Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-520/04

Tiesvedība, ko ierosinājusi

Pirkko Marjatta Turpeinen

(Korkein hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Personu brīva pārvietošanās – Ienākuma nodoklis – Vecuma pensija – Lielāka nodokļa piemērošana pensionāriem, kas dzīvo citā dalībvalstī

Sprieduma kopsavilkums

1.        Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Līguma noteikumi – Piemērojamība personām

(EKL 39. pants)

2.        Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Nodokļu tiesību akti

(EKL 18. pants)

1.        Uz EKL 39. pantā garantētajām tiesībām brīvi pārvietoties nevar atsaukties personas, kuras savu profesionālo darbību ir veikušas savas pilsonības dalībvalstī un tikai pēc aiziešanas pensijā ir izmantojušas savas tiesības uzturēties citā dalībvalstī, turklāt bez jebkāda nolūka strādāt tajā algotu darbu.

(sal. ar 16. punktu)

2.        EKL 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ienākuma nodoklis no vecuma pensijas, ko attiecīgās dalībvalsts iestāde pārskaita personai, kas dzīvo citā dalībvalstī, dažos gadījumos pārsniedz nodokli, kāds būtu jāmaksā, ja šī persona dzīvotu pirmajā no minētajām dalībvalstīm, ja šī pensija veido minētās personas visus vai gandrīz visus ienākumus.

Valsts tiesiskais regulējums, kas nelabvēlīgākā stāvoklī nostāda atsevišķus savus pilsoņus tikai tādēļ, ka viņi ir izmantojuši savu brīvību pārvietoties un uzturēties citā dalībvalstī, izraisītu arī nevienlīdzīgu attieksmi, kas ir pretrunā principiem, uz kuriem pamatojas Savienības pilsoņa statuss, proti, vienlīdzīgas tiesiskās attieksmes garantija, izmantojot pārvietošanās brīvību.

Ir tiesa, ka tiešo nodokļu jomā rezidentu un nerezidentu stāvoklis parasti nav salīdzināms. Tomēr tiktāl, ciktāl vienā dalībvalstī izmaksātā vecuma pensija veido visus vai gandrīz visus pensionāru nerezidentu ienākumus, šādas personas attiecībā uz ienākuma nodokļa maksāšanu objektīvi atrodas tādā pašā situācijā kā pensionāri, šīs valsts rezidenti, kuri saņem identisku vecuma pensiju.

(sal. ar 22., 26., 31. un 39. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2006. gada 9. novembrī (*)

Personu brīva pārvietošanās – Ienākuma nodoklis – Vecuma pensija – Lielāka nodokļa piemērošana pensionāriem, kas dzīvo citā dalībvalstī

Lieta C-520/04

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Korkein hallinto-oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 20. decembrī un Tiesā reģistrēts 2004. gada 22. decembrī, tiesvedībā, ko ierosinājusi

Pirkko Marjatta Turpeinen.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits,

ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger],

sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesa sēdi 2006. gada 9. martā,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Turpeinen vārdā – K. Eime [K. Äimä], oikeustieteen lisensiaatti,

–        Somijas valdības vārdā – T. Pinne [T. Pynnä] un E. Biglina [E. Bygglin], pārstāves,

–        Spānijas valdības vārdā – I. del Kuviljo Kontrerass [I. del Cuvillo Contreras] un M. Munjoss Peress [M. Muñoz Pérez], pārstāvji,

–        Itālijas valdības vārdā – I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Kondu [M. Condou], Ž. Rozē [G. Rozet] un P. Ālto [P. Aalto], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 18. maijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par EKL 18. un 39. panta interpretāciju, kā arī par Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvu 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu [uzturēšanās] tiesībām, kas pārtraukušas profesionālo darbību (OV L 180, 28. lpp.).

2        Šis lūgums tika izteikts tiesvedībā, ko ierosinājusi Turpeinena [Turpeinen], pensionēta Somijas pilsone, kas pamata lietas faktu rašanās laikā dzīvoja Spānijā, par nodokļu uzlikšanu Somijā vecuma pensijai, ko tai pārskaita Somijas iestāde.

 Pamata tiesvedība un atbilstošās tiesību normas

3        Turpeinena līdz 1998. gadam dzīvoja Somijā un strādāja kā bērnu psihiatre Somijas valsts sektorā. 1998. gadā viņa devās priekšlaicīgā pensijā un pārcēlās uz Beļģiju. 1999. gadā, kad viņa sasniedza galīgo pensijas vecumu, viņa uz pastāvīgu dzīvi iekārtojās Spānijā.

4        Turpeinenas ienākumus veido vienīgi vecuma pensija, ko viņai pārskaita Kuntien Eläkevakuutus (Pašvaldību vecuma pensijas apdrošināšana). Saskaņā ar Somijas Republikas un Spānijas Karalistes noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu minētā vecuma pensija, kas tiek pārskaitīta par darbu valsts sektorā, ar nodokli tiek aplikta tikai Somijā.

5        Līdz 2001. gadam Turpeinenai tika piemērots nodokļu maksātāju rezidentu neierobežots nodokļu režīms, saskaņā ar kuru ar nodokli tiek aplikti nodokļa maksātāja ienākumi visā pasaulē. Šajā režīmā ir noteikts progresīvais ienākuma nodoklis, saskaņā ar kuru Turpeinenas ienākumiem, ko veido vecuma pensija, tiek piemērots nodoklis ar likmi 28,5 %.

6        2002. gadā, proti, pamata tiesvedībā attiecīgajā taksācijas gadā, Uudenmaan verovirasto (Ūdenmā Nodokļu pārvalde) informēja Turpeinenu, ka turpmāk viņai tiks piemērots ierobežots nodokļu režīms attiecībā uz viņas Somijā gūtajiem ienākumiem, kas saskaņā ar 9. un 11. pantu Somijas likumā par ienākuma nodokli (Tuloverolaki, Likums Nr. 1535/1992) ir piemērojams Somijas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta nepārtrauktus pēdējos trīs gadus nav bijusi Somijā. Šajā režīmā no Turpeinenas vecuma pensijas tiek ieturēts nodoklis ienākuma gūšanas vietā ar likmi 35 % saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 2. panta 1. punktu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Somijas likumā par ienākuma un īpašuma nodokli personām, kam nodokli uzliek daļēji (Lähdeverolaki, Likums Nr. 627/1978).

7        Uzskatot, ka viņai nodokli vajadzēja uzlikt kā Somijā ar nodokli pilnībā apliekamai personai, t.i., progresīvā veidā, Turpeinena par Uudenmaan verovirasto lēmumu iesniedza sūdzību. Viņa uzskata, ka Eiropas Savienībā attieksmei pret personu jābūt nemainīgai, kamēr nav mainījusies attiecīgā iestāde un visi fakti, izņemot dzīvesvietu. Tā kā viņas sūdzība netika apmierināta, viņa cēla prasību Helsingin hallinto-oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa).

8        Tā kā Hallinto-oikeus noraidīja Turpeinenas prasību, viņa iesniedzējtiesā par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.

 Prejudiciālie jautājumi

9        Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai EKL 18. pants par Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs vai EKL 39. pants par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības nodrošināšanu Kopienā ir interpretējams tādā nozīmē, ka vienai vai abām šīm normām ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem nodoklis ienākumu gūšanas vietā, ko piemēro tāda nodokļa maksātāja pensijai, kuru izmaksā personai, kas dzīvo ārvalstīs, bet ir nodokļa maksātājs šajā dalībvalstī tā iemesla dēļ, ka šī persona šajā valstī agrāk ir bijusi nodarbināta valsts sektorā, noteiktos gadījumos pārsniedz nodokli, ko uzlika nodokļa maksātājam, kad tas dzīvoja šajā dalībvalstī, un līdz ar to tam nav nekādu ierobežojumu?

2)      Vai Padomes Direktīva [90/365] ir interpretējama tādā nozīmē, ka tai ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, kas minēti 1. jautājumā?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

10      Ar saviem prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EKL 18. un 39. pants, kā arī Direktīva 90/365 neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, saskaņā ar kuru nodoklis no vecuma pensijas, ko attiecīgajā dalībvalstī pārskaita personai, kas dzīvo citā dalībvalstī, dažos gadījumos pārsniedz nodokli, kāds tiktu piemērots, ja šī persona dzīvotu pirmajā no minētajām dalībvalstīm.

11      Iesākumā ir jāatgādina – ja arī pašreizējā Kopienu tiesību stāvoklī tiešā aplikšana ar nodokļiem ir dalībvalstu kompetencē, tas nemazina apstākli, ka dalībvalstīm šī kompetence jāīsteno, ievērojot Kopienu tiesības, it sevišķi EK līguma noteikumus par katram Eiropas Savienības pilsonim atzītajām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2005. gada 12. jūlija spriedums lietā C-403/03 Schempp, Krājums, I-6421. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

12      Šādos apstākļos vispirms ir jāpārbauda, vai EKL 18. un 39. pants neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā.

