Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-106/10

Lidl & Companhia

pret

Fazenda Pública

(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Nodokļi – Direktīva 2006/112/EK – PVN – Nodokļa bāze – Transportlīdzekļu ražošanas, montāžas, pieņemšanas un ievešanas nodoklis

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa bāze

(Padomes Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punkts)

Transportlīdzekļu nodoklis, kura rašanās elements ir tieši saistīts ar tāda transportlīdzekļa piegādi, kas ietilpst šī nodokļa piemērošanas jomā, un kuru apmaksājis šī transportlīdzekļa piegādātājs, Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 78. panta pirmās daļas a) punkta izpratnē ietilpst jēdzienā “nodokļi, nodevas un citi maksājumi” un, piemērojot šo tiesību normu, tas ir iekļaujams pievienotās vērtības nodokļa bāzē par minētā transportlīdzekļa piegādi.

Piegādātāja veiktie minētā transportlīdzekļu nodokļa maksājumi par ražošanu, montāžu, pieņemšanu vai ievešanu dalībvalsts teritorijā par transportlīdzekļiem, kuru reģistrācija šajā dalībvalstī ir obligāta, iekļaujas piegādātā transportlīdzekļa vērtībā. Transportlīdzekļa pircējs, uz kuru attiecas jau piegādātāja savā vārdā un uz sava rēķina samaksātais minētais transportlīdzekļu nodoklis, apmaksā jau agrāk šī nodokļu maksātāja veiktu darījumu.

(sal. ar 34., 37. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)

2011. gada 28. jūlijā (*)

Nodokļi – Direktīva 2006/112/EK – PVN – Nodokļa bāze – Transportlīdzekļu ražošanas, montāžas, pieņemšanas un ievešanas nodoklis

Lieta C-106/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 27. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 25. februārī, tiesvedībā

Lidl & Companhia

pret

Fazenda Pública,

piedaloties

Ministério Público.

TIESA (septītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Švābi [D. Šváby] (referents), tiesneši Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Malenovskis [J. Malenovský],

ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],

sekretāre A. Impellicēri [A. Impellizzeri], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 5. maija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Lidl & Companhia vārdā – M. Lorensu [M. Lourenço] un I. Ramušs [I. Ramos], advokāti,

–        Fazenda Pública vārdā – N. Severinu [N. Severino], advokāts,

–        Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes] un R. Lairišs [R. Laires], pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – M. Afonsu [M. Afonso], pārstāve,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.; grozījumi OV 2007, L 335, 60. lpp.) 78. panta pirmās daļas a) punkta un 79. panta pirmās daļas c) punkta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedības ietvaros starp Lidl & Companhia un Fazenda Pública [Valsts kase] (Portugāle) par transportlīdzekļu nodokļa (“imposto sobre veículos”, turpmāk tekstā – “TN”) iekļaušanu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) bāzē saistībā ar divu transportlīdzekļu iegādi no Portugālē reģistrēta transportlīdzekļu importētāja uzņēmuma.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 2006/112 73. pantā ir noteikts:

“Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.”

4        Šīs direktīvas 78. panta pirmās daļas a) punktā ir paredzēts:

“Summā, kurai uzliek nodokli, ietver šādas sastāvdaļas:

a)      nodokļus, nodevas un citus maksājumus, izņemot pašu PVN.”

5        Minētās direktīvas 79. pantā ir noteikts:

“Summā, kurai uzliek nodokli, neietver šādas sastāvdaļas:

[..]

c)      summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksāšanu, kuras veiktas pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļa maksātāja pagaidu kontā.

Nodokļa maksātājs pamato pirmās daļas c) punktā minēto izmaksu faktisko summu, un tas nedrīkst atskaitīt PVN, kas varētu būt iekasēts.”

6        Direktīvas 2006/112 83. pantā ir paredzēts:

“Attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē summu, kurai uzliek nodokli, nosaka, izmantojot tās pašas sastāvdaļas, ko saskaņā ar 2. nodaļu izmanto, lai noteiktu summu, kurai uzliek nodokli, to pašu preču piegādei attiecīgās dalībvalsts teritorijā [..].”

 Valsts tiesiskais regulējums

 Tiesiskais regulējums par PVN

7        Pievienotās vērtības nodokļa kodeksa (Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado, turpmāk tekstā – “PVNK”) 16. pantā ir noteikts:

“1.      Neskarot 2. nodaļā noteikto, summa, kurai uzliek nodokli preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, atbilst atlīdzībai, kura ir saņemta vai kura ir jāsaņem no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas.

[..]

5.      Summā, kurai uzliek nodokli ar nodokli apliekamajai preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, ietver šādas sastāvdaļas:

a)      nodokļus, nodevas un citus maksājumus, izņemot pašu [PVN];

[..]

6.      Iepriekšējā punktā minētajā summā, kurai uzliek nodokli, neietver šādas sastāvdaļas:

[..]

c)      nodokļu maksātāja uz trešo personu rēķina atbilstoši reģistrēto pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā vai uz to rēķina apmaksātās summas;

[..].”

8        PVNK 17. pantā ir noteikts:

“1.      Ievesto preču summa, kurai uzliek nodokli, atbilst muitas vērtībai, kura noteikta atbilstoši spēkā esošajām Eiropas Savienības tiesību normām.

2.      Summā, kurai uzliek nodokli, ja vien tās jau nav ietvertas, ir jāietver šādas sastāvdaļas:

a)      nodokļi, ievedmuitas nodoklis, nodevas un citi pirms importa un ar to saistīti maksājumi, izņemot uzliekamo [PVN];

[..].”

9        PVN piemērošanu Kopienas iekšējiem darījumiem nosakošā tiesību akta (Regime do IVA nas Transacções Intracomunitárias) 17. pants ir formulēts šādi:

“1.      Ja ir izpildīti tie paši nosacījumi, summas, kurai uzliek nodokli, aprēķināšanā Kopienas iekšējos darījumos piemēro PVNK 16. pantā ietvertās tiesību normas par preču piegādi.

[..]

3.      Kopienas iekšējiem darījumiem, kuriem ir piemērojams akcīzes nodoklis un transportlīdzekļu nodoklis, summa, kurai uzliek nodokli, ietver šos nodokļus, pat ja tos neiegrāmato vienlaicīgi.”

 Tiesiskais regulējums par TN

10      Transportlīdzekļu nodokļa kodekss (Código do imposto sobre veículos), kurš publicēts 2007. gada 29. jūnija Likuma Nr. 22-A/2007 (Diário da República I, Nr. 124, 2007. gada 29. jūnijs; turpmāk tekstā – “TNK”) pielikumā, stājās spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

11      TNK 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Nodokli uzliek šajā kodeksā minētajiem oficiālajiem piegādātājiem, atzītajiem piegādātājiem un privātpersonām, kuras brīvā apgrozībā laiž ar nodokli apliekamus transportlīdzekļus, proti, personas, kuru vārdā transportlīdzekļu muitā tiek iesniegta transportlīdzekļu deklarācija vai papildu deklarācija.”

12      TNK 5. pants ir formulēts šādi:

“1.      Nodokļa rašanās pamats ir tādi elementi kā transportlīdzekļu, kuru reģistrācija Portugālē ir obligāta, ražošana, montāža, pieņemšana un ievešana valsts teritorijā.

2.      Nodokļa rašanās pamats ir arī:

a)      jauna un galīga reģistrācijas numura piešķiršana pēc personas lūguma to brīvprātīgi izslēgt no reģistra valstī, kā rezultātā ir jāatmaksā nodoklis un visi citi nodokļu atvieglojumi;

[..]

d)      transportlīdzekļa atrašanās valsts teritorijā pretēji kodeksā noteiktajam.

3.      Šajā kodeksā:

a)      “pieņemšana” ir Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ievešana valsts teritorijā vai tā atrašanās tur brīvā apgrozībā;

b)      “ievešana” ir trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa ievešana valsts teritorijā.

[..]”

13      Atbilstoši TNK 6. panta 1. punktam transportlīdzekļu nodokli piemēro apgrozībā laišanas brīdī, proti:

“a)      brīdī, kad oficiālais vai atzītais pārstāvis iesniedz pieprasījumu laišanai apgrozībā;

b)      brīdī, kad tiek iesniegta transportlīdzekļu muitas deklarācija vai privātpersonu transportlīdzekļu papildu deklarācija.”

14      TNK 16. pantā privātpersona ir definēta kā “jebkura persona, kas īsteno jaunu vai lietotu, ar nodokli apliekamu transportlīdzekļu pieņemšanu vai ievešanu ar mērķi galvenokārt nodrošināt savas personiskās transporta vajadzības”.

15      Atbilstoši TNK 27. panta 3. punktam par [transportlīdzekļu] reģistrāciju atbildīgās iestādes nevar veikt transportlīdzekļu reģistrāciju pirms pierādījumu par to, ka transportlīdzekļa nodoklis ir samaksāts, ja šis nodoklis ir bijis jāmaksā, iesniegšanas.

