24.9.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 282/36 |
Prasība, kas celta 2011. gada 29. jūlijā — Banco Santander un Santusa/Komisija
(Lieta T-399/11)
2011/C 282/71
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Banco Santander, SA (Santandera, Spānija) un Santusa Holding, SL (Boadilja del Monte, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro un R. Calvo Salinero, abogados, M. Muñoz de Juan, abogada)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt par pieņemamiem un apmierināt šajā prasībā izvirzītos atcelšanas pamatus un tādējādi atcelt lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punkts ir uzskatāms par valsts atbalstu; |
— |
pakārtoti — atcelt lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punktā, to piemērojot tādai līdzdalības iegādei, kuras rezultātā tiek iegūta kontrole, ir valsts atbalsta pazīmes; |
— |
pakārtoti — atcelt lēmuma 4. pantu tiktāl, ciktāl tajā atgūšanas rīkojumu ir paredzēts piemērot darījumiem, kas noslēgti pirms šeit pārsūdzētā galīgā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2011. gada 21. maijā); |
— |
pakārtoti — atcelt lēmuma 1. panta 1. punktu un, pakārtoti, 4. punktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz darījumiem Meksikā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Brazīlijā, un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir par Komisijas 2011. gada 12. janvāra Lēmumu C(2010) 9566 par uzņēmuma finanšu nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu mērķiem saistībā ar līdzdalības iegūšanu ārvalsts uzņēmumā.
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, izvērtējot selektivitātes kritēriju un kvalificējot apstrīdēto pasākumu par valsts atbalstu, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā.
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nosakot pasākuma labuma guvēju, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz atgūšanas rīkojuma piemērošanu laikā esot pārkāpts vispārējais tiesiskās paļāvības princips.
|