noma – Aizliegums vienā dalībvalstī izmantot transportlīdzekli, kas pieder citā dalībvalstī reģistrētai līzinga sabiedrībai un kas reģistrēts šajā valstī – Pastāvīga izmantošana pirmās dalībvalsts teritorijā

Lieta C-435/04

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Cour de cassation (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 6. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 14. oktobrī, kriminālprocesā pret

Sébastien Victor Leroy.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Šīmans [K. Schiemann], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric] (referente) un E. Levits,

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

nolēmusi izdot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmo daļu,

uzklausījusi ģenerāladvokāti,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz EKL 49.–55. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu pret Leroju [Leroy], kura dzīvesvieta ir Beļģijā, sakarā ar to, ka viņš Beļģijā brauca ar transportlīdzekli, kas nebija reģistrēts šajā dalībvalstī un kam nebija numura zīmes, kuru piešķir, veicot [tiesību aktos] paredzēto reģistrāciju.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3        EKL 49. panta pirmajā daļā ir noteikts:

“Kā paredz še turpmāk izklāstītie noteikumi, Kopienā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā Kopienas valstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai.”

 Valsts tiesiskais regulējums

4        Karaļa 2001. gada 20. jūlija lēmuma par transportlīdzekļu reģistrāciju (2001. gada 8. augusta Moniteur belge, 27031. lpp.) 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Transportlīdzekli Beļģijā var izmantot tikai tad, ja tas ir reģistrēts un ja tam ir numura zīme, kuru piešķir, veicot reģistrāciju.”

5        Šī lēmuma 3. pantā ir noteikts:

“1. Personas, kuru dzīvesvieta ir Beļģijā, reģistrē transportlīdzekļus, ko tās vēlas izmantot Beļģijā kā transportlīdzekļus, kas paredzēti 6. pantā, pat ja šie transportlīdzekļi jau ir reģistrēti ārvalstī.

[..]

2. Tomēr turpmāk minētajos gadījumos nav obligāti jāreģistrē Beļģijā transportlīdzekļi, kas reģistrēti ārvalstī un ko izmanto personas, kas minētas 1. punktā:

1) transportlīdzeklis, ko ārvalsts nomas uzņēmums ne ilgāk kā uz četrdesmit astoņām stundām nodod kādas Beļģijas pašvaldības iedzīvotāju reģistrā ierakstītas fiziskas personas rīcībā vai Beļģijas komercreģistrā ierakstītas juridiskas personas rīcībā;

[..].”

6        Karaļa 1968. gada 16. marta lēmuma par likumu par ceļu policiju koordinēšanu (1968. gada 27. marta Moniteur belge, 3145. lpp.) 29. pantā ir ietverta sodu sistēma.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

7        Lerojs, kura dzīvesvieta ir Beļģijā, saskaņā ar karaļa 2001. gada 20. jūlija lēmuma 2. panta 1. punktu un karaļa 1968. gada 16. marta lēmuma 29. pantu tika sodīts par to, ka viņš Beļģijā brauca ar transportlīdzekli, kas nebija reģistrēts šajā dalībvalstī un kam nebija numura zīmes, kuru piešķir, veicot [tiesību aktos] paredzēto reģistrāciju.

8        Viņš atzina, ka ir galvenais šī Luksemburgas Lielhercogistē reģistrētajai līzinga sabiedrībai piederošā transportlīdzekļa izmantotājs. Viņš neapgalvoja, ka minētais transportlīdzeklis tiek izmantots profesionālās darbības veikšanai dalībvalsts teritorijā ārpus viņa dzīvesvietas dalībvalsts.

9        Saņēmusi Leroja [apelācijas] sūdzību, Cour de cassation (Kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai 49.–55. pants 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vienā dalībvalstī, kas aizliedz personai, kura dzīvo un strādā minētajā valstī, izmantot tās teritorijā transportlīdzekli, kas pieder līzinga sabiedrībai otrā dalībvalstī, ja minētais transportlīdzeklis nav reģistrēts pirmajā valstī, kaut arī tas ir reģistrēts otrā valstī?”

 Par prejudiciālo jautājumu

10      Atbilstoši Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmajai daļai, ja atbilde uz prejudiciālā kārtā uzdotu jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa var izdot motivētu rīkojumu.

11      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 49. pants liedz piemērot jebkādu valsts tiesisko regulējumu, kurš bez objektīva iemesla ierobežo pakalpojumu sniedzēja iespēju faktiski izmantot šo brīvību (it īpaši skat. 2002. gada 21. marta spriedumu lietā C-451/99 Cura Anlagen, Recueil, I-3193. lpp., 29. punkts). Turklāt pakalpojumu sniegšanas brīvība attiecas gan uz pakalpojumu sniedzēju, gan saņēmēju (2004. gada 13. jūlija spriedums lietā C-429/02 Bacardi France, Krājums, I-6613. lpp., 31. punkts).

12      Ir skaidrs, ka pienākums ar izpirkuma nomu no citā dalībvalstī reģistrēta uzņēmuma iegūtus transportlīdzekļus reģistrēt tajā dalībvalstī, kurā tos izmanto, padara pārrobežu izpirkuma nomas darbības sarežģītākas (iepriekš minētais spriedums lietā Cura Anlagen, 37. punkts). Reģistrācijas pienākums nezaudē šķēršļa raksturu tādēļ, ka citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība var reģistrēt transportlīdzekli Beļģijā uz sava vārda, pat ja tā tur nav reģistrēta (2005. gada 15. decembra spriedums apvienotajās lietās C-151/04 un C-152/04 Nadin u.c., Krājums, I-11203. lpp., 38. punkts).

13      Saistībā ar iespējamo reģistrācijas pienākuma pamatojumu Tiesa tiesību aktus, par kuriem ir šī lieta, jau ir aplūkojusi spriedumā iepriekš minētajā lietā Nadin u.c. Attiecībā uz EKL 43. pantu Tiesa minētā sprieduma 55. punktā ir atzinusi, ka šī tiesību norma neļauj pieņemt tādus tiesību aktus vienā dalībvalstī, ar ko pašnodarbinātai personai, kuras dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī, tiek uzlikts pienākumus tajā reģistrēt transportlīdzekli, kas pieder sabiedrībai, kura ir tās darba devēja, un ko šī citā dalībvalstī reģistrētā sabiedrība ir nodevusi tās lietošanā, ja sabiedrības transportlīdzeklis nav nedz paredzēts pastāvīgai izmantošanai galvenokārt pirmajā dalībvalstī, nedz arī faktiski tiek izmantots šādā veidā.

14      Līdzīgi EKL 49. panta pirmā daļa neļauj ar tādiem valsts tiesību aktiem vienā dalībvalstī, par kādiem ir pamata lieta, uzlikt personai, kuras dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī, pienākumu tajā reģistrēt transportlīdzekli, kas tiek nomāts no citā dalībvalstī reģistrētas līzinga sabiedrības, ja minētais transportlīdzeklis nav nedz paredzēts pastāvīgai izmantošanai galvenokārt pirmajā dalībvalstī, nedz arī faktiski tiek izmantots šādā veidā.

15      Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē attiecīgā nomas līguma ilgums un veids, kādā faktiski tiek izmantots nomas ceļā iegūtais transportlīdzeklis (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Nadin u.c., 42. punkts).

16      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 49.–55. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vienā dalībvalstī, par kādu ir pamata lieta, kas aizliedz personai, kura dzīvo un strādā minētajā valstī, izmantot tās teritorijā transportlīdzekli, ko tā nomā no citā dalībvalstī reģistrētas līzinga sabiedrības, ja minētais transportlīdzeklis nav reģistrēts pirmajā valstī un ir paredzēts pastāvīgai izmantošanai galvenokārt pirmajā dalībvalstī vai faktiski tiek izmantots šādā veidā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

17      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

EKL 49.–55. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vienā dalībvalstī, par kādu ir pamata lieta, kas aizliedz personai, kura dzīvo un strādā minētajā valstī, izmantot tās teritorijā transportlīdzekli, ko tā nomā no citā dalībvalstī reģistrētas līzinga sabiedrības, ja minētais transportlīdzeklis nav reģistrēts pirmajā valstī un ir paredzēts pastāvīgai izmantošanai galvenokārt pirmajā dalībvalstī vai faktiski tiek izmantots šādā veidā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – franču.