16      Piemērojot TNK 58. panta 1. punktu ar nosaukumu “Dzīvesvietas pārcelšana”, par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki pārceļas uz dzīvi Portugālē no kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts, transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā.

 Pamata tiesvedība un prejudiciālais jautājums

17      2007. gada 28. septembrī Lidl & Companhia iegādājās divus transportlīdzekļus. Piegādātāja izsniegtie un šī uzņēmuma apmaksātie rēķini ietvēra bāzes cenu, transportlīdzekļu nodokli un atlīdzību par dažādiem izdevumiem. PVN 21 % apmērā tika aprēķināts no kopējās summas.

18      2008. gada 25. janvārī Lidl & Companhia apstrīdēja aktu par PVN aprēķinu divos iepriekš minētajos rēķinos, kuros noteiktais PVN sasniedza attiecīgi EUR 8601,23 un EUR 4554,33. 2008. gada 7. aprīlī Sintras I reģiona nodokļu pārvaldes vadītājs pieņēma rīkojumu šo iebildumu noraidīt, to paziņojot ieinteresētajai personai.

19      Pēc tam, kad Le Tribunal Administrativo e Fiscal de Sintra [Sintras Administratīvā un nodokļu tiesa] (Portugāle) noraidīja pilnībā Lidl & Companhia celto prasību par PVN apmēra samazināšanu, tā pārsūdzēja šo lēmumu Supremo Tribunal Administrativo [Augstākā administratīvā tiesa]. Šajā tiesā prasītājs apstiprina, ka Tribunal Administrativo e Fiscal de Sintra, atzīdama, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru uzliktais un samaksātais TN transportlīdzekļu ievešanas valsts teritorijā brīdī ir jāiekļauj PVN bāzē, ir pretrunā PVNK 16. panta 6. punkta c) apakšpunktam un Direktīvas 2006/112 79. panta pirmās daļas c) punktam. Lidl & Companhia uzsver, ka, kaut arī tam nav jāmaksā TN, ar ko tika apliktas tā iegādātās automašīnas, šis nodoklis uz to tomēr tika attiecināts un tādējādi radīja PVN pārmaksu, kuru tas prasa atlīdzināt.

20      Ministério Público [Valsts prokuratūra] (Portugāle) iesniedzējtiesā apgalvo, ka TN ir “vienreizējs” nodoklis, kuru maksā tikai vienreiz, kad transportlīdzeklis pirmo reizi tiek ievests Portugāles tirgū, t.i., brīdī, kad tam Portugālē tiek piešķirts pirmais reģistrācijas numurs. Šajā ziņā tā uzsver, ka šim nodoklim, kura noteicošā pazīme ir transportlīdzekļa ievešana Portugāles tirgū tā pirmreizējas reģistrācijas Portugālē brīdī, ir “reģistrācijas nodevai”, par kuru pieņemts 2006. gada 1. jūnija spriedums lietā C-98/05 De Danske Bilimportører (Krājums, I-4945. lpp.), identiskas pazīmes. Tādējādi tā prasa, lai Tiesa izskatītu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

21      Ņemot vērā prasītāja pamata lietā un Ministério Público prasījumus, bet tomēr uzskatot, ka ar TN iekļaušanu PVN bāzē netiek pārkāptas Savienības tiesības, Supremo Tribunal Administrativo nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2006/112 [..] 78. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar tās 79. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir interpretējams tādējādi, ka Kopienas iekšienē veiktu pirkumu gadījumā ir aizliegts PVN bāzē iekļaut ar 2007. gada 29. jūnija Likumu Nr. 22-A/2007 ieviestā transportlīdzekļu nodokļa summu?”

 Par prejudiciālo jautājumu

 Par pieņemamību

22      Savos apsvērumos Portugāles valdība apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību.

23      Īpaši tā norāda, ka tajā nav pietiekami precīzi norādīta informācija, pirmkārt, par konkrētā darījuma pamata lietā raksturu – piegādi vai iegādi Kopienas iekšienē, otrkārt, attiecībā uz veidu, kādā Lidl & Companhia ir uzlikts TN un apstrīdētais PVN, un, visbeidzot, par pastāvošo saikni starp pamata lietu un tiesību normām, kuras ir lūgts interpretēt.

