Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-103/06

Philippe Derouin

pret

Union pour le recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales de Paris − Région parisienne (Urssaf de Paris − Région parisienne)

(Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – Pašnodarbinātās personas, kas dzīvo un strādā Francijā – Vispārēja iemaksa sociālajā budžetā – Iemaksa sociālā parāda atlīdzināšanai – Citā dalībvalstī gūto un tajā ar nodokli apliekamo ienākumu ņemšana vērā, piemērojot konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu

Sprieduma kopsavilkums

Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Dalībvalstu kompetence savu sociālā nodrošinājuma sistēmu organizēšanā

(Padomes Regula Nr. 1408/71)

Regula Nr. 1408/71, kura ir grozīta un aktualizēta ar Regulu Nr. 307/1999, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka dalībvalsts, kuras tiesību akti sociālajā jomā kā vienīgie ir jāpiemēro rezidējošai pašnodarbinātai personai, izslēdz no vispārēju iemaksu sociālajā budžetā un iemaksu sociālā budžeta parāda segšanai aprēķina bāzes ienākumus, ko minētais darba ņēmējs ir guvis citā dalībvalstī, piemērojot, konkrētāk, konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas ienākumiem novēršanu.

(sal. ar 32. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 3. aprīlī (*)

Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – Pašnodarbinātās personas, kas dzīvo un strādā Francijā – Vispārēja iemaksa sociālajā budžetā – Iemaksa sociālā parāda atlīdzināšanai – Citā dalībvalstī gūto un tajā ar nodokli apliekamo ienākumu ņemšana vērā, piemērojot konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu

Lieta C-103/06

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2006. gada 30. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2006. gada 22. februārī, tiesvedībā

Philippe Derouin

pret

Union pour le recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales de Paris − Région parisienne      (Urssaf de Paris − Région parisienne).

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši U. Lehmuss [U. Lõhmus], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], J. Klučka [J. Klučka] (referents) un P. Linda [P. Lindh],

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 7. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        P. Deruēna [P. Derouin] vārdā – P. Langluā [P. Langlois] un E. Pivnika [E. Piwnica], advokāti,

–        Union le recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales de Paris – Région parisienne (Urssaf de Paris − Région parisienne) vārdā – Ž. Ž. Gatino [J.-J. Gatineau], advokāts,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un O. Kristmana [O. Christmann], pārstāvji,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – V. Džeksone [V. Jackson], pārstāve, kurai palīdz S. Mūra [S. Moore], barrister,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – Ž. Rozē [G. Rozet] un F. Kreišics [V. Kreuschitz], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2007. gada 18. oktobra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas ir grozīta un aktualizēta ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999 (OV L 38, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”).

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prāvu starp P. Deruēnu un Union pour le recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales de Paris − Région parisienne (Urssaf de Paris − Région parisienne) (turpmāk tekstā – “Urssaf”) par nodokļa aprēķina bāzi papildu iemaksu sociālajā budžetā un iemaksu sociālā budžeta parāda segšanai (turpmāk tekstā, attiecīgi, – “CSG” un“CRDS”), kas jāmaksā Deruēnam.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3        Atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 2. panta 1. punktam tā “attiecas uz darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, un uz studentiem, uz kuriem attiecas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļi vai viņus kā apgādniekus zaudējušie ģimenes locekļi.”

4        Minētās regulas 13. pantā ir noteikts :

“1.      Ievērojot 14.c un 14.f pantu, uz personām, kam piemēro šo regulu, attiecas tikai vienas dalībvalsts tiesību akti. Minētos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.

2.      Ievērojot [no] 14. līdz 17. pantu:

[..]

b)      pašnodarbināta persona, kas strādā kādā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja dzīvo citā dalībvalstī;

[..].”

5        Minētās direktīvas 14.a pants nosaka :

“13. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus:

[..]

2.      Persona, kas parasti ir pašnodarbināta persona divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo, ja daļu darba tā veic minētajā dalībvalstī. [..]

[..]”

6        Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkts nosaka :

“Personas, kas ir minētas [..] 14.a panta 2., 3., un 4. punktā [..], lai piemērotu saskaņā ar šiem noteikumiem izstrādātos tiesību aktus, uzskata par tādām, kas ir strādājušas tikai attiecīgajā dalībvalstī.”


