Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES

[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,

sniegti 2011. gada 21. jūlijā (1)

Lieta C-250/08

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

Reģistrācijas nodeva par pamata dzīvesvietas iegādi – Pārvietošanās un uzturēšanās tiesības – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi





1.        Šajā tiesvedībā Komisija apgalvo, ka Beļģijas tiesiskais regulējums par Flāmu reģionā piemērojamo reģistrācijas nodevu ir diskriminējošs it īpaši attiecībā pret tiem dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlas izmantot tiesības mainīt dzīvesvietu, brīvi veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz kapitāla apriti Eiropas Savienībā. Saskaņā ar apstrīdēto tiesisko regulējumu par pamata dzīvesvietas iegādi Flāmu – nevis citā – reģionā samaksātā reģistrācijas nodeva (2) var tikt kompensēta, veicot nodevas maksājumu par nākamās pamata dzīvesvietas iegādi šajā reģionā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Atbilstošie Līguma un EEZ līguma noteikumi

2.        EKL 18. panta 1. punktā (tagad – LESD 21. panta 1. punkts) ir noteikts:

“Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ievērojot šajā Līgumā noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī tā īstenošanai paredzētos pasākumus.”

3.        EKL 43. pantā (šobrīd – LESD 49. pants) ir noteikts:

“Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 48. panta (tagad – LESD 54. pants) otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu.”

4.        Saskaņā ar EEZ līguma 31. panta 1. punktu šie nosacījumi būtībā tiek attiecināti uz visu Eiropas Ekonomikas zonu.

5.        EKL 56. panta 1. punktā (tagad – LESD 63. panta 1. punkts) ir noteikts:

“Ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, ir aizliegti visi kapitāla aprites ierobežojumi dalībvalstu un trešo valstu starpā.”

6.        Saskaņā ar EEZ līguma 40. pantu šie nosacījumi tiek attiecināti uz visu Eiropas Ekonomikas zonu.

7.        EEZ līguma 6. pantā ir noteikts, ka šī līguma noteikumus, ciktāl tie būtībā ir identiski atbilstošajiem Līguma noteikumiem (kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti, piemērojot šo Līgumu), interpretē saskaņā ar atbilstošo Tiesas judikatūru EEZ līguma parakstīšanas brīdī (3). EEZ līgumā nav ietverti līdzīgi noteikumi par turpmāko Tiesas judikatūru (4). Tomēr saskaņā ar EEZ līguma 105. pantu tie [EEZ] līguma noteikumi, kas būtībā ir identiski Līguma noteikumiem, ir jāinterpretē vienādi (5). Tiesa ir kompetenta interpretēt EEZ līgumu attiecībā uz tā piemērošanu Eiropas Savienības teritorijā, bet EBTA Tiesa ir kompetenta interpretēt tā piemērošanu EBTA valstīs. Šajā ziņā [EEZ] Līgumā ir noteikti Tiesas un EBTA Tiesas sadarbības noteikumi (6).

8.        EEZ līguma 31. pantā minētie noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek aizliegts ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir identiski LESD 49. pantā minētajiem noteikumiem (7). Turklāt noteikumus par brīvu kapitāla apriti (kuru formulējums ir līdzīgs, bet ne identisks atbilstošajiem Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem) arī, cik vien iespējams, jāinterpretē šādā veidā (8).

 Padomes Direktīva 88/361/EEK

9.        No Direktīvas 88/361/EEK (9) I pielikuma skaidrojuma izriet, ka “kapitāla aprite” šajā kontekstā ietver ēku un zemes iegādi, kā arī privātpersonu ēku būvniecību savām vajadzībām (10).

 Valsts tiesiskais regulējums

10.      Saskaņā ar Flāmu reģiona Wetboek der registratie-, hypotheek- en griffierechten (Reģistrācijas, hipotēkas un kancelejas nodevu kodekss; turpmāk tekstā – “kodekss”) 44. pantu visiem darījumiem nekustamā īpašuma jomā attiecībā uz īpašuma vai lietojuma tiesību nodošanu par atlīdzību tiek piemērota reģistrācijas nodeva 10 % apmērā no darījuma vērtības (11). Ja mājokļa īpašumu iegādājas viena vai vairākas fiziskas personas, lai izmantotu to kā savu pamata dzīvesvietu, tad saskaņā ar 46.a pantu [nodevas] aprēķinu bāzi samazina EUR 12 500 apmērā, pieņemot, ka tobrīd šīm personām nepieder cits mājokļa īpašums. Šis [nodevas] aprēķinu bāzes samazinājums ir attiecināms uz visiem pirmreizējiem pircējiem – fiziskām personām, neatkarīgi no tā, vai viņi iepriekš ir uzturējušies Flāmu reģionā vai citur.

11.      Kodeksa 61.3 pantā ir noteikts:

“ Ja nekustamo īpašumu, kuru izmanto vai ir paredzēts izmantot kā mājokli, fiziska persona iegādājas parastā pārdošanas darījumā pamata dzīvesvietas vajadzībām, likumā paredzētā nodevas daļa, kas [..] samaksāta par mājokļa, kas agrāk bija tās pamata dzīvesvieta, vai apbūvējama zemes gabala, uz kura šis mājoklis tika uzbūvēts, iegādi, tiek ieskaitīta tajā likumā paredzētajā nodevas daļā, kas jāmaksā, iegādājoties jaunu īpašumu, ar nosacījumu, ka jaunais īpašums tika iegādāts divu gadu laikā no dokumenta, saskaņā ar kuru noteikta proporcionāla nodeva vai nu par mājokļa, kas agrāk tika izmantots kā pamata dzīvesvieta, atkārtotu pārdošanu parastā pārdošanas darījumā, vai arī par īpašumtiesību uz šo mājokli sadali, ja fiziskā persona ir atteikusies no visām savām tiesībām, reģistrācijas brīža.

Saskaņā ar šī panta noteikumiem netiek ieskaitītas nodevas, kas samaksātas par tāda īpašuma iegādi, kas neatrodas Flāmu reģionā.

Ieskaitāmā summa [..] nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 12 500 [..].”

12.      Kodeksa 212.a pantā ir noteikts, ka reģistrācijas nodeva tiek atlīdzināta (nevis kompensēta), ja (i) sākotnējais īpašums tiek pārdots divu gadu laikā no jaunā īpašuma iegādes brīža (piecu gadu laikā, ja iegādāta zeme mājokļa būvniecībai) un (ii) ja pircējs divu gadu laikā no iegādes brīža nosaka jauno mājokli par savu pamata dzīvesvietu (piecu gadu laikā, ja iegādāta zeme mājokļa būvniecībai). Arī šajā gadījumā sākotnējam īpašumam jāatrodas Flāmu reģionā, un apmērs, kuru var atlīdzināt, nepārsniedz EUR 12 500.

13.      Ar kodeksa 61.3 un 212.a pantu izveidoto sistēmu visu kopumā es saukšu par “apstrīdēto pasākumu”. Šie panti kopā ar iepriekš 10. punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī vairāki uz tiem attiecināmi procesuālie noteikumi tika iekļauti kodeksā ar grozījumiem, kas tika izdarīti ar 2002. gada 1. februāra dekrētu (12). Dekrēta projekta paskaidrojuma rakstā tika uzsvērts, ka personas, kuras vēlas mainīt savu dzīvesvietu tuvāk darba vietai vai darīt to ģimenes apstākļu dēļ, reģistrācijas nodevu bieži vien uzskata par šķērsli. Tajā tika noteikts, ka grozījumu mērķis ir “veicināt to visu pilsoņu mobilitāti, kuri jebkādu iemeslu dēļ (profesionālo, ģimenes vai kādu citu) vēlas iegādāties jaunu pamata dzīvesvietu, kas atbilstu viņu prasībām labāk nekā pašreizējais mājoklis”. Šo mērķi varētu sasniegt, nosakot, ka nodevu par jaunā mājokļa iegādi var samazināt līdz pat EUR 12 500 apmērā, ņemot vērā tās nodevas apmēru, kas nomaksāta par sākotnējās pamata dzīvesvietas (t.i., mājokļa) iegādi.

 Pirmstiesas procedūra

14.      Uzskatot apstrīdēto pasākumu par diskriminējošu un Līgumam neatbilstošu, 2005. gada 23. decembrī Komisija nosūtīja Beļģijas Karalistei brīdinājuma vēstuli. Beļģijas valdība savā 2006. gada 22. marta atbildes vēstulē nepiekrita norādītajam pārkāpumam.

