Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTES VERICAS TRSTENJAKAS [VERICA TRSTENJAK]

SECINĀJUMI,

sniegti 2011. gada 8. martā (1)

Lieta C-10/10

Eiropas Komisija

pret

Austrijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – LESD 258. pants – EKL 56. pants – EEZ līguma 40. pants – Kapitāla brīva aprite – Uz izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām piešķirtiem ziedojumiem attiecināmi ienākuma nodokļa atvieglojumi – Vietējām organizācijām piešķirtu nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma piemērošanas jomas ierobežošana – Organizāciju objektīva salīdzināmība – Attaisnošana ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem – Austrijas kā zinātnes un izglītības centra statusa nostiprināšana – Samērīgums







Satura rādītājs


I –IevadsI – 2

II –Atbilstošās tiesību normasI – 2

A –Savienības tiesības I – 2

B –EEZ līgumsI – 2

C –Valsts tiesiskais regulējumsI – 3

III –FaktiI – 4

IV –Pirmstiesas procedūraI – 5

V –Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumiI – 6

VI –Lietas dalībnieku galvenie argumentiI – 6

VII –Juridiskais vērtējumsI – 8

A –Par kapitāla brīvas aprites ierobežojuma esamībuI – 9

B –Par kapitāla aprites brīvības ierobežojuma pamatojuma esamībuI – 11

1)Par aplūkojamo iekšzemes un (ES) ārvalstu organizāciju objektīvu salīdzināmībuI – 11

2)Par attaisnojumu – primāriem vispārējo interešu apsvērumiemI – 16

3)KopsavilkumsI – 20

C –Par EEZ līguma 40. panta pārkāpuma esamībuI – 21

VIII –Tiesāšanās izdevumiI – 21

IX –SecinājumiI – 22

I –    Ievads

1.        Izskatāmā lieta tika uzsākta tādēļ, ka Komisija saskaņā ar LESD 258. pantu iesniedza prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kurā tā Tiesu lūdza atzīt, ka Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā un EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus, jo tā ir ierobežojusi izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām piešķiramo ziedojumu atbrīvošanu no ienākuma nodokļa, to attiecinot vienīgi uz ziedojumiem, kas piešķirti Austrijā reģistrētām organizācijām.

II – Atbilstošās tiesību normas

A –    Savienības tiesības (2)

2.        Ar EK līguma 56. panta 1. punktu, ievērojot 4. nodaļā izklāstītos noteikumus, ir aizliegti jebkādi kapitāla aprites ierobežojumi gan dalībvalstu starpā, gan arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

3.        EKL 58. pantā ir teikts:

“1.      Šā Līguma 56. pants neskar dalībvalstu tiesības:

a)      piemērot atšķirīgas attiecīgas nodokļu tiesību normas dažādiem nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas dēļ;

b)      veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās valsts normatīvo aktu pārkāpumus, jo īpaši nodokļu jomā un finanšu iestāžu konsultatīvās uzraudzības jomā, vai noteikt procedūras, kā pārvaldes vai statistikas informācijas vajadzībām deklarēt kapitāla apriti, vai arī veikt pasākumus, ko pamato sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības intereses.

[..]

3.        Šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi un procedūras nerada iespēju patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti un maksājumus, kā to nosaka 56. pants.”

B –    EEZ līgums

4.        EEZ līguma 40. pantā ir noteikts:

“Šā līguma ietvaros nav ierobežojumu starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz tāda kapitāla apriti, kurš pieder personām, kas dzīvo EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, kā arī nav nekādas diskriminācijas pušu pilsonības, dzīves vietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ. Šā līguma XII pielikumā ir iekļauti noteikumi šā panta ieviešanai.”

C –    Valsts tiesiskais regulējums

5.        Austrijas 1988. gada Einkommensteuergesetz (3) (Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, turpmāk tekstā – “EStG”) 4. pantā tiek regulēta “peļņas” kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina bāzes novērtēšana. Saskaņā ar šo normu peļņa tiek samazināta par saimnieciskās darbības izdevumu summu. EStG 4. panta 4. punktā termins “saimnieciskās darbības izdevumi” ir definēts kā izdevumi, kas saistīti ar ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības. Tajā ir ietverts arī to izdevumu pozīciju saraksts, kas katrā ziņā un tādējādi likumiski ir klasificēti kā saimnieciskās darbības izdevumi.

6.        EStG 4.a pantā 2009. gada Steuerreformgesetz [Nodokļu reformas likuma] redakcijā (ar virsrakstu “Ziedojumi no saimnieciskās darbības aktīviem”) ir paredzēta virkne ziedojumu veidu, kas tāpat tiek atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šajā ziņā tieši EStG 4.a pantā tiek uzskaitīti saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kas līdz 2009. gada 31. martam bija iekļauti EStG 4. panta 4. punkta 5. apakšpunktā.

7.        EstG 4.a pantā ir teikts:

“Par saimnieciskās darbības izdevumiem ir uzskatāmi arī:

1.      ziedojumi no saimnieciskās darbības aktīviem, kas paredzēti, lai veiktu:

–        pētniecības funkcijas vai

–        ar pieaugušo izglītību saistītās funkcijas, kas attiecas uz zinātnes vai mākslas izglītību un atbilst 2002. gada Universitätsgesetz [Universitāšu likuma] prasībām,

kā arī ar to saistītajām zinātniskajām publikācijām un dokumentāciju šādām organizācijām:

a)      universitātes, mākslas augstskolas un Tēlotājmākslas akadēmija, to fakultātes, institūti un citādas īpašas organizācijas;

b)      uz federālā likuma vai pavalsts likuma pamata dibināti fondi, kas veic tiem noteiktās pētniecības atbalsta funkcijas;

c)      Austrijas Zinātņu akadēmija;

d)      organizācijas, kas juridiskā ziņā ir atkarīgas no publisko tiesību subjektiem – federālās valsts, pavalstīm un pašvaldībām [Gebietskörperschaften], kas būtībā ir saistītas ar minētā veida pētniecības vai izglītības funkcijām, ko tās veic Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības interesēs, un ar to saistītajām zinātniskajām publikācijām un dokumentāciju;

e)      juridiskas personas, kas būtībā ir saistītas ar minētā veida pētniecības vai izglītības funkcijām, ko tās veic Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības interesēs, un ar to saistītajām zinātniskajām publikācijām un dokumentāciju. Papildu priekšnosacījums ir tāds, ka līdzdalība šajās juridiskajās personās (vismaz vairākums) ir vai nu publisko tiesību subjekti – federālā valsts, pavalstis un pašvaldības – vai arī juridiska persona, kas kā juridiska persona Bundesabgabenordnung [Federālā nodokļu un nodevu likuma] 34. un nākamo pantu izpratnē veic tikai zinātnisko darbību.

Iepriekš d) un e) apakšpunktā minēto priekšnosacījumu izpildi pierāda attiecīgā organizācija, uzrādot Finanzamt Wien [Vīnes pavalsts Ieņēmumu dienesta] izsniegtu paziņojumu 1/23, ar nosacījumu, ka to jebkurā laikā var atsaukt. Visu to organizāciju saraksts, attiecībā uz kurām ir ticis izsniegts šāds paziņojums, vismaz vienu reizi gadā piemērotā elektroniskā formā tiek publiskots Bundesfinanzministerium [Federālās finanšu ministrijas] interneta vietnē. Ziedojumu patieso (tirgus) vērtību var tiktāl atvilkt no apliekamā ienākuma, ciktāl tā kopā ar ziedojumu 2. apakšpunkta izpratnē patieso (tirgus) vērtību nepārsniedz 10 % no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Atlikusī bilances vērtība nav papildus jāuzskaita kā saimnieciskās darbības izdevumi un atlikusī patiesā (tirgus) vērtība nav jāuzskaita kā saimnieciskās darbības ieņēmumi. Nerealizētā peļņa, kas saskaņā ar 12. pantu tika pārnesta uz izmantotajiem saimnieciskās darbības aktīviem, ar nodokli tiek aplikta pēc tam. Ja patiesā (tirgus) vērtība pārsniedz minēto maksimālo robežu, to var, ievērojot 18. panta 1. punkta 7. apakšpunktu, uzskaitīt kā īpašus izdevumus.”

III – Fakti

8.        Austrijas nodokļu tiesībās iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā ir paredzēts, ka ziedojumus no saimnieciskās darbības aktīviem, kas tiek piešķirti virknei likumā minētu zinātnes un izglītības organizāciju, var pieprasīt atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, par ko tiek atbilstoši samazināts apliekamais ienākums. Tomēr šī iespēja pastāv vienīgi tad, ja šīs organizācijas ir reģistrētas iekšzemē vai būtībā veic pētniecības vai izglītības funkcijas Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības interesēs.

9.        Komisija uzskata, ka Austrijas Republika ar šo regulējumu nav izpildījusi no kapitāla aprites brīvības principa izrietošos, kā arī EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus. Saskaņā ar to tā pret Austrijas Republiku ir uzsākusi šo procedūru sakarā ar valsts pienākumu neizpildi.

IV – Pirmstiesas procedūra

10.      Komisija savā 2005. gada 12. maija vēstulē lūdza Austrijas Bundesfinanzministerium sniegt tai informāciju par to, vai saskaņā ar EStG 4. panta 4. punkta 5. apakšpunktā ietverto regulējumu ziedojumi arī tad ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, kas netiek ietverti apliekamajā ienākumā, ja tie tiek maksāti šajā normā minētajām vai tām pielīdzināmām organizācijām, kas atrodas kādā ES vai EEZ ārvalstī.

11.      Austrijas Bundesfinanzministerium savā 2005. gada 5. septembra vēstulē apstiprināja, ka attiecībā uz EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas a)–d) apakšpunktā aprakstītajiem ziedojumu saņēmējiem runa var būt vienīgi par iekšzemes organizācijām. Turpretī EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas e) apakšpunkta tekstā šāda ierobežojuma (attiecinot vienīgi uz iekšzemes organizācijām) neesot.

12.      Komisija savā pirmajā brīdinājuma vēstulē 2007. gada 4. aprīlī secināja, ka EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas a)–e) apakšpunkts ir pretrunā EKL 49. pantam un EEZ līguma 36. pantam. Komisija lūdza Austrijas Republiku tās rīcībā esošā divu mēnešu termiņa ietvaros sniegt paskaidrojumus par šo jautājumu.

13.      Savos 2007. gada 5. jūnija paskaidrojumos Austrijas Republika brīdinājuma vēstulē pausto Komisijas juridisko atzinumu pilnā apjomā noraidīja. Paskaidrojumos tā tostarp uzsvēra, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība, uz ko atsaucas Komisija, nevar attiekties uz šo gadījumu.

14.      Savā 2008. gada 8. maija papildu brīdinājuma vēstulē Komisija savu pirmajā brīdinājuma vēstulē izklāstīto juridisko vērtējumu papildināja tādējādi, ka aplūkojamie dalībvalsts tiesību akti ir pretrunā ne vien pakalpojumu sniegšanas brīvībai, bet arī EKL 56. un nākamajos pantos nostiprinātajam kapitāla brīvas aprites principam. Tādējādi Austrijas Republika, ierobežojot pētniecības organizācijām piešķirto ziedojumu kvalificēšanu atskaitīšanai no apliekamā ienākuma, to paredzot vienīgi attiecībā uz Austrijā dibinātām institūcijām, neesot izpildījusi EKL 56. pantā un EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus.

15.      Savos 2008. gada 9. jūlija apsvērumos Austrijas Republika būtībā norādīja uz saviem 2007. gada 5. jūnija apsvērumiem. Tādējādi tā nemainīja savu viedokli, ka EStG 4. panta 4. punkta 5. apakšpunktā ir ietverts pieļaujams ierobežojums attiecībā uz ziedojumu veicināšanu, attiecinot to vienīgi uz mērķi veicināt tikai tādu sabiedriskā labojuma darbību, kam ir pietiekama saikne ar iekšzemi. Šī saikne ar iekšzemi izpaužas vai nu kā īpašas attiecības ar Austrijas zinātni vai tautsaimniecību, vai kā valsts īpaša atbildība par attiecīgo organizāciju finansēšanu.

16.      Komisija 2009. gada 19. martā pieņēma argumentētu atzinumu, kas 2009. gada 23. martā tika iesniegts Austrijas Republikai. Komisija savā juridiskajā vērtējumā par EStG 4. panta 4. punkta 5. apakšpunktu uzsvēra atšķirību starp a)–d) apakšpunkta normām un e) apakšpunkta normu. No EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas a)–d) apakšpunkta izrietot, ka vienīgi šajā normā minētajām Austrijā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām piešķirtie ziedojumi varētu tikt atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Turpretī ziedojumi, kas tiktu piešķirti pielīdzināmām ārvalsts organizācijām, nevarētu tikt atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādēļ dalījums tiekot veikts atkarībā no attiecīgās organizācijas rezidences valsts. Lai gan EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas e) apakšpunktā neesot dalījuma atkarībā no ziedojumu saņēmēja rezidences valsts, tomēr ziedojumi kā saimnieciskās darbības izdevumi tiekot atzīti vienīgi tad, ja šī juridiskā persona savu darbību būtībā veicot Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības vajadzībām. Ņemot to vērā, Komisija konstatēja, ka, pirmkārt, Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā, kā arī EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus, jo tā ir ļāvusi atskaitīt [no nodokļiem] ziedojumus organizācijām, kas veic pētniecības un mācību funkcijas, vienīgi tādā gadījumā, ja tās reģistrētas Austrijā. Otrkārt, Austrijas Republika neesot izpildījusi EKL 49. un 56. pantā, kā arī EEZ līguma 36. un 40. pantā paredzētos pienākumus, jo tā juridiskām personām, kas veic zinātnisku vai izglītības darbību, piešķirto ziedojumu summas atskaitīšanu no apliekamā ienākuma ierobežo tādējādi, ka tā paredz, ka šīm personām būtībā ir jādarbojas Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības labā.

17.      Austrijas Republika uz to atbildēja ar saviem 2009. gada 25. maija apsvērumiem. Tajos tā atkārto savu viedokli, ka EStG 4. panta 4. punkta 5. apakšpunkts nav pretrunā nedz EKL 49. un 56. pantam, nedz EEZ līguma 36. un 40. pantam.

V –    Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

18.      Uzskatīdama, ka Austrijas Republika nav izpildījusi argumentētā atzinuma prasības, Komisija 2010. gada 8. janvārī saskaņā ar LESD 258. pantu iesniedza prasību.

19.      Komisija lūdz Tiesu atzīt:

–        ka Austrijas Republika nav izpildījusi savus EKL 56. pantā un EEZ līguma 40. pantā noteiktos pienākumus, jo no apliekamā ienākuma tā ļauj atskaitīt ziedojumus, kas piešķirti vienīgi Austrijā reģistrētām pētniecības un apmācības organizācijām;

–        Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

20.      Austrijas Republika lūdz prasību noraidīt un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

VI – Lietas dalībnieku galvenie argumenti

21.      Komisija uzskata, ka tagadējā EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā ietvertais regulējums par nodokļu atvieglojumiem, kura saturs pilnā apjomā atbilst līdz 2009. gada 31. martam spēkā bijušā EStG 4. panta 4. punkta 5. daļas a)–d) apakšpunktam, ir pretrunā gan EKL 56. panta prasībām, gan EEZ līguma 40. panta prasībām. Austrijas valdība šāda pārkāpuma esamību noliedz.

22.      Komisija uzskata, ka tāds regulējums kā EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts, saskaņā ar ko atskaitīšana no apliekamā ienākuma tiek pieļauta vienīgi attiecībā uz ziedojumiem, kas piešķirti Austrijā reģistrētām izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, bet ne ziedojumiem šāda paša veida organizācijām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, ir uzskatāms par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu. Saskaņā ar EKL 56. pantu šāds regulējums principā esot aizliegts. Attaisnojumu šādam pārkāpumam neesot iespējams konstatēt. No likuma teksta, kā arī no Austrijas Republikas paskaidrojumiem pirmstiesas procesā nepārprotami izriet, ka ziedojumi, kas atzīstami kā attaisnotie izdevumi, varētu tikt piešķirti vienīgi iekšzemes organizācijām. Komisija vēršoties pret šo atšķirīgo pieeju, kas tiek pamatota ar ziedojumu saņēmēja rezidences valstspiederību.

