Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-251/05

Talacre Beach Caravan Sales Ltd

pret

Commissioners of Customs & Excise

[Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Sestā PVN direktīva – 28. pants – Atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu – Ar nulles likmes nodokli apliekamo preču, kas aprīkotas ar precēm, kuras apliek ar standarta likmes nodokli, pārdošana – Dzīvojamās piekabes – Vienotā piegāde

Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2006. gada 4. maijā 

Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2006. gada 6. jūlijā 

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Dalībvalstu tiesības saglabāt atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksāto nodokļu atmaksāšanu

(Padomes Direktīvas 77/388 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Tas, ka noteiktas preces ir vienotās piegādes priekšmets, kas ietver, pirmkārt, galveno preci, uz kuru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem attiecas atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/77, kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388 (par pievienotās vērtības nodokļa likmju tuvināšanu), 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un, otrkārt, preces, kuras saskaņā ar šiem tiesību aktiem nav iekļautas šāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, neliedz attiecīgajai dalībvalstij iekasēt pievienotās vērtības nodokli pēc standarta likmes par šo neiekļauto preču piegādi.

Kaut arī patiešām no judikatūras attiecībā uz vienotu piegāžu aplikšanu ar nodokļiem izriet, ka šādai piegādei principā ir piemērojama vienota pievienotās vērtības nodokļa likme, tā tomēr neliedz noteiktas šīs piegādes sastāvdaļas aplikt ar nodokli atsevišķi, ja vienīgi šāds aplikšanas ar nodokli veids atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir jāizpilda, lai piemērotu atbrīvojumu ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu.

(sal. ar 24. un 27. punktu un rezolutīvo daļu)




TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2006. gada 6. jūlijā (*)

Sestā PVN direktīva – 28. pants – Atbrīvojumi ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu – Ar nulles likmes nodokli apliekamo preču, kas aprīkotas ar precēm, kuras apliek ar standarta likmes nodokli, pārdošana – Dzīvojamās piekabes – Vienotā piegāde

Lieta C-251/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 21. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 14. jūnijā, tiesvedībā

Talacre Beach Caravan Sales Ltd

pret

Commissioners of Customs & Excise.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], N. Kolnerika [N. Colneric], M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents) un E. Levits,

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 6. aprīlī,

ņemot vērā apsvērumus, kurus sniedza:

–       Talacre Beach Caravan Sales Ltd vārdā – R. Kordara [R. Cordara], QC, A. Hičmafs [A. Hitchmough], barrister, un B. Gorens [B. Goren], solicitor,

–       Apvienotās Karalistes valdības vārdā – K. Vaita [C. White] un T. Herisa [T. Harris], pārstāves, kam palīdz R. Andersons [R. Anderson], QC,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – R. Liāls [R. Lyal], pārstāvis,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 4. maijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretāciju Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/77/EEK, kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK (par PVN likmju tuvināšanu) (OV L 316, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”).

2       Šis lūgums tika izteikts tiesvedībā starp sabiedrību Talacre Beach Caravan Sales Ltd (turpmāk tekstā – “Talacre”) un Commissioners of Customs and Excise (turpmāk tekstā – “Commissioners”), iestādi, kas ir atbildīga par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) iekasēšanu Apvienotajā Karalistē, saistībā ar atbrīvojumu ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu piemērošanu.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

3       Talacre apsaimnieko dzīvojamajām piekabēm paredzētus atpūtas parkus Apvienotajā Karalistē. Tās ieņēmumi cita starpā rodas no aprīkoto dzīvojamo piekabju pārdošanas, stāvvietu izīrēšanas un iekārtu lietošanas tiesību piešķiršanas dzīvojamo piekabju īpašniekiem.

4       Aprīkotajās dzīvojamajās piekabēs, ko pārdod Talacre, parasti ir vannas istabas, grīdas segumi, aizkaru sliedes, aizkari, trauku skapji, aprīkotās virtuves, soli, ēdamgaldi, krēsli, taburetes, kafijas galdiņi, spoguļi, drēbju skapji, gultas un matrači.

5       Rēķinos, kurus šo dzīvojamo piekabju izgatavotājs izsniedz Talacre, atsevišķi tiek norādīta dzīvojamo piekabju cena, neieskaitot PVN, un iekšējā aprīkojuma cena, ieskaitot PVN saskaņā ar standarta likmi.

