Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-451/06

Gabriele Walderdorff

pret

Finanzamt Waldviertel

(Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sestā PVN direktīva – 13. panta B. daļas b) apakšpunkts – Atbrīvojums – Nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas darījumi – Zvejas tiesību iznomāšana

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas atbrīvošana no nodokļa

(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta B daļas b) apakšpunkts)

Padomes Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenstilpes īpašnieka un publiskās ūdenstilpes zvejas tiesību turētāja pret atlīdzību nodotās tiesības zvejot šajos ūdeņos saskaņā ar nomas līgumu, kas noslēgts uz desmit gadiem, nav ne nekustamā īpašuma iznomāšana, ne izīrēšana, jo ar šādu nodošanu nav piešķirtas tiesības lietot attiecīgo nekustamo īpašumu un atturēt citas personas no šādu tiesību izmantošanas.

(sal. ar 23. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 6. decembrī (*)

Sestā PVN direktīva – 13. panta B daļas b) apakšpunkts – Atbrīvojums – Nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas darījumi – Zvejas tiesību iznomāšana

Lieta C-451/06

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2006. gada 24. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2006. gada 6. novembrī, tiesvedībā

Gabriele Walderdorff

pret

Finanzamt Waldviertel.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev],

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – D. Triandafilu [D. Triantafyllou], pārstāvis,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2007. gada 18. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 13. panta B daļas b) apakšpunktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”).

2        Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Valderdorfu [Walderdorff] un Finanzamt Waldviertel [Valdfirteles Finanšu pārvalde] (turpmāk tekstā – “Finanzamt”) jautājumā par zvejas tiesību iznomāšanas darījumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”).

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3        Sestās direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka PVN jāmaksā par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību attiecīgās valsts teritorijā veicis nodokļu maksātājs, kas kā tāds rīkojas.

4        Sestās direktīvas 13. panta B. daļā ir noteikts:

“Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstis atbrīvo tālāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

[..]

b)      nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, izņemot:

1.      izmitināšanu, kā tā definēta dalībvalstu likumos, viesnīcu nozarē vai līdzīgas funkcijas nozarēs, ieskaitot izmitināšanu tūristu nometnēs vai zemes gabalos, kas izveidoti par nometnes vietām;

2.      telpu un zemes gabalu izīrēšanu transportlīdzekļu novietošanai;

3.      pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu izīrēšanu;

4.      seifu īri.

Dalībvalstis var piemērot papildu izņēmumus šā atbrīvojuma darbības jomai;

[..].”

 Valsts tiesiskais regulējums

5        Atbilstoši 1994. gada Likuma par apgrozījuma nodokli (Umsatzsteuergesetz 1994, BGBl. Nr. 663/1994, turpmāk tekstā – “UStG ”) 1. panta 1. punktam ar PVN apliek piegādes un citus pakalpojumus, ko Austrijā pret atlīdzību sniedz komersants savas komercdarbības ietvaros.

6        Saskaņā ar UStG 6. panta 1. punkta 16. apakšpunktu no nodokļa ir atbrīvota:

“nekustamo īpašumu, tiesību, kam piemērojami civiltiesību noteikumi par nekustamo īpašumu, valsts suverēno tiesību, kas attiecas uz zemes īpašuma lietošanu, izīrēšana un iznomāšana; biroja telpu un citu telpu nodošana lietošanā, pamatojoties uz lietošanas līgumiem, ir uzskatāma par nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu. No nodokļa atbrīvots ir arī pašpatēriņš. No nodokļa nav atbrīvoti:

–        nekustamā īpašuma izīrēšana (nodošana lietošanā) dzīvesvietas nodrošināšanas nolūkos, izņemot pašpatēriņu;

–        visa veida mašīnu un citu ierīču, kas pieder pie uzņēmuma iekārtām, iznomāšana un izīrēšana, arī tad, ja tās ir nekustamā īpašuma neatņemamas sastāvdaļas;

–        izmitināšana iekārtotās dzīvojamās un guļamtelpās;

–        visa veida telpu vai vietu izīrēšana (nodošana lietošanā) transportlīdzekļu novietošanai;

–        nekustamā īpašuma izīrēšana (nodošana lietošanā) kempinga vajadzībām.”

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

7        Valderdorfa Austrijā vada lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu. Viņas komercdarbības ietvaros veiktajiem darījumiem tiek piemērots vispārējs PVN režīms.

8        1995. gada 21. novembrī Valderdorfa ar Sportfischereiverein Zwettl (Cvetlas makšķerēšanas sporta biedrība, turpmāk tekstā – “makšķerēšanas biedrība”) noslēdza līgumu uz desmit gadiem. Līgumā bija paredzēts, ka makšķerēšanas biedrība pret atlīdzību iegūst tiesības zvejot, pirmkārt, divos dīķos, kas atrodas Valderdorfas saimniecībā un kuros viņai pašai kā īpašniecei ir tiesības zvejot, un, otrkārt, zvejas iecirknī, kas atrodas publiskā teritorijā un kurā Valderdorfai ir kadastrā reģistrētas zvejas tiesības (teritorija “Zwettl I/3”). Minētais nomas līgums tika noslēgts uz laiku no 1996. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim. Valderdorfa par šiem nomas darījumiem nesamaksāja PVN. Šis nodoklis tāpat netika iekļauts nomniekam izsniegtajos rēķinos.

9        Pēc nodokļu pārbaudes par 1998.–2000. gadu Finanzamt konstatēja, ka šie nomas darījumi ir apliekami ar parastu PVN likmi, jo attiecīgie nomas ienākumi nav gūti no nekustamā īpašuma iznomāšanas, kas saskaņā ar UStG ir atbrīvota no nodokļa. Finanzamt uzskatīja, ka zvejas tiesības ir neatkarīgas no zemes īpašuma.

10      2003. gada 24. martā Finanzamt pieņēma lēmumus piedzīt no Valderdorfas nodokli par minētajiem gadiem, piemērojot zvejas tiesību nomas darījumiem parasto 20 % likmi. 2003. gada 24. aprīļa vēstulē Valderdorfa iesniedza sūdzību par šiem lēmumiem, kurā tā, pamatojoties uz UStG 6. panta 1. punkta 16. apakšpunktu, prasīja zvejas tiesību nomas darījumus atbrīvot no nodokļa.

11      Finanzamt šo sūdzību noraidīja un pēc Valderdorfas lūguma lietu nodeva Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien [Neatkarīgā finanšu palāta, Vīnes nodaļa].

12      Minētajā tiesā izskatāmajā prāvā ir izvirzīts jautājums, vai nomas maksa, kas tiek maksāta saskaņā ar Valderdorfas un makšķerēšanas biedrības noslēgto līgumu, ir apliekama ar parasto PVN likmi atbilstoši vispārējam režīmam vai arī jāpiemēro UStG 6. panta 1. punkta 16. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums.

13      Šādos apstākļos Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka zvejas tiesību nodošana pret atlīdzību saskaņā ar nomas līgumu, ko uz desmit gadiem noslēdzis

–        nekustamā īpašuma īpašnieks, kura īpašuma teritorijā atrodas ūdenstilpe, saistībā ar kuru piešķirtas zvejas tiesības,

–        zvejas tiesību turētājs publiskajā īpašumā esošajai ūdenstilpei,

ir uzskatāma par “nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu”?”

 Par prejudiciālo jautājumu

14      Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu” šī noteikuma izpratnē ir jāuzskata ūdenstilpju īpašnieka un publiskās ūdenstilpes zvejas tiesību turētāja pret atlīdzību nodotas tiesības zvejot šajos ūdeņos saskaņā ar nomas līgumu, kas noslēgts uz desmit gadiem.

15      Vispirms ir jākonstatē, ka Valderdorfas un makšķerēšanas biedrības līgums ir noslēgts par zvejas tiesību ūdenstilpēs nodošanu. Līdz ar to šajā līgumā paredzētie nomas darījumi principā ir apliekami ar PVN, ievērojot Sesto direktīvu. Vēl tikai jānoskaidro, vai šiem darījumiem ir piemērojams Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktā noteiktais atbrīvojums.

16      Jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Sestās direktīvas 13. pantā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa ir autonomi Kopienu tiesību jēdzieni, kuriem līdz ar to ir piešķirama Kopienas mēroga definīcija (skat. 2000. gada 12. septembra spriedumu lietā C-358/97 Komisija/Īrija, Recueil, I-6301. lpp., 51. punkts; 2003. gada 16. janvāra spriedumu lietā C-315/00 Maierhofer, Recueil, I-563. lpp., 25. punkts; 2003. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-275/01 Sinclair Collis, Recueil, I-5965. lpp., 22. punkts; 2004. gada 18. novembra spriedumu lietā C-284/03 Temco Europe, Krājums, I-11237. lpp., 16. punkts; 2005. gada 3. marta spriedumu lietā C-428/02 Fonden Marselisborg Lystbådehavn, Krājums, I-1527. lpp., 27. punkts, un 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C-455/05 Velvet & Steel Immobilien, Krājums, I-3225. lpp., 15. punkts).

17      Tā kā Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktā nav definēti “nekustamā īpašuma iznomāšanas” vai “izīrēšanas” jēdzieni, Tiesa vairākos spriedumos ir definējusi nekustamā īpašuma izīrēšanu šī noteikuma nozīmē kā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību izmantot šo īpašumu un tiesību liegt citām personām šādu lietojumu nodošanu īrniekam pret samaksu un uz līgumā paredzēto laiku (šajā sakarā skat. 2001. gada 4. oktobra spriedumu lietā C-326/99 “Goed Wonen”, Recueil, I-6831. lpp., 55. punkts; 2001. gada 9. oktobra spriedumus lietā C-409/98 Mirror Group, Recueil, I-7175. lpp., 31. punkts, un lietā C-108/99 Cantor Fitzgerald International, Recueil, I-7257. lpp., 21. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Īrija, 52.–57. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Sinclair Collis, 25. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Temco Europe, 19. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Fonden Marselisborg Lystbådehavn, 30. punkts).