15.      Komisiju neapmierināja šī atbilde, un 2006. gada 13. jūlijā tā nosūtīja argumentēto atzinumu. Beļģijas iestādes 2006. gada 13. septembra vēstulē apstiprināja, ka tās uzskata, ka apstrīdētais pasākums atbilst ES tiesībām un ir pamatots ar sabiedrības interesēm.

16.      Komisija nemainīja savu viedokli un tāpēc 2008. gada 5. maijā iesniedza šo prasību. Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Beļģijas Karaliste nav izpildījusi EK līguma 18., 43. un 56. pantā un EEZ līguma 31. un 40. pantā noteiktos pienākumus, ciktāl Flāmu reģionā, aprēķinot nodokļa priekšrocību saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kas paredzēts kā pamata dzīvesvieta, par sākotnējās pamata dzīvesvietas iegādi nomaksātā reģistrācijas nodeva tiek ņemta vērā tikai tad, ja pēdējā atrodas Flāmu reģionā, bet netiek ņemta vērā, ja tā atradusies citā dalībvalstī, izņemot Beļģiju, vai EBTA valstī. Tāpat Komisija prasa Tiesai piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.      Ungārijas valdība iestājās lietā Beļģijas atbalstam.

18.      2010. gada 23. septembra tiesas sēdē Komisija, Beļģijas un Ungārijas valdības sniedza mutvārdu apsvērumus.

 Vērtējums

 Sākotnējie apsvērumi

19.      Pirms Komisijas prasības izvērtēšanas ir jānoskaidro vairāki sākotnējie apsvērumi.

20.      Pirmkārt, Beļģijas Karaliste sastāv no trim kopienām, trim reģioniem un četrām valodu zonām (13). Trim reģioniem ir piešķirtas likumdevēja kompetences, tomēr Flāmu kopienas un Flāmu reģiona kompetences vienoti īsteno Flāmu valdība, kura pieņēma arī apstrīdēto pasākumu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalsts atbildība var iestāties gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vietējā vai reģionālā iestāde nav ievērojusi ES tiesības (14).

21.      Otrkārt, Beļģijā piemērojamo reģistrācijas nodevu Tiesa jau ir izvērtējusi pienākuma maksāt šādu nodevu, ievērojot valsts tiesas nolēmumu lietā, kuras pamatā bija no līguma izrietošs strīds, kontekstā (15). Šajā lietā Tiesa apstiprināja, ka maksājamā nodeva nozīmēja netiešu aplikšanu ar nodokli. Tomēr, to nosakot, tā būtībā pieņēma valsts tiesas sniegto klasifikāciju (16). Vispārīgi runājot, atšķirība starp netiešo un tiešo nodokli ir šāda: netiešais nodoklis tiek ietverts summā, ko šī persona samaksā citai [personai], uz kuru negulstas ekonomiskais slogs, bet kura atbild par nodokļa iekasēšanu, turpretī tiešo nodokli iekasē tieši no personas, uz kuru gulstas ekonomiskais slogs (17). Tāpēc man šķiet, ka nodokli, kuru uzliek darījumiem ar nekustamo īpašumu un kura slogs gulstas uz pircēju, kā arī to iekasē no šīs personas, pareizāk būtu uzskatīt par tiešo, nevis netiešo nodokli.

22.      Treškārt, neatkarīgi no tā, vai šajā tiesvedībā minētā reģistrācijas nodeva ir uzskatāma par tiešo vai netiešo nodokli, uz to neattiecas ES tiesību aktu saskaņošana, un līdz ar to tā ir dalībvalsts kompetencē. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm šī kompetence ir jāīsteno, ievērojot ES tiesības (18).

23.      Ceturtkārt, Komisija apgalvo, ka nav ievērotas EKL 18., 43. un 56. panta prasības (un EEZ līguma nosacījumi, kas atbilst pēdējiem diviem pantiem). Beļģijas valdība uzskata, ka vienīgais atbilstošais nosacījums ir EKL 56. panta 1. punkts un ka minētā lieta jāizskata, pamatojoties tikai uz to.

24.      Šī jautājuma izvērtēšana atklāj interesantu Komisijas pieejas aspektu salīdzinājumā ar divām citām tajā pašā laikā iesniegtajām prasībām par [valsts] pienākumu neizpildi: lieta Komisija/Grieķija (19), kurā spriedums pasludināts 2011. gada 20. janvārī, un lieta Komisija/Ungārija (20). Lieta Komisija/Grieķija attiecas uz pirmreizējo pircēju, kuri ir vai nu Grieķijas pastāvīgie iedzīvotāji, vai arī Grieķijas pilsoņi, atbrīvošanu no nekustamā īpašuma pirkuma nodokļa nomaksas. Lieta Komisija/Ungārija attiecas uz tiesību normu, saskaņā ar kuru viena mājokļa pārdošanas un jaunas mājvietas iegādes gadījumā ar nekustamā īpašuma pirkuma nodokli tiek aplikta tikai abu īpašumu tirgus vērtības starpība, ja abi šie īpašumi atrodas Ungārijā.

25.      Protams, starp minētajās lietās un šajā tiesvedībā apstrīdēto pasākumu pastāv zināma līdzība: Komisija apgalvo, ka visās šajās lietās veidojas diskriminācija un Līgumā noteikto brīvību ierobežojumi. Tomēr tajās lietās Komisija atsaucās uz EKL 18., 39. un 43. panta prasību neievērošanu (lietā Komisija/Grieķija arī uz EKL 12. panta prasību neievērošanu) (21), turpretī šajā tiesvedībā tā apgalvo, ka nav ievērotas EKL 18., 43. un 56. panta un EEZ līguma 31. un 40. panta prasības, bet uz EKL 12. un 39. pantu tā neatsaucas (22).

26.      Lai arī katrā lietā apstrīdētajam pasākumam piemīt atšķirīgi aspekti, nemainīgs paliek fakts, ka Komisijas pieeja nešķiet pilnībā vienveidīga. Tādējādi Komisija izlemj, kā formulēt savu prasību par [valsts] pienākumu neizpildi, bet Tiesa nosaka, vai minētais apgalvojums ir pamatots. Tāpēc Beļģijas valdības apgalvojums nav jāņem vērā.

 Analīzes secība

27.      Taisnība, ka EKL 18. pants, kurā vispārīgi ir noteiktas ikviena ES pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ir detalizēti izklāstīts EKL 43. pantā, ciktāl uzņēmējdarbība ir saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu (23). Turklāt spriedumā lietā Konle (24) Tiesa norādīja, ka tiesības iegūt, izmantot vai atsavināt nekustamo īpašumu citas dalībvalsts teritorijā ir saistītas ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla aprite ietver nerezidentu veiktos ieguldījumus šādā nekustamajā īpašumā dalībvalsts teritorijā (25). Tāpēc parasti Tiesa vispirms izvērtē speciālo tiesību normu un pēc tam – vispārējo tiesību normu (26).

28.      Tomēr man šķiet, ka šajā tiesvedībā par [valsts] pienākumu neizpildi Komisijas prasībai, kura pamatota ar tiesisko regulējumu par privātas dzīvesvietas iegādi, galvenokārt jāattiecas uz EKL 18. pantā noteiktajām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā. Ja šāda dzīvesvieta tiek iegādāta par līdzekļiem, kas tiek pārskaitīti no citas valsts, uz darījumu jāattiecina brīva atbilstošā kapitāla aprite, kā tas ir noteikts EKL 56. pantā. Visbeidzot, ja pilsoņi veic (vai vēlas veikt) saimniecisko darbību no vai savas privātās dzīvesvietas tuvumā, var rasties arī jautājums par EKL 43. pantā noteikto tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantošanu.

29.      Līdz ar to šķiet loģiski vispirms izvērtēt Komisijas argumentus, kas ir pamatoti ar EKL 18. pantu (kuram nav atbilstoša panta EEZ līgumā), pēc tam izvērtējot tās argumentus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību (EKL 43. pants un EEZ līguma 31. panta 1. punkts) un brīvu kapitāla apriti (EKL 56. panta 1. punkts un EEZ līguma 40. pants).

 EKL 18. pants

30.      Savienības pilsonim, kas izmanto EKL 18. pantā noteiktās tiesības pārvietoties un uzturēties, visās dalībvalstīs ir jāpiemēro tāds pats režīms, kāds tiek piemērots šīs dalībvalsts pilsoņiem šādā situācijā. Tiesa ir noteikusi, ka valsts tiesiskais regulējums, kas ir nelabvēlīgs ES pilsoņiem tikai tādēļ, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citā dalībvalstī, ir EKL 18. panta 1. punktā ikvienam ES pilsonim atzīto brīvību ierobežojums (27).

31.      Diskriminācija dzīvesvietas dēļ kā netiešās diskriminācijas pilsonības dēļ paveids ir bieža tēma Tiesas pastāvīgajā judikatūrā saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un brīvību veikt uzņēmējdarbību (28). Tomēr pretēji šādiem gadījumiem EKL 18. panta gadījumā nav jākonstatē, ka tiesību norma citas dalībvalsts pilsoņiem rada lielāku kaitējumu nekā tās dalībvalsts pilsoņiem, kurā šī tiesību norma ir pieņemta, ir tikai jākonstatē šī kaitējuma radīšana (29).

32.      Vai saskaņā ar apstrīdēto pasākumu attiecībā uz tiesībām tikt atbrīvotiem no reģistrācijas nodevas maksājuma ES pilsoņiem, kas uz Flāmu reģionu pārvietojas no citas dalībvalsts, tiek piemērots tāds pats režīms kā Beļģijas pilsoņiem, kuri uzturas šajā reģionā?

33.      Vispirms jānosaka pareizs salīdzināšanas pamats. Vai ir jāsalīdzina Beļģijas pilsoņi, kuri uzturas Flāmu reģionā, un visi ES pilsoņi, kuri varētu vēlēties iegādāties mājokli šajā reģionā (proti, plaša mēroga salīdzinājums)?

34.      Pirmā kategorija (Beļģijas iedzīvotāji Flāmu reģionā) ietvertu Beļģijas pilsoņus, kuri uzturas Flāmu reģionā un tad a) pārdod savu mājokli un nopērk jaunu dzīvesvietu šajā reģionā, b) tiem nepieder īpašums, bet tie pirmo reizi tādu iegādājas Flāmu reģionā vai c) pārdod savu mājokli un nopērk jaunu dzīvesvietu ārpus šī reģiona (vai nu citā Beļģijas reģionā, vai arī citā dalībvalstī).

35.      Pēdējā kategorija (visi ES pilsoņi) ietvertu šādas apakšgrupas: personas, kuras pārdod savu mājokli citā dalībvalstī un iegādājas jaunu dzīvesvietu Flāmu reģionā, personas, kurām nepieder īpašums citā dalībvalstī, bet kuras tādu pirmo reizi iegādājas ES, Flāmu reģionā, kā arī personas, kuras ir devušās uz citu dalībvalsti no Flāmu reģiona, kur tām piederēja īpašums, bet vēlāk nolēmušas atgriezties un iegādāties tajā īpašumu. Uz pēdējo apakšgrupu attiecas apstrīdētajā valsts tiesību normā paredzētie nosacījumi: attiecīgi es to plašāk izvērtēšu turpmāk tekstā no 75. līdz 79. punktam.

36.      Vai šīs divas dzīvesvietas pircēju plašās kategorijas atrodas identiskā situācijā, lai būtu atbilstoši tās salīdzināt vienu ar otru?

37.      Tā kā abas kategorijas ietver personas, kuras iegādājas mājokli ES, atbilde ir apstiprinoša.

38.      Ja salīdzinājuma pamats ir plašs, visiem pirmreizējiem pircējiem Flāmu reģionā tiek piemērots vienāds režīms neatkarīgi no tā, vai tie pārvietojas uz šo reģionu no citas dalībvalsts, vai arī tie pārvietojas reģiona ietvaros. Nevienai no pirmreizējo pircēju kategorijām nav tiesību saņemt kompensāciju, veicot šo pirmo pirkumu, lai gan tās abas varēs izmantot reģistrācijas nodevas aprēķinu bāzes samazinājumu (30).

39.      Acīmredzot uz privātpersonām, kuras Flāmu reģionā pārdod savu īpašumu, lai dotos uz citu dalībvalsti, netiek piemēroti nosacījumi par kompensāciju. Tomēr tās ir tikai nodokļu teritorialitātes principa sekas. No vienas puses, citā dalībvalstī iegādātu īpašumu nevar aplikt ar reģistrācijas nodevas maksājumu Flāmu reģionā un tāpēc šādos gadījumos noteikumi par kompensāciju nav piemērojami. No otras puses, nav tādu nosacījumu, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm šīm personām būtu jānodrošina šādai kompensācijai līdzvērtīga priekšrocība, ko tās saņemtu gadījumā, ja viņu nākamā [nekustamā īpašuma] iegāde tiktu veikta Flāmu reģionā.

40.      Visbeidzot, privātpersonām, kuras vēlāk pārdod savu īpašumu Flāmu reģionā, lai pārceltos uz citu Beļģijas reģionu, tiek piemērots tāds pats režīms – tās arī nevar saņemt kompensāciju.

41.      Tomēr Komisija apgalvo, ka salīdzinājuma pamatiem jābūt šaurākiem: jāsalīdzina personas, kuras no citas dalībvalsts pārvietojas uz Flāmu reģionu, pārdodot savu mājokli, lai (pirmo) pamata dzīvesvietu iegādātos šajā reģionā, un personas, kuras paliek Flāmu reģionā, pārdod savu mājokli un iegādājas jaunu dzīvesvietu. Komisija apgalvo, ka starp šīm personām nepastāv objektīva atšķirība. Abos gadījumos tiek mainīta dzīvesvieta Eiropas Savienības ietvaros, reģistrācijas nodeva tiek maksāta jaunā mājokļa iegādes brīdī, kā arī sākotnējais mājoklis tiek pārdots, lai iegādātos jaunu Flāmu reģionā. Tās personas, kuru sākotnējais mājoklis atradās Flāmu reģionā, reģistrācijas nodevu samaksāja, iegādājoties šo nekustamo īpašumu. Tās, kuras pārvietojās uz šo reģionu no citas dalībvalsts, reģistrācijas nodevu vai līdzīgu nodokli ir samaksājušas šajā dalībvalstī. Tāpēc šie divi gadījumi ir objektīvi salīdzināmi. Tādējādi šķiet, ka būtībā Komisija iebilst pret to, ka personas, kuras no citas dalībvalsts pārvietojas uz Flāmu reģionu (pretēji tām, kuras dzīvesvietu maina Flāmu reģiona ietvaros) nesaņem nekādas priekšrocības (proti, kompensāciju) šajā reģionā par (salīdzināma) nodokļa nomaksu dalībvalstī, no kuras tās ierodas. Līdz ar to uz tām tiek attiecināts nelabvēlīgāks nodokļu režīms.

42.      Tomēr, manuprāt, pat izvērtējot šīs divas tik šauri definētās kategorijas, nav obligāti jāsecina, ka privātpersonas, kuras pārvietojas uz Flāmu reģionu no citas dalībvalsts, atrodas tādā pašā situācijā kā tās, kuras pārvietojas reģiona ietvaros.

43.      Lai uzskatītu, ka attiecīgās privātpersonas atrodas vienādā situācijā, tām, lai iegūtu tiesības saņemt kompensāciju, jāatbilst apstrīdētajā pasākumā noteiktajām prasībām. Noteiktās prasības ir šādas: a) sākotnējai dzīvesvietai jābūt šīs personas īpašumā un tai tā jāpārdod, b) sākotnējās dzīvesvietas vietā jāiegādājas jauna Flāmu reģionā un c) reģistrācijas nodevai vai līdzvērtīgam nodoklim jābūt nomaksātam, iegādājoties iepriekšējo dzīvesvietu.

44.      Pirmos divus aspektus ir viegli noteikt. Tomēr attiecībā uz trešo nosacījumu – ka attiecīgā persona dalībvalstī, no kuras tā pārvietojas, par savu mājokli ir samaksājusi tādu pašu vai līdzvērtīgu nodokli (tam, kāds maksājams Flāmu reģionā) – nevar tik viegli pieņemt, ka tas ir ievērots.

45.      Visās dalībvalstīs ir sistēmas, ko parasti apzīmē par nekustamā īpašuma pirkuma nodokļiem. Apstrīdētais pasākums ir šāda nodokļa piemērs. Tomēr nodokļu sistēmas pamats, likmes, pieejamie atbrīvojumi un shēmas atvieglojumu piešķiršanai katrā dalībvalstī atšķiras, jo noteikumi par šādiem nodokļiem nav jāsaskaņo Eiropas Savienības ietvaros (31). Tāpēc fakts, ka privātpersona, kas pārvietojas uz Flāmu reģionu no citas dalībvalsts, kurā tai piederēja tās sākotnējā dzīvesvieta, uzreiz nenozīmē, ka tā ir nomaksājusi tādu pašu vai līdzvērtīgu nodevu. Piemēram, šajā valstī uz tās sākotnējās dzīvesvietas iegādi varētu tikt attiecināts pilnīgs atbrīvojums no nekustamā īpašuma pirkuma nodokļa nomaksas: šādā gadījumā nekāds līdzvērtīgs nodoklis netiks nomaksāts (32).