 Valsts tiesiskais regulējums

7        CSG tika ieviesta ar 1990. gada 29. decembra Loi de finances n°90-1168 (Finanšu likumu Nr. 90-1168, JORF, 30.12.1990, 16367. lpp.), kura atbilstošās normas ir iekļautas Code de la sécurité sociale [Sociālā nodrošinājuma kodeksa] L. 136-1. un turpmākajos pantos.

8        Code de la sécurité sociale L. 136-1. pantā ir noteikts:

“Tiek ieviesta sociāla iemaksa no darba ienākumiem un no ienākumiem no kompensācijām [revenus de remplacement], kura ir jāmaksā:

1)      fiziskām personām, kas, aprēķinot ienākuma nodokli, tiek uzskatītas par dzīvojošām Francijā un tāpat arī – vienalga ar kādu pamatojumu – par ietilpstošām Francijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā;

2)       valsts, vietējo pašvaldību un to publisko iestāžu ar administratīvu raksturu darbinieki, kas veic savu darbu vai pilda uzdevumu ārpus Francijas, ja viņu atalgojums ir apliekams ar nodokli Francijā un ja viņi – vienalga ar kādu pamatojumu – ietilpst Francijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā.”

9        CRDS tika ieviesta ar 1996. gada 24. janvāra Rīkojuma Nr. 95-50 par sociālā parāda atlīdzināšanu (JORF, 25.01.1996., 1226. lpp.) 14-1. punktu, kurā paredzēts:

“Tiek ieviesta sociāla iemaksa no darba ienākumiem un no ienākumiem no kompensācijām [revenus de remplacement], kas minēti Code de la sécurité sociale L. 136-2.–L. 136-4. pantā, izņemot ārvalstu izcelsmes ienākumus, kas norādīti sekojošā 15. panta III punkta 1) apakšpunktā, kas gūti no 1996. gada 1. februāra līdz brīdim, kad šī kodeksa L. 136-1. pantā nosauktās fiziskās personas ir pārtraukušas savu 2. pantā paredzētā uzdevuma izpildi.

Šī iemaksa tiek aprēķināta no minētajiem ienākumiem, ja ir izpildīti Code de la sécurité sociale L. 136-2.–L. 136-4. pantā un L. 136-8. panta III punktā minētie nosacījumi.”

10      Konvencijas par dubultas nodokļu uzlikšanas ienākumiem novēršanu starp Lielbritānijas Apvienoto karalisti un Ziemeļīriju un Franciju, kas parakstīta 1968. gada 22. maijā Londonā (turpmāk tekstā – “Divpusējā konvencija”), 1. pantā ir noteikts:

“1.      Šī konvencija attiecas uz šādiem nodokļiem:

[..]

b)      attiecībā uz Franciju: ienākuma nodoklis [..], sabiedrību nodoklis, kā arī jebkuri nodokļa atvilkumi atlīdzības izmaksas vietā, visi iepriekš izdarītie atvilkumi un no šiem nodokļiem atskaitītie avansi,

[..].

2.      Šī konvencija būs piemērojama arī visiem pēc rakstura identiskiem vai līdzīgiem nodokļiem nākotnē, kurus papildus noteiks vai ar kuriem aizstās esošos nodokļus vienas līgumslēdzējas valsts vai vienas no teritorijām, uz kuru attiecas šī konvencija, valdības [..]. Līgumslēdzējvalstu kompetentās iestādes informēs par to attiecīgajās nodokļu tiesību normās izdarītajiem grozījumiem.”

11      No Francijas valdības iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka Divpusējā konvencija ir atcelta, stājoties spēkā jaunai konvencijai par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu, kas noslēgta 2004. gada 28. janvārī starp abām attiecīgajām dalībvalstīm. Šajā jaunajā konvencijā ir tieši minēti CSG un CRDS kā nodokļi, uz kuriem attiecas [minētā konvencija]”.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

12      No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Deruēns:

–        dzīvo Francijā, kur viņš strādā advokāta amatā kā pašnodarbināta persona un ir partnership Linklaters, kas nodibināta saskaņā ar Anglijas tiesībām, partneris (turpmāk tekstā – “partnership”). Šīs sabiedrības galvenais sēdeklis ir Apvienotajā Karalistē, bet tai ir arī biroji citās dalībvalstīs, tostarp Francijā, kur birojs atrodas Parīzē (turpmāk tekstā – “Parīzes birojs”);

–        ir reģistrēts vienlaikus gan kā advokāts (avocat) Cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa) un kā Registered Foreign Lawyer (reģistrēts ārvalstu jurists) Supreme Court of England and Wales (Anglijas un Velsas Augstākā tiesa);

–        visus advokāta pakalpojumus sniedz Parīzes birojā;

–        kā atalgojumu saņem šīs partnership saņemto ienākumu daļu;

–        ir Francijas rezidents un viņam tiek uzlikti nodokļi šajā dalībvalstī tāpat kā ikvienā valstī, kurā ir atvērta šī partnership, jo viņam pienākas daļa no ikviena tā biroja ienākumiem;

–        ietilpst Francijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un ir reģistrēts Urssaf kā pašnodarbināta persona.