6       Talacre tomēr uzskata, ka dzīvojamās piekabes un tās iekšējā aprīkojuma pārdevums ir vienota un nedalāma piegāde, kas tātad ir jāapliek atbilstoši vienotai nodokļa likmei, proti, likmei, kas piemērojama galvenajai sastāvdaļai – pašai dzīvojamajai piekabei. Šajā lietā piemērojamā vienotā nodokļa likme ir nulles likme, jo Apvienotajā Karalistē spēkā esošie tiesību akti paredz tās piemērošanu tāda veida dzīvojamajām piekabēm, ko pārdod Talacre.

7       Pievienotās vērtības nodokļa likuma (Value Added Tax Act, turpmāk tekstā – “VAT Act”) 30. pantā ir noteikts, ka “[..] preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliek ar nulles likmes nodokli [..], ja šo preču vai pakalpojumu apraksts pašlaik ir iekļauts 8. pielikumā [..]”. Šā 8. pielikuma 9. grupā ir minētas “dzīvojamās piekabes, kuras pārsniedz pašlaik braukšanai pa autoceļiem atļautos gabarītizmērus, kas noteikti piekabēm, kurus velk mehāniskie transportlīdzekļi ar pašsvaru mazāku par 2030 kilogramiem”.

8       Nav strīda par to, ka šī nulles likme ir pielīdzināma atbrīvojumam ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar Sestās direktīvas 28. panta 2. punktu, kurā ir noteikts:

“Neatkarīgi no 12. panta 3. punkta, 28.l pantā minētajā pārejas periodā piemēro šādus noteikumus.

a)      Atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā maksāto nodokļu atmaksāšanu, kā arī pazeminātas likmes, kas zemākas par zemāko likmi, kas noteikta 12. panta 3. punktā attiecībā uz pazeminātām likmēm, kuras bijušas spēkā 1991. gada 1. janvārī un saskan ar Kopienas tiesību aktiem, un atbilst Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrās direktīvas 17. panta pēdējā ievilkumā minētajiem nosacījumiem, var saglabāt.

[..]”

9       Pretēji Talacre apgalvojumiem attiecībā uz aprīkotās dzīvojamās piekabes piegādes aplikšanu ar nodokli Commissioners piemēroja nulles likmi tikai pašām dzīvojamajām piekabēm, bet PVN standarta likmi – to iekšējam aprīkojumam.

10     Tā pamatoja savu rīcību ar faktu, ka ar VAT Act nulles likmes piemērošana šim aprīkojumam ir tieši izslēgta.

11     Saskaņā ar VAT Act 8. pielikumā ietverto piezīmi šā pielikuma 9. grupa neattiecas nedz uz “kustamām lietām, kas nav 5. grupas 3. punktā minētās preces”, nedz uz “mājsaimniecības aprīkojumu dzīvojamajās piekabēs vai peldošās mājās”. Saskaņā ar VAT Act 96. pantu 8. pielikums ir interpretējams atbilstoši šai piezīmei.

12     VAT and Duties Tribunal [PVN un citu nodokļu tiesa] un High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division [Augstākās tiesas (Anglijas un Velsas) Kancelejas nodaļa], noraidīja prasību, ko Talacre bija cēlusi par Commissioners lēmumu. Minētās tiesas uzskatīja, ka apstāklis, ka dzīvojamā piekabe un tās iekšējais aprīkojums ir vienotās piegādes priekšmets, nenozīmē, ka to kopējai cenai ir piemērojama nulles likme. Talacre iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

13     Šajos apstākļos Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) [Apelācijas tiesas (Anglijas un Velsas) Civillietu palāta] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Ja dalībvalsts saskaņā ar [Sestās direktīvas] 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu un valsts tiesību aktiem ir izmantojusi savas tiesības uz atkāpi, piemērojot nulles likmi noteiktu preču piegādei, bet tajos pašos tiesību aktos ir noteikusi preces, kas nav iekļaujamas nulles likmes piemērošanas jomā (“neiekļautās preces”), vai apstāklis, ka notiek vienota preču piegāde (kopā ar neiekļautajām precēm), liedz dalībvalstij iekasēt PVN pēc standarta likmes par neiekļauto preču piegādi?”

 Par prejudiciālo jautājumu

14     Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai apstāklis, ka noteiktas preces ir vienotās piegādes priekšmets, kas ietver, pirmkārt, galveno preci, uz kuru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem attiecas atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un, otrkārt, preces, kuras saskaņā ar šiem tiesību aktiem nav iekļautas šāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, liedz attiecīgajai dalībvalstij iekasēt PVN pēc standarta likmes par šo neiekļauto preču piegādi.