24      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktās procedūras ietvaros, kuras pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, tikai valsts tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt pamata lietas faktiskos apstākļus, kā arī interpretēt un piemērot valsts tiesības. Tāpat tikai valsts tiesa, kura iztiesā [lietu] un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā ir vajadzīgs prejudiciālais nolēmums, lai šī tiesa taisītu spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tātad gadījumā, ja uzdotie jautājumi skar Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (skat. 2011. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās no C-165/09 līdz C-167/09 Stichting Natuur en Milieu u.c., Krājums, I-0000. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      No minētā izriet, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas atbilstības prezumpcija. Valsts tiesas iesniegto lūgumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamata lietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. 2010. gada 2. decembra spriedumu lietā C-225/09 Jakubowska, Krājums, I-12329. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Ir jākonstatē, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pietiekami aprakstīti pamata lietas tiesiskie un faktiskie apstākļi un ka iesniedzējtiesas sniegtās norādes ļauj saprast uzdoto jautājumu saturu. Turklāt Tiesai nav jāapšauba ne prejudiciālajā jautājumā iesniedzējiestādes veiktā konkrētās pamata darbības kvalifikācija kā preču iegāde Kopienas iekšienē, ne sekundārais apsvērums, saskaņā ar kuru pamata prasītājam TN ir iekļauts PVN un ka viņš šo TN lūdz atlīdzināt. Ņemot vērā Direktīvas 2006/112 83. panta norādi uz tās 73. un nākamajiem pantiem, šīs direktīvas 78. un 79. panta interpretācija katrā ziņā ir atbilstoša pamata lietas iznākumam, ka konkrētā pamata darbība ir atzīstama par preču piegādi vai Kopienas iekšējo preču iegādi.

27      Līdz ar to lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

 Par lietas būtību

28      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tāds nodoklis kā TN ir jāiekļauj PVN bāzē kā nodoklis, nodeva vai cits maksājums Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punkta izpratnē vai tieši pretēji – atbilstoši šīs direktīvas 79. panta pirmās daļas c) punktam jāizslēdz no šīs PVN bāzes.

29      Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2006/112 83. pantu attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē summu, kurai uzliek nodokli, nosaka, izmantojot tās pašas sastāvdaļas, kuras saskaņā ar šīs direktīvas 73.–82. pantu izmanto, lai noteiktu summu, kurai uzliek nodokli, to pašu preču piegādei attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

30      Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punktā īpaši ir noteikts, ka attiecībā uz preču piegādi apliekamajā bāzē ietver nodokļus, nodevas un citus maksājumus, izņemot pašu PVN.

31      Minētās direktīvas 79. panta pirmās daļas c) punktā ir paredzēts, ka no apliekamās bāzes ir jāizslēdz summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atlīdzināšanu, kuras veiktas pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļu maksātāja pagaidu kontos.

32      Lai noteiktu, vai tāds nodoklis kā TN ir jāiekļauj PVN bāzē vai tieši pretēji – no tās jāizslēdz, ir jānosaka, pirmkārt, vai tas Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punkta izpratnē ietilpst jēdzienā “nodokļi, nodevas un citi maksājumi” un, otrkārt, vai uz to attiecas šīs direktīvas 79. panta pirmās daļas c) punktā paredzētais izņēmums.

33      Pirmkārt, attiecībā uz Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punktu Tiesa ir precizējusi, ka, lai nodokļus, nodevas un citus maksājumus varētu ietvert ar PVN apliekamajā summā, pat ja tie neatspoguļo pievienoto vērtību un neveido finansiālo atlīdzību par preču piegādi, tiem ir jābūt tieši saistītiem ar šo piegādi (2010. gada 22. decembra spriedums lietā C-433/09 Komisija/Austrija, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Šajā ziņā saskaņā ar judikatūru jautājums, vai transportlīdzekļu piegādātājs ir samaksājis nodokli savā vārdā un uz sava rēķina, ir noteicošs elements nodokļa iekļaušanai piegādātās preces vērtībā un, ja tas tā ir, atlīdzībā, kura ir ņemta vērā apliekamās bāzes aprēķinā principā ir jāiekļauj konkrētā nodokļa summa (šajā ziņā skat. 2010. gada 20. maija spriedumu lietā C-228/09 Komisija/Polija, 40. punkts).

35      Konkrētajā gadījumā atbilstoši TNK 3. panta 1. punktam TN nodokli uzliek oficiāliem pārstāvjiem, atzītiem pārstāvjiem un personām, kuri laiž apgrozībā ar nodokli apliekamus transportlīdzekļus, proti, personām, uz kuru vārda tiek izdota transportlīdzekļu muitas deklarācija vai transportlīdzekļu papildu deklarācija. Attiecībā uz TNK 16. pantā definētajām privātpersonām jāsecina, ka tās, kā to tiesas sēdē apgalvoja Portugāles Republika, ir pielīdzināmas tikai nodokļu maksātājiem rezidentiem.

