Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-251/06

Firma ING. AUER – Die Bausoftware GmbH

pret

Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr

(Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Netiešie nodokļi – Kapitāla piesaistīšana – Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana – No sabiedrības iekasētā kapitāla nodokļa atcelšana

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2007. gada 21. jūnijā 

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām

(Padomes Direktīvas 69/335 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts un 7. panta 2. punkts)

4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts Direktīvā 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 85/303 un Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Eiropas Savienībai pamatā esošajiem līgumiem, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli neliedz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām piederošu sabiedrību kapitāla nodokļa iekasēšanai kvalificēt par kapitālsabiedrību šīs direktīvas 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts.

Direktīvas 69/335 3. panta 1. punktā imperatīvā veidā un visām dalībvalstīm vienādi ir noteiktas sabiedrības, kas ir uzskatāmas par kapitālsabiedrībām šīs direktīvas nozīmē. Tādējādi sabiedrība, kas atbilst kādai no minētā 3. panta 1. punktā paredzētajām juridiskajām formām, ir uzskatāma par kapitālsabiedrību Direktīvas 69/335 nozīmē un tādēļ tai nedrīkst uzlikt kapitāla nodokli par sava faktiskā vadības centra pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, jo tā nav uzskatīta par kapitālsabiedrību izcelsmes dalībvalstī. Tādēļ tas, ka kāda dalībvalsts ir izmantojusi 7. panta 2. punktā paredzēto iespēju, atceļot kapitāla nodokli, nenozīmē, ka pēc kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra pārcelšanas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti šī pēdējā dalībvalsts varētu par šo darbību automātiski uzlikt šo nodokli.

Tomēr šāda interpretācija nedrīkst veicināt darbības, kurām ir raksturīga fiktīvu mehānismu izveidošana, lai tikai saņemtu nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā aplūkotie apstākļi ietver objektīvus apstākļus, kas veido šādu ļaunprātīgu praksi.

(sal. ar 21., 28., 29., 35. un 45.–47. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 8. novembrī (*)

Netiešie nodokļi – Kapitāla piesaistīšana – Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana – No sabiedrības iekasētā kapitāla nodokļa atcelšana

Lieta C-251/06

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2006. gada 31. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2006. gada 6. jūnijā, tiesvedībā

Firma ING. AUER – Die Bausoftware GmbH

pret

Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši Dž. Arestis [G. Arestis], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] (referente), E. Juhāss [E. Juhász] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 29. martā,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Firma ING. AUER – Die Bausoftware GmbH vārdā – J. Vīdlroiters [J. Wiedlroither] un G. Aigners [G. Aigner], advokāti,

–       Austrijas valdības vārdā – K. Pezendorfere [C. Pesendorfer], kā arī G. Glega [G. Glega] un J. Bauers [J. Bauer], pārstāvji,

–       Grieķijas valdības vārdā – I. Puli [I. Pouli] un M. Tasopulu [M. Tassopoulou], pārstāvji,

–       Spānijas valdības vārdā – M. Munjoss Peress [M. Muñoz Pérez], pārstāvis,

–       Polijas valdības vārdā – E. Osņecka-Tamecka [E. Ośniecka-Tamecka], pārstāve,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Afonso [M. Afonso] un V. Melss [W. Mölls], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2007. gada 21. jūnijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta, kā arī 7. panta 2. punkta interpretāciju Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.) un Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai un Līgumu pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā (OV 1994, C 241, 21. lpp., un OV 1995, L 1, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 69/335”).

2       Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prāvu starp Firma ING. AUER – Die Bausoftware GmbH (turpmāk tekstā – “ING. AUER – Die Bausoftware”) un Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr (Freistadt Rohrbach Urfahr ieņēmumu dienests) par ieņēmumu dienesta pieprasīto kapitāla nodokli EUR 104 680,20 apmērā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3       Direktīvas 69/335 2. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.      Darījumiem, uz ko attiecas kapitāla nodoklis, to uzliek tikai tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir kapitāla sabiedrības faktiskais vadības centrs, tad, kad notiek šādi darījumi.

