Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-50/05

Tiesvedība, kuru ierosināja

Maija T. I. Nikula

(Korkein hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sociālais nodrošinājums –Slimības un grūtniecības un dzemdību pabalstu segšana – Iemaksu aprēķins – Regula Nr. 1408/71 – Dalībvalsts tiesības pensijas, kuras ir pārskaitījusi citas dalībvalsts iestāde, ietvert iemaksu aprēķina bāzē – Pensiju, kas izmaksājamas atbilstoši divu dalībvalstu tiesību aktiem, saņēmējs

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2006. gada 16. februārī 

Tiesas spriedums (trešā palāta) 2006. gada 18. jūlijā 

Sprieduma kopsavilkums

Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Iemaksas, kas jāveic pensiju saņēmējiem

(EKL 39. pants; Padomes Regulas Nr. 1408/71 27. pants un 33. panta 1. punkts)

33. panta 1. punkts Regulā Nr. 1408/71 versijā, ko groza un atjaunina ar Regulu Nr. 118/97, pieļauj, ka, lai noteiktu slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, kuras piemēro dalībvalstī, kurā dzīvo šīs dalībvalsts, kas saskaņā ar minētās regulas 27. pantu ir kompetenta izmaksāt pabalstus, iestāžu izmaksātās pensijas saņēmējs, šajā bāzē bez dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas tiek ietverta arī pensija, ko maksā citas dalībvalsts iestādes, ja minētās iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas dalībvalstī maksājamās pensijas apmēru.

Tomēr EKL 39. pants iestājas pret to, ka no citas dalībvalsts iestādēm saņemtās pensijas apmērs tiek ņemts vērā, ja šajā citā dalībvalstī jau ir veiktas iemaksas no tajā gūtajiem profesionālajiem ienākumiem. Ieinteresētajām personām ir jāpierāda, ka šīs apdrošināšanas iemaksas agrāk patiešām ir veiktas.

(sal. ar 37. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)




TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2006. gada 18. jūlijā (*)

Sociālais nodrošinājums – Slimības un grūtniecības un dzemdību pabalstu segšana – Iemaksu aprēķins – Regula Nr. 1408/71 – Dalībvalsts tiesības pensijas, kuras ir pārskaitījusi citas dalībvalsts iestāde, ietvert iemaksu aprēķina bāzē – Pensiju, kas izmaksājamas atbilstoši divu dalībvalstu tiesību aktiem, saņēmējs

Lieta C-50/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Korkein hallinto-oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 4. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 8. februārī, tiesvedībā, kuru ierosināja

Maija T. I. Nikula.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet] (referents), E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretāre K. Strēmholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 12. janvārī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Maijas T. I. Nikulas [Maija T. I. Nikula] vārdā – M. Ekore [M. Ekorre],

–       Somijas valdības vārdā – A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski] un E. Biglina [E. Bygglin], pārstāves,

–       Spānijas valdības vārdā – I. del Kuvijo Kontrerass [I. del Cuvillo Contreras], pārstāvis,

–       Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un M. de Hrāfe [M. de Grave], pārstāvji,

–       Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes] un S. Picaro [S. Pizarro], pārstāvji,

–       Norvēģijas valdības vārdā – I. Jūpvīka [I. Djupvik] un K. Fleistade [K. Fløistad], pārstāves,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – D. Martins [D. Martin] un M. Hutunens [M. Huttunen], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 16. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 33. panta 1. punktu Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, versijā, ko groza un atjaunina ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”).

2       Šis lūgums ir iesniegts Korkein hallinto-oikeus (Somijas Augstākā administratīvā tiesa) tiesvedībā sakarā ar Nikulas [Nikula] kundzes sūdzību par Lapin verotuksen oikaisulautakunta (Lapzemes nodokļu revīzijas komisija) lēmumu, par to ienākumu apmēru, no kuriem 2000. gadam aprēķināmas slimības apdrošināšanas iemaksas.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3       Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, uz personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, uz kuru attiecas šī regula, attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs valsts pilsoņiem.”

4       Šīs Regulas 27. pantā ir noteikts:

“Pensionārs, kam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, no kurām viena ir viņa dzīvesvietas dalībvalsts, un kam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu un VI pielikumu, kopā ar saviem ģimenes locekļiem saņem šādus pabalstus no dzīvesvietas institūcijas un uz šīs institūcijas rēķina tā, it kā viņš būtu tāds pensionārs, kura pensija ir maksājama vienīgi saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem.”

5       Atbilstoši minētās Regulas 28.a pantam:

“Ja pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, dzīvo tādā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz pabalstiem natūrā nav atkarīgas no nosacījuma par apdrošināšanu vai nodarbinātību, kā arī nav izmaksājama nekāda pensija, tad izmaksas par viņam un viņa ģimenes locekļiem nodrošinātajiem pabalstiem natūrā sedz institūcija, kas pieder vienai no attiecībā uz pensijām kompetentajām dalībvalstīm, ko nosaka saskaņā ar 28. panta 2. punktu, tādā mērā, kādā pensionārs un viņa ģimenes locekļi būtu tiesīgi uz šādiem pabalstiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija, ja viņi dzīvotu tajā dalībvalstī, kur atrodas šī institūcija.”

6       Šīs pašas Regulas 33. panta 1. punktā ir noteikts:

“Institūcijai, kas ir atbildīga par pensijas maksāšanu un pieder pie dalībvalsts, kuras tiesību akti paredz atskaitījumus no pensijas attiecībā uz iemaksām slimības un maternitātes gadījumam, ir tiesības veikt šādus atskaitījumus no šīs institūcijas izmaksājamām pensijām, ko aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, tādā apmērā, kādā pabalstu izmaksas saskaņā ar 27., 28., 28.a, 29., 31. un 32. pantu ir jāsedz minētās dalībvalsts institūcijai.”

 Valsts tiesiskais regulējums

7       Atbilstoši 1. pantam likumā par slimības apdrošināšanu [sairausvakuutuslaki (364/1963)] visas personas ar dzīvesvietu Somijā neatkarīgi no to pilsonības ir apdrošinātas pret slimības risku. Slimības apdrošināšanas iemaksas tiek atskaitītas, ieturot nodokļus. Apdrošinātās personas tiesības saņemt pabalstus nav saistītas ar pārskaitītajām iemaksām.

8       Minētā likuma 33. panta 2. punktā ir paredzēts, ka apdrošināšanas iemaksas, ko maksā apdrošinātā persona, tiek aprēķinātas, pamatojoties uz tās kopējiem ienākumiem, ko ņem vērā vietējo nodokļu aprēķinā iepriekšējā finanšu gada ietvaros.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

9       Pensionāre Nikula, kas dzīvo Kemi [Kemi] (Somija), 2000. gada laikā kā vecuma pensiju saņēma dažādus pabalstus no divu dalībvalstu iestādēm – Zviedrijas Karalistes, kur viņa strādāja vairākus gadus, un Somijas Republikas, kur viņa dzīvo.

10     Aprēķinot uzliekamo nodokli par 2000. gadu, Nikula tika atzīta par personu, kurai pamatā nodoklis ir jāmaksā Somijā. Pensija, ko tā saņēma no Zviedrijas iestādēm, tika ietverta viņas ar nodokli apliekamajos ieņēmumos, piemērojot 18. panta 1. punktu un 25. panta 3. punkta d) apakšpunktu Konvencijā (26/1997), kas noslēgta starp Ziemeļu Padomes valstīm, lai izvairītos no ienākuma nodokļu un īpašuma nodokļu dubultas uzlikšanas.

11     Nikula lūdza grozīt tai uzliktos nodokļus tā, lai no Zviedrijas iestādēm saņemtā pensija netiktu ietverta ar nodokli apliekamajos ienākumos, ko izmanto slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķinam. Ar 2002. gada 11. septembra lēmumu Lapzemes Nodokļu revīzijas komisija noraidīja viņas lūgumu.

