BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
EN
FR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 07-02-2012
- Show case reference
- Opinion date: 28-02-2013
- Ruling date: 13-06-2013
- AG: Wathelet
References in this case
Highlight in text
GoTIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2013. gada 13. jūnijā (*)
Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 9. panta 1. punkts – “Nodokļa maksātāja” jēdziens – Fiziska persona – Ar nodokli apliekamu pakalpojumu sniegšana – Neregulāra pakalpojumu sniegšana – Saiknes ar reģistrētu un ar PVN apliekamu profesionālo darbību neesamība – Neatkarīgs tiesu izpildītājs
Lieta C-62/12
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administrativen sad – Varna (Bulgārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 1. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 7. februārī, tiesvedībā
Galin Kostov
pret
Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” – Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši M. Bergere [M. Berger], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] (referents), E. Levits un Ž. Ž. Kāzels [J.-J. Kasel],
ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” – Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite vārdā – S. Zlateva,
– Bulgārijas valdības vārdā – E. Petranova un T. Ivanov, pārstāvji,
– Rumānijas valdības vārdā – R.-H. Radu, pārstāvis, kam palīdz R.-I. Munteanu un I. Bara, padomdevējas,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Lozano Palacios un V. Savov, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 28. februāra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) maksātāja jēdziena saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) noteikto režīmu interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp M. Kostov un Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” – Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsiya za prihodite (Valsts ieņēmumu aģentūras Centrālās pārvaldes Varnas “Sūdzību un izpildes pārvaldes” direkcijas direktors, turpmāk tekstā – “Direktor”) par paziņojumu par nodokli, kas attiecas uz darījumiem saistībā ar pilnvarojuma līgumu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Atbilstoši PVN direktīvas 2. pantam:
“1. PVN uzliek šādiem darījumiem:
a) preču piegādei, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;
[..]
c) pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;
[..].”
4 PVN direktīvas 9. pantā ir noteikts šādi:
“1. “Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.
Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.
2. Papildus 1. punktā minētajām personām par nodokļa maksātāju uzskata jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi ārpus kādas dalībvalsts teritorijas, bet Kopienas teritorijā.”
5 PVN direktīvas 12. panta 1. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis par nodokļa maksātāju var uzskatīt jebkuru personu, kura neregulāri veic kādu darījumu, kas attiecas uz 9. panta 1. punkta [otrajā] daļ[ā] minētajām darbībām, jo īpaši kādu no šādiem darījumiem:
a) ēkas vai ēkas daļas un zem ēkas esošās zemes piegādi pirms šīs ēkas pirmreizējas izmantošanas;
b) apbūves zemes piegādi.”
6 Šīs direktīvas 14. pantā ir paredzēts:
“1. “Preču piegāde” ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam.
2. Papildus 1. punktā minētajam darījumam par preču piegādi uzskata šādus darījumus:
[..]
c) preču nodošanu, pildot līgumu, saskaņā ar ko par preču pirkšanu vai pārdošanu maksājama komisijas maksa.
[..]”
Bulgārijas tiesības
7 Administrativen sad – Varna (Varnas Administratīvā tiesa, Bulgārija) pamatojas uz šādām Bulgārijas Likuma par pievienotās vērtības nodokli (Zakon za danak varhu dobavenata stoynost, turpmāk tekstā – “ZDDS”) tiesību normām.
8 Saskaņā ar ZDDS 2. pantu:
“[PVN] uzliek:
Jebkurai preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, ko veic par atlīdzību;
[..].”
9 Atbilstoši ZDDS 3. pantam:
“1) Nodokļa maksātājs ir jebkura persona, kas veic patstāvīgu saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa un rezultāta.
2) Par patstāvīgu saimniecisku darbību uzskata ražotāju, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, ieskaitot privātu tiesu izpildītāju un notāra darbību. Patstāvīga saimnieciska darbība ir arī jebkura darbība, kas regulāri vai profesionālās darbības ietvaros tiek veikta pret atlīdzību, tostarp materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus. [..]”
10 ZDDS 6. panta 2. punkta 4. apakšpunktā par preču piegādi tiek uzskatīta “faktiska preces nodošana personai, kas rīkojas savā vārdā, bet citas personas labā”.