2.      Ja kapitāla sabiedrības faktiskais vadības centrs ir trešā valstī, bet tās juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, darījumiem, par ko jāmaksā kapitāla nodoklis, to uzliek tikai tajā dalībvalstī, kurā ir juridiskā adrese.”

4       Direktīvas 69/335 3. pantā ir noteikts:

“1.      Šajā direktīvā vārdkopa “kapitāla sabiedrība” nozīmē:

a)      uzņēmējsabiedrības, ko saskaņā ar Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes likumiem attiecīgi sauc:

[..]

–       société de personnes à responsabilité limitée/ personenvennootschap met beperkte aansprakelijkheid, Gesellschaft mit beschränkter Haftung, sociedad de responsabilidad limitada, société à responsabilité limitée, Εταιρία Περιωρισμένης Ευθύνης, società a responsabilità limitata, société à responsabilité limitée, sociedade por quotas;

         uzņēmējsabiedrības, ko saskaņā ar Austrijas likumiem sauc:

–       Aktiengesellschaft,

–       Gesellschaft mit beschränkter Haftung;

[..]

2.      Piemērojot šo direktīvu, visas citas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas, kas darbojas, lai gūtu peļņu, uzskata par kapitāla sabiedrībām. Dalībvalstīm tomēr ir tiesības, iekasējot kapitāla nodokli, tās neuzskatīt par kapitāla sabiedrībām.”

5       Atbilstoši Direktīvas 69/335 4. panta 1. un 3. punktam:

“1.      Kapitāla nodokli uzliek šādiem darījumiem:

a)      kapitāla sabiedrības izveidošanai;

[..]

c)      kapitāla sabiedrības kapitāla palielināšanai ar jebkādu aktīvu iemaksām;

[..]

g)      tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu faktiskā vadības centra pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu, ja pēdējā minētajā, iekasējot kapitāla nodokli, tās uzskata par kapitāla sabiedrībām, bet par tādām neuzskata dalībvalstī, no kuras tās pārceļ;

[..]

3.      Izveidošana 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē neparedz nekādas pārmaiņas kapitāla sabiedrības dibināšanas dokumentā vai nolikumā, un it īpaši:

[..]

b)      tādas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, ja, uzliekot kapitāla nodokli, abās dalībvalstīs to uzskata par kapitāla sabiedrību;

[..].”

6       Direktīvas 69/335 7. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.      Dalībvalstis no kapitāla nodokļa atbrīvo darījumus, kas nav 9. pantā minētie darījumi un kam 1984. gada 1. jūlijā bija piešķirts atbrīvojums no nodokļa vai kuriem uzliktā nodokļa likme bija 0,50 % vai mazāka.

[..]

2.      Dalībvalstis var vai nu piešķirt atbrīvojumu no kapitāla nodokļa visiem darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, vai uzlikt tiem nodokli ar vienotu likmi, kas nepārsniedz 1 %.”

 Valsts tiesību normas

 Austrijas tiesību normas

7       Juridiskais pamats kapitāla nodokļa iekasēšanai Austrijā ir I daļa 1934. gada 16. oktobra Kapitalverkehrsteuergesetz (likums par nodokli, ko uzliek kapitāla pārvietošanai, deutsches RGBl. I. S 1058/1934), kurā grozījumi ir izdarīti ar 1999. gada 12. janvāra likumu (BGBl. I, 28/1999; turpmāk tekstā – “KVG”).

8       Atbilstoši KVG 2. pantam:

“Kapitāla nodokli uzliek:

[..]

5.      Ārvalstu kapitālsabiedrības vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanai uz Austriju, ja šīs pārcelšanas dēļ šī sabiedrība kļūst par tādu, kas darbojas atbilstoši Austrijas likumiem. Šo normu nepiemēro, ja pirms vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanas sabiedrība tika uzskatīta par kapitālsabiedrību kapitāla nodokļa uzlikšanas nolūkos Eiropas Savienības dalībvalstī;

[..].”