23.      Austrijas valdība atzīst, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā zināmā mērā ir nošķirtas iekšzemes organizācijas un organizācijas, kas reģistrētas citā dalībvalstī, tomēr uzskata, ka šis regulējums ir saderīgs ar Savienības tiesībām. Šajā ziņā tā vispirms norāda, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas neesot salīdzināmas ar organizācijām, kas ir izslēgtas no šā regulējuma piemērošanas jomas. EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto organizāciju gadījumā runa pārsvarā esot par publisko tiesību subjektiem, kurus dibinājusi valsts un kuriem esot uzticēta Austrijas sabiedrības interešu īstenošanas veicināšanas funkcija. Tādējādi šīm organizācijām esot kopīgs tas, ka tās ir dibinātas uz federālā vai pavalsts likuma pamata un līdz ar to likumdevējiem esot pienākums ne vien noteikt to mērķus un funkcijas, bet arī būtiski ietekmēt šo mērķu un funkciju atbilstību sociāliem mērķiem iekšzemes sabiedrības interešu īstenošanas veicināšanas izpratnē. Ārvalstīs reģistrēto izglītības, pētniecības un zinātnes organizāciju gadījumā iespējas īstenot šādu valsts ietekmi neesot. Turklāt šādas ārvalstu organizācijas parasti neesot orientētas uz Austrijas zinātnes un zinātniskās pētniecības veicināšanu.

24.      Komisija uzskata, ka šis Austrijas valdības arguments daļēji ir nepareizs. Ņemot vērā Tiesas judikatūru, tas katrā ziņā neesot šai lietai nozīmīgi.

25.      Austrijas valdība uzskata, ka kapitāla brīvas aprites ierobežojums (ja to varētu pierādīt) turklāt esot attaisnojams ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Proti, aplūkojamā tiesiskā regulējuma par nodokļu priekšrocībām ziedojumiem mērķis esot veicināt Austrijas kā zinātnes un izglītības centra statusu. Šīs nodokļu priekšrocības ziedojumiem gadījumā noteicošais neesot tas, ka pētniecības darbība tiktu īstenota Austrijā, bet gan tas, ka no tās labumu gūst Austrijas zinātne vai attiecīgi Austrijas zinātnes centrs. Mērķis – Austrijā nodrošināt augstu zinātniskās pētniecības standartu – esot uzskatāms par primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas attaisnojot nodokļu priekšrocību ziedojumiem ierobežošanu, to attiecinot vienīgi uz ziedojumiem, kas piešķirti EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām, ja vien tiekot ievērots samērīguma princips, kas aplūkojamajā regulējumā tā arī esot.

26.      Komisiju šī argumentācija nepārliecina. Austrijas valdība neesot pierādījusi, piemēram, ka diskriminējošais nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums ir piemērots un vajadzīgs, lai sasniegtu tās minēto mērķi – Austrijas kā zinātnes centra stiprināšanu. Pret apgalvojumu, ka iekšzemes universitātes, kas saņem nodokļu atvieglojumus, tostarp veic darbības, kas esot īpaši nozīmīgas iekšzemes sabiedrības interesēm, Komisija iebilst tādējādi, ka Austrijai esot iespējams konkretizēt to tēmu loku, kas būtu apsveramas, lai uz ziedojumiem attiecinātu nodokļu atvieglojumus.

27.      Visbeidzot Austrijas valdība norāda, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās organizācijas esot klasificējamas kā “sabiedrības interešu īstenošanu veicinošas”, kurām ir īpaši tuvas attiecības ar Austrijas Republiku, jo tās vai nu īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, vai arī ar valsts finansējumu veicina Austrijas kā zinātnes centra statusu un topošo zinātnieku izglītošanu. Līdzekļi no privātiem ziedojumiem papildina budžetu un līdz ar to šo valsts īstenoto funkciju finansējumu. Šī iespēja par ziedojumiem saņemt nodokļu atvieglojumus ļaujot piesaistīt papildu līdzekļus, lai īstenotu šīs valsts funkcijas. Nedz no kapitāla brīvas aprites, nedz no Tiesas līdzšinējās judikatūras nevarot atvasināt ar Savienības tiesībām pamatotu dalībvalsts pienākumu, saskaņā ar ko tai ar nodokļu atvieglojumiem būtu tādā pašā veidā jāveicina sabiedrības interešu īstenošana un tās vajadzību apmierināšana kādas citas dalībvalsts teritorijā.

28.      Komisija uzskata, ka Austrijas valdības arguments, ka vienīgi ziedojumi iekšzemes organizācijām mazinot šīs valsts pienākuma slogu pašai būt atbildīgai par šo organizāciju finansēšanu un nevis ziedojumi ārvalstu organizācijām, nav pārliecinošs. Vēl neesot pierādīts, ka pastāvot šāda mijiedarbība starp abiem finansējuma avotiem. Un, pat ja tā būtu pierādīta, tad, ņemot vērā Tiesas judikatūru, kapitāla brīvas aprites ierobežojums nebūtu attaisnojams. Lai arī Austrijas Republikai neesot pienākuma ar tiešu atbalstu veicināt citu valstu sabiedrības interešu īstenošanu, tā neesot tiesīga pēc sava ieskata ierobežot kapitāla brīvu apriti.

VII – Juridiskais vērtējums

29.      Šajā tiesvedībā vispirms ir jānorāda, ka Savienības tiesībās dalībvalstīm principā nav paredzēts pienākums sniegt tiešu atbalstu ārvalsts izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām. Turklāt tiešie nodokļi galvenokārt ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tomēr no šiem vispārīgajiem noteikumiem neizriet, ka dalībvalstis savu suverēno varu nodokļu uzlikšanas jomā saistībā ar pētniecības, izglītības, pētniecības un zinātnes veicināšanu varētu īstenot, nepildot no pamatbrīvībām izrietošos pienākumus. Tas tādēļ, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm tām atlikusī suverēnā vara nodokļu uzlikšanas jomā ir jāīsteno, vienmēr ievērojot Savienības tiesības (4).

30.      Ņemot to vērā, vispirms būt jāizvērtē, vai aplūkojamais nodokļu regulējums izraisa principā aizliegtu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu. Tā kā, manuprāt, uz šo jautājumu būtu jāatbild apstiprinoši, pēc tam būtu jāizpēta, vai saskaņā ar Līguma normām par kapitāla brīvu apriti šis ierobežojums tomēr ir pieļaujams vai to attaisno judikatūrā atzīts primārs vispārējo interešu apsvērums.

A –    Par kapitāla brīvas aprites ierobežojuma esamību

31.      Saskaņā ar EKL 56. panta 1. punktu ir aizliegti jebkādi starp dalībvalstīm notiekošās kapitāla aprites ierobežojumi. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šī Līguma norma par kapitāla brīvu apriti attiecas arī uz naudas līdzekļu vai mantiskiem ziedojumiem piemērojamo nodokļu režīmu. Vienīgie izņēmumi ir gadījumi, kad nevienam no attiecīgā darījuma būtiskajiem elementiem nav pārrobežu rakstura (5).

32.      Aplūkojamajā nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumā, no vienas puses, ir paredzēts, ka ziedojumi, kas no saimnieciskās darbības aktīviem piešķirti EStG 4. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, ir uzskatāmi par attaisnotajiem saimnieciskās darbības izdevumiem, ko var atskaitīt no apliekamā ienākuma. Austrijas valdība neapstrīd, ka ziedojumi ārvalstu organizācijām būtu principā izslēgti no šīs normas piemērošanas jomas.

33.      No otras puses, saskaņā ar EStG 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu arī ziedojumi, kas no saimnieciskās darbības aktīviem piešķirti organizācijām, kas veic pētniecības vai izglītības funkcijas Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības vajadzībām un kas orientētas vienīgi uz zinātniskiem mērķiem, ir uzskatāmi par attaisnotiem saimnieciskās darbības izdevumiem, kas atskaitāmi no ar nodokli apliekamā ienākuma. Lai arī pēdējā minētā norma neierobežo to organizāciju loku, kurām varētu piemērot šo regulējumu, izsmeļoši to attiecinot vienīgi uz iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, tomēr, manuprāt, šķiet, ka praksē ES ārvalstu organizācijām ir ārkārtīgi grūti izpildīt EStG 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta prasības. Šajā ziņā problemātiski vispirms varētu būt pierādījumi, kas šīm ES ārvalstu organizācijām būtu jāiesniedz par to, ka tās veic pētniecības un izglītības funkcijas Austrijas zinātnes vai tautsaimniecības vajadzībām (6). Katrā ziņā Austrijas valdība, nedz atbildot uz prasību, nedz atbildot uz repliku, nav minējusi nevienu konkrētu ārvalsts organizācijas piemēru, kas atbilstu šim priekšnosacījumam (7).

34.      Tādējādi kopumā jānorāda, ka šeit aplūkojamais nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums parasti var tikt piemērots vienīgi ziedojumiem, kas piešķirti iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām. Ziedojumi, kas piešķirti ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, parasti nevar tikt atskaitīti no apliekamā ienākuma.