15     Talacre uzskata, ka uz šo jautājumu ir jāatbild apstiprinoši. Tā norāda, ka dalībvalsts nekādā gadījumā nevar attiecināt uz vienotu piegādi dažādas nodokļa likmes. Šajā sakarā tā atsaucas uz 1989. gada 13. jūlija spriedumu lietā 173/88 Henriksen (Recueil, 2763. lpp.), 1999. gada 25. februāra spriedumu lietā C-349/96 CPP (Recueil, I-973. lpp.) un 2001. gada 15. maija spriedumu lietā C-34/99 Primback (Recueil, I-3833. lpp.).

16     Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Kopienu Komisija nepiekrīt šiem argumentiem. Tās norāda, ka – tādos apstākļos kā pamata lietā – piemērojamā PVN likme ir saistīta ar valsts atkāpes pasākuma īstenošanu, ko dalībvalsts, ievērojot zināmus nosacījumus, ir tiesīga paredzēt atbilstoši Sestās direktīvas 28. pantam. Ņemot vērā, ka saskaņā ar vienu no šiem nosacījumiem minētajam atkāpes pasākumam bija jābūt spēkā 1991. gada 1. janvārī, atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu var attiekties tikai uz to, kas tieši paredzēts valsts tiesību aktos.

17     Šajā sakarā vispirms ir jākonstatē, ka, atļaujot dalībvalstīm piemērot atbrīvojumus ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu, Sestās direktīvas 28. panta 2. punkts paredz atkāpi no šīs pašas direktīvas 12. panta 3. punkta, kas attiecas uz PVN standarta likmi.

18     No Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta teksta arī izriet, ka, lai piemērotu atbrīvojumus ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem. Šiem atbrīvojumiem ir bijis jābūt spēkā 1991. gada 1. janvārī. Turklāt tiem ir jāsaskan ar Kopienu tiesību aktiem un jāatbilst nosacījumiem, kuri paredzēti 17. panta pēdējā ievilkumā atceltajā Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrajā direktīvā 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV 1967, 71, 1303. lpp.), un saskaņā ar kuriem atbrīvojumus ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu varēja ieviest tikai precīzi noteikto sociālo iemeslu dēļ un par labu gala patērētājiem.

19     Šajā lietā nav strīda par to, ka minētie nosacījumi ir izpildīti tiktāl, ciktāl saskaņā ar VAT Act uz tāda veida dzīvojamajām piekabēm, ko pārdod Talacre, attiecas atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu. Cita starpā ir atzīts, ka nulles likme bija spēkā 1991. gada 1. janvārī un ka tā ir ieviesta sociālu iemeslu dēļ.

20     Tāpat ir skaidrs, ka VAT Act tieši paredz, ka uz noteiktām precēm, ko pārdod kopā ar dzīvojamajām piekabēm, atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu neattiecas. Tādējādi attiecībā uz šīm precēm nav izpildīti Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un īpaši tas nosacījums, saskaņā ar kuru var saglabāt tikai tos atbrīvojumus, kas bija piemērojami 1991. gada 1. janvārī.

21     Tātad šo preču atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu paplašinātu pašu dzīvojamo piekabju piegādes atbrīvojuma piemērošanas jomu. Līdz ar to preces, par kurām valsts tiesību aktos ir tieši noteikts, ka uz tām atbrīvojums neattiecas, tomēr tiktu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

22     Jāatzīst, ka šāda Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija būtu pretrunā ar tās tekstu un mērķi, saskaņā ar kuriem šajā noteikumā paredzētā atkāpe attiecas tikai uz to, kas bijis tieši noteikts valsts tiesību aktos 1991. gada 1. janvārī. Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 15. un 16. punktā, Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir pielīdzināms “stand still” klauzulai, kuras mērķis ir novērst sarežģītas sociālās situācijas, kas varētu rasties tāpēc, ka tiek atcelti valsts likumdevēja paredzētie atbrīvojumi, kas nav pārņemti Sestajā direktīvā. Ņemot vērā šo mērķi, tieši to valsts tiesību aktu saturs, kas bija spēkā 1991. gada 1. janvārī, ir izšķirošs, lai noteiktu, attiecībā uz kurām darbībām Sestā direktīva atļauj saglabāt atbrīvojumus pārejas laikā.