9       KVG 4. panta 1. un 2. punktā ir uzskaitītas kapitālsabiedrības un sabiedrības, kas par tādām ir uzskatāmas kapitāla nodokļa iekasēšanas nolūkos. Saskaņā ar KVG 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktu kapitālsabiedrības tostarp ir arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (“Gesellschaften mit beschränkter Haftung”).

 Vācijas tiesību normas

10     Ar 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktu 1990. gada 22. februāra likumā par finanšu tirgu tiesiskā pamatregulējuma uzlabojumiem (likums par atbalstu finanšu tirgiem) [Gesetz zur Verbesserung der Rahmenbedingungen der Finanzmärkte (Finanzmarktbeförderungsgesetz)] (BGBl. 1990 I, 266. lpp.) tika atcelts 1972. gada 17. novembra Kapitalverkehrsteuergesetz (BGBl. 1972 I, 2130. lpp., likums par nodokli, ko uzliek kapitāla pārvietošanai), ar to atceļot kapitāla nodokli no 1992. gada 1. janvāra.

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

11     1999. gada 9. septembrī kāda sabiedrība, par kuras izveidošanu tika paziņots 1999. gada 28. jūlijā, tika ierakstīta Austrijas Republikas uzņēmumu reģistrā ar norādi “Bausoftware GmbH” (turpmāk tekstā – “Bausoftware”). Vienīgais tās dalībnieks bija atbilstoši Vācijas tiesībām dibinātā sabiedrība Nemetschek AG (turpmāk tekstā – “Nemetschek”). Bausoftware faktiskais vadības centrs atradās Vācijā.

12     1999. gada 16. septembrī Nemetschek pārskaitīja Bausoftware 102 miljonus ATS. Ar 1999. gada 22. septembra līgumu par kapitāla nodošanu nereģistrētā individualā uzņēmuma “Ing. Auer ‘Die Bausoftware’”, kas reģistrēts Mondzē (Mondsee, Austrijas Republika), vadība tika nodota Bausoftware.

13     Šī kapitāla nodošana tika apstiprināta tajā pašā dienā notikušās Bausoftware pilnsapulces laikā.

14     Šajā pilnsapulcē Austrijā dzīvojošais Auers [Auer] tika iecelts par vienu no Bausoftware vadītājiem un tam tika piešķirtas īpašas tiesības vadīt uzņēmumu. Visbeidzot sabiedrības nosaukums tika mainīts uz ING. AUER – Die Bausoftware.

15     Pēc šīs sabiedrības pārbaudes Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr ar 2005. gada 6. jūnija lēmumu saskaņā ar KVG noteikumiem lika tai samaksāt kapitāla nodokli EUR 104 680,20 apmērā, kas atbilst 1 % no sabiedrības pamatkapitāla, par faktiskās vadības centra pārvietošanu no Vācijas uz Austriju.

16     Izskatot ING. AUER – Die Bausoftware iesniegto sūdzību par šo lēmumu, Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Neatkarīgā finanšu tiesa, Lincas nodaļa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Ja dalībvalsts ir atcēlusi kapitāla nodokli pirms sabiedrības, apvienības vai juridiskas personas dibināšanas un sabiedrības, personu apvienības vai juridiskas personas faktiskais vadības centrs no šīs dalībvalsts tiek pārcelts uz citu dalībvalsti, kas šajā laikā iekasē kapitāla nodokli, vai šādu sabiedrību, apvienību vai juridisku personu nedrīkst kvalificēt par kapitālsabiedrību “kapitāla nodokļa iekasēšanai” [Direktīvas 69/335] 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta [..], kā arī 4. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē [..], ja pirmā dalībvalsts ir atteikusies no kapitāla nodokļa iekasēšanas, atceļot attiecīgo dalībvalsts tiesību aktu?