35.      Kā savos secinājumos lietā Persche pareizi ir norādījis ģenerāladvokāts Mengoci [Mengozzi] (8), vispār nav nekādu šaubu par to, ka ziedojumiem piemērojamie nodokļa atvieglojumi ievērojami ietekmē ziedotāja devīgumu. Piešķirot šādas nodokļu priekšrocības, dalībvalstis samazina ar ziedojumu saistītās ziedotāja izmaksas un tādējādi mudina viņu savu rīcību atkārtot. Ja šis atvieglojums tiek atteikts, ir jāpieņem, ka ziedos mazāks personu skaits. Ņemot to vērā, Tiesa spriedumā lietā Persche vienu nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumu, kas piemērojams vienīgi ziedojumiem, kas piešķirti iekšzemes sabiedriskajām organizācijām un tādēļ varēja negatīvi ietekmēt vēlmi ziedot atbilstošām ES ārvalstu organizācijām, kvalificēja kā principā aizliegtu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu (9).

36.      Ja, kā šeit aplūkojamā nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma gadījumā, parasti vienīgi ziedojumi, kas no saimnieciskās darbības aktīviem tiek piešķirti iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, var tikt izmantoti kā attaisnotie saimnieciskās darbības izdevumi, priekšroka tiek dota tiem ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri pievēršas EStG 4.a panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā norādītajām iekšzemes organizācijām. Tādējādi Austrijas tiesiskais regulējums šos ienākuma nodokļa maksātājus var atturēt no ziedošanas ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām (10).

37.      Ņemot vērā apstākli, ka EKL 56. pantā noteiktais ierobežojumu aizliegums attiecas pat uz ierobežojumiem ar šauru darbības jomu vai nelielu nozīmi (11), aplūkojamais nodokļa atvieglojumu un priekšrocību ziedojumiem regulējums tādējādi ir kvalificējams kā principā aizliegts kapitāla brīvas aprites ierobežojums.

B –    Par kapitāla aprites brīvības ierobežojuma pamatojuma esamību

38.      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no EKL 56. panta kopsakarā ar EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu un EKL 58. panta 3. punktu izriet, ka tādu dalībvalsts nodokļu tiesību regulējumu, kā šeit aplūkojamais, kurā nošķirti ziedojumi iekšzemes organizācijām un organizācijām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, un ar kuru tādējādi tiek ieviests principā aizliegts kapitāla brīvas aprites ierobežojums, par saderīgu ar Līguma normām par kapitāla brīvu apriti var uzskatīt vienīgi tad, ja atšķirīgā attieksme ietekmē situācijas, kas nav objektīvi salīdzināmas, vai ja to – ievērojot samērīguma principu – pamato primāri vispārējo interešu apsvērumi (12).

39.      Ņemot to vērā, Austrijas valdība šajā tiesvedībā norāda, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas nav salīdzināmas ar atbilstošām organizācijām citās dalībvalstīs. Turklāt Komisijas kritizēto nevienlīdzīgo attieksmi pret ziedotājiem, kas ir Austrijas ienākuma nodokļa maksātāji, attaisnojot primāri vispārējo interešu apsvērumi.

1)      Par aplūkojamo iekšzemes un (ES) ārvalstu organizāciju objektīvu salīdzināmību

40.      Lai izvērtētu Austrijas valdības argumentu, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas nav salīdzināmas ar atbilstošām ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, vispirms būtu jāatgādina, ka šī tiesvedība attiecas uz nevienlīdzīgu attieksmi (nodokļu jomā) pret ziedotājiem, kas ir Austrijas ienākuma nodokļa maksātāji. Komisija būtībā kritizē to, ka ienākuma nodokļa maksātājiem principā tiek liegts ziedojumus, ko tie piešķīruši ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, atskaitīt no apliekamā ienākuma, lai gan tie likumā noteikto robežu ietvaros var atskaitīt no apliekamā ienākuma ziedojumus EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām Austrijas organizācijām. Tādējādi aplūkojamais regulējums izraisa nevienlīdzīgu attieksmi ienākumu nodokļu jomā, pamatojoties uz kapitāla ieguldījuma vietu.

41.      Austrijas valdība uzskata, ka šī nevienlīdzīgā attieksme ir pieļaujama, jo EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās Austrijas organizācijas un atbilstošās ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas neesot salīdzināmās situācijās. Tādējādi saskaņā ar to Austrijas valdība galu galā norāda, ka šeit aplūkojamais kapitāla brīvas aprites ierobežojums ir attaisnojams, jo to personu situācija, kas ir Austrijas ienākuma nodokļa maksātāji un kas ziedo EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām, un to personu situācija, kas ziedo atbilstošām ES ārvalstu organizācijām, ņemot vērā ziedojumu saņēmēju atšķirības, neesot savstarpēji salīdzināmas.

42.      Šie argumenti nepārliecina. Es uzskatu, ka Austrijas valdība nav pierādījusi, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās Austrijas organizācijas un atbilstošās ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, objektīvi vērtējot, nav salīdzināmas.

43.      Lai apstiprinātu savu argumentāciju par EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto Austrijas organizāciju un atbilstošu ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizāciju objektīvu nesalīdzināmību, Austrijas valdība vispirms uzsver, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto organizāciju darbību raksturo Austrijas valsts varas ietekme, savukārt ES ārvalstu organizāciju gadījumā šāda ietekme neesot iespējama.

44.      Šis arguments nepārliecina. Kā Austrijas valdība pati uzsver, valsts varas ietekme uz EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām Austrijas organizācijām būtībā tiek īstenota tādējādi, ka tiek noteikti šo organizāciju mērķi, kas kalpo sabiedrības interešu īstenošanai, un ka šo mērķu neizpildes gadījumā notiek koriģējoša iejaukšanās. No Austrijas valdības teiktā turklāt var secināt, ka ziedojumiem šīm organizācijām tādēļ tiek piemēroti ienākuma nodokļa atvieglojumi, jo šīm organizācijām ir konkrēti atbalstāmi mērķi. Izšķirošais normu kritērijs to organizāciju lokam, kam piemērojams nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums, tādējādi ir šo organizāciju izvirzītais mērķis, nevis apstāklis, ka Austrijas Republika būtu noteikusi šos mērķus vai ka tā var koriģējoši iejaukties, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu.

45.      Ņemot to vērā, ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizāciju salīdzināmība ar EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām Austrijas organizācijām ir jāveic, pamatojoties uz šo organizāciju izvirzītajiem mērķiem. Ja ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām ir tādi paši mērķi kā EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām Austrijas organizācijām, tad tās atrodas objektīvi salīdzināmās situācijās, un proti, neatkarīgi no tā, kas ES ārvalstu organizācijām ir noteicis šos mērķus.

46.      Tādējādi kopumā ir jāsecina, ka Austrijas Republikai principā ir pilna rīcības brīvība, ievērojot Savienības tiesību prasības, netieši vai tieši noteikt mērķus, uz kuriem ir jāorientējas iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, lai tās varētu tikt iekļautas nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma darbības jomā (13). Tomēr, ja ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām ir tādi paši mērķi, to objektīvo salīdzināmību ar iekšzemes organizācijām nevar liegt tikai tādēļ, ka šo ES ārvalstu organizāciju mērķus nav izvirzījis Austrijas likumdevējs.

47.      Arguments par EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto Austrijas organizācijas un atbilstošo ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizāciju nesalīdzināmību Austrijas valsts varas ietekmes dēļ tādēļ ir jānoraida kā nepamatots.

48.      Austrijas valdība uzskata, ka aplūkojamo iekšzemes un ES ārvalstu organizāciju objektīvas salīdzināmības trūkumu tāpat pastiprina tas, ka vienīgi ziedojumi, kas piešķirti EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām, atbalsta Austrijas valsti, tai pildot savu finansēšanas pienākumu pret Austrijas organizācijām, kas darbojas, sniedzot pakalpojumus visai sabiedrībai. Tas tādēļ, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām esot raksturīgas īpaši tuvas attiecības ar Austrijas Republiku, kas izpaužas vai nu īstenojot valsts varas funkcijas (piem., visā izglītības jomā universitātēs), vai arī par valsts līdzekļiem veicina Austrijas kā zinātnes centra attīstību un topošo zinātnieku izglītību. Tā kā privāto ziedojumu līdzekļi papildinot šo organizāciju budžetu, tad, ziedojumiem piemērojot nodokļu atvieglojumus, ar mazākiem budžeta izdevumiem varētu tikt iegūti papildu līdzekļi šo publisko funkciju veikšanai.

49.      Tiesa lietā Persche jau saskārās ar līdzīgu argumentu un galu galā to noraidīja. Šajā lietā Tiesai tostarp bija jāspriež, vai ar EKL 56. un nākamajiem pantiem saderīga ir kāda Vācijas nodokļu tiesību norma, kurā bija paredzēts, ka no apliekamā ienākuma ir atskaitāmi ziedojumi sabiedrības interešu īstenošanas organizācijām, kas reģistrētas iekšzemē, lai gan uz ziedojumiem sabiedrības interešu īstenošanas organizācijām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, šis nodokļa atvieglojums netika attiecināts. Šajā ziņā Tiesa tostarp izskatīja argumentu, ka iekšzemes un ārvalstu sabiedrības interešu īstenošanas organizācijas neesot salīdzināmas, ja iekšzemes sabiedrības interešu īstenošanas organizācijas pārņemtu sabiedrības interešu īstenošanu veicinošo darbību un tādējādi atbrīvotu valsti no šā sloga. Tiesa gan piekrita, ka iekšzemes sabiedrības interešu īstenošanas organizācijas var pārņemt atsevišķas valsts iestāžu funkcijas un ka tā dēļ var tikt samazināti attiecīgās dalībvalsts izdevumi, kas ir piemēroti, lai vismaz daļēji izlīdzinātu savu nodokļa ieņēmumu samazināšanos tā iemesla dēļ, ka ziedojumi tiek atskaitīti no apliekamā ienākuma. Tomēr tā noraidīja argumentu, ka ziedojumiem iekšzemes un ārvalsts sabiedrības interešu īstenošanas organizācijām jau šā iemesla dēļ vien varot tikt piemērots atšķirīgs nodokļu atvieglojumu režīms (14). Šajā ziņā Tiesa galvenokārt pamatojās uz savu pastāvīgo judikatūru par to, ka vajadzība novērst nodokļa ieņēmumu samazināšanos nav pieskaitāma nedz EKL 58. pantā minētajiem mērķiem, nedz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, kas var attaisnot Līgumā garantētas brīvības ierobežojumu (15).

50.      Šķiet, ka šo vērtējumu, saskaņā ar ko iespējamā ietekme uz budžetu, kas norisinās vienlaikus ar Savienības tiesībām atbilstoša dalībvalsts nodokļu regulējuma ieviešanu, principā nav pieskaitāma nedz EKL 58. pantā minētajiem mērķiem, nedz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, var attiecināt arī uz šo lietu (16).

51.      Arī šajā tiesvedībā nevar izslēgt, ka ar nodokļu atvieglojumiem veicinātie ziedojumi EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām atbalsta Austrijas valsti, tai veicot savu pienākumu finansēt Austrijas pētniecības un izglītības sektorā darbojošās organizācijas. Ņemot vērā manis iepriekš izklāstītos apsvērumus, no tā tomēr neizriet, ka Austrijas Republika, regulējot ziedojumu atskaitīšanu no apliekamā ienākuma, drīkstētu īstenot kapitāla brīvu apriti ierobežojošu nevienlīdzīgu attieksmi pret ziedotājiem attiecībā uz ziedojumiem iekšzemes organizācijām un citā dalībvalstī reģistrētām izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām, ar papildu nekonkretizētu pamatojumu, ka ar ziedojumiem citā dalībvalstī reģistrētām izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām netiek atbalstīta Austrijas Republika tai šajā jomā uzlikto finansēšanas pienākumu izpildē.

52.      Austrijas valdība savā atbildē uz repliku trūkstošo salīdzināmību ar EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām galu galā mēģina pamatot ar argumentu, ka Austrijas Republika šīs organizācijas izmantojot, lai veiktu savas funkcijas augstākas izglītības, zinātniskās pētniecības un Austrijas kā zinātnes centra veicināšanas jomā. EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta kontekstā iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumu varētu piemērot vienīgi tad, ja tas būtu pieņemts, lai atbalstītu valsts sabiedrības interešu īstenošanu veicinošu mērķu sasniegšanu zinātnes jomā. Ja ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas darbotos tādā pašā nolūkā, arī uz tām varētu attiecināt tiesisko regulējumu par nodokļu priekšrocībām ziedojumiem.

53.      Tādējādi Austrijas valdība apgalvo, ka iekšzemes organizācijas veicina Austrijas sabiedrības interešu īstenošanu, savukārt ES ārvalstu organizācijas parastos apstākļos veicina attiecīgās rezidences valsts sabiedrības interešu īstenošanu. Ņemot vērā šos atšķirīgos mērķus, esot pieļaujami, ka ziedotājiem, kas ir Austrijas nodokļu maksātāji, tiek piemērota atšķirīga attieksme ienākuma nodokļa ziņā. Tas tādēļ, ka, ja izņēmuma kārtā pastāvētu ES ārvalsts izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, kuru mērķis būtu veicināt Austrijas sabiedrības interešu īstenošanu zinātnes jomā, tad arī šīs organizācijas ar EStG 4.a panta 1. punkta e) apakšpunktu varētu tikt iekļautas aplūkojamā nodokļa atvieglojumu regulējuma darbības jomā.

54.      Arī šis arguments nepārliecina.

55.      Lai gan Austrijas Republika, izvēloties organizācijas, kam piemērojams kāds valsts nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums, drīkst pieprasīt, lai šīm organizācijām būtu zināma saikne ar Austrijas Republiku (17), tomēr principā gadījumos, kas līdzīgi šim, šādai atvieglojumus pelnījušo organizāciju loka ierobežošanai jānotiek, pieņemot normu par konkrētiem mērķiem, uz kuru sasniegšanu attiecīgajām organizācijām ir jāorientē sava darbība. Tā, piemēram, Austrijas Republika varētu pati izlemt par to, ka nodokļa atvieglojumi ir attiecināmi vienīgi uz ziedojumiem tādām organizācijām, kas veic pētījumus valsts sabiedrības interesēm īpaši nozīmīgās jomās, piemēram, lavīnu izpētē. Ja šāda nodokļu atvieglojumiem piemērotu pētniecības jomu loka ierobežojuma dēļ nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums faktiski būtu piemērojams vienīgi ziedojumiem iekšzemes organizācijām, tas principā būtu saderīgs ar kapitāla brīvu apriti.

56.      Austrijas valdība šeit principā apgalvo vienīgi to, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās organizācijas darbojas, lai veicinātu Austrijas sabiedrības interešu īstenošanu zinātnes jomā. Turklāt šie mērķi ir aprakstīti tā, ka tiem atbilst gandrīz visas Austrijā reģistrētās izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, savukārt nav zināms neviens kādas ES ārvalsts organizācijas piemērs, kas pietiekami atbilstu šiem mērķiem. Līdz ar to tā aprakstītie mērķi saistās ar vienu vienīgu rezidences kritēriju, uz ko, protams, nevar atsaukties, lai attaisnotu aplūkojamo atšķirīgo attieksmi pret ziedojumiem, kas piešķirti iekšzemes un ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijām.

57.      Šajā ziņā tāpat ir jāuzsver, ka prasība par ziedojumu attiecīgajām organizācijām objektīvu salīdzināmību nenozīmē, ka šīm organizācijām būtu jāatrodas no visiem aspektiem identiskā situācijā. Drīzāk šī prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka organizācijām attiecīgajā dalībvalstī ir jāatrodas līdzvērtīgā situācijā. Ņemot to vērā, apstāklis, ka Austrijas Republika, izvēloties organizācijas (kas reģistrētas Austrijā), kam piemērojams nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums, principā orientējas pēc to ieguldījuma Austrijas sabiedrības interešu īstenošanā zinātnes jomā, automātiski neizraisa šo Austrijas organizāciju objektīvu nesalīdzināmību ar atbilstošajām ES ārvalstu organizācijām. Drīzāk ir jāpieņem, ka ES ārvalstu organizācijas, kurām ir tādi paši mērķi kā Austrijas organizācijām un kuras tādējādi sniedz ieguldījumu savas attiecīgās rezidences valsts sabiedrības interešu īstenošanā zinātnes jomā, atrodas līdzvērtīgā situācijā. Tā, piemēram, izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, kas atšķirīgās dalībvalstīs veic fundamentālus pētījumus, principā atrodas līdzvērtīgā un līdz ar to arī objektīvi salīdzināmā situācijā, arī ja šis pētniecības darbs netieši sniedz ieguldījumu rezidences valsts kā zinātnes centra attīstībā. Starp citu, šķiet, ka arī Austrijas valdība savā atbildē uz prasību ir pamatojusies uz šo izpratni (18).

