Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-270/10

Lotta Gistö

(Korkein hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās – 14. panta pirmā daļa – Savienības ierēdņa laulātā nodokļu rezidences noteikšana – Valsts tiesību akts, kurā ir paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru persona, kas ir trīs gadus uzturējusies ārvalstīs, vairs netiek uzskatīta par valsts rezidentu un viņai tādējādi vairs nav pienākuma maksāt nodokli pilnā apmērā

Sprieduma kopsavilkums

Eiropas Kopienu privilēģijas un imunitāte – Kopienu ierēdņi un darbinieki – Savienības ierēdņa laulātā, kas nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, nodokļu rezidence

(Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 14. panta pirmā daļa)

Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 14. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz personas laulāto, kurš tikai tādēļ, ka šī persona uzsāk darbu Eiropas Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā bija viņa nodokļu rezidence, minētajai personai uzsākot darbu Savienības dienestā, tiek pieņemts, ka viņa nodokļu rezidence joprojām ir šajā pēdējā minētā dalībvalstī, ja vien viņš pats nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā.

(sal. ar 22. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2011. gada 28. jūlijā (*)

Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās – 14. panta pirmā daļa – Savienības ierēdņa laulātā nodokļu rezidences noteikšana – Valsts tiesību akts, kurā ir paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru persona, kas ir trīs gadus uzturējusies ārvalstīs, vairs netiek uzskatīta par valsts rezidentu un viņai tādējādi vairs nav pienākuma maksāt nodokli pilnā apmērā

Lieta C-270/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Korkein hallinto-oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 27. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 31. maijā, tiesvedībā par prasību, ko iesniegusi

Lotta Gistö.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. Ž. Kāzels [J.-J. Kasel] (referents), tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] un M. Ilešičs [M. Ilešič],

ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Somijas valdības vārdā – J. Heliskoski [J. Heliskoski], pārstāvis,

–        Igaunijas valdības vārdā – M. Linntama [M. Linntam], pārstāve,

–        Eiropas Komisijas vārdā – I. Koskinens [I. Koskinen] un D. Martins [D. Martin], kā arī M. I. Martinesa del Perala [M.-I. Martínez del Peral], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas sākotnēji bija pievienots Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (OV 1967, 152, 13. lpp.) un pēc tam atbilstoši Amsterdamas līgumam – EK līgumam (turpmāk tekstā – “Protokols”), 14. panta pirmo daļu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā par prasību, ko cēlusi L. Jiste [L. Gistö], lai noskaidrotu, vai par 2007. taksācijas gadu viņai bija pienākums Somijā maksāt ienākuma nodokli pilnā vai daļējā apmērā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Protokola 13. pants bija formulēts šādi:

“Kopienu ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Kopienām nodokļus no algām un citas atlīdzības, ko tiem maksā Kopiena, saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, ko pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algām un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Kopiena.”

4        Protokola 14. panta pirmajā daļā bija noteikts:

“Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Kopienu dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Kopienu dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi [kurā bija viņu nodokļu rezidence], stājoties Kopienu dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi [viņu nodokļu rezidences valsts], pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta [domicils] [joprojām] ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi [viņu nodokļu rezidences valstī], ja tā ir Kopienu dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.”

 Valsts tiesības

5        1992. gada 30. decembra Likuma par ienākuma nodokli [Tuloverolaki (1992/1535)] 9. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ienākuma nodokli maksā:

1)      attiecīgajā taksācijas gadā ikviena fiziskā vai juridiskā persona un interešu kopība, kuru domicils ir Somijā, vai mantojuma, kas atklājies Somijā, masa par Somijā un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem (pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā);

2)      attiecīgajā taksācijas gadā ikviena fiziskā persona, kuras domicils nav Somijā, un ikviena ārvalstu juridiskā persona par Somijā gūtajiem ienākumiem (pienākums maksāt nodokli daļējā apmērā).”