2)      Vai 7. panta 2. punkts [..] Direktīvā 69/335/EEK [..] aizliedz dalībvalstij, uz kuru kapitālsabiedrība pārceļ savu faktisko vadības centru, sakarā ar minēto pārcelšanu uzlikt kapitāla nodokli par šajā direktīvā minētajām darbībām, ja šīs darbības ir veiktas laikā, kad kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atradās dalībvalstī, kas pirms šīs sabiedrības dibināšanas bija atteikusies no kapitāla nodokļa iekasēšanas, atceļot attiecīgo dalībvalsts tiesību aktu?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

17     Ar prejudiciālajiem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli liedz sabiedrību kvalificēt par kapitālsabiedrību “kapitāla nodokļa iekasēšanai” Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts.

18     Vispirms ir jāprecizē, ka Tiesai nav jāpārbauda, vai Bausoftware ierakstīšana Austrijas Republikas uzņēmumu reģistrā 1999. gada 9. septembrī, un vai Nemetschek veiktais 102 miljonu ATS pārskaitījums šai sabiedrībai 1999. gada 16. septembrī ir kvalificējams par kapitālsabiedrības izveidošanu jeb kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, un vai par šīm darbībām kā tādām ir maksājams kapitāla nodoklis atbilstoši Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktam.

19     Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka EKL 234. pantā noteiktās tiesvedības laikā, kuras pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Kopienu Tiesu, lietas faktu vērtējums ietilpst valsts tiesas kompetencē (1979. gada 15. novembra spriedums lietā 36/79 Denkavit Futtermittel, Recueil, 3439. lpp., 12. punkts, un 2003. gada 15. maija spriedums lietā C-282/00 RAR, Recueil, I-4741. lpp., 46. punkts). Tādēļ Tiesas pārbaude balstās uz iesniedzējtiesas konstatētajiem apstākļiem, saskaņā ar kuriem tādi fakti, kas minēti šī sprieduma 11.–14. punktā, nozīmē faktiskās vadības centra pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu.

20     No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamata lietā aplūkotā sabiedrība ir atbilstoši Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

21     No Direktīvas 69/335 3. panta 1. punkta, kura teksts ir norādīts šī sprieduma 4. punktā, izriet, ka šajā noteikumā imperatīvā veidā un visām dalībvalstīm vienādi tiek uzskaitītas sabiedrības kapitālsabiedrību statusā Direktīvas 69/335 nozīmē.

22     Turklāt šīs direktīvas 4. panta 1. punktā ir noteiktas tās darbības, kurām uzliek kapitāla nodokli.

23     Attiecībā uz faktiskās vadības centra pārcelšanu Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir minēts, ka ar kapitāla nodokli apliek cita starpā “tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu faktiskā vadības centra pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, ja pēdējā minētajā, iekasējot kapitāla nodokli, tās uzskata par kapitāla sabiedrībām, bet par tādām neuzskata dalībvalstī, no kuras tās pārceļ”.

24     Turpretī atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktam “tādas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, ja, uzliekot kapitāla nodokli, abās dalībvalstīs to uzskata par kapitāla sabiedrību” nav kapitālsabiedrības šī panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

25     No tā izriet – lai šāda veida darbību varētu aplikt ar kapitāla nodokli dalībvalstī, uz kuru tiek pārcelts vadības centrs, attiecīgā sabiedrība šī nodokļa uzlikšanai nedrīkstētu būt uzskatāma par kapitālsabiedrību izcelsmes dalībvalstī.

26     Dalībvalstis, kuras Tiesai ir iesniegušas savus apsvērumus, apgalvo – tā kā sabiedrībai nebija jāmaksā kapitāla nodoklis izcelsmes dalībvalstī, jo tā šo nodokli bija atcēlusi, kapitāla nodokļa iekasēšanas nolūkos šī sabiedrība nav uzskatāma par kapitālsabiedrību šajā valstī, tādējādi izpildot Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā izvirzītos nosacījumus.

27     Tomēr šādai analīzei nevar piekrist, jo pretējā gadījumā lielāka nozīme tiktu piešķirta valsts tiesībās norādītajai, bet nevis no Direktīvas 69/335 izrietošajai, kapitālsabiedrības kvalifikācijai.