58.      Pēc visa teiktā es secinu, ka Austrijas valdības apgalvojums par to, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās organizācijas, no vienas puses, un atbilstošas ES ārvalstu izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, no otras puses, objektīvi vērtējot, neatrodas salīdzināmās situācijās, un tādējādi aplūkojamā nevienlīdzīgā attieksme pret ziedotājiem, kas ir Austrijas ienākuma nodokļa maksātāji, attiecas uz savstarpēji nesalīdzināmām ziedošanas situācijām, ir noraidāms kā nepamatots.

2)      Par attaisnojumu – primāriem vispārējo interešu apsvērumiem

59.      Austrijas valdība uzskata, ka kapitāla brīvas aprites ierobežojumu katrā ziņā attaisno primāri vispārējo interešu apsvērumi. Visu EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto organizāciju mērķis ir veicināt Austrijas kā zinātnes un līdz ar to arī kā izglītības centra statusu. Šis mērķis esot uzskatāms par primāru vispārējo interešu apsvērumu. Aplūkojamais nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums veicinot šā mērķa sasniegšanu un šajā ziņā izturot arī samērīguma pārbaudījumu.

60.      Šis arguments ir noraidāms vairāku iemeslu dēļ.

61.      Vispirms būtu jāatsaucas uz spriedumu lietā Laboratoires Fournier (19). Šajā spriedumā Tiesa konstatēja, ka pētniecības un attīstības darba veicināšanu var uzskatīt par primāru vispārējo interešu apsvērumu. Vienlaikus tā tomēr uzsvēra, ka valsts tiesību akts, ar ko liegtas nodokļa atlaides par pētniecību visiem pētniecības darbības veidiem, kas netiek veikti šajā konkrētajā dalībvalstī, ir tiešā pretrunā Savienības politikas mērķiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā un tādējādi nevar tikt attaisnots, atsaucoties uz šim tiesību aktam izvirzīto mērķi – valsts pētniecības un attīstības darba veicināšanu. To pamatojot, Tiesa it īpaši norādīja uz EKL 163. pantu (tagadējo LESD 179. pantu), kura 2. punktā Kopiena atbalsta uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes, un tā atbalsta to savstarpējas sadarbības centienus, tostarp likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai.

62.      Es uzskatu, ka šis spriedumā lietā Laboratoires Fournier ietvertais vērtējums ir tieši attiecināms arī uz šo lietu, īpaši tādēļ, ka tagadējā LESD 179. pantā tieši tiek minēta Eiropas zinātniskās izpētes telpas izveide – kā pētniecības politikas mērķis. Saskaņā ar to aplūkojamais nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums un no tā izrietošais kapitāla brīvas aprites ierobežojums principā nevar tikt attaisnots, atsaucoties uz šim tiesību aktam izvirzīto mērķi – valsts pētniecības veicināšanu un Austrijas pētniecības centru un augstskolu attīstīšanu.

63.      Ciktāl Austrijas valdība, lai attaisnotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, norāda uz nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma mērķi veicināt izglītību Austrijā, šim argumentam es piekrītu tiktāl, ka izglītības veicināšanu var uzskatīt par primāru vispārējo interešu apsvērumu. Es uzskatu, ka Austrijas valdība tomēr nesniedz pierādījumus, ka šeit aplūkojamo kapitāla brīvas aprites ierobežojumu var attaisnot ar primāru izglītības veicināšanas apsvērumu.

64.      Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru primāri vispārējo interešu apsvērumi nevar tikt izmantoti, lai attaisnotu pamatbrīvību ierobežojumus, kas tiek piemēroti diskriminējoši (20).

65.      Par to, ka aplūkojamais nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējums – vismaz netieši – ir diskriminējošs, nav nekādu šaubu (21). Noteikti pastāv šaubas par to, vai iedibinātā judikatūra, saskaņā ar kuru diskriminējošus pamatbrīvību ierobežojumus nav iespējams attaisnot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, var attiecināt arī uz tādu gadījumu, par ko ir runa šajā lietā, kurā valsts nodokļu tiesību regulējums, kurā ir paredzēts atšķirīgs režīms, atkarībā no kapitāla ieguldījumu vietas rada kapitāla brīvas aprites ierobežojumu (22). Turklāt Tiesas jaunākajā judikatūrā ir nepārprotamas norādes uz to, ka primāri sabiedrības interešu apsvērumi konkrētās jomās var tikt minēti, lai attaisnotu diskriminējošus pamatbrīvību ierobežojumus, turklāt, protams, vienmēr ir jāievēro samērīguma princips (23).

66.      Tomēr šajā tiesvedībā nevar sniegt galīgu atbildi uz jautājumu, vai aplūkojamo kapitāla brīvas aprites ierobežojumu principā var attaisnot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Tas tādēļ, ka šāds attaisnojums vienmēr ir atkarīgs no tā, vai tiek ievērots samērīguma princips. Uzskatu, ka pēdējais minētais priekšnosacījums šajā gadījumā nav izpildīts.

67.      Lai pārliecinātos par aplūkojamā nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma samērīgumu, būtībā ir jāizvērtē, vai šis regulējums attiecībā uz mērķa nostiprināt Austrijas Republikas kā izglītības centra statusu sasniegšanu ir 1) piemērots un 2) vajadzīgs un vai līdz ar to notikušais kapitāla aprites brīvības ierobežojums ir 3) samērīgs (24).

68.      Saskaņā ar Tiesas judikatūru tiesību akts ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, ja tas patiešām atbilst nodomiem to sasniegt saskanīgi un sistemātiski (25). Pasākums ir vajadzīgs, ja tas starp vairākiem piemērotiem pasākumiem izvirzītā mērķa sasniegšanai vismazāk apgrūtina attiecīgās intereses vai attiecīgo tiesisko labumu (26). Nesamērīgs kapitāla aprites brīvības ierobežojums pastāv tad, ja dalībvalsts tiesību akts, neraugoties uz tā sniegto ieguldījumu sabiedrības interešu mērķa sasniegšanā, izraisītu pārāk būtisku kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.

69.      Šajā ziņā Austrijas valdība norāda (27), ka nodokļu atvieglojumu ierobežojums attiecībā uz EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām ir piemērots un vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jo saskaņā ar aplūkojamo nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumu attaisnotie saimnieciskās darbības izdevumi maksimāli 10 % apmērā no peļņas varot tikt izmantoti, lai samazinātu nodokļa aprēķina bāzi (kā ziedojumu zinātnei un pētniecībai) un tādējādi esot ierobežots sagaidāmo ziedojumu apjoms. Tādēļ esot jārēķinās, ka pašreizējo ierobežojumu mazināšanas dēļ ziedojumi daļēji tiktu pārvietoti no Austrijas organizācijām uz ārvalstu organizācijām, līdz ar to Austrijas organizāciju rīcībā būtu mazāk naudas līdzekļu no ziedojumiem.

70.      Es uzskatu, ka Austrijas valdība ar šo argumentu nav pietiekami argumentēti pamatojusi, ka būtu vajadzīga aplūkojamā nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma aprobežošana ar Austrijas Republikas kā zinātnes un izglītības centra veicināšanu (28).

71.      Šajā lietā jākonstatē, ka Austrijas valdība nedz atbildē uz prasību, nedz atbildē uz repliku nav ietvērusi skaitlisku pamatojumu par to, cik lieli ir ikgadējie ienākumi no ziedojumiem, kas piešķirti EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām, un kādā apmērā šie ienākumi veicina to darbības finansēšanu. Tā vietā Austrijas valdība ir tikai vispārīgi izteikusies par nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma sistēmu un par iespējamo šā ar Savienības tiesībām saderīgā regulējuma ietekmi uz personu, kas ir Austrijas ienākuma nodokļa maksātāji, vēlmi ziedot. Tas nav pietiekami, lai pierādītu, ka ir vajadzīga nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējuma aprobežošana ar ziedojumiem iekšzemes organizācijām, kas stiprina Austrijas Republikas kā zinātnes un izglītības centra statusu. Tā paša iemesla dēļ no Austrijas valdības joprojām tiek gaidīti pierādījumi par to, ka ārvalstu organizāciju izslēgšana no šā regulējuma ir samērīga. Ņemot vērā to, ir jāsecina, ka aplūkojamais nodokļu priekšrocību ziedojumiem veicināšanas regulējums ir atzīstams par nesamērīgu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.

72.      Pēc visa teiktā secinu, ka Austrijas valdības teiktais, ka šeit aplūkojamo kapitāla aprites brīvības ierobežojumu attaisno primāri valsts zinātnes un izglītības veicināšanas apsvērumi, ir jānoraida kā nepamatots.