13      Urssaf iemaksas ģimenes pabalstiem, kā arī CSG un CRDS Deruēnam aprēķināja, ņemot par pamatu ienākumus, kas gūti no Parīzes birojā sniegtajiem profesionālajiem pakalpojumiem, un citu partnership biroju saņemto ienākumu daļas. No tiesas sēdē sniegtajiem precizējumiem izriet, ka Urssaf prasa Deruēnam samaksāt CSG un CRDS par dažādiem laikposmiem periodā no 2000. līdz 2005. gadam.

14      Deruēns maksāja iemaksas ģimenes pabalstiem, kas tātad tiek aprēķinātas no visiem viņa ienākumiem, kas gūti no profesionālajiem pakalpojumiem, (tostarp tātad tiem, kas gūti Apvienotajā Karalistē), bet viņš apstrīd Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris (Parīzes Sociālo lietu tiesa) CSG un CRDS maksājumus, kas aprēķināti no šiem Apvienotajā Karalistē gūtajiem ienākumiem, jo šīs iemaksas nav sociālā nodrošinājuma iemaksas, bet gan nodokļi, un to, ka Apvienotajā Karalistē gūtajiem ienākumiem ir uzlikts nodoklis šajā dalībvalstī, piemērojot Divpusējo konvenciju – CSG un CRDS ir jāmaksā tikai par ienākumiem, kuri ir apliekami ar nodokli Francijā.

15      Turpretim Urssaf apgalvo, ka šīs iemaksas pēc sava rakstura ir sociālā nodrošinājuma iemaksas, ka tās ietilpst Regulas Nr. 1408/71 piemērošanas jomā un ka tātad tās ir jāaprēķina, ņemot par pamatu visus Deruēna ienākumus, kas tiek iegūti Apvienotajā Karalistē vai Francijā.

16      Lai saņemtu skaidrojumus šajā sakarā, Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris ar 2005. gada 12. aprīļa lēmumu lūdza Cour de cassation (Kasācijas tiesa) atzinumu par to, vai CSG un CRDS ir jāuzskata par nodokļiem Divpusējās konvencijas nozīmē.

17      Saskaņā Cour de cassation 2005. gada 2. septembra atzinumu: “atbilstoši EKL [..] 234. pantam Eiropas Kopienu tiesai ir jāuzdod jautājums, vai Regula Nr. 1408/71 [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir [Divpusējā] konvencija [..], kas nosaka, ka ienākumi, kurus Apvienotajā Karalistē saņem Francijā dzīvojošas un šajā valstī sociāli apdrošinātas pašnodarbinātas personas, tiek izslēgti no Francijā maksājamo [CSG] un [CRDS] aprēķina bāzes [..]”.

18      Uzskatot, ka strīda risinājums ir atkarīgs no tā, vai minētās konvencijas normu piemērošana attiecībā uz CSG un CRDS ir pretrunā Kopienu tiesību normām, Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regula Nr. 1408/71 [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir [Divpusējā] konvencija, kas paredz, ka ienākumi, kurus Apvienotajā Karalistē ir saņēmis darba ņēmējs, kas dzīvo Francijā un ir sociāli apdrošināts šajā valstī, tiek izslēgti no Francijā maksājamo [CSG] un [CRDS] aprēķina bāzes?”

 Par prejudiciālo jautājumu

19      Uzdotais jautājums būtībā ir vērsts uz to, lai noteiktu, vai dalībvalsts, kuras tiesiskais regulējums sociālā nodrošinājuma jomā atbilstoši Regulai Nr. 1408/71 ir piemērojams, var brīvi noteikt CSG un CRDS iemaksu aprēķina bāzi vai minētā regula – tieši otrādi – prasa, lai šī dalībvalsts iekļauj šo iemaksu aprēķina bāzē ienākumus, kas gūti citā dalībvalstī, un neļauj atteikties no šo iemaksu iekasēšanas no minētajiem ienākumiem.