6        Šī paša likuma 11. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Tiek uzskatīts, ka personas domicils ir Somijā, ja tajā ir tās patiesā dzīvesvieta vai ja viņa tajā pastāvīgi uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, turklāt īslaicīga prombūtne neietekmē to, ka uzturēšanās tiek uzskatīta par pastāvīgu. Tiek uzskatīts, ka Somijas valstspiederīgā domicils ir Somijā, ja nav pagājuši trīs gadi kopš tā gada beigām, kurā viņš ir atstājis valsti, pat tad, ja viņš nav tajā nepārtraukti uzturējies ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien viņš nepierāda, ka attiecīgajā taksācijas gadā viņam nav bijušas būtiskas saiknes ar Somiju. Ja nav pierādīts pretējais, pēc minētā laikposma beigām vairs netiek uzskatīts, ka viņa domicils ir Somijā.”

 Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi

7        L. Jiste, Somijas pilsone, 2003. gada pavasarī, kad viņas vīrs uzsāka strādāt par tulkotāju Eiropas Parlamentā, kopā ar ģimeni apmetās uz dzīvi Luksemburgā. Kopš tā laika Luksemburga ir Jistu laulātā pāra dzīvesvieta.

8        2007. gadā L. Jiste bija bērna kopšanas atvaļinājumā, ko viņai bija piešķīris bērnudārzs Turku (Somija), kurā viņa strādāja par audzinātāju, un nebija atsevišķi iesaistījusies algotā darbā Luksemburgā. Somijā viņai pieder daži vērtspapīri un vairāki nekustamie īpašumi, kas iegādāti kā ieguldījums, kuru viņa izīrē.

9        Lai noskaidrotu, vai attiecībā uz 2007. taksācijas gadu Somijā viņai joprojām bija pienākums maksāt ienākuma nodokli pilnā apmērā, viņa vērsās Keskusverolautakunta (Centrālā nodokļu komisija), nodokļu pārvaldes iestādē, kas pēc nodokļu maksātāja lūguma var pieņemt saistošus iepriekšējus nolēmumus nodokļu jomā. Savā iepriekšējā nolēmumā, kas pieņemts pēc L. Jistes lūguma, minētā komisija norādīja, ka viņas nodokļu rezidence Protokola 14. panta nozīmē joprojām esot Somijā un ka tādējādi, ņemot vērā, ka viņa Luksemburgā nav atsevišķi iesaistījusies algotā darbā, viņai Somijā esot pienākums maksāt ienākuma nodokli pilnā apmērā.

10      Par šo lēmumu L. Jiste iesniedza apelācijas sūdzību Korkein hallinto-oikeus [Somijas Augstākajā administratīvajā tiesā].

11      Šī tiesa norāda, ka lietas atrisinājums atbilstoši Protokolam novestu pie tā, ka attiecīgajai personai tādēļ, ka tā ir apmetusies uz dzīvi Luksemburgā, tiktu piemērots nelabvēlīgs nodokļu režīms, jo viņai joprojām būtu pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā Somijā, kurpretim, piemērojot valsts tiesību aktus, sākot ar 2007. taksācijas gadu, viņai būtu tikai ierobežots nodokļu maksāšanas pienākums šajā valstī.

12      Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Protokola [..] 14. pants [L.] Jistes gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Protokola noteikumiem viņas nodokļu rezidence 2007. gadā joprojām bija Somijā, vai arī Protokols ir jāizprot tādējādi, ka šajā gadījumā tomēr dalībvalsts iekšējie tiesību akti galīgi nosaka neierobežotu nodokļa maksāšanas pienākumu dalībvalstī, šajā lietā – Somijā?”

 Par prejudiciālo jautājumu

13      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Protokola 14. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz personas laulāto, kurš tikai tādēļ, ka šī persona uzsāk darbu Eiropas Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā bija viņa nodokļu rezidence, minētajai personai uzsākot darbu Savienības dienestā, tiek pieņemts, ka viņa nodokļu rezidence joprojām ir šajā pēdējā dalībvalstī, ja vien viņš pats nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā.

14      Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāievēro, ka Protokola 13. un 14. pants nosaka nodokļu kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalsti, kura bija ierēdņa vai darbinieka nodokļu rezidence pirms darba uzsākšanas Savienības dienestā (skat. 1993. gada 25. maija spriedumu lietā C-263/91 Kristoffersen, Recueil, I-2755. lpp., 9. punkts, un 1993. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-88/92 X, Recueil, I-3315. lpp., 11. punkts).