3)      Kopsavilkums

73.      Pamatojoties uz maniem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, secinu, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta normas, saskaņā ar kurām parasti vienīgi Austrijas ienākuma nodokļa maksātāju ziedojumi šajās normās minētajām iekšzemes organizācijām likumā noteikto robežu ietvaros var tikt atskaitīti no apliekamā ienākuma, ir uzskatāmas par neatļautu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu un līdz ar to arī par EKL 56. panta pārkāpumu.

74.      Lai gan Komisija savā argumentētajā atzinumā secina, ka EStG 4.a panta 1. punkta a)–e) apakšpunkts ir pretrunā EKL 56. pantam un EEZ līguma 40. pantam, un pieprasa, lai Austrijas Republika veic vajadzīgos pasākumus, lai šo pārkāpumu izbeigtu, tā savā prasības pieteikumā iebilst tikai pret EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta neatbilstību EKL 56. pantam un EEZ līguma 40. pantam (29).

75.      No Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta kopsakarā ar 42. panta 2. punktu izriet, ka strīda priekšmets ir jānosaka prasības pieteikumā. Tā kā Komisija to ir aprobežojusi ar EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta normām, tad, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jākonstatē, ka, ierobežojot iespēju EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām piešķirtos ziedojumus atskaitīt no apliekamā ienākuma, šādu iespēju sniedzot vienīgi attiecībā uz ziedojumiem, kas piešķirti Austrijā reģistrētām organizācijām, Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā paredzētos pienākumus.

C –    Par EEZ līguma 40. panta pārkāpuma esamību

76.      Komisija uzskata, ka tās nostāja par EKL 56. pantā noteiktā kapitāla brīvas aprites principa pārkāpumu, ieviešot aplūkojamo nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumu, pēc analoģijas ir attiecināms arī uz EEZ līguma 40. pantu. Tādējādi Komisija lūdz konstatēt, ka, ieviešot šeit aplūkojamo nodokļu priekšrocību ziedojumiem regulējumu, Austrijas Republika nav izpildījusi EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus.

77.      Viens no galvenajiem EEZ līguma mērķiem ir panākt pēc iespējas pilnīgāku preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti visā EEZ, lai iekšējā tirgū, kas ir izveidots Savienības teritorijā, tiktu iekļautas tajā iesaistītās EBTA valstis. Šādā kontekstā daudzu EEZ līguma normu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas vienveidīgāku tā interpretāciju visā EEZ (30).

78.      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no EEZ līguma 40. panta izriet, ka šajās normās izklāstītie noteikumi, ar kuriem tiek aizliegti kapitāla aprites ierobežojumi un diskriminācija attiecībās starp EEZ līguma dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir Savienības vai EBTA dalībvalstis, ir identiski tiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesībām ir jāievēro attiecībās starp dalībvalstīm (31). No tā izriet, ka, lai gan ierobežojumi kapitāla brīvai apritei starp EEZ līgumslēdzēju valstu pilsoņiem ir jāvērtē saistībā ar minētā līguma 40. pantu un XII pielikumu, šīm normām ir tāda pati piemērojamība kā EKL 56. panta noteikumiem (32).

79.      Atbilstoši manis izklāstītajam par EKL 56. panta pārkāpumu tāpat līdz ar to ir jākonstatē, ka, ierobežojot iespēju EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām piešķirtos ziedojumus atskaitīt no apliekamā ienākuma, šādu iespēju sniedzot vienīgi attiecībā uz ziedojumiem, kas piešķirti Austrijā reģistrētām organizācijām, Austrijas Republika nav izpildījusi EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus.

VIII – Tiesāšanās izdevumi

80.      Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu no lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

IX – Secinājumi

81.      Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai lemt šādi:

1)         ierobežojot iespēju EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām organizācijām piešķirtos ziedojumus atskaitīt no apliekamā ienākuma, šādu iespēju sniedzot vienīgi attiecībā uz ziedojumiem, kas piešķirti Austrijā reģistrētām organizācijām, Austrijas Republika nav izpildījusi EEZ līguma 40. pantā un EKL 56. pantā paredzētos pienākumus;

2)         Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

1 –      Secinājumu oriģinālvaloda – vācu. Tiesvedības valoda – vācu.

2 – Ievērojot LES un LESD izmantoto terminoloģiju, šeit jēdziens “Savienības tiesības” ietver Kopienas tiesības un Savienības tiesības. Ciktāl turpmāk tekstā runa ir par atsevišķām primāro tiesību normām, minēts tiek ratione temporis spēkā esošais regulējums.

3 – Bundesgesetz vom 7. Juli 1988 über die Besteuerung des Einkommens natürlicher Personen (1988. gada 7. jūlija Federālais likums par fizisku personu ienākumu aplikšanu ar nodokli, Einkommensteuergesetz 1988; turpmāk tekstā – “EstG 1988”, BGBl., Nr. 400/1988).

4 – Skat. 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā C-233/09 Dijkman un Dijkman-Lavaleije (Krājums, I-6649. lpp., 20. punkts), 2010. gada 3. jūnija spriedumu lietā C-487/08 Komisija/Spānija (Krājums, I-4943. lpp., 37. punkts), 2009. gada 17. septembra spriedumu lietā C-182/08 Glaxo Wellcome (Krājums, I-8591. lpp., 34. punkts), 2007. gada 11. septembra spriedumu lietā C-76/05 Schwarz un Gootjes-Schwarz (Krājums, I-6849. lpp., 69. punkts), 2004. gada 7. septembra spriedumu lietā C-319/02 Manninen (Krājums, I-7477. lpp., 19. punkts) un 1999. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-311/97 Royal Bank of Scotland (Recueil, I-2651. lpp., 19. punkts).

5 – Par principiālo spriedumu šajā jautājumā tiek uzskatīts 2009. gada 27. janvāra spriedums lietā C-318/07 Persche (Krājums, I-359. lpp., 27. punkts). Šajā ziņā skat. arī 2010. gada 22. aprīļa spriedumu lietā C-510/08 Mattner (Krājums, I-35530. lpp., 20. punkts), kurā tika apstiprināts, ka arī uz zemesgabala dāvinājumam piemērojamo nodokļu režīmu attiecas normas par kapitāla apriti, ja attiecīgajam gadījumam ir pārrobežu raksturs. Pirms tam Tiesa jau bija konstatējusi, ka tad, ja iegūšana ir notikusi nāves dēļ, runa ir par kapitāla apriti EKL 56. panta izpratnē, turklāt izņēmums attiecas vienīgi uz tādiem gadījumiem, kuros neviens no to būtiskajiem elementiem nesniedzas ārpus vienas dalībvalsts robežām; skat. 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā C-11/07 Eckelkamp u.c. (Krājums, I-6845. lpp., 39. punkts).

6 – Saskaņā ar EStG 4.a panta 1. punktu e) apakšpunktā minētos priekšnosacījumus pierāda attiecīgā organizācija, pamatojoties uz Finanzamt Wien paziņojumu 1/23, kas pieņemts, rezervējot tiesības jebkurā laikā to atsaukt.

7 – Austrijas Republika ir tikai apgalvojusi, ka arī uz ārvalsts universitāti, Zinātņu akadēmijai pielīdzināmu ārvalsts institūciju un salīdzināmu ārvalsts pētniecības atbalsta fondu varētu attiecināt ziedošanas veicināšanu, ja tie darbotos, lai sniegtu atbalstu zinātnes jomā. Konkrēti skat. atbildes rakstu uz repliku, 9. un nākamie punkti.

8 – Ģenerāladvokāta Mengoci [Mengozzi] 2008. gada 14. oktobra secinājumi lietā Persche (spriedums minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 47. punkts).

9 – Spriedums lietā Persche (minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 38. un nākamie punkti).

10 – Šajā ziņā skat. arī ģenerāladvokāta Mengoci secinājumus lietā Persche (spriedums minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 48. punkts).

11 – Skat. spriedumu lietā Dijkman un Dijkman-Lavaleije (minēts iepriekš 4. zemsvītras piezīmē, 42. punkts).

12 – Šajā ziņā skat. spriedumu lietā Komisija/Spānija (minēts iepriekš 4. zemsvītras piezīmē, 47. punkts), spriedumu lietā Persche (minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 41. punkts), spriedumu lietā Eckelkamp u.c. (minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 59. punkts), 2006. gada 14. septembra spriedumu lietā C-386/04 Centro di Musicologia Walter Stauffer (Krājums, I-8203. lpp., 32. punkts), 2006. gada 19. janvāra spriedumu lietā C-265/04 Bouanich (Krājums, I-923. lpp., 38. punkts), spriedumu lietā Manninen (minēts iepriekš 4. zemsvītras piezīmē, 29. punkts) un 2000. gada 6. jūnija spriedumu lietā C-35/98 Verkooijen (Recueil, I-4071. lpp., 43. punkts).

13 – Skat., piem., spriedumu lietā Persche (minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 48. punkts) un spriedumu lietā Centro di Musicologia Walter Stauffer (minēts iepriekš 12. zemsvītras piezīmē, 39. punkts).

14 – Skat. spriedumu lietā Persche (minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē, 45. un nākamie punkti).

15 – Skat., piem., spriedumu lietā Centro di Musicologia Walter Stauffer (minēts iepriekš 12. zemsvītras piezīmē, 59. punkts) un spriedumu lietā Manninen (minēts iepriekš 4. zemsvītras piezīmē, 49. punkts). Skat. arī 2010. gada 22. decembra spriedumu lietā C-287/10 Tankreederei I (Krājums, I-0000. lpp., 27. punkts).

16 – Šajā ziņā skat. arī 2010. gada 8. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-316/07, no C-358/07 līdz C-360/07, C-409/07 un C-410/07 Markus Stoß (Krājums, I-0000. lpp., 105. punkts).

17 – Šajā ziņā skat. spriedumu lietā Tankreederei I (minēts iepriekš 15. zemsvītras piezīmē, 30. un nākamie punkti).

18 – Piemēram, savas atbildes uz prasību 19. punktā Austrijas valdība norāda, ka situāciju, kurās atrodas organizācijas, “kas gan atrodas dažādās dalībvalstīs, taču to darbības nolūks ir identisks – veicināt vispārējās sabiedrības intereses”, objektīvi salīdzināt nav iespējams tādēļ, ka valsts varas ietekme nepārsniedz attiecīgās [dalīb]valsts robežas.

19 – Skat. 2005. gada 10. marta spriedumu lietā C-39/04 Laboratoires Fournier (Krājums, I-2057. lpp., 23. punkts).

20 – Galvenokārt skat. 1995. gada 30. novembra spriedumu lietā C-55/94 Gebhard (Recueil, I-4165. lpp., 37. punkts). Par diskriminējošiem pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumiem skat. 2009. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-153/08 Komisija/Spānija (Krājums, I-9735. lpp., 36. punkts), 2006. gada 30. marta spriedumu lietā C-451/03 Servizi Ausiliari Dottori Commercialisti (Krājums, I-2941. lpp., 36. un nākamie punkti) un 2003. gada 16. janvāra spriedumu lietā C-388/01 Komisija/Itālija (Recueil, I-721. lpp., 19. punkts). Par principu, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumus, kas balstīti uz valstspiederību, nevar attaisnot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, skat. 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā C-89/09 Komisija/Francija (Krājums, I-0000. lpp., 50. un nākamie punkti), 2010. gada 1. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-570/07 un C-571/07 Blanco Pérez un Chao Gómez (Krājums, I-4629. lpp., 61. un nākamie punkti), 2009. gada 19. maija spriedumu apvienotajās lietās C-171/07 un C-172/07 Apothekerkammer des Saarlandes u.c. (Krājums, I-4171. lpp., 25. un nākamie punkti) un 2009. gada 10. marta spriedumu lietā C-169/07 Hartlauer (Krājums, I-1721. lpp., 44. un nākamie punkti).

21 – Austrijas valdība neapstrīd, ka ārvalstu organizācijas principā ir izslēgtas no EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta piemērošanas jomas. Lai arī EStG 4.a panta 1. punkta e) apakšpunktā tas organizāciju loks, kam var tikt piemērots šis regulējums, nav ierobežots tādējādi, ka tieši un nepārprotami būtu minētas iekšzemes izglītības, pētniecības un zinātnes organizācijas, vienlaikus ir jāpieņem, ka praksē ES ārvalstu organizācijas EStG 4.a panta 1. punkta e) apakšpunkta prasības visdrīzāk nevar izpildīt. Tādējādi ienākuma nodokļa ziņā ziedotāji, kas Austrijā ir nodokļu maksātāji, tiek diskriminēti atkarībā no kapitāla ieguldīšanas vietas. Skat. šo secinājumu 32. un nākamos punktus.

22 – Tiesa savā nu jau pastāvīgajā judikatūrā ir lēmusi, ka valsts nodokļu tiesību regulējums, kurā nošķir iekšzemes un ārvalstu faktisko sastāvu un līdz ar to ierobežo kapitāla brīvu apriti, par saderīgu ar Līguma normām par kapitāla brīvu apriti var tikt uzskatīts vienīgi tādā gadījumā, ja atšķirīgā attieksme attiecas uz situācijām, kas savstarpēji nav objektīvi salīdzināmas, vai tādā gadījumā, ja to attaisno primārs vispārējo interešu apsvērums (Skat., piem., iepriekš 12. zemsvītras piezīmē minēto judikatūru). Šī formula līdz ar to nozīmē, ka arī tādu nodokļu režīmu, kurā paredzēti atšķirīgi režīmi un kurš ir pretrunā kapitāla brīvai apritei objektīvi savstarpēji salīdzināmās iekšzemes un ārvalstu situācijās, var attaisnot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem; tas tieši ir pateikts spriedumā lietā Centro di Musicologia Walter Stauffer (minēts iepriekš 12. zemsvītras piezīmē, 42. punkts).

23 – Tā tas ir, piemēram, tādu valsts mēroga dabas aizsardzības pasākumu jomā, kuriem ir diskriminējošs raksturs. Šajā ziņā skat. manus 2010. gada 16. decembra secinājumus vēl izskatāmajā lietā C-28/09 Komisija/Austrija (82. un nākamie punkti).

24 – Par šo trīsdaļīgo samērīguma pārbaudes struktūru skat. manus 2010. gada 14. aprīļa secinājumus lietā C-271/08 Komisija/Vācija (Krājums, I-7091. lpp., 189. punkts), kā arī manus 2010. gada 16. decembra secinājumus lietā Komisija/Austrija (minēti iepriekš 23. zemsvītras piezīmē, 93. punkts).

25 – Skat. 2010. gada 11. marta spriedumu lietā C-384/08 Attanasio Group (Krājums, I-2055. lpp., 51. punkts) un 2009. gada 17. novembra spriedumu lietā C-169/08 Presidente del Consiglio dei Ministri (Krājums, I-10821. lpp., 42. punkts).

26 – Skat. 1989. gada 11. jūlija spriedumu lietā 265/87 Schräder (Recueil, 2237. lpp., 21. punkts).

27 – Atbilde uz prasību, 29. un nākamie punkti.

28 – Valsts pienākumu neizpildes procedūras ietvaros Komisijai ir pienākums ziņot par faktiem, kas ir pietiekami, lai varētu konstatēt Savienības tiesību pārkāpumu. Ja tas ir ticis izdarīts (kā šajā tiesvedībā), tad dalībvalstu ziņā ir pamatoti un pietiekami detalizēti sevi aizstāvēt pret šādiem iesniegtajiem datiem un no tā izrietošajiem secinājumiem (skat., piem., 1988. gada 22. septembra spriedumu lietā 272/86 Komisija/Grieķija, Recueil, 4875. lpp., 21. punkts).

29 – Tas izriet jau no Austrijas valsts tiesiskā regulējuma izklāsta prasības pieteikuma 7. un nākamajos punktos, kur ir ietverts tikai EStG 4.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts.

30 – Skat. 2010. gada 28. oktobra spriedumu lietā C-72/09 Établissements Rimbaud (Krājums, I-10659. lpp., 20. punkts), 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-521/07 Komisija/Nīderlande (Krājums, I-4873. lpp., 32. punkts) un 2003. gada 23. septembra spriedumu lietā C-452/01 Ospelt un Schlössle Weissenberg (Recueil, I-9743. lpp., 29. punkts).

31 – Skat. spriedumu lietā Établissements Rimbaud (minēts iepriekš 30. zemsvītras piezīmē, 21. punkts) un spriedumu lietā Ospelt un Schlössle Weissenberg (minēts iepriekš 30. zemsvītras piezīmē, 28. punkts).

32 – Skat. spriedumu lietā Établissements Rimbaud (minēts iepriekš 30. zemsvītras piezīmē, 22. punkts) un spriedumu lietā Komisija/Nīderlande (minēts iepriekš 30. zemsvītras piezīmē, 33. punkts).