46.      Turklāt dalībvalsts kompetencē ir jautājums par šādu nodokļu savstarpējo atzīšanu. Līdz ar to nevar pieņemt, ka citā dalībvalstī veikts reģistrācijas nodevas maksājums ir vai būtu jāatzīst par Flāmu reģionā pastāvošās reģistrācijas nodevas nomaksu. Pašreizējā situācija tiek uzskatīta par ES tiesībām atbilstošu (33).

47.      Tādējādi, pat ja atbilstoši Komisijas viedoklim salīdzinājums tiek veikts šaurā mērogā, nevar pieņemt, ka visas privātpersonas, kuras pārvietojas uz Flāmu reģionu no citas dalībvalsts, atrodas tādā pašā situācijā kā personas, kuras maina mājokli šī reģiona ietvaros.

 Flāmu reģiona iedzīvotāju, kuri tajā atgriežas, diskriminācija?

48.      Vairākās lietās, sākot ar spriedumu lietā D’Hoop (34), Tiesa nav atbalstījusi gadījumus, ja Savienības pilsoņiem tiek piemērots nelabvēlīgāks režīms viņu pilsonības dalībvalstī nekā tas, kāds tiktu piemērots, ja viņi neizmantotu savas tiesības brīvi pārvietoties, nosakot, ka “ar tiesībām uz brīvu pārvietošanos būtu pretrunā tas, ka Eiropas Savienības pilsonim dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, varētu piemērot nelabvēlīgāku režīmu nekā tas, kāds viņam tiktu piemērots, ja viņš nebūtu izmantojis Līgumā paredzētās brīvības pārvietošanās jomā” (35).

49.      Vai saskaņā ar apstrīdēto pasākumu Flāmu reģiona iedzīvotāji, kuri pārvietojas uz citu dalībvalsti un pēc noteikta laika perioda atgriežas šajā reģionā, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā tie Flāmu reģiona iedzīvotāji, kuri turpina tajā uzturēties, tikai tāpēc, ka pirmie ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienības ietvaros (36)?

50.      Manuprāt, ne.

51.      Saskaņā ar apstrīdēto pasākumu Flāmu reģiona iedzīvotājs, kurš pārdod savu pamata dzīvesvietu, lai pārvietotos (piemēram) uz Franciju, un pēc četriem gadiem atgriežas šajā reģionā, nevarēs saņemt kompensāciju par jebkādas pamata dzīvesvietas iegādi Flāmu reģionā pēc savas atgriešanās. Tomēr arī Flāmu reģiona iedzīvotājs, kurš pārdod savu pamata dzīvesvietu, bet paliek šajā reģionā, apmetoties īrētā mājvietā, pēc četriem gadiem nolemj iegādāties citu pamata dzīvesvietu šajā reģionā, nevarēs saņemt kompensāciju. Privātpersona, kura ir izmantojusi savas tiesības brīvi pārvietoties, atrodas tieši tādā pašā situācijā kā persona, kura šīs tiesības nav izmantojusi. Abas nevar saņemt kompensāciju, jo nav iegādājušās jauno nekustamo īpašumu divu gadu laikā, kā tas ir noteikts apstrīdētajā pasākumā (37).

52.      Tādējādi jāsecina, ka nelabvēlīgāku nosacījumu piemērošana izriet no fakta, ka privātpersona nav iegādājusies jaunu nekustamo īpašumu divu gadu laikā no savas sākotnējās pamata dzīvesvietas pārdošanas brīža, nevis no tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanas.

53.      Līdz ar to Komisijas pirmais iebildums nav pamatots.

 Brīvība veikt uzņēmējdarbību (EKL 43. pants un EEZ līguma 31. panta 1. punkts) un kapitāla brīva aprite (EKL 56. panta 1. punkts un EEZ līguma 40. pants)

 Apgalvojumu pamati

54.      Būtībā Komisija apgalvo, ka personām, kuras pārdod pašreizējo mājokli, lai iegādātos jaunu Flāmu reģionā, tiek piemērots labvēlīgāks režīms, ja pašreizējais mājoklis atrodas šajā reģionā, nekā tad, ja tas atrodas citā dalībvalstī vai EBTA valstī, un ka divas pircēju grupas ir objektīvi salīdzināmas, tāpēc atšķirīga režīma piemērošana ir aizliegta – netieši, tāpat kā netiešā diskriminācija pilsonības dēļ, un katrā ziņā pretēji vienlīdzīgas attieksmes principam, kā arī, ka tās personas, kuras apsver iespēju pārvietoties uz Flāmu reģionu, šādos apstākļos varētu pārdomāt šīs diskriminācijas dēļ, kas tādējādi kavē izmantot tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un brīvu kapitāla apriti.

55.      Beļģijas valdība, atzīstot, ka tiek piemērots atšķirīgs režīms, apgalvo, ka tas nav diskriminējošs, jo šīs divas grupas nav salīdzināmas: tās personas, kuras iepriekš ir samaksājušas reģistrācijas nodevu Flāmu reģionā, ir objektīvi nodalāmas no personām, kuras nodevu samaksājušas citā valstī. Pamatojoties uz nodokļu teritorialitātes (vai suverenitātes) principu, tā arī apgalvo, ka nekustamā īpašuma pirkuma darījumus var aplikt ar nodokli tikai tā finanšu iestāde, kuras jurisdikcijā atrodas nekustamais īpašums. Tomēr nepieciešamība saglabāt nodokļu sistēmas saskaņotību nozīmē, ka tikai jau šīs jurisdikcijas ietvaros iekasēta nodeva var tikt kompensēta, ņemot vērā vēlāk iekasējamu nodevu.

56.      Ungārija, tāpat kā Beļģijas valdība, uzskata, ka apstrīdētais pasākums nediskriminē citas dalībvalsts pilsoņus, kuri vēlas pārvietoties uz Flāmu reģionu. Turklāt Ungārijas valdība apgalvo, ka, ja tiek atzīts, ka valsts tiesiskais regulējums veido ierobežojumus, tos pamato saskaņā ar nodokļu teritorialitātes principu un primāriem vispārējo interešu apsvērumiem attiecībā uz nodokļu sistēmas saskaņotību.

57.      Atbildot uz pēdējo apsvērumu, Komisija apgalvo, ka nepieciešamība saglabāt nodokļu sistēmas saskaņotību var attaisnot ierobežojumu tikai tad, ja pastāv tieša saikne starp attiecīgo nodokļa priekšrocību un priekšrocības kompensāciju, pamatojoties uz noteiktu nodokļa maksājumu. Tomēr šāda saikne nepastāv starp reģistrācijas nodevu, kas maksājama par vienu īpašumu, un par nākamā īpašuma iegādi maksājamas nodevas samazinājumu. Saskaņā ar apstrīdēto pasākumu Flāmu iestādes tikai nesaņem daļu no ieņēmumiem, kas citādi tiktu iekasēti no otrā darījuma.

 Analīze

58.      Lietas dalībnieku starpā nav strīda par vairākiem punktiem.

59.      Pirmkārt, lietas dalībnieki piekrīt, ka dalībvalsts (vai dalībvalsts nodokļus iekasējošās teritoriālās vienības – tādas kā Flāmu reģions) kompetence, apliekot nekustamā īpašuma darījumus ar nodokli, principā attiecas uz šādiem darījumiem tās pašas teritorijā. Tādējādi tas, vai nekustamā īpašuma iegādes darījumiem Flāmu reģionā tiek piemērota reģistrācijas nodeva, un ja tiek piemērota, tad kādā apmērā, ir pilnībā šī reģiona iestāžu ziņā, tāpat kā citu dalībvalstu iestāžu ziņā ir izlemt, vai piemērot nodevu šādiem darījumiem savā teritorijā, un ja piemērot, tad kādā apmērā.

60.      Otrkārt, ir vispārzināms, ka personām, kuras iegādājas pamata dzīvesvietu Flāmu reģionā, ja pirms tam tām īpašumā jau bijusi pamata dzīvesvieta, tiek piemērots atšķirīgs režīms, pamatojoties uz to, vai sākotnējā nekustamā īpašuma iegādes darījums tika vai netika aplikts ar reģistrācijas nodevu šajā reģionā.

61.      Pat ja netiktu piemērota šī atšķirīgā attieksme, patiešām varētu uzskatīt, ka Flāmu reģionā piemērotā nodeva 10 % apmērā būtu objektīvs šķērslis, kas varētu aizbaidīt iespējamo pircēju, ja citas valstis iekasētu mazāku nodevu (vai vispār tādu neiekasētu). Tomēr atšķirīgajām dalībvalstu nodokļu sistēmu likmēm, kas izriet no neatkarīgas nodokļu kompetences izmantošanas jomā, kura ES nav jāsaskaņo, nepiemēro Līguma nosacījumus par pārvietošanās brīvību, kuros nav noteikts, ka šādu tiesību izmantošana būs fiskāli neitrāla (38).

62.      Vai atšķirīga režīma piemērošana veido diskrimināciju?

63.      Tiesa vairākkārt ir noteikusi, ka saskaņā ar noteikumiem par vienlīdzīga režīma piemērošanu ir aizliegta ne tikai tieša diskriminācija pilsonības dēļ, bet arī jebkura veida netieša diskriminācija, kas, piemērojot citus nošķiršanas kritērijus, faktiski rada tādas pašas sekas (39). Tādējādi Tiesa ir noteikusi, ka “valsts tiesību norma ir atzīstama par netieši diskriminējošu, ja tā pēc savas būtības var vairāk ietekmēt citu dalībvalstu pilsoņus salīdzinājumā ar attiecīgās valsts pilsoņiem un ja tādējādi var tikt radīta nelabvēlīgāka situācija citu dalībvalstu pilsoņiem” (40).

64.      Tiesa ir arī īpaši nospriedusi, ka, pat ja visiem piemērojamā tiesību aktā ir noteikts, ka tiesības tiek iegūtas, pamatojoties uz nosacījumu par dzīvesvietu dalībvalsts reģionā, un tādējādi šīs dalībvalsts pilsoņiem tiek piemērots labvēlīgāks režīms nekā citas dalībvalsts pilsoņiem, tas ir pretrunā nediskriminācijas principam (41).

65.      Saskaņā ar apstrīdēto pasākumu neveidojas tiešā diskriminācija pilsonības dēļ.

66.      Vai apstrīdētajā tiesību normā minētie trīs nosacījumi, kuri jāievēro, lai saņemtu kompensāciju (42), pēc savas būtības var vairāk ietekmēt citu dalībvalstu, nevis Beļģijas pilsoņus, kuri uzturas Flāmu reģionā, tā, ka pirmajiem tiek liegtas īpašas priekšrocības un līdz ar to veidojas netieša diskriminācija?

67.      Saskaņā ar analīzi, ko esmu veikusi attiecībā uz EKL 18. pantu (43), uzskatu, ka atbilde ir noliedzoša.

68.      Ir samērā viegli noteikt, vai Flāmu reģionā dzīvojoša privātpersona, kura iegādājas jaunu pamata dzīvesvietu šajā reģionā, ir samaksājusi reģistrācijas nodevu par iepriekšējo mājokli. Tomēr, neesot pierādījumiem par līdzvērtīgas nodevas nomaksu (un/vai reģistrācijas nodevu savstarpēju atzīšanu attiecīgo dalībvvalstu starpā, kas šobrīd vēl nepastāv), nevar pieņemt, ka visas privātpersonas, kuras no citas dalībvalsts pārvietojas uz šo reģionu, ir līdzīgā stāvoklī ar personām, kuras pārvietojas Flāmu reģiona ietvaros. Tāpēc nevar uzdot jautājumu “vai starp tiem, kuri ir samaksājuši reģistrācijas nodevu Flāmu reģionā, un tiem, kuri ir samaksājuši līdzvērtīgu nodevu citā dalībvalstī, pastāv nepamatota diskriminācija?”, jo nevar pieņemt, ka šādas personas tiek salīdzinātas.

69.      Visiem pircējiem ir pienākums samaksāt reģistrācijas nodevu Flāmu reģionā. Šajā ziņā starp tiem nepastāv nekāda objektīva atšķirība.

70.      Tāpēc ir jānoskaidro, kāds režīms pircējiem tiek piemērots vēlāk? Vai šajā stadijā pastāv nepamatota diskriminācija starp dažādajām mājokļa pircēju kategorijām Flāmu reģionā?

71.      Raugoties uz jautājumu no šāda aspekta, šķiet, ka visiem, kas iegādājas pamata dzīvesvietu Flāmu reģionā, tiek piemērots vienāds režīms: pēc tam, kad persona vienreiz ir nomaksājusi reģistrācijas nodevu, tiek piešķirta kompensācija līdz pat EUR 12 500 apmērā, maksājot nodevu par citas pamata dzīvesvietas iegādi šajā reģionā (44). Nepastāvot savstarpējās atzīšanas sistēmai, var likumīgi neņemt vērā ārpus reģiona nomaksātos nodokļus par nekustamā īpašuma pirkuma darījumiem. Protams, atšķirīgs režīms tiek piemērots tām personām, kuras iegādājušās savu pirmo pamata dzīvesvietu Flāmu reģionā, un tām, kuras šeit iegādājas nākamo pamata dzīvesvietu. Nepastāvot nekāda cita veida nevienlīdzībai, tomēr šķiet ticami, ka nelabvēlīgāka režīma piemērošana pirmreizējiem pircējiem faktiski vairāk ietekmēs tos, kuri jau uzturas šajā reģionā, nevis tos, kas līdz tam uzturējušies citur – tādējādi vairāk ietekmējot Beļģijas, nevis citas dalībvalsts vai EBTA valsts pilsoņus –, jo pārsvarā cilvēki savu pirmo mājokli iegādājas valstī vai reģionā, kurā viņi jau uzturas.

72.      Tāpēc – pretēji lietā Komisija/Grieķija (45) nolemtajam, nav iespējams noteikt skaidru atšķirību starp pilsoņiem un ārvalstniekiem, kā arī salīdzināt šīs divas grupas. Tāpat arī nevar secināt, ka apstrīdētais pasākums vairāk ietekmē citas dalībvalsts, nevis Beļģijas pilsoņus, kuri uzturas Flāmu reģionā, un ka pirmie atrastos sliktākā situācijā.

73.      Ja privātpersona pārvietojas uz Flāmu reģionu no dalībvalsts, kurā attiecībā uz pamata dzīvesvietas iegādes darījumu piemēro zemāku nodevas (nodokļa) likmi nekā Flāmu reģionā noteiktā 10 % likme, patiešām varētu būt tā, ka likmi (kas ir būtiska) varētu uzskatīt par nelabvēlīgu aspektu. Tomēr tas ir nelabvēlīgs aspekts attiecībā uz visām privātpersonām, kuras iegādājas nekustamo īpašumu Flāmu reģionā.

74.      Tāpēc man šķiet, ka apstrīdētais pasākums nav netieši diskriminējošs.

75.      Tomēr man būtu jāpievērš uzmanība citam iespējamam tiesību brīvi pārvietoties ierobežojumam, kas izriet no apstrīdētā pasākuma.

76.      Persona, kurai sākotnējā dzīvesvieta atradās Flāmu reģionā, maksājot reģistrācijas nodevu par jaunas dzīvesvietas iegādi šajā reģionā, var saņemt kompensāciju (līdz pat) EUR 12 500 apmērā, ņemot vērā jau nomaksāto reģistrācijas nodevu par sākotnējo dzīvesvietu, – bet tikai gadījumā, ja darījums par jaunajai dzīvesvietai paredzētā nekustamā īpašuma iegādi tiek veikts noteiktā laika periodā (divu vai piecu gadu laikā, atkarībā no konkrētā gadījuma) no sākotnējā nekustamā īpašuma pārdošanas. Rezidents, kurš pārdod pamata dzīvesvietu, lai pārvietotos uz citu dalībvalsti vai EBTA valsti uz ilgāku laiku, un kurš vēlāk atgriežas Flāmu reģionā, nevarēs izmantot būtisko priekšrocību, kuru citādi viņam būtu tiesības izmantot.

77.      Prima facie varētu šķist, ka šāds kompensācijas pieejamības ierobežojums laika ziņā var būt kā šķērslis tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties izmantošanai, jo privātpersona, atgriežoties Flāmu reģionā, nevarētu saņemt kompensāciju.