20      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1408/71 mērķis ir nodrošināt, kā tas ir minēts otrajā un ceturtajā apsvērumā, darbinieku un pašnodarbināto personu brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā, ievērojot tiesiskajam regulējumam valsts sociālā nodrošinājuma jomā piemītošās īpatnības. Šajā nolūkā, kā tas izriet no piektā, sestā un desmitā apsvēruma, šī regula principā apstiprina vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, ievērojot atšķirīgus valstu tiesiskos regulējumus, un tās mērķis ir labāk garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, kas strādā dalībvalstī, kā arī nenostādīt nelabvēlīgākā stāvoklī tos, kuri izmanto viņu tiesības brīvi pārvietoties. Ar Regulu Nr. 1408/71 ieviestā sistēma ir tikai sadarbības sistēma, kas it īpaši attiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kuri dažādos apstākļos izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, piemērojamā tiesiskā regulējuma vai regulējumu noteikšanai (2006. gada 9. marta spriedums lietā C-493/04 Piatkowski, Recueil, I-2369. lpp., 19. un 20. punkts, kā arī 2006. gada 18. jūlija spriedums lietā C-50/05 Nikula, Recueil, I-7029. lpp., 20. punkts).

21      Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1408/71 piemērojamību personai, kas atrodas tādā situācijā kā Deruēns, no iesniedzējtiesas lēmuma un Tiesā iesniegto apsvērumu kopuma izriet, ka viņš ir uzskatāms par migrējošu pašnodarbinātu personu, kas dzīvo Francijā un patstāvīgi strādā Francijā un Apvienotajā Karalistē, tāpēc uz viņu attiecas tās 14.a panta 2. punkts. No tā izriet, ka uz ieinteresēto personu saskaņā ar šo tiesību normu attiecas tikai un vienīgi Francijas tiesiskais regulējums. Apvienotās Karalistes valdība turklāt tiesas sēdē apstiprināja, ka no ienākumiem, ko ieinteresētā persona gūst tās teritorijā, tajā netiek atskaitītas nekādas sociālās nodrošināšanas iemaksas.

22      Otrkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1408/71 piemērojamību CSG un CRDS Tiesa ir nolēmusi, ka šīs iemaksas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā. Tiesa uzskatīja, ka no tā, ka CSG un CRDS faktiski tiek uzskatītas par nodokļiem, nevar secināt, ka tās neietilpst minētās regulas piemērošanas jomā. Tā piebilda, ka apstāklis, ka maksājums valsts tiesiskajā regulējumā tiek kvalificēts kā nodoklis, nenozīmē, ka, attiecībā uz šo regulu, šis pats maksājums nevar tikt uzskatīts par ietilpstošu tās piemērošanas jomā (skat. šajā sakarā 2000. gada 15. februāra spriedumu lietā C-34/98 Komisija/Francija, Recueil, I-995. lpp., 33. un 34. punkts, kā arī spriedumu lietā C-169/98 Komisija/Francija, Recueil, I-1049. lpp., 31. un 32. punkts). Turklāt ir jākonstatē, ka iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir pamatots ar pieņēmumu, ka attiecīgās iemaksas ietilpst Regulas Nr. 1408/71 piemērošanas jomā.

23      Turklāt Tiesa ir nolēmusi, ka Kopienu tiesības neietekmē dalībvalsts kompetenci organizēt tās sociālā nodrošinājuma sistēmu (skat. 2003. gada 13. maija spriedumu lietā C-385/99 Müller-Fauré un van Riet, Recueil, I-4509. lpp., 100. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Konkrētāk, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai attiecībā uz sociālo iemaksu aprēķina bāzes noteikšanu, ja šis jautājums nav harmonizēts Kopienu līmenī, katras attiecīgās valsts tiesību aktos ir jānosaka ienākumi, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs iemaksas (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Nikula, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Protams, ir svarīgi, lai īstenojot savu kompetenci, attiecīgā dalībvalsts ievērotu Kopienu tiesības (skat. šajā sakarā it īpaši 1999. gada 26. janvāra spriedumu C-18/95 Terhoeve, Recueil, I-345. lpp., 34. punkts, un 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā C-227/03 van Pommeren-Bourgondiën, Recueil, I-6101. lpp., 39. punkts). Tātad dalībvalstu kompetence nav ierobežota, tām it īpaši ir jāievēro Regulas Nr.1408/71 gars un principi, tātad sociālās nodrošināšanas jomā piemērojamo tiesību vienreizīgums, rūpējoties, lai neviens netiktu nostādīts nelabvēlīgā stāvoklī, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties, un nodrošināt, ka tās izstrādātais režīms neatņem šai personai sociālo aizsardzību.

26      Tātad no visas šī sprieduma 23.–25. punktā minētās judikatūras izriet – tā kā Regula Nr. 1408/71 ir sadarbības, un nevis harmonizācijas instruments, dalībvalstis ir kompetentas noteikt CGS un CRDS iemaksu aprēķina bāzi.

27      No minētā izriet, ka pašreizējais Kopienu tiesību stāvoklis dod dalībvalstīm tiesības neiekļaut – vienpusēji vai nodokļu konvencijā, kā piemēram, Divpusējā konvencijā – tādu iemaksu kā CSG un CRDS aprēķina bāzē ienākumus, kurus rezidējoša pašnodarbināta persona, līdzīgā situācijā kā prasītājs pamata prāvā, gūst citā dalībvalstī. Ir skaidrs, ka neviena Regulas Nr. 1408/71 norma neliedz dalībvalstij aprēķināt rezidenta sociālo iemaksu summu no visiem viņa ienākumiem (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Nikula, 31. punkts), un ir arī jākonstatē, ka neviena šīs pašas regulas norma arī neuzliek šādu pienākumu.

28      Šajā sakarā ir jāuzsver – pretēji Urssaf, Apvienotās Karalistes un Eiropas Kopienu Komisijas apgalvojumiem tiesas sēdē –, ka no 2005. gada 26. maija sprieduma lietā C-249/04 Allard (Recueil, I-4535. lpp.) izriet, ka dalībvalstīm ir principā obligāti jāiekļauj sociālo iemaksu aprēķina bāzē visi ienākumi, kurus gūst personas līdzīgā situācijā kā Deruēns, šis noteikums nav attiecināms uz pamata prāvu.

29      Lietā, par kuru ir pieņemts iepriekš minētais spriedums lietā Allard, ieinteresētās personas dzīvesvietas dalībvalsts bija izvēlējusies iekļaut šajā sociālo iemaksu aprēķina bāzē visus ienākumus, kurus saņem šī persona gan tās teritorijā, gan citas dalībvalsts teritorijā, kā tas tai [dalībvalstij] ir atļauts Regulā Nr. 1408/71. Ievērojot šo kontekstu, Tiesa nolēma, ka saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu atbilstoši šīs regulas noteikumiem par likumu kolīzijām, sociālās iemaksas, kuras ir jāmaksā ieinteresētajai personai, ir jāaprēķina, ņemot vērā visus tās ienākumus.

30      Tādējādi Tiesas piedāvāto risinājumu iepriekš minētajā spriedumā lietā Allard nevar piemērot tādā kontekstā kā šajā pamata prāvā, kurā ārvalstu izcelsmes ienākumu izslēgšana no attiecīgo sociālo iemaksu aprēķina bāzes izriet no piemērojamā valsts likuma normām.

31      Tomēr ir jāuzsver, ka darba ņēmēja ārvalstu izcelsmes ienākumu izslēgšanas no sociālā nodrošinājuma iemaksu aprēķina bāzes rezultātā nevar tikt aizskartas minētā darba ņēmēja tiesības gūt labumu no visām piemērojamajos tiesību aktos paredzētajām priekšrocībām. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, ka tas tā tik tiešām ir šīs lietas apstākļos.

32      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 1408/71 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka dalībvalsts, kuras tiesību akti sociālajā jomā kā vienīgie ir jāpiemēro rezidējošai pašnodarbinātai personai, izslēdz no CSG un CRDS aprēķina bāzes ienākumus, ko minētais darba ņēmējs ir guvis citā dalībvalstī, piemērojot, konkrētāk, konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas ienākumiem novēršanu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

33      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kura ir grozīta un aktualizēta ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka dalībvalsts, kuras tiesību akti sociālajā jomā kā vienīgie ir jāpiemēro rezidējošai pašnodarbinātai personai, izslēdz no papildu iemaksu sociālajā budžetā un iemaksu sociālā budžeta parāda segšanai aprēķina bāzes ienākumus, ko minētais darba ņēmējs ir guvis citā dalībvalstī, piemērojot, konkrētāk, konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas ienākumiem novēršanu.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – franču.