23     Turklāt Tiesa jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Sestās direktīvas noteikumi, ar kuriem tiek paredzētas atkāpes no vispārējā principa, ka PVN tiek iekasēts no katras preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, ko par atlīdzību ir veicis nodokļa maksātājs, ir interpretējami sašaurināti (šajā sakarā skat. 1998. gada 22. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-308/96 un C-94/97 Madgett un Baldwin, Recueil, I-6229. lpp., 34. punkts; 2003. gada 8. maija spriedumu lietā C-384/01 Komisija/Francija, Recueil, I-4395. lpp., 28. punkts; 2005. gada 1. decembra spriedumu apvienotajās lietās C-394/04 un C-395/04 Ygeia, Krājums, I-10373. lpp., 15. un 16. punkts; kā arī 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā C-280/04 Jyske Finans, Krājums, I-10683. lpp., 21. punkts). Arī šā iemesla dēļ Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu nevar piemērot precēm, uz kurām valsts likumdevējs nebija attiecinājis šādu atbrīvojumu 1991. gada 1. janvārī.

24     Fakts, ka dzīvojamās piekabes un tās iekšējā aprīkojuma piegāde varētu tikt uzskatīta par vienotu piegādi, nevar atspēkot šo secinājumu. Judikatūra attiecībā uz vienotu piegāžu aplikšanu ar nodokļiem, uz kuru atsaucas Talacre un kura ir minēta šā sprieduma 15. punktā, neattiecas uz Sestās direktīvas 28. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu. Kaut arī patiešām no minētās judikatūras izriet, ka vienotai piegādei principā ir piemērojama vienota PVN likme, tā tomēr neliedz noteiktas šīs piegādes sastāvdaļas aplikt ar nodokli atsevišķi, ja vienīgi šāds aplikšanas ar nodokli veids atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir jāizpilda, lai piemērotu atbrīvojumu ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu.

25     Šajā sakarā, kā to pareizi norādījusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 38.–40. punktā saistībā ar iepriekš minētā sprieduma lietā CPP 27. punktu, nepastāv absolūta norma attiecībā uz darbības veida apjoma noteikšanu sakarā ar PVN, un līdz ar to, lai noteiktu darbības veida apjomu, ir jāņem vērā visi apstākļi, tostarp konkrētais juridiskais konteksts. Tātad, ievērojot šajā spriedumā minēto Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējumu un mērķi, saskaņā ar šo pantu valstī noteiktais atbrīvojums ir piemērojams tikai ar nosacījumu, ka tas bijis spēkā 1991. gada 1. janvārī un ka tas pēc attiecīgās dalībvalsts uzskatiem ir nepieciešams sociālu iemeslu dēļ un par labu gala patērētājiem. Šajā lietā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir uzskatījusi, ka nulles likme ir jāattiecina tikai uz pašu dzīvojamo piekabju piegādi. Tā nav uzskatījusi par pamatotu piemērot šo likmi arī šo dzīvojamo piekabju iekšējam aprīkojumam.

26     Visbeidzot, nav pamata secināt, ka aprīkoto dzīvojamo piekabju piegādes noteiktu sastāvdaļu atsevišķa aplikšana ar nodokli var radīt nepārvaramas grūtības, kas varētu ietekmēt PVN režīma pareizu darbību (skat. pēc analoģijas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C-63/04 Centralan Property, Krājums, I-11087. lpp., 79. un 80. punkts).

27     Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka apstāklis, ka noteiktas preces ir vienotās piegādes priekšmets, kas ietver, pirmkārt, galveno preci, uz kuru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem attiecas atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu Sestās direktīvas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un, otrkārt, preces, kuras saskaņā ar šiem tiesību aktiem nav iekļautas šāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, neliedz attiecīgajai dalībvalstij iekasēt PVN pēc standarta likmes par šo neiekļauto preču piegādi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

28     Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies saistībā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai, izņemot tos, kuri radušies minētajiem lietas dalībniekiem, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

tas, ka noteiktas preces ir vienotās piegādes priekšmets, kas ietver, pirmkārt, galveno preci, uz kuru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem attiecas atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/77/EEK, kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK (par PVN likmju tuvināšanu), 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un, otrkārt, preces, kuras saskaņā ar šiem tiesību aktiem nav iekļautas šāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, neliedz attiecīgajai dalībvalstij iekasēt PVN pēc standarta likmes par šo neiekļauto preču piegādi.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – angļu.