78.      Tomēr Komisija savā prasībā nav atsaukusies uz šo apstrīdētā pasākuma aspektu un Beļģijas valdībai nav bijusi iespēja apsvērt un sniegt atbildi uz šādu iebildumu. Tāpēc es neuzskatu, ka Tiesai būtu jālemj par labu Komisijai, pamatojoties uz šo apgalvojumu.

 Pamatojums

79.      Ja tiesa nepiekritīs manam viedoklim un secinās, ka apstrīdētais pasākums veido tiesību brīvi pārvietoties aizliegtu ierobežojumu, kā to apgalvo Komisija, ir jāizvērtē Beļģijas valdības apgalvojumu pamatojums, proti, nodokļu sistēmas saskaņotība un primāri vispārējo interešu apsvērumi.

 Nodokļu sistēmas saskaņotība

80.      Atzīstot, ka nepieciešamību saglabāt nodokļu sistēmas saskaņotību var pamatot ar pamatbrīvību īstenošanas ierobežojumu, piemērojot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz to, vai noteiktais gadījums notiek sistēmas ietvaros vai ārpus tās, Tiesa pastāvīgi ir uzsvērusi, ka šāds pamatojums ir atkarīgs no tā, vai pastāv tieša saikne starp attiecīgo nodokļu priekšrocību un šīs priekšrocības kompensāciju ar noteiktu nodokļu maksājumu (46). Šajā tiesvedībā Komisija apgalvo, ka šāda saikne nepastāv, turpretī Beļģijas valdība uzskata, ka saikne pastāv starp reģistrācijas nodevas maksājumu par pirmā nekustamā īpašuma iegādi un jebkādu šādas nodevas maksājumu par nākamo pirkumu.

81.      Manuprāt, judikatūras izpratnē nepastāv tieša saikne starp reģistrācijas nodevas (vai līdzvērtīga nodokļa) maksājumu par viena pamata dzīvesvietai paredzēta nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā maksājuma par jaunas pamata dzīvesvietas iegādi apmēra samazinājumu (ja abi nekustamie īpašumi atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī). Bez šaubām, abus darījumus vieno pircēja nodoms nodrošināt sev un attiecīgajā gadījumā arī savai ģimenei saskanīgu un pastāvīgu mājokli. Tomēr tie ir samērā neatkarīgi viens no otra kā ar nodokli apliekamas darbības.

82.      Beļģijas valdība apgalvo, ka šī tiesvedība ir salīdzināma ar lietu Bachmann (47).

83.      Minētajā lietā H. Bahmans [Bahmann] noslēdza gan slimības un invaliditātes apdrošināšanas līgumus, gan dzīvības apdrošināšanas līgumu Vācijā, kur viņš tobrīd strādāja, pirms pārcēlās dzīvot un strādāt uz Beļģiju, no kurienes viņš turpināja veikt attiecīgās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar šiem līgumiem. Saskaņā ar Beļģijas tiesisko regulējumu viņam nevarēja atskaitīt šīs iemaksas no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, kā tas būtu iespējams, ja iemaksas tiktu veiktas Beļģijā. Tomēr Beļģijas valdība veiksmīgi apgalvoja, ka šādu iemaksu neaplikšana ar nodokļiem tiek kompensēta, uzliekot nodokli apdrošinātāju izmaksātajām pensijām, gadskārtējām izmaksām un kapitālam. Tiesa uzskatīja, ka nodokļu sistēmas saskaņotība nozīmē, ka gadījumā, ja valstij būtu pienākums veikt atskaitījumus no citā dalībvalstī veiktajām apdrošināšanas iemaksām, tai būtu jāapliek ar nodokli jebkura apdrošinātāju veiktā izmaksa. Tomēr to nevarētu garantēt. Līdz ar to nodokļu sistēmas saskaņotību nevarētu nodrošināt ar tādām tiesību normām, kas būtu mazāk ierobežojošas nekā Beļģijas tiesiskais regulējums.

84.      Uzskatu, ka šīs divas situācijas nav salīdzināmas.

85.      Spriedumā lietā Bachmann tika konstatēta skaidra un tieša savstarpējā saikne starp pabalstu aplikšanu ar nodokļiem un apdrošināšanas iemaksu neaplikšanu ar nodokļiem. Lai gan, kā to norāda Beļģijas valdība, saskaņā ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem pabalsta maksājums automātiski neizriet no veiktajām apdrošināšanas iemaksām (tik tiešām, kāds vēlētos, lai nebūtu jāmaksā nekāds pabalsts), tomēr, ja tiek izmaksāts pabalsts, ir jāpieņem, ka pirms tam ir veikti apdrošināšanas iemaksu maksājumi. Ja tiek pirkti nekustamie īpašumi, nav jāpastāv saiknei starp šiem darījumiem. Persona (vai ģimene) var tikai īrēt mājokli, var nopirkt nekustamo īpašumu un dzīvot tajā, nepārceļoties, kā arī dzīves laikā var vairākkārtīgi iegādāties dzīvesvietai paredzētu nekustamo īpašumu vai arī pārmaiņus dzīvot te īrētā, te sev piederošā mājokļa īpašumā atkarībā no apstākļiem. Jebkura nekustamā īpašuma kā pamata dzīvesvietas mājokļa iegāde vienkārši ir jauns un atsevišķs gadījums. Ja šāds darījums tiek aplikts ar nodokli, tas ar nodokli tiek aplikts kā atsevišķs darījums, nevis daļa no darījumu ķēdes. Flāmu reģions, īstenojot savu fiskālās teritorialitātes kompetenci, var brīvi ik pa laikam mainīt reģistrācijas nodevas likmi vai arī atcelt to pilnīgi. Tomēr šādas kompetences īstenošana neveido sistēmas nesaskaņotību – vai vajadzību atlīdzināt vai palielināt kādas nodevas apmēru –, jo ikviens ar nodokli apliekams darījums ir atdalāms no cita ar nodokli apliekama darījuma.

86.      Pats fakts, ka saskaņā ar apstrīdēto pasākumu par jauna nekustamā īpašuma iegādi maksājamās nodevas kompensējamais apmērs (daļēji) ir atkarīgs no samaksātā vai maksājamās nodevas apmēra par sākotnējā nekustamā īpašuma iegādi, vēl nenozīmē, ka veidojas saikne starp šiem diviem ar nodokli apliekamajiem darījumiem. Flāmu valdība šo mērķi vienlīdz labi varētu sasniegt, nosakot vienotas likmes samazinājumu EUR 12 500 vai citas atbilstošas summas apmērā. Vienīgais patiesais jautājums, kas tai ir jāizlemj, ir par to, no cik lieliem ieņēmumiem tā ir gatava atteikties, lai sasniegtu šo mērķi.

87.      Tiešās saiknes neesamība starp attiecīgajiem diviem darījumiem ir iekļauta pašā apstrīdētajā pasākumā, ciktāl kompensācija netiek piemērota, ja starp šo abu darījumu īstenošanas ir pagājis noteikts laika periods. Ja pastāvētu judikatūrā noteiktā tiešā saikne, lai apgalvojumu par nodokļu sistēmas saskaņotību varētu uzskatīt par pamatotu, tā neizzustu šādā veidā (48).

88.      Es secinu, ka šis apgalvojums nav pamatots.

 Primāri vispārējo interešu apsvērumi

89.      Beļģijas valdība apgalvo, ka apstrīdēto tiesību normu pamato primāri vispārējo interešu apsvērumi, ka tā ir atbilstoša, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu, un nepārsniedz to sasniegšanai paredzētos pasākumus. Beļģijas valdība apgalvo, ka saskaņā ar attiecīgo pasākumu ne tikai tiek sekmēta dekrēta, ar kuru ieviests apstrīdētais pasākums, paskaidrojošajā ziņojumā plaši noteiktā mērķa veicināt mobilitāti (kas ietver arī mērķi samazināt attālumus, kuri jāpavada ceļā no mājām uz darbavietu un otrādi, tā labvēlīgi ietekmējot veselību un vidi) sasniegšana, bet arī tiek veicināta esošo mājokļu atjaunošana, nevis jaunu būvniecība, un mēreni tiek ietekmēts īres maksu apmērs.

