Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2013. gada 4. jūlijā ( *1 )

“Dalībvalstī iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana — LESD 45. un 48. pants — Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzētas tiesības pārskaitīt starptautiskajai organizācijai, kuras mītnes vieta ir citā dalībvalstī, valsts sociālā nodrošinājuma iestādē veikto vecuma pensijas iemaksu kapitālu — Summēšanas noteikums”

Lieta C-233/12

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunale di La Spezia (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 16. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 14. maijā, tiesvedībā

Simone Gardella

pret

Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS).

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász] (referents), D. Švābi [D. Šváby] un K. Vajda [C. Vajda],

ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

sekretāre A. Impellicēri [A. Impellizzeri], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 11. aprīļa tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

S. Gardella vārdā – T. Truppa, R. Ciancaglini un M. Rossi, avvocati,

Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS) vārdā – A. Sgroi, avvocato,

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. De Socio, avvocato dello Stato,

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek, pārstāvis,

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – C. Cattabriga un V. Kreuschitz, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 20., 45., 48. panta un 145.–147. panta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 15. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp S. Gardella, kurš strādā Eiropas Patentu birojā (EPB) Minhenē (Vācija), un Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS) (Valsts sociālā nodrošinājuma institūts) par INPS atteikumu pārskaitīt uz EPB sociālā nodrošinājuma shēmu kapitālu, kas ietver pensijas tiesības, kuras viņš ir ieguvis savos nodarbinātības laikposmos Itālijā.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesiskais regulējums

3

Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kas izveidoti ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV 1968, L 56, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir noteikts:

“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc

darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā,

vai

darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā,

ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību iegūšanas [uz] izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, iemaksāt Kopienām izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.

Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes [īstenošanas] noteikumu palīdzību nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un kurus viņam ieskaita Kopienu pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.

Ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu.”

4

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp.), ar kuru aizstāta Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.) un kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006 (OV L 392, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), ir ietvertas normas par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Eiropas Savienībā.

5

Regulas Nr. 883/2004 2. panta ar nosaukumu “Personas, uz kurām attiecas šī regula” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī regula attiecas uz dalībvalstu piederīgajiem, uz bezvalstniekiem un uz bēgļiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuri ir pakļauti vai bijuši pakļauti vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un viņu apgādību zaudējušām personām.”

6

Šīs pašas regulas 3. panta ar nosaukumu “Jomas, uz kurām attiecas šī regula” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:

[..]

d)

vecuma pabalsti;

[..].”

7

Atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 6. pantam ar nosaukumu “Periodu summēšana”:

“Ja šajā regulā nav noteikts citādi, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti nosaka, ka:

tiesību uz pabalstu iegūšana, paturēšana, ilgums vai atgūšana,

tiesību aktu piemērošanas joma vai

piekļuve obligātajai apdrošināšanai, fakultatīvi turpināmajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai apdrošināšanai vai atbrīvojums no tām

ir atkarīgs no apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai pastāvīgās dzīvesvietas periodu izpildes, atbilstoši nepieciešamībai ņem vērā apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai pastāvīgās dzīvesvietas periodus, kas izpildīti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu periodi, kas izpildīti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro.”

8

Minētās regulas 52. panta ar nosaukumu “Pabalstu piešķiršana” 1. punktā ir noteikts:

“Kompetentā iestāde aprēķina pabalsta summu, ko varētu saņemt:

a)

saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, tikai tad, ja pabalstu saņemšanas tiesību nosacījumi ir izpildīti vienīgi saskaņā ar valsts tiesