EU tax law WEB Apvienota Karaliste/Padome - C-656/11

18.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/20

—

atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra lēmumu (1) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

—

piespriest Eiropas Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar prasību, kas celta saskaņā ar LESD 263. pantu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atbilstoši LESD 264. pantam lūdz atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

2.

LESD 48. pants ir vienīgais lēmumā minētais materiāli tiesiskais pamatojums.

3.

Lēmums attiecas uz 1999. gada 21. jūnija Nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses par personu brīvu pārvietošanos, II pielikuma grozījumiem. Nolīguma II pielikumā regulēta tikai sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija starp ES un Šveici. II pielikuma grozījumu, kuri esot izklāstīti apstrīdētajā lēmumā, mērķi ir atspoguļot izmaiņas ES sociālās nodrošinājuma sistēmas koordinācijā. II pielikumā paredzēto grozījumu rezultātā uz Šveices pilsoņiem, kuri paši nav nodarbināti un to ģimenes locekļiem, kuri arī nav nodarbināti (nenodarbinātas personas), tiktu attiecinātas tiesības, kuras uz tiem neattiecas saskaņā ar pašreizējo II pielikumā iedibināto kārtību.

4.

Apvienotā Karaliste uzskata, ka LESD 48. pamats nevar būt vienīgais materiāli tiesiskais pamats pasākumam ar šādām iecerētajām sekām. Tā ir tiesību norma, ar kuru paredzēts atvieglot pārvietošanās brīvību (a) Savienībā un nevis starp Savienību un trešajām valstīm (b) nodarbinātām personām un to ģimenes locekļiem, nevis nenodarbinātām personām. Atbilstošs tiesiskais pamats ir LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Tajā ir piešķirta kompetence īstenot pasākumus tādā jomā kā “to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs”.

5.

LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir ietverts Līguma trešās daļas V sadaļā. Atbilstoši 21. protokolam, kurš pievienots Līgumiem, pasākumi, kuri paredzēti V sadaļā, neattiecas uz Apvienoto Karalisti (vai Īriju), ja vien tā nepaziņo par tās vēlēšanos tiem pievienoties (“opt in”). Kļūdaini izvēloties LESD 48. pantu kā lēmuma materiāli tiesisko pamatojumu LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkta vietā, Padome neesot atzinusi Apvienotās Karalistes tiesības izvēlēties nebūt šī lēmuma dalībniecei un nebūt ar to saistītai.

6.

Tādējādi Padomes 2011. gada 16. decembra lēmuma atcelšana tiek lūgta, pamatojoties uz to, ka tas tika pieņemts, balstoties uz nepareizu tiesisko pamatu, kā rezultātā netika atzītas 21. protokolā ietvertās Apvienotās Karalistes tiesības.