 EKL 18. un 39. pants

13      Attiecībā uz EKL 18. pantu, kas vispārējā veidā paredz katram Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, īpašs izteikums atrodams EKL 39. pantā, kas attiecas uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (skat. 2002. gada 26. novembra spriedumu lietā C-100/01 Oteiza Olazabal, Recueil, I-10981. lpp., 26. punkts). Šādos apstākļos vispirms ir jānoskaidro, vai pamata lietai ir piemērojams EKL 39. pants.

14      Tiesa ir atkārtoti lēmusi, ka visu Līguma noteikumu par personu brīvu pārvietošanos mērķis ir Kopienu pilsoņiem atvieglot jebkāda veida profesionālo darbību veikšanu Kopienas teritorijā un ka tie iestājas pret pasākumiem, kas var būt nelabvēlīgi šiem pilsoņiem, ja tie vēlas veikt saimniecisku darbību citas dalībvalsts teritorijā (1999. gada 26. janvāra spriedums lietā C-18/95 Terhoeve, Recueil, I-345. lpp., 37. punkts; 2000. gada 15. jūnija spriedums lietā C-302/98 Sehrer, Recueil, I-4585. lpp., 32. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedums lietā C-109/04 Kranemann, Krājums, I-2421. lpp., 25. punkts).

15      Valsts tiesību akti, kas kavē vai attur dalībvalsts pilsoni – darba ņēmēju atstāt savas izcelsmes valsti nolūkā izmantot pārvietošanās brīvību, ierobežo šo brīvību pat tad, ja tos piemēro neatkarīgi no attiecīgo darba ņēmēju pilsonības (iepriekš minētie spriedumi lietā Terhoeve, 39. punkts, lietā Sehrer, 33. punkts, un lietā Kranemann, 26. punkts).

16      Tomēr, kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 60. punktā, uz EKL 39. pantā garantētajām tiesībām brīvi pārvietoties nevar atsaukties personas, kuras savu profesionālo darbību ir veikušas savas pilsonības dalībvalstī un tikai pēc aiziešanas pensijā ir izmantojušas savas tiesības uzturēties citā dalībvalstī turklāt bez jebkāda nolūka strādāt tajā algotu darbu. Spriežot pēc pamata lietas faktiem, kā tas izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, tā ir noticis Turpeinenas gadījumā.

17      Tā kā pamata lietai nav piemērojams EKL 39. pants, tad ir jālemj par EKL 18. panta piemērojamību.

18      Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka Savienības pilsoņa statuss ir dalībvalstu pilsoņu pamatstatuss, kas tiem no šiem pilsoņiem, kuri atrodas tajā pašā situācijā, neatkarīgi no viņu pilsonības un neskarot izņēmumus, kas šajā sakarā ir īpaši paredzēti, Līguma ratione materiae piemērošanas jomā ļauj baudīt tādu pašu tiesisku attieksmi (2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-184/99 Grzelczyk, Recueil, I-6193. lpp., 31. punkts, un 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-224/02 Pusa, Recueil, I-5763. lpp., 16. punkts).

19      To situāciju skaitā, kas ietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā, ietilpst situācijas, kuras saistītas ar Līgumā garantēto pamatbrīvību izmantošanu, it īpaši tās, kas saistītas ar EKL 18. pantā paredzēto pārvietošanās un uzturēšanās brīvību dalībvalstu teritorijā (skat. it īpaši iepriekš minētos spriedumus lietā Grzelczyk, 33. punkts, un lietā Pusa, 17. punkts).

20      Ja uz Savienības pilsoni visās dalībvalstīs būtu jāattiecina tāds pats tiesiskais režīms kā tas, kāds tiek piemērots attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, ar tiesībām brīvi pārvietoties nebūtu saderīgs tas, ka pret Savienības pilsoni dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, būtu mazāk labvēlīga attieksme nekā tad, ja viņš nebūtu izmantojis Līgumā paredzētos atvieglojumus attiecībā uz pārvietošanās brīvību (2002. gada 11. jūlija spriedums lietā C-224/98 D’Hoop, Recueil, I-6191. lpp., 30. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Pusa, 18. punkts).