11 Saskaņā ar ZDDS 8. pantu pakalpojums šā likuma izpratnē ir viss, kam ir vērtība, bet kas nav ne priekšmets, ne arī apgrozījumā esoša nauda un ārvalstu valūta, ko izmantoto kā maksāšanas līdzekli.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
12 G. Kostov Bulgārijā strādā par privātu tiesu izpildītāju kā pašnodarbināta persona. Viņš ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar ZDDS 96. panta 1. punktu.
13 G. Kostov 2008. gada 13. novembrī noslēdza pilnvarojuma līgumu (turpmāk tekstā – “līgums”) ar Bon Marin AD (turpmāk tekstā – “Bon Marin”). Saskaņā ar šā līguma noteikumiem G. Kostov apņēmās kā Bon Marin pilnvarotā persona piedalīties trijās izsolēs, kurās tiks pārdotas trīs daļēji uzbūvētas valsts privātīpašumā esošas ēkas, kuras ir Aizsardzības ministrijas pārvaldībā un kuru kopējā platība ir aptuveni 40 000 m2. Viņš arī apņēmās īpašumtiesības uz šīm ēkām nodot Bon Marin, ja ēkas izsoles laikā viņam tiktu pārdotas.
14 Pilnvarotājs Bon Marin apņēmās nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus līgumā paredzētajai iegādei, iegūt īpašumtiesības uz īpašumiem, kurus saskaņā ar pilnvaru iegādātos G. Kostov, un samaksāt viņam atlīdzību 50 000 Bulgārijas levu (BGN) apmērā (aptuveni EUR 25 500).
15 Atlīdzība tika samaksāta tajā pašā dienā, kad tika parakstīts līgums, kurā turklāt bija noteikts, ka G. Kostov minēto atlīdzību nezaudēs arī tad, ja darījums nebūs veiksmīgs.
16 G. Kostov 2009. gada maijā no valsts ieguva īpašumtiesības uz ēkām, uz kurām attiecās pilnvarojuma līgums.
17 2009. gada 30. jūnijā Bon Marin ar pilnvarotās personas piekrišanu nodeva visas savas no līguma izrietošās tiesības un pienākumus Bleyk Siy Kepital EOOD.
18 Tiesvedība par PVN tika uzsākta sakarā ar Varnas pilsētas kompetentās nodokļu iestādes izdoto koriģēto paziņojumu par nodokli. Saskaņā ar šo paziņojumu G. Kostov bija saņēmis atlīdzību BGN 50 000 apmērā par pakalpojumu, par kuru saskaņā ar ZDDS 12. pantu tiek uzlikts nodoklis, viņš to bija sniedzis kā PVN maksātājs un tātad viņam par šo summu bija jāmaksā nodoklis.
19 Pēc administratīvās sūdzības koriģēto paziņojumu par nodokli apstiprināja Direktor.
20 G. Kostov šo Direktor lēmumu pārsūdzēja, apgalvojot, ka pakalpojumus viņš esot sniedzis izņēmuma kārtā un tie neesot saistīti ar viņa privātā tiesu izpildītāja saimniecisko darbību, kas ir vienīgā darbība, saistībā ar kuru viņš ir reģistrēts kā PVN maksātājs.
21 Šādos apstākļos Administrativen sad – Varna nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai fiziska persona, kas saistībā ar savu privāta tiesu izpildītāja darbību ir reģistrēta kā PVN maksātāja, attiecībā uz pakalpojumu, ko tā ir sniegusi neregulāri un ārpus savas privāta tiesu izpildītāja darbības, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju [PVN] direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē un vai viņai [PVN] direktīvas 193. panta izpratnē var tikt uzlikts pienākums maksāt PVN?”
Par prejudiciālo jautājumu
22 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai PVN direktīvas 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas saistībā ar savu neatkarīga tiesu izpildītāja darbību ir PVN maksātāja, ir jāuzskata par “nodokļa maksātāju” attiecībā uz jebkādu citu neregulāri veiktu saimniecisku darbību.
Ievada apsvērumi
23 Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jānorāda, ka, lai arī gan iesniedzējtiesas, gan Direktor, gan arī Bulgārijas un Rumānijas valdību apsvērumi attiecas uz pilnvarojuma līgumu un pilnvarotās personas sniegtajiem pakalpojumiem, Eiropas Komisija uzskata, ka pamatlietā runa ir par komisijas līgumu PVN direktīvas 14. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē un līdz ar to šī lieta attiecas uz preču piegādi.
24 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesas kompetencē nav izteikt savu viedokli par valsts tiesību normu interpretāciju un piemērošanu vai konstatēt atbilstošus faktus pamatlietas atrisināšanai.
25 Ievērojot kompetences starp Kopienu un valsts tiesām sadalījumu, Tiesai ir jāņem vērā iesniedzējtiesas definētais faktisko un tiesisko apstākļu konteksts, kādā tiek uzdoti prejudiciālie jautājumi (skat. 2003. gada 13. novembra spriedumu lietā C-153/02 Neri, Recueil, I-13555. lpp., 34. un 35. punkts, kā arī 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-482/01 un C-493/01 Orfanopoulos un Oliveri, Recueil, I-5257. lpp., 42. punkts).
26 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu starp G. Kostov un Bon Marin noslēgto līgumu ir kvalificējusi kā “pilnvarojuma līgumu”. Līdz ar to turpmāk minētajos apsvērumos tiks pieņemts, ka bija noslēgts pilnvarojuma līgums un tātad notika pakalpojumu sniegšana.
Par lietas būtību
27 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 9. panta 1. punkta pirmo daļu ““[n]odokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta”. Turklāt saskaņā ar šīs tiesību normas otro daļu “jebkuru” ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību [..] uzskata par saimniecisku darbību.
28 Tātad, ja tas tā ir, ka PVN direktīvas 12. panta 1. punkta a contrario interpretācija varētu nozīmēt, ka persona, kura tikai neregulāri veic kādu ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju parasti veiktu darbību, principā nebūtu uzskatāma par “nodokļa maksātāju” šīs direktīvas izpratnē, no šīs tiesību normas tomēr obligāti neizriet, ka nodokļa maksātājam, kas darbojas konkrētā darbības jomā un kurš neregulāri veic kādu darbību, kas attiecas uz citu darbības jomu, par šo darbību nav jāmaksā PVN.
29 Gluži pretēji – ir jāatceras, kā tas izriet no PVN direktīvas preambulas piektā apsvēruma, ka “PVN sistēma ir visvienkāršākā un neitrālākā, ja nodokli uzliek cik iespējams vispārīgi”. Turklāt šīs direktīvas preambulas trīspadsmitajā apsvērumā ir uzsvērts, ka, “lai pastiprinātu nodokļa nediskriminējošo būtību, termins “nodokļa maksātājs” būtu jādefinē tā, lai dalībvalstis to varētu attiecināt uz personām, kas laiku pa laikam veic darījumus”.
30 Šādos apstākļos PVN direktīvas 12. panta 1. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz personām, kuras vēl nav PVN par to galvenajām saimnieciskajām darbībām maksātājas. Gluži pretēji – attiecībā uz tādu nodokļa maksātāju kā G. Kostov it īpaši mērķim nodokli uzlikt cik vien iespējams vienkārši un vispārīgi būtu pretrunā PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otro daļu interpretēt tādējādi, ka šajā tiesību normā minētajā “saimnieciskās darbības” jēdzienā neietilpst darbība, uz kuru – lai arī tā tiek veikta tikai neregulāri – attiecas minētās tiesību normas pirmajā teikumā ietvertā šī jēdziena vispārīgā definīcija un kuru veic nodokļa maksātājs, kas patstāvīgi veic arī citu saimniecisko darbību PVN direktīvas izpratnē.
31 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kas saistībā ar savu neatkarīga tiesu izpildītāja darbību jau ir PVN maksātāja, ir jāuzskata par “nodokļa maksātāju” attiecībā uz jebkādu citu neregulāri veiktu saimniecisku darbību, ar nosacījumu, ka šī darbība ir darbība PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.
Par tiesāšanās izdevumiem
32 Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kas saistībā ar savu neatkarīga tiesu izpildītāja darbību jau ir PVN maksātāja, ir jāuzskata par “nodokļa maksātāju” attiecībā uz jebkādu citu neregulāri veiktu saimniecisku darbību, ar nosacījumu, ka šī darbība ir darbība Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – bulgāru.