28     Kā tas ir norādīts šī sprieduma 21. punktā, Direktīvas 69/335 3. panta 1. punktā imperatīvā veidā un visām dalībvalstīm vienādi ir noteiktas sabiedrības, kas ir uzskatāmas par kapitālsabiedrībām šīs direktīvas nozīmē.

29     Tādējādi sabiedrība, kas atbilst kādai no minētā 3. panta 1. punktā paredzētajām juridiskajām formām, ir uzskatāma par kapitālsabiedrību Direktīvas 69/335 nozīmē un tādēļ tai nedrīkst uzlikt kapitāla nodokli par sava faktiskā vadības centra pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu, jo tā nav uzskatīta par kapitālsabiedrību izcelsmes dalībvalstī.

30     Jāpiebilst, ka šādas kvalifikāciju atšķirības, kas liek piemērot Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu, tomēr ir iespējamas, aplūkojot tās 3. panta 2. punktā minētās sabiedrības.

31     Lai gan, “piemērojot Direktīvu [69/335], visas citas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas, kas darbojas, lai gūtu peļņu, uzskata par kapitāla sabiedrībām”, šis noteikums tomēr ļauj dalībvalstīm, uzliekot kapitāla nodokli, sabiedrības, apvienības vai juridiskas personas par tādām neuzskatīt.

32     Tādējādi dalībvalstīm piešķirtās rīcības brīvības, kas neattiecas uz šī paša panta 1. punktā minētajām sabiedrībām, rezultātā atsevišķu apvienību tādēļ var kvalificēt par kapitālsabiedrību vienā dalībvalstī arī tad, ja tā par tādu nav kvalificēta citā dalībvalstī. Šādu kvalifikācijas atšķirību gadījumā attiecīgās sabiedrības faktiskā vadības centra pārcelšanai ir piemērojams Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts.

33     Tiesa turklāt jau ir nospriedusi, ka, aplikšanas ar nodokli izcelsmes dalībvalstī kritēriju uzskatot par svarīgāku nekā Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto kapitālsabiedrības klasifikācijas kritēriju, nav ievēroti šīs direktīvas norādījumi, ar to radot iespēju uzlikt kapitāla nodokli gadījumos, kuros šī direktīva to neparedz (šajā sakarā skat. 2007. gada 7. jūnija spriedumu lietā C-178/05 Komisija/Grieķija, Krājums, I-4185. lpp., 26.–30. punkts).

34     Turklāt no Tiesas judikatūras izriet – ja saskaņā ar Direktīvas 69/335 7. panta 2. punktu dalībvalstis ir tiesīgas atbrīvot no kapitāla nodokļa iemaksas sabiedrībās, šāds atbrīvojums neļauj šādas iemaksas aplikt ar nodokli citā dalībvalstī (šajā sakarā skat. 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C-494/03 Senior Engineering Investments, Krājums, I-525. lpp., 43. punkts).

35     Tādēļ tas, ka kāda dalībvalsts ir izmantojusi minētajā 7. panta 2. punktā paredzēto iespēju, atceļot kapitāla nodokli, nenozīmē, ka – pēc kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra pārcelšanas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti – šī pēdējā dalībvalsts varētu par šo darbību automātiski uzlikt šo nodokli.

36     No visa iepriekš minētā izriet, ka Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli neliedz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām piederošu sabiedrību kapitāla nodokļa iekasēšanai kvalificēt par kapitālsabiedrību šīs direktīvas 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts.

37     Sniedzot šo interpretāciju, papildus ir jānorāda, ka iespējamā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ļaunprātīgi izmantojot šādi interpretētās Direktīvas 69/335 noteikumus, tikusi aplūkota tiesvedībā Tiesā.