12     Nikula šo lēmumu pārsūdzēja Rovaniemen hallinto-oikeus (Rovaniemi Administratīvā tiesa). Tā Nikulas prasību noraidīja ar 2003. gada 12. decembra lēmumu.

13     Nikula lūdza atļauju vērsties ar apelācijas sūdzību pret Rovaniemen hallinto-oikeus lēmumu un savā apelācijā lūdza Korkein hallinto-oikeus minēto lēmumu atcelt un atzīt, ka viņas no Zviedrijas iestādēm saņemtā pensija nav jāietver ar nodokli apliekamajā ienākumā, ko izmanto slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķinam.

14     Šajos apstākļos Korkein hallinto-oikeus nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai [..] Regulas Nr. 1408/71 [..] 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad pensijas saņēmējam saskaņā ar minētās Regulas 27. pantu ir tiesības saņemt slimības un grūtniecības un dzemdību pabalstus tikai no dzīvesvietas valsts iestādes un uz šīs iestādes rēķina, tāds slimības apdrošināšanas iemaksu lieluma noteikšanas veids, kad pensijas saņēmēja dzīvesvietas dalībvalstī iemaksu aprēķina bāzē tiek iekļauta gan no šīs valsts saņemtā pensija, gan no citas valsts saņemtā pensija – pie nosacījuma, ka veselības apdrošināšanas iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas valstī saņemtās pensijas apmēru – ir pretrunā ar šo normu?”

 Par prejudiciālo jautājumu

15     Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punkts ir pretrunā ar to, ka, lai noteiktu slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, ko piemēro dalībvalstī, kurā dzīvo šīs dalībvalsts iestāžu izmaksātās pensijas saņēmējs, tiek ņemta vērā cita pensija, ko pensijas saņēmējs papildus saņēmis dzīvesvietas valstī no citas dalībvalsts iestādes, tiktāl, ciktāl apdrošināšanas iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas dalībvalstī izmaksātās pensijas apmēru.

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

16     Spānijas un Portugāles valdības uzskata, ka kompetentā dalībvalsts nevar, pamatojoties uz Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punkta noteikumiem, aprēķinot slimības apdrošināšanas iemaksu lielumu, ņemt vērā pensijas, ko ir pārskaitījusi citas dalībvalsts iestāde. Tāds pats ir arī Eiropas Kopienu Komisijas viedoklis, kas uzskata, ka saskaņā ar vispārējo principu, kas tika noteikts ar 2001. gada 10. maija spriedumu lietā C-389/99 Rundgren (Recueil, I-3731. lpp.), kompetentā dalībvalsts var atskaitīt iemaksas tikai no pensijas, ko maksā šīs valsts iestāde, un nevis no pensijas, ko pārskaita citas dalībvalsts iestāde.

17     Šīs valdības un iestāde savus argumentus pamato ar iepriekš minētā sprieduma lietā Rundgren 49. punktu, saskaņā ar kuru no Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punkta izriet, ka minētā Regula tikai tajā paredzētajos gadījumos atļauj minētās dalībvalsts atbildīgajai iestādei slimības pabalstu segšanai veikt atskaitījumus no tās izmaksājamās, proti, no tās faktiski pārskaitītās, pensijas.

18     Somijas, Nīderlandes un Norvēģijas valdības piekrīt, ka pastāv saistība starp tiesībām veikt atskaitījumus no pensijas un pienākumu uzņemties izmaksāt pabalstus natūrā. Šo pabalstu izmaksu nevar uzlikt par pienākumu tādas dalībvalsts iestādei, kuras tiesības pensiju jomā ir tikai hipotētiskas (iepriekš minētais spriedums lietā Rundgren, 47. punkts). Bet tās uzskata, ka šī saistība, kas ir atzīta šī paša sprieduma 49. punktā, neliedz dalībvalstij, kurā atrodas par slimības apdrošināšanas pabalstu izmaksu atbildīgā iestāde, savos tiesību aktos noteikt to ienākumu apmēru, kas ir jāņem vērā, aprēķinot slimības apdrošināšanas iemaksas. Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punktā ietvertie vārdi “aprēķināti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem”. Šo tiesību izmantošana ir pakļauta tikai šīs iestādes pienākumam nodrošināt efektīvu pabalstu izmaksu attiecīgajām personām.

19     Tādējādi šīs valdības uzskata, ka šajā situācijā dalībvalsts var izlemt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē tiek iekļauta citas dalībvalsts izmaksātā pensija, pieņemot, ka šo iemaksu apmērs nevar pārsniegt dzīvesvietas dalībvalstī izmaksātās pensijas apmēru. Šajā pēdējā gadījumā iemaksas nevar atskaitīt no visas šajā dalībvalstī izmaksājamās pensijas, kā tas ir jādara, par ko Tiesa nosprieda iepriekš minētā sprieduma lietā Rundgren 49. punktā.

 Tiesas vērtējums

20     Regulas Nr. 1408/71 mērķis, kā norādīts tās otrajā un ceturtajā apsvērumā, ir nodrošināt darbinieku un pašnodarbināto personu brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā, tai pat laikā ievērojot valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu īpatnības. Šajā sakarā, kā izriet arī no tās piektā, sestā un desmitā apsvēruma, šī regula ietver vienlīdzīgas attieksmes principu pret darba ņēmējiem dažādos valstu tiesību aktos un tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi, cik vien tas ir iespējams, pret visiem darba ņēmējiem, kas ir nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, kā arī nesodīt tos darba ņēmējus, kuri realizē savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Ar Regulu Nr. 1408/71 ieviestā sistēma ir tikai koordinēšanas sistēma, kas cita starpā attiecas uz to, kā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas dažādos apstākļos izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, noteikt piemērojamos tiesību aktus (2006. gada 9. marta spriedums lietā C-493/04 Piatkowski, Krājums, I-2369. lpp., 19. un 20. punkts).

21     No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka Nikula, kas dzīvo Somijā, 2000. gada laikā ir saņēmusi pensiju gan no Zviedrijas, gan no Somijas iestādēm.

22     Atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 27. pantam pensionāram, kas saņem pensiju saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, tostarp no tās dzīvesvietas dalībvalsts, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā atbilstoši saviem tiesību aktiem tā, it kā viņš būtu tāds pensijas saņēmējs, kura pensija ir maksājama vienīgi saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem.

23     Tādēļ Somijas Republikai kā Nikulas dzīvesvietas dalībvalstij ir jānodrošina, ka tiek izmaksāti pabalsti natūrā. Šai valstij atbilstoši šīs pašas regulas 33. panta 1. punktam ir tiesības veikt iemaksu atskaitījumus saskaņā ar tās tiesību aktos noteiktajiem noteikumiem.

24     Nepastāvot tiesību aktu saskaņošanai Kopienas līmenī, katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir jānosaka vērā ņemamie ienākumi, lai aprēķinātu sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru (skat. 1999. gada 26. janvāra spriedumu lietā C-18/95 Terhoeve, Recueil, I-345. lpp., 51. punkts). Vēl jo vairāk, tas tā ir gadījumā, ja Kopienas tiesiskajā regulējumā ir ietverta skaidra atsauce uz tās dalībvalsts tiesībām, kas ir norādīta kā kompetentā dalībvalsts jautājumā par slimības apdrošināšanas iemaksu atskaitījumiem. Svarīgi ir tas, ka, realizējot savu kompetenci, attiecīgā dalībvalsts ievēro Kopienu tiesības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Terhoeve, 34. punkts, un 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā C-227/03 Van Pommeren-Bourgondiën, Krājums, I-6101. lpp., 39. punkts).

25     Tas ir iemesls, kādēļ Somijas likuma par slimības apdrošināšanu 33. panta 2. punktā ir noteikts, ka slimības apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas no visiem tiem ienākumiem, no kuriem aprēķina vietējo nodokli, un, it īpaši, no citu dalībvalstu iepriekšējā finanšu gada laikā izmaksātām pensijām.