15      Saskaņā ar Protokola 13. pantu Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algām un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, un tie ir atbrīvoti no valstu nodokļiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Kristoffersen, 10. punkts).

16      Atbilstoši Protokola 14. panta pirmajai daļai, piemērojot jo īpaši ienākuma nodokli Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā ir viņu nodokļu rezidence, viņiem uzsākot darbu Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan viņu nodokļu rezidences valsts pieņem, ka viņu domicils joprojām ir šajā pēdējā valstī, ja tā ir Savienības dalībvalsts (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Kristoffersen, 9. punkts, un lietā X, 9. punkts).

17      No tā izriet, ka, piemērojot minētā 14. panta pirmo daļu, izcelsmes dalībvalsts, kurā joprojām ir ierēdņa vai darbinieka nodokļu rezidence, principā saglabā kompetenci aplikt ar nodokli visus citus šo personu ienākumus, izņemot algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība, un piemērot viņām ienākuma nodokli, pat ja tajā nav viņu faktiskais domicils (šajā ziņā skat. 2003. gada 13. novembra spriedumu lietā C-209/01 Schilling un Fleck-Schilling, Recueil, I-13389. lpp., 31. punkts). Jēdziena “ienākuma nodoklis” nozīme Protokola 14. panta pirmās daļas izpratnē ir nosakāma atbilstoši piemērojamo valsts tiesību kritērijiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Kristoffersen, 12. punkts).

18      Turklāt no judikatūras izriet, ka Protokola 14. pantā noteiktais kompetences sadalījums tiktu apšaubīts, ja ierēdnim vai darbiniekam būtu iespēja brīvi izvēlēties savu nodokļu rezidenci (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā X, 12. punkts).

19      Ņemot vērā, ka saskaņā ar Protokola 14. panta pirmās daļas otro teikumu šī protokola noteikumi nodokļu jomā attiecas arī uz Savienības ierēdņa vai darbinieka laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, minētā laulātā nodokļu rezidences noteikšana tāpat nevar būt atkarīga no attiecīgās personas gribas.

20      No tā izriet, ka gadījumā, kāds tas ir pamata lietā, dalībvalsts, kurā bija attiecīgās personas nodokļu rezidence, pirms viņas laulātais uzsāka darbu Savienības dienestā, saglabā kompetenci aplikt ar nodokli visus citus minētās personas ienākumus, izņemot algas un citas atlīdzības, ko maksā Savienība, ja vien viņa nav atsevišķi iesaistījusies algotā darbā.

21      Iepriekš izklāstītā interpretācija nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam tiktāl, ciktāl no pastāvīgās judikatūras izriet, ka no nodokļu viedokļa nevar uzskatīt, ka Savienības ierēdņi un darbinieki, kā arī viņu laulātie, ja vien šie pēdējie nav atsevišķi iesaistījušies algotā darbā dalībvalstī, kurā ierēdnis un darbinieks veic savus pienākumus Savienības dienestā, ir tādā pašā situācijā kā migrējošs darba ņēmējs, kurš apmetas uz dzīvi dalībvalstī, kas nav viņa izcelsmes dalībvalsts (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Schilling un Fleck-Schilling, 29. punkts).

22      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Protokola 14. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz personas laulāto, kurš tikai tādēļ, ka šī persona uzsāk darbu Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā bija viņa nodokļu rezidence, minētajai personai uzsākot darbu Savienības dienestā, tiek pieņemts, ka viņa nodokļu rezidence joprojām ir šajā pēdējā dalībvalstī, ja vien viņš pats nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

23      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas sākotnēji bija pievienots Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi un pēc tam atbilstoši Amsterdamas līgumam – EK līgumam, 14. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz personas laulāto, kurš tikai tādēļ, ka šī persona uzsāk darbu Eiropas Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā bija viņa nodokļu rezidence, minētajai personai uzsākot darbu Savienības dienestā, tiek pieņemts, ka viņa nodokļu rezidence joprojām ir šajā pēdējā dalībvalstī, ja vien viņš pats nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – somu.