21      Minētie atvieglojumi nebūtu pilnībā efektīvi, ja kādas dalībvalsts pilsoni no to izmantošanas varētu atturēt šķēršļi, ko viņam attiecībā uz uzturēšanās tiesībām uzņemošajā dalībvalstī rada izcelsmes valsts tiesību akti, sodot viņu par to, ka viņš tos ir izmantojis (iepriekš minētais spriedums lietā Pusa, 19. punkts).

22      Valsts tiesiskais regulējums, kas nelabvēlīgākā stāvoklī nostāda atsevišķus savus pilsoņus tikai tādēļ, ka viņi ir izmantojuši savu brīvību pārvietoties un uzturēties citā dalībvalstī, izraisītu arī nevienlīdzīgu attieksmi, kas ir pretrunā principiem, uz kuriem pamatojas Savienības pilsoņa statuss, proti, vienlīdzīgas tiesiskās attieksmes garantija, izmantojot pārvietošanās brīvību (iepriekš minētais spriedums lietā Pusa, 20. punkts).

23      Tā kā Turpeinena ir izmantojusi tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, ko viņai piešķir EKL 18. panta 1. punkts, viņa uz šo noteikumu var atsaukties pret savas izcelsmes dalībvalsti.

24      Tas ir skaidrs, ka pamata lietā minētais Somijas tiesiskais regulējums noteiktos gadījumos starp Somijas pilsoņiem, kas turpina dzīvot Somijā, un pilsoņiem, kas savu dzīvesvietu ir izveidojuši citā dalībvalstī, ievieš atšķirīgu attieksmi, kas pēdējos nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī tikai tādēļ, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties.

25      Tiktāl, ciktāl pensionāriem rezidentiem Somijas valsts iestādes pārskaitītās vecuma pensijas bruto summas dēļ piemērotā progresīvā nodokļa likme ir mazāka nekā nodoklis ar 35 % likmi, ko piemēro pensionāriem nerezidentiem, pensionāriem, kuri vairāk kā trīs nepārtrauktus gadus dzīvo citā dalībvalstī un saņem identisku pensiju, ir lielāks nodokļa slogs.

26      Ir tiesa, ka tiešo nodokļu jomā Tiesa pieļāva, ka kopumā rezidentu un nerezidentu stāvoklis nav salīdzināms (1995. gada 14. februāra spriedums lietā C-279/93 Schumacker, Recueil, I-225. lpp., 31. punkts).

27      Attiecībā uz ienākuma nodokli Tiesa nosprieda, ka rezidenta stāvoklis atšķiras no nerezidenta stāvokļa, jo rezidenta ienākumu būtiskākā daļa parasti koncentrējas dzīvesvietas valstī. Tādējādi šai valstij kopumā ir visa nepieciešamā informācija, lai novērtētu nodokļa maksātāja kopējo maksājamo nodokļa apmēru, ievērojot viņa personīgo un ģimenes stāvokli (iepriekš minētais spriedums lietā Schumacker, 33. punkts, un 2005. gada 5. jūlija spriedums lietā C-376/03 D., Krājums, I-5821. lpp., 27. punkts).

28      Tomēr Tiesa atzina arī to, ka, ja nodokļu maksātājs nerezidents – algots darbinieks vai pašnodarbinātais – visus vai gandrīz visus ienākumus gūst valstī, kurā veic savu profesionālo darbību, tad viņš attiecībā uz ienākuma nodokli objektīvi atrodas tādā pašā situācijā kā šīs valsts rezidents, kurš tajā veic tādu pašu darbību. Abi ar nodokli tiek aplikti vienā un tajā pašā valstī un ar nodokli apliekamais objekts ir vienāds (1995. gada 11. augusta spriedums lietā C-80/94 Wielockx, Recueil, I-2493. lpp., 20. punkts).

29      Šāds pamatojums mutatis mutandis ir piemērojams arī tādai situācijai kā pamata lietā, kurā ar nodokli apliekamie ienākumi ir vecuma pensija.

30      Kā ģenerāladvokāts pamatoti ir norādījis savu secinājumu 74. punktā, Somijas nodokļu tiesiskais regulējums paredz, ka tāda vecuma pensija, kāda tiek pārskaitīta Turpeinenai, nodokļu maksātāju rezidentu gadījumā ar nodokli tiek aplikta kā jebkurš ienākums no saimnieciskas darbības, piemērojot progresīvu nodokļu tabulu un atvieglojumus, kuros ņemta vērā nodokļu maksātāja maksātspēja, kā arī personīgais un ģimenes stāvoklis.