90.      Atzīšos, ka man nav viegli secināt, kā apmēra samazinājums reģistrācijas nodevai, kas vienādi tiek piemērota gan gatavu dzīvesvietu, gan zemes, uz kuras paredzēts būvēt mājokli, iegādei, vairāk veicinās tieši to atjaunošanu, nevis būvniecību. Tāpat nav skaidrs, kādā veidā, samazinot pamata dzīvesvietas iegādes izmaksas, tieši tiktu ietekmēts īres maksu apmērs (jo kompensācijas mehānisms šķiet netiek piemērots attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, lai to vēlāk izīrētu). Iespējams, ciktāl, piemērojot kompensācijas mehānismu, tiek samazināti vispārējie jaunās dzīvesvietas (pēc pirmā pirkuma) iegādes izdevumi, tiek veicināts apstāklis, ka cilvēki izvēlas īpašumu iegādāties, nevis to īrēt, un tādējādi tiek mazināts (nenoteiktā apmērā) vispārējais pieprasījums pēc īres mājokļiem Flāmu reģionā. Beļģijas valdība nav sniegusi plašāku skaidrojumu par to, kāpēc tā uzskata, ka apstrīdētais pasākums ir atbilstošs, lai sasniegtu šos mērķus.

91.      Es varu piekrist, ka tiesību norma, saskaņā ar kuru tiek samazināts par jaunas pamata dzīvesvietas iegādi maksājamas nodevas apmērs, varētu veicināt pārvietošanos kopumā, ietverot arī pārcelšanos tuvāk darbavietai, vienlaikus labvēlīgi ietekmējot personas veselību un vidi. Tomēr tad jāuzdod jautājums: kāpēc tādā pašā veidā neveicināt arī pārvietošanos uz (vai no) Flāmu reģiona (tā labvēlīgi samazinot pierobežā dzīvojošo ceļā pavadīto laiku)? Tomēr apstrīdētajā pasākumā ir noteikts, ka kompensācijas pieejamība ir saistīta ar nākamajiem nekustamā īpašuma iegādes darījumiem Flāmu reģionā.

92.      Tāpēc es uzskatu, ka Beļģijas valdība nav noteikusi, ka pastāv tādi primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas pamatotu apstrīdēto pasākumu.

 Ierobežojums laikā

93.      Visbeidzot un lai sniegtu pilnīgu izvērtējumu, es piebildīšu – ja Tiesa nolems apmierināt Komisijas prasību –, ka nav pamata ierobežot sprieduma sekas laikā (49). Es piekrītu Komisijai, ka nav ietverta nekāda jauna ES tiesību interpretācija un ka Beļģijas valdība nav norādījusi, kāda finansiāla ietekme varētu būt Tiesas spriedumam.

94.      Piebildīšu, ka Tiesa, cik man zināms, secinot, ka dalībvalsts nav izpildījusi Līgumā noteiktos pienākumus, nekad nav ierobežojusi sprieduma sekas laikā. Ņemot vērā šāda secinājuma, ka tas attiecas uz konkrētu brīdi, proti, brīdi, kad noslēdzas Komisijas noteiktais termiņš, tās argumentētajā atzinumā ietverto prasību izpildei, raksturu, jebkāds ierobežojums laikā šķistu neatbilstošs.

 Secinājumi

95.      Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka ar apstrīdēto pasākumu netiek pārkāpts EKL 18., 43. un 56. pants un EEZ līguma 31. un 40. pants. Tāpēc es iesaku Tiesai noraidīt prasību un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā to ir prasījusi Beļģija un atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam.

1 – Oriģinālvaloda – angļu.

2 – “Registratierechten” vai “droits d’enregistrement”; apstrīdētā nodeva pēc būtības ir nekustamā īpašuma pirkuma nodoklis, ar ko apliek nekustamā īpašuma iegādes darījumus.

3 – 2006. gada 26. oktobra spriedums lietā C-345/05 Komisija/Portugāle (Krājums, I-10633. lpp., 39. punkts) un 2006. gada 23. februāra spriedums lietā C-471/04 Keller Holding (Krājums, I-2107. lpp., 48. punkts), skat. arī tajos minēto judikatūru.

4 – 1992. gada 10. aprīļa secinājumi lietā 1/92 (Recueil, I-2821. lpp.), skat. arī ģenerāladvokāta Hēlhuda [Geelhoed] 2003. gada 23. septembra secinājumus lietā C-452/01 Ospelt un Schlössle Weissenberg (Recueil, I-9743. lpp., 65. punkts).

5 – Spriedums lietā Komisija/Portugāle (minēts 3. zemsvītras piezīmē, 40. punkts).

6 – Ģenerāladvokāta Hēlhuda secinājui lietā Ospelt un Schlössle Weissenberg (minēts 4. zemsvītras piezīmē, 65. punkts) un 1999. gada 15. jūnija spriedums lietā C-321/97 Andersson un Wåkerås-Andersson (Recueil, I-3551. lpp., 28. punkts).

7 – Spriedums lietā C-345/05 Komisija/Portugāle (minēts 3. zemsvītras piezīmē, 41. punkts).

8 – Spriedums lietā C-452/01 Ospelt un Schlössle Weissenberg (minēts 4. zemsvītras piezīmē, 69. punkts).

9 – Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīva par Līguma 67. panta īstenošanu (OV L 178, 5. lpp.). Pieņemot šo direktīvu, šobrīd LESD iekļautā 63. panta 1. punkta noteikumi būtībā tika ietverti EEK līguma 67. pantā.

10 – 2011. gada 5. maija spriedums lietā C-267/09 Komisija/Portugāle (Krājums, I-0000. lpp., 34. punkts).

11 – Dažādās dalībvalstīs reģistrācijām nodevām vai līdzīgiem nodokļiem, ar ko tiek aplikti nekustamā īpašuma iegādes darījumi, piemēro dažādas likmes, sākot no vismaz 1–10 %. 10 % likme Flāmu reģionā tiek samazināta līdz 5 % attiecībā uz īpašumiem, kuru īres vērtība nepārsniedz noteiktu apmēru.

12 – Decreet van het Vlaams Parlement va 1 februari 2002 houdende wijziging van het Weboek der registratie-, hypotheek-, en griffierechten [Flāmu Parlamenta 2002. gada 1. februāŗa Dekrēts par reģistrācijas, hipotēkas un kancelejas nodevu kodeksa grozīšanu]. Kaut arī valsts tiesiskais regulējums pēc tam tika vēlreiz grozīts, šīs ir atbilstošās tiesības normas šīs tiesvedības par valsts pienākumu neizpildi gadījumā.

13 – Skat. manus 2007. gada 28. jūnija secinājumus lietā C-212/06 Government of the French Community un Walloon Government (Krājums, I-1683. lpp., 4.–6. punkts). Attiecīgie subjekti ir: Flāmu kopiena, Franču kopiena un Vācu valodā runājošo kopiena; Valonijas reģions, Flāmu reģions un Briseles reģions; Holandiešu valodā runājošā zona, Franču valodā runājošā zona, Briseles kā galvaspilsētas divvalodu zona un Vācu valodā runājošā zona.

14 – Skat., piemēram, 2002. gada 17. janvāra spriedumu lietā C-423/00 Komisija/Beļģija (Recueil, I-593. lpp., 16. punkts).

15 – 2006. gada 26. oktobra spriedums lietā C-199/05 Eiropas Kopiena/Belgian State (Krājums, I-10485. lpp.).

16 – Skat. it īpaši 17. punktu.

17 – Skat. ģenerāladvokātes Štiksas-Haklas [Stix-Hackl] 2006. gada 14. marta secinājumus lietā C-475/03 Banco populare di Cremona (Krājums, I-9373. lpp., 54. punkts). Protams, PVN ir viens no vislabāk pazīstamajiem netiešā nodokļa piemēriem.

18 –      Dalībvalstu vispārējais pienākums īstenot savu suverenitāti tiešo nodokļu jomā, ievērojot ES tiesības, ir noteikts 2007. gada 8. novembra spriedumā lietā C-379/05 Amurta (Krājums, I-9569. lpp., 16. punkts). Skat. arī 2008. gada 17. janvāra spriedumu lietā C-105/07 Lammers & Van Cleeff (Krājums, I-173. lpp., 12. punkts) un nesenāko 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-10/10 Komisija/Austrija (Krājums, I-0000. lpp., 23. punkts).

19 – Spriedums lietā C-155/09 (Krājums, I-65. lpp.).

20 – Lieta C-253/09, pašlaik tiek izskatīta. Ģenerāladvokāts Mazaks [Mazák] iesniedza savus secinājumus 2010. gada 9. decembrī.

21 – Kopā ar atbilstošajiem EEZ līguma nosacījumiem.