18      Judikatūrā ir noteikts, ka termini, kas lietoti, lai raksturotu Sestās direktīvas 13. pantā paredzētos atbrīvojumus, tostarp “nekustamā īpašuma iznomāšanas” un “izīrēšanas” jēdzienus, ir interpretējami sašaurināti, jo šie atbrīvojumi ir atkāpe no vispārējā principa, ka PVN tiek piemērots katram pakalpojumam, ko nodokļu maksātājs sniedz pret atlīdzību (skat. it īpaši 2001. gada 18. janvāra spriedumu lietā C-150/99 Stockholm Lindöpark, Recueil, I-493. lpp., 25. punkts, kā arī iepriekš minētos spriedumus lietā Komisija/Īrija, 52.–55. punkts; lietā Sinclair Collis, 23. punkts; lietā Temco Europe, 17. punkts, un lietā Fonden Marselisborg Lystbådehavn, 29. punkts).

19      Pamata lietā netiek apstrīdēts, ka Valderdorfa ar makšķerēšanas biedrību ir noslēgusi līgumu uz desmit gadiem par zvejas tiesību nodošanu pret atlīdzību vairākās ūdenstilpēs. Tiesa jau ir nospriedusi, ka zemes virsmu, ko pilnībā vai daļēji sedz ūdens, var kvalificēt par nekustamo īpašumu, ko var izīrēt vai iznomāt (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Fonden Marselisborg Lystbådehavn, 34. punkts, un 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-166/05 Heger, Krājums, I-7749. lpp., 20. punkts).

20      Kā to ģenerāladvokāte norāda savu secinājumu 23. punktā, jābūt izpildītiem visiem nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas definīcijas kritērijiem, kas ir atgādināti šī sprieduma 17. punktā. Viens šāds kritērijs ir tas, ka ar nekustamā īpašuma nomu vai īri ir jāpiešķir tiesības lietot īpašumu un neļaut šādas tiesības izmantot citām personām. Pamata prāvā tas tā nav.

21      No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka saskaņā ar Valderdorfas un makšķerēšanas biedrības noslēgto līgumu pēdējai ir tikai tiesības zvejot attiecīgajās ūdenstilpēs. Tāpat no Tiesai iesniegtajiem materiāliem izriet, ka nomas līguma noteikumos ir paredzēts, ka Valderdorfa ir paturējusi gan tiesības zvejot šajās ūdenstilpēs, gan katru dienu atļaut tajās makšķerēt vienai uzaicinātai personai. Saskaņā ar attiecīgo līgumu pamata lietā makšķerēšanas biedrībai nav tiesību liegt citām personām lietot Valderdorfas īpašumā esošās ūdenstilpes un publisko ūdenstilpi, kurā pēdējai ir kadastrā reģistrētas zvejas tiesības.

22      Līdz ar to, nelemjot par jautājumu, vai tāds zvejas tiesību nodošanas līgums kā pamata lietā attiecas uz nekustamo īpašumu, ir jāatzīst, ka šajā gadījumā nav izpildīts viens no Kopienu tiesībās paredzētā nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas jēdziena definīcijas kritērijiem, jo pamata lietā apskatāmais nodošanas līgums nepiešķir makšķerēšanas biedrībai tiesības lietot attiecīgo nekustamo īpašumu un atturēt citas personas no šādu tiesību izmantošanas.

23      Tādēļ uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenstilpes īpašnieka un publiskās ūdenstilpes zvejas tiesību turētāja pret atlīdzību nodotās tiesības zvejot šajās ūdenstilpēs saskaņā ar nomas līgumu, kas noslēgts uz desmit gadiem, nav ne nekustamā īpašuma iznomāšana, ne izīrēšana, jo ar šādu nodošanu nav piešķirtas tiesības lietot attiecīgo nekustamo īpašumu un atturēt citas personas no šādu tiesību izmantošanas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

24      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze – 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenstilpes īpašnieka un publiskās ūdenstilpes zvejas tiesību turētāja pret atlīdzību nodotās tiesības zvejot šajos ūdeņos saskaņā ar nomas līgumu, kas noslēgts uz desmit gadiem, nav ne nekustamā īpašuma iznomāšana, ne izīrēšana, jo ar šādu nodošanu nav piešķirtas tiesības lietot attiecīgo nekustamo īpašumu un atturēt citas personas no šādu tiesību izmantošanas.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – vācu.