31      Tādēļ ir jāatzīst, ka tiktāl, ciktāl Somijā izmaksātā vecuma pensija veido visus vai gandrīz visus pensionāru nerezidentu ienākumus, kā tas ir Turpeinenas gadījumā, šādas personas attiecībā uz ienākuma nodokļa maksāšanu objektīvi atrodas tādā pašā situācijā kā pensionāri, Somijas rezidenti, kuri saņem identisku vecuma pensiju.

32      Atšķirīgā attieksme, kas izriet no tāda tiesiskā regulējuma kā pamata lietā, var tikt attaisnota tikai tad, ja tā ir pamatota ar objektīviem apsvērumiem, kas ir samērīgi ar mērķi, ko valsts tiesības leģitīmi tiecas sasniegt (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Pusa, 20. punkts).

33      Neviens no Tiesā izvirzītajiem Somijas valdības argumentiem attiecībā uz atšķirīgas attieksmes attaisnošanu pamata lietā nav atbalstāms.

34      Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 78. punktā, mērķi vienkāršot un padarīt skaidrāku Somijas nodokļu režīmu nodokļu maksātājiem nerezidentiem var sasniegt ar pasākumiem, kas Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos ierobežo mazāk nekā tāda nodokļa uzlikšana, kas noteiktos gadījumos var izrādīties lielāks nekā tiek uzlikts nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuri gūst identiskus ienākumus.

35      Runājot par apgalvotajām grūtībām iekasēt no nodokļu maksātājiem nerezidentiem galīgo nodokļu summu, ir jāatzīst, ka nodokļu režīms pamata lietā pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu nodokļu efektīvu iekasēšanu.

36      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīva 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (OV L 336, 15. lpp.) dalībvalstij ļauj iegūt no citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pareizi noteikt ienākuma nodokļus, vai visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu precīzu ienākuma nodokļa apmēru, kas nodokļu maksātājam ir jāmaksā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem (2003. gada 26. jūnija spriedums lietā C-422/01 Skandia un Ramstedt, Recueil, I-6817. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Turklāt saskaņā ar Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvu 76/308/EEK savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 73, 18. lpp.) Padomes 2001. gada 15. jūnija Direktīvas 2001/44/EK (OV L 175, 17. lpp.) redakcijā dalībvalsts var lūgt citas dalībvalsts palīdzību saistībā ar ienākuma nodokļa piedziņu, kas ir jāmaksā nodokļu maksātājam, kurš ir šīs otrās valsts rezidents.

38      Starp citu, Somijas valdība tiesas sēdē ir apstiprinājusi, ka kopš 2006. gada 1. janvāra attiecīgais nodokļu režīms ir grozīts tādējādi, ka turpmāk ar nodokli daļēji apliekamas personas vecuma pensija tiks aplikta ar nodokli tādā pašā veidā kā Somijā ar nodokli pilnībā apliekamas personas pensija, proti, saskaņā ar progresīvā nodokļa tabulu, ar tādiem pašiem nodokļu atvieglojumiem un saskaņā ar tādu pašu nodokļu deklarācijas procedūru. Šāds risinājums ir pamatots, Somijas valdība apgalvo, ar praktiskiem apsvērumiem, kā arī ar politisku izvēli samazināt nodokļu slogu tām personām, kurām ir neliela pensija.

39      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka EKL 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ienākuma nodoklis no vecuma pensijas, ko attiecīgās dalībvalsts iestāde pārskaita personai, kas dzīvo citā dalībvalstī, dažos gadījumos pārsniedz nodokli, kāds būtu jāmaksā, ja šī persona dzīvotu pirmajā no minētajām dalībvalstīm, ja šī pensija veido minētās personas visus vai gandrīz visus ienākumus.

40      Šādos apstākļos nav vajadzīgs lemt par Direktīvas 90/365 interpretāciju.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

EKL 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ienākuma nodoklis no vecuma pensijas, ko attiecīgās dalībvalsts iestāde pārskaita personai, kas dzīvo citā dalībvalstī, dažos gadījumos pārsniedz nodokli, kāds būtu jāmaksā, ja šī persona dzīvotu pirmajā no minētajām dalībvalstīm, ja šī pensija veido minētās personas visus vai gandrīz visus ienākumus.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – somu.