22 – Agrākās lietas ietver 2008. gada 17. janvāra spriedumu lietā C-152/05 Komisija/Vācija (Krājums, I-39. lpp.) (nav izpildītas EKL 18., 39. un 43. panta prasības), 2007. gada 18. janvāra spriedumu lietā C-104/06 Komisija/Zviedrija (Krājums, I-671. lpp.) un spriedumu lietā C-345/05 Komisija/Portugāle (minēts 3. zemsvītras piezīmē) (abas šīs lietas attiecas uz EKL 18., 39. un 43. panta un EEZ līguma 28. un 31. panta prasību neizpildi).

23 – Spriedums lietā Komisija/Zviedrija (minēts 22. zemsvītras piezīmē, 15. punkts).

24 – 1999. gada 1. jūnija spriedums lietā C-302/97 Konle (Recueil, I-3099. lpp., 22. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. nesenāko 2005. gada 8. septembra spriedumu lietā C-512/03 Blanckaert (Krājums, I-7685. lpp., 35. punkts).

25 – Skat. arī 1981. gada 11. novembra spriedumu lietā 203/80 Casati (Recueil, 2595. lpp., 8. punkts), kurā Tiesa noteica, ka noteikta kapitāla veidu brīva aprite (piemēram, lai iegādātos nekustamo īpašumu) praksē ir efektīvas Līgumā noteikto citu brīvību, it īpaši brīvības veikt uzņēmējdarbību, izmantošanas priekšnosacījums.

26 – Skat., piemēram, spriedumu lietā Komisija/Grieķija (minēts 19. zemsvītras piezīmē, 41. un 42. punkts) un ģenerāladvokāta Mazaka secinājumus lietā Komisija/Ungārija (minēti 20. zemsvītras piezīmē, 29. punkts).

27 – Skat. visnesenāko 2010. gada 20. maija spriedumu lietā C-56/09 Zanotti (Krājums, I-4517. lpp., 70. punkts). Skat. arī 2008. gada 4. decembra spriedumu lietā Zablocka-Weyhermüller (Krājums, I-9029. lpp., 35. punkts) un 2009. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C-544/07 Rüffler (Krājums, I-3389. lpp., 66. punkts).

28 – Skat., piemēram, 2007. gada 11. septembra spriedumu lietā C-318/05 Komisija/Vācija (Krājums, I-6957. lpp., 116. un 117. punkts).

29 – Skat. ģenerāladvokāta Džeikobsa [Jacobs] 2003. gada 20. novembra secinājumus lietā C-224/02 Pusa (Recueil, I-5763. lpp., 17. un 18. punkts).

30 – Skat. iepriekš 9. punktu.

31 – Secinājumos lietā Komisija/Ungārija (minēti 20. zemsvītras piezīmē) ģenerāladvokāts Mazaks apraksta Savienību kā “līdzās pastāvošu valsts nodokļu sistēmu mozaīku” (42. punkts).

32 – Ilustratīvs piemērs: Apvienotajā Karalistē zemes nodokļa zīmoga nodeva (turpmāk tekstā – “ZNZN”) ir nodoklis, ar ko apliek zemes un ēku pirkuma darījumus un kuru aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā nekustamā īpašuma cenu. Principā ZNZN ir jāmaksā, ja pirkuma cena pārsniedz GBP 125 000. Tomēr pirmreizējiem pircējiem (proti, privātpersonām, kurām līdz tam īpašums nav piederējis AK vai citur pasaulē) piemērotais atskaites punkts, kad jāsāk maksāt nodoklis, ir augstāks. Šobrīd pirmreizējais pircējs nemaksā ZNZN, ja nekustamā īpašuma pirkuma cena ir GBP 250 000 vai mazāka. Turklāt privātpersonas, kuras iegādājas īpašumu teritorijā, kurai noteikts statuss “mazāk labvēlīga” teritorija, var saņemt tā saukto “pabalstu par īpašuma atrašanos mazāk labvēlīgā teritorijā” (“Disadvantage Areas Relief”). Šādā gadījumā nodokļa atskaites punkts ir GBP 150 000. Visbeidzot 2007. gadā tika ieviests ZNZN atvieglojums attiecībā uz mājokļiem, kuriem ir nulles [oglekļa] emisijas. Attiecībā uz mājokļiem, kuri atbilst noteiktajām prasībām un kuru cena ir zemāka nekā GBP 500 000, tiek attiecināts pilnīgs atbrīvojums no šī nodokļa nomaksas, bet attiecībā uz mājokļiem, kuru vērtība ir GBP 500 000 un lielāka, attiecina samazinājumu GPB 15 000 apmērā no maksājamā nodokļa apmēra. Ņemot to vērā, ir skaidrs, ka nevar pieņemt, ka persona, kura pārdod savu mājokli Apvienotajā Karalistē, pārvietojas uz Flāmu reģionu un iegādājas šeit nekustamo īpašumu, būs nomaksājusi tādu pašu vai līdzvērtīgu nodevu savas iepriekšējās dzīvesvietas valstī.

33 – Skat. ģenerāladvokāta Hēlhuda 2006. gada 23. februāra secinājumus lietā C-374/04 Test Claimants in Class IV of the ACT Group Litigation (Krājums, I-11673. lpp., 43.–47. punkts).

34 – 2002. gada 11. jūlija spriedums lietā C-224/98 (Recueil, I-6191. lpp.).

35 – 30. punkts. Skat. arī, piemēram, spriedumu lietā Pusa (minēts 29. zemsvītras piezīmē, 20. punkts), 2007. gada 6. decembra spriedumu lietā C-456/05 Komisija/Vācija (Krājums, I-10517. lpp., 58. punkts) un spriedumu lietā Zanotti (minēts 27. zemsvītras piezīmē, 70. punkts).

36 – Skat. spriedumu lietā Pusa (minēts 29. zemsvītras piezīmē, 21. punkts).

37 – Skat. iepriekš 11. punktu.

38 – Abi lietas dalībnieki šajā ziņā atsaucas uz ģenerāladvokāta Hēlhuda secinājumiem lietā Test Claimants in Class IV of the ACT Group Litigation (minēti 33. zemsvītras piezīmē, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

39 – Spriedums lietā Komisija/Grieķija (minēts 19. zemsvītras piezīmē, 45. punkts).

40 – 2010. gada 13. aprīļa spriedums lietā C-73/08 Bressol u.c. (Krājums, I-2735. lpp., 41. punkts). Skat. arī spriedumu lietā Komisija/Grieķija (minēts 19. zemsvītras piezīmē, 47. punkts).

41 – Skat., piemēram, 1998. gada 24. novembra spriedumu lietā C-274/96 Bickel un Franz (Recueil, I-7637. lpp., 26. punkts), spriedumu lietā C-465/05 Komisija/Vācija (minēts 35. zemsvītras piezīmē, 56. punkts), spriedumu lietā Bressol u.c. (minēts 40. zemsvītras piezīmē, 45. punkts) un 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā C-137/09 Josemans (Krājums, I-13019. lpp., 58. un 59. punkts).

42 – Skat. iepriekš 43. punktu.

43 – Skat. iepriekš 32.–47. punktu.

44 –      No lietas materiāliem nav pilnībā skaidrs, vai kompensācija (līdz pat EUR 12 500) tiek piemērota par [nodevas] apmēru, kas samaksāts, veicot sākotnējo pirkumu, vai, kas būtu jānomaksā bez kompensācijas – starpība, kurai varētu būt nozīme, veicot trešo vai turpmāku pirkumu atkarībā no cenas apmēra. Tomēr neskaidrībai par šo mehānisma aspektu nav būtiskas nozīmes, veicot visaptverošo vērtējumu.

45 – Minēts 19. zemsvītras piezīmē.

46 – Piemēram, skat. spriedumu lietā C-345/05 Komisija/Portugāle (minēts 3. zemsvītras piezīmē). Lietas dalībnieki šajā ziņā nedaudz diskutēja par 1992. gada 28. janvāra spriedumu lietā C-204/90 Bachman (Recueil, I-249. lpp.).

47 – Minēts 46. zemsvītras piezīmē, 21. un nākamie punkti. Skat. arī tajā pašā dienā pasludināto 1992. gada 28. janvāra spriedumu lietā C-300/90 Komisija/Beļģija (Recueil, I-305. lpp., 14. un nākamie punkti).

48 – Skat. iepriekš 11. punktu.

49 – Beļģija it īpaši pamatojas uz 2007. gada 6. marta spriedumu lietā C-292/04 Meilicke u.c. (Krājums, I-1835. lpp., 35. un 36. punkts).