38     Šajā sakarā pat tad, ja formāli iesniedzējtiesa savos jautājumos ir lūgusi tikai Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta, kā arī 7. panta 2. punkta interpretāciju, šāds apstāklis neliedz Tiesai sniegt valsts tiesai Kopienu tiesību interpretāciju, kas tai var būt noderīga, izspriežot izskatīto lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savos jautājumos uz to ir atsaukusies (šajā sakarā skat. 1990. gada 12. decembra spriedumu lietā C-241/89 SARPP, Recueil, I-4695. lpp., 8. punkts; 1999. gada 4. marta spriedumu lietā C-87/97 Consorzio per la tutela del formaggio Gorgonzola, Recueil, I-1301. lpp., 16. punkts, un 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-392/05 Alevizos, Krājums, I-3505. lpp., 64. punkts).

39     Tādēļ ir jāpārbauda, vai šī sprieduma 36. punktā sniegtā Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija var veicināt Kopienu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai izvairītos no tādu valsts tiesību aktu ievērošanas, kādi ir aplūkoti pamata lietā.

40     Vispirms ir jānorāda, ka Direktīvā 69/335 nav ietverta norma, kas būtu īpaši paredzēta, lai novērstu izvairīšanās no nodokļiem risku.

41     Tomēr Tiesa jau ir nospriedusi, ka Kopienu tiesiskā regulējuma piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju ļaunprātīgu rīcību, t.i., darījumus, kas netiek veikti parastu komerciālu darījumu ietvaros, bet gan lai ļaunprātīgi izmantotu Kopienu tiesībās paredzētās priekšrocības (skat. 2006. gada 21. februāra spriedumu lietā C-255/02 Halifax u.c., Krājums, I-1609. lpp., 69. punkts).

42     Kopienu tiesībās noteiktā aizsardzība tādēļ nav attiecināma uz gadījumiem, kuros tiesību subjekts, fiziska vai juridiska persona paredz ļaunprātīgi vai krāpnieciski atsaukties uz Kopienu tiesību normām, tikai lai pasargātu uzņēmumu no dalībvalsts tiesību aktu piemērošanas tam.

43     Nenoliedzami – ar apstākli, ka sabiedrība ir izveidota attiecīgajā dalībvalstī tikai tādēļ, lai izmantotu tiesību aktos paredzētās priekšrocības, nepietiek, lai izdarītu secinājumu par Kopienu tiesiskā regulējuma ļaunprātīgas izmantošanas pastāvēšanu.

44     Tomēr uz sabiedrības izveidošanu dalībvalstī ar pilnīgi fiktīvu mehānismu, kas nav saistīts ar saimniecisku realitāti, lai izvairītos no nodokļa, kas parasti ir jāmaksā, vairs neattiecas aizsardzība, kas Direktīvai 69/335 ir jānodrošina tajā minētajiem uzņēmumiem.

45     No minētā izriet, ka no šī sprieduma 36. punktā sniegtās Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijas izrietošajām sekām nebūtu jāveicina darbības, kurām ir raksturīga fiktīvu mehānismu izveidošana, lai tikai saņemtu nodokļu priekšrocības.

46     Tādēļ iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā aplūkotie apstākļi ietver objektīvus apstākļus, kas veido šādu ļaunprātīgu praksi.

47     Šādos apstākļos uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts Direktīvā 69/335 ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli neliedz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām piederošu sabiedrību kapitāla nodokļa iekasēšanai kvalificēt par kapitālsabiedrību šīs direktīvas 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts. Tomēr šāda interpretācija nedrīkstētu veicināt darbības, kurām ir raksturīga fiktīvu mehānismu izveidošana, lai tikai saņemtu nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā aplūkotie apstākļi ietver objektīvus apstākļus, kas veido šādu ļaunprātīgu praksi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

48     Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK un Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Eiropas Savienībai pamatā esošajiem līgumiem, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli neliedz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām piederošu sabiedrību kapitāla nodokļa iekasēšanai kvalificēt par kapitālsabiedrību šīs direktīvas 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts. Tomēr šāda interpretācija nedrīkstētu veicināt darbības, kurām ir raksturīga fiktīvu mehānismu izveidošana, lai tikai saņemtu nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā aplūkotie apstākļi ietver objektīvus apstākļus, kas veido šādu ļaunprātīgu praksi.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – vācu.