Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

9.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/8

Prasība, kas celta 2011. gada 11. februārī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-64/11)

2011/C 113/17

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un J. Baquero Cruz)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka ar [2004. gada] 5. marta Karaļa likumdošanas dekrēta Nr. 4/2004, ar kuru tiek apstiprināta Ley del Impuesto sobre Sociedades [Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli] konsolidētā redakcija, 17. panta 1. punktu Spānijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 31. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Strīdīgajā tiesību normā paredzēts īpašs režīms, kas piemērojams sabiedrību, kuras savu reģistrācijas vietu pārceļ uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti, beidz darbību Spānijā, lai to turpinātu citā dalībvalstī, vai pārceļ savus aktīvus uz citu dalībvalsti, latentam aktīvu vērtības pieaugumam. Šādos gadījumos Spānijas valsts šo latento vērtības pieaugumu apliek ar nodokli izreģistrēšanās [no Spānijas] brīdī, un tādējādi attiecīgajām sabiedrībām jāsamaksā nodokļu parāds par latentiem un hipotētiskiem ienākumiem, kas, iespējams, nekad netiks gūti. Šis režīms ir izņēmums no vispārējā noteikuma, atbilstoši kuram ar nodokli tiek aplikti nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā laikposmā faktiski gūtie ienākumi.

Komisija uzskata, ka šajā ziņā Spānijas tiesību akti ir nesaderīgi ar LESD un EEZ līgumu, jo tie ir diskriminējoši un katrā ziņā ir nesamērīgs brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums. Spānijas tiesiskais regulējums draud atturēt uzņēmumu vai aktīvu mobilitāti, kas ļautu īstenot labāku saimniecisko resursu sadalījumu.

Komisija uzskata, ka sabiedrībām ir jābūt tiesībām pārcelt uz citu dalībvalsti savu juridisko adresi vai savus atsevišķos aktīvus bez vajadzības izpildīt pārmērīgi sarežģītas un apgrūtinošas formalitātes. Pēc šīs iestādes domām, nav nekāda pamata tūlītējai nerealizētā kapitāla vērtības pieauguma aplikšanai ar nodokli, Spānijas sabiedrībai pārceļoties uz citu dalībvalsti, beidzot pastāvīga uzņēmuma darbību Spānijā vai pārceļot tā Spānijā atrodošos aktīvus uz citu dalībvalsti, ja šāda pati aplikšana ar nodokli nenotiek līdzīgās valsts teritorijā esošās situācijās.