36      Principā ir jākonstatē, ka veiktie TN maksājumi ir tikuši veikti ne transportlīdzekļa pircēja vārdā, bet minētā transportlīdzekļa piegādātāja Direktīvas 2006/112 73. panta izpratnē vārdā, tādējādi izveidojot tiešu saikni starp šī pēdējā minētā veikto piegādi un šo nodokli.

37      Šajā pašā kontekstā ir jānorāda, ka, neraugoties uz skaidras norādes par piegādi kā TN rašanās elementu neesamību, no TNK 5. panta 1. punkta izriet, ka visi šī nodokļa rašanās elementi izrādās esam darījumi, kas veikti pirms piegādes un kuri ir piegādes darījuma daļa. Piegādātāja veiktie TN maksājumi par ražošanu, montāžu, pieņemšanu un ievešanu Portugāles teritorijā par transportlīdzekļiem, kuru reģistrācija Portugālē ir obligāta, tādējādi iekļaujas piegādātā transportlīdzekļa vērtībā, kā to arī norāda Portugāles Republika. Šādi rīkodamies, transportlīdzekļa pircējs, uz kuru attiecas jau piegādātāja samaksātais minētā transportlīdzekļa TN, apmaksā jau agrāk šī nodokļu maksātāja veiktu darījumu.

38      Turklāt atšķirībā no gadījuma par konkrēto nodokli iepriekš minētajā spriedumā lietā De Danske Bilimportører nepastāv nekāda tieša juridiska saikne starp TN un reģistrāciju. Patiesībā var īpaši pieminēt, ka TNK ir paredzēti vairāki gadījumi, saskaņā ar kuriem TN nav jāmaksā, lai arī tiek reģistrēts transportlīdzeklis, uz kuru attiecas tā piemērošanas joma. Tā tas it īpaši ir tad, ja atbilstoši TNK 58. panta 1. punktam piešķirtais atbrīvojums no nodokļa ir piešķirts transportlīdzekļiem, kuri pieder personām, kuras pārcēlušās uz dzīvi Portugālē. Saistībā ar to nozīmīgs ir arī apstāklis, ka gan izcelsmes elements, gan arī TN piemērojamība – kā tas izriet no TNK 27. panta, saskaņā ar kuru ar nodokli apliekams transportlīdzeklis var tikt reģistrēts tikai tad, ja visi nodokļi un citi maksājumi, kas uz to attiecas, ir samaksāti, – ir pirms reģistrācijas.

39      Tādējādi tāds nodoklis kā TN ir uzskatāms par tādu, kas tieši attiecas uz transportlīdzekļu, kuri ietilpst tā piemērošanas jomā, piegādi un līdz ar to, piemērojot Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punktu, tiek iekļauts PVN bāzē.

40      Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2006/112 79. panta pirmās daļas c) punktu nevar pamatoti apgalvot, ka oficiālo pārstāvju un atzīto pārstāvju TN ietvaros uzliktie maksājumi ir bijuši konkrētā transportlīdzekļa pircēja vārdā un uz tā rēķina. Tādējādi pietiek konstatēt, ka TN maksātāji, kā tas izriet arī no šī sprieduma 35. punkta, ir transportlīdzekļu piegādātāji, nevis to pircēji (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Austrija, 48. punkts).

41      Tādējādi tāds nodoklis kā TN atbilstoši Direktīvas 2006/112 79. panta pirmās daļas c) punktam nevar tikt izslēgts no PVN bāzes.

42      Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka tāds nodoklis kā TN, kura rašanās elements ir tieši saistīts ar tāda transportlīdzekļa piegādi, kurš ietilpst šī nodokļa piemērošanas jomā, un kuru apmaksājis šī transportlīdzekļa piegādātājs, Direktīvas 2006/112 78. panta pirmās daļas a) punkta izpratnē ietilpst jēdzienā “nodokļi, nodevas un citi maksājumi” un, piemērojot šo tiesību normu, tas ir iekļaujams PVN bāzē par minētā transportlīdzekļa piegādi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

43      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Tāds kā pamata lietā minētais transportlīdzekļu nodoklis (imposto sobre veículos), kura rašanās elements ir tieši saistīts ar tāda transportlīdzekļa piegādi, kurš attiecas uz šī nodokļa piemērošanas jomu, un kuru apmaksājis šī transportlīdzekļa piegādātājs, Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 78. panta pirmās daļas a) punkta izpratnē ietilpst jēdzienā “nodokļi, nodevas un citi maksājumi” un, piemērojot šo tiesību normu, ir iekļaujams PVN bāzē par minētā transportlīdzekļa piegādi.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – portugāļu.