26     Pretēji Komisijas un atsevišķu dalībvalstu apgalvotajam, kas uzskata, ka Tiesas viedoklis spriedumā iepriekš minētajā lietā Rundgren principā aizliedz dalībvalstij balstīt sociālās apdrošināšanas iemaksas uz citas dalībvalsts izmaksātajām pensijām, šajā spriedumā izvēlētais risinājums pamata lietā nav piemērojams.

27     Somijā dzimušajam Rundgrēnam [Rundgren] – Zviedrijas pilsonim kopš 1975. gada 18. jūlija – nebija citu ienākumu kā tikai Zviedrijas Karalistes izmaksātā mūža pensija. Šī dalībvalsts uzņēmās pienākumu maksāt pabalstus natūrā.

28     Tādējādi, pirmkārt, tā kā Somijas Republika ieinteresētajai personai nemaksāja pensiju, tā nevarēja arī atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punktam “veikt atskaitījumus [..] no tai maksājamās pensijas”.

29     Otrkārt, piemērojot principu, saskaņā ar kuru no pensijas saņēmēja – tā kā viņa dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā – nevar pieprasīt sociāli apdrošinātās personas obligāti veicamās iemaksas, lai segtu pabalstus, ko izmaksā citas dalībvalsts iestāde (1991. gada 21. februāra spriedums lietā C-140/88 Noij, Recueil, I-387. lpp., 14. punkts), Somijas Republika nevarēja pieprasīt, lai Rundgrēns veiktu Somijas tiesību aktos paredzētās iemaksas, jo viņš saņem tādus pašus pabalstus no Zviedrijas Karalistes, kas attiecībā uz viņu uzņemas atbildību kā kompetentā dalībvalsts pensiju jomā (iepriekš minētais spriedums lietā Rundgren, 56. punkts).

30     Lai gan pareizi ir tas, ka personu brīvas pārvietošanās principam pretēji ir tādi dalībvalsts tiesību akti, ar kuriem tiek noteikts pensijas saņēmēju pienākums veikt papildu iemaksas sociālās apdrošināšanas shēmā, nepiedāvājot tiem atbilstošu sociālo aizsardzību (1996. gada 15. februāra spriedums lietā C-53/95 Kemmler, Recueil, I-703. lpp., un 2002. gada 19. marta spriedums apvienotajās lietās C-393/99 un C-394/99 Hervein u.c., Recueil, I-2829. lpp.), tomēr gadījums pamata lietā tāds nav, jo Somijas tiesību aktu mērķis ir būt piemērojamiem kā dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, nepiemērojot citus tiesību aktus, attiecībā uz visiem Somijas teritorijā dzīvojošajiem pensijas saņēmējiem.

31     Tādējādi, tādā gadījumā, kāds ir pamata lietā, kad viena dzīvesvietas dalībvalsts iestāde izmaksā pensiju un cita šīs pašas dalībvalsts iestāde nodrošina slimības apdrošināšanas izmaksu segšanu, neviens Regulas Nr. 1408/71 noteikums neaizliedz, ka šī dalībvalsts aprēķina tās iedzīvotāja sociālās apdrošināšanas iemaksu lielumu no visiem tā kopējiem ienākumiem, kas tiek gūti, saņemot kā dzīvesvietas dalībvalsts, tā citas dalībvalsts izmaksātās pensijas.

32     Tomēr, lai arī kāds būtu izvēlētā aprēķina veids, iemaksu apmērs – kā ir atgādināts šī sprieduma 28. punktā – nedrīkst pārsniegt dzīvesvietas dalībvalsts pārskaitītās pensijas apmēru tādēļ, ka, piemērojot Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punktu, slimības apdrošināšanas iemaksas drīkst atskaitīt tikai no dzīvesvietas dalībvalsts izmaksātās pensijas (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Rundgren, 49. punkts).

33     Turklāt, ja dzīvesvietas dalībvalsts ieviestu sistēmu, kurā netiek ņemtas vērā pensijas saņēmēja jau veiktās slimības apdrošināšanas iemaksas viņa darba gados citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, tas būtu personu brīvas pārvietošanās ierobežojums. Šādas sistēmas rezultātā minētie pensijas saņēmēji tiktu sodīti tikai tāpēc, ka tie izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, un pensijas saņēmējiem, kas visus darba gadus palikuši strādāt vienā dalībvalstī, tiktu radītas priekšrocības.

34     Tiesa ir nospriedusi, ka EKL 39. pants ir pretrunā ar to, ka dalībvalsts pensijā esoša darbinieka, uz kuru attiecas šīs valsts tiesību akti, slimības apdrošināšanas iemaksas aprēķina, pamatojoties uz pensijas saņēmēja papildu bruto pensiju, ko uz līguma pamata tas saņem citā dalībvalstī, neņemot vērā apstākli, ka daļa no šīs pensijas bruto summas ir jau ieturēta kā slimības apdrošināšanas iemaksa šajā pēdējā dalībvalstī (2000. gada 15. jūnija spriedums lietā C-302/98 Sehrer, Recueil, I-4585. lpp., 36. punkts).

35     Lai novērstu šo risku un lai Kopienā garantētu vienādu attieksmi pret dalībvalstu pilsoņiem dažādos valsts tiesību aktos, par apdrošināšanas iemaksām atbildīgajai dalībvalstij, kura saskaņā ar saviem tiesību aktiem parasti slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē ietver citas dalībvalsts iestādes izmaksātās pensijas, no iemaksām ir jāizslēdz tās pensiju summas, par kurām pensijas saņēmējs iemaksas no saviem profesionālajiem ienākumiem jau ir veicis citās dalībvalstīs vai kas no minētajiem ienākumiem tikušas ieturētas tieši.

36     Ieinteresētajām personām ir jāpierāda, ka šīs apdrošināšanas iemaksas agrāk patiešām ir veiktas.

37     Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1408/71 33. panta 1. punkts nav pretrunā ar to, ka, lai noteiktu slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, ko piemēro dalībvalstī, kurā dzīvo šīs dalībvalsts, kas saskaņā ar minētās Regulas 27. pantu ir kompetenta izmaksāt pabalstus, iestāžu izmaksātās pensijas saņēmējs, šajā bāzē bez dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas tiek ietverta arī pensija, ko samaksājusi citas dalībvalsts iestāde, ja minētās iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas dalībvalstī maksājamās pensijas apmēru.

38     Tomēr EKL 39. pants iestājas pret to, ka no citas dalībvalsts iestādes saņemtās pensijas apmērs tiek ņemts vērā tad, ja šajā citā dalībvalstī jau ir veiktas iemaksas no tajā gūtajiem profesionālajiem ienākumiem. Ieinteresētajām personām ir jāpierāda, ka šīs apdrošināšanas iemaksas agrāk patiešām ir veiktas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

39     Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

33. panta 1. punkts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, versijā, ko groza un atjaunina ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, nav pretrunā ar to, ka, lai noteiktu slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, ko piemēro dalībvalstī, kurā dzīvo šīs dalībvalsts, kas saskaņā ar minētās Regulas 27. pantu ir kompetenta izmaksāt pabalstus, iestāžu izmaksātās pensijas saņēmējs, šajā bāzē bez dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas tiek ietverta arī pensija, ko samaksājusi citas dalībvalsts iestāde, ja minētās iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas dalībvalstī maksājamās pensijas apmēru;

tomēr EKL 39. pants iestājas pret to, ka no citas dalībvalsts iestādes saņemtās pensijas apmērs tiek ņemts vērā tad, ja šajā citā dalībvalstī jau ir veiktas iemaksas no tajā gūtajiem profesionālajiem ienākumiem. Ieinteresētajām personām ir jāpierāda, ka šīs apdrošināšanas iemaksas agrāk patiešām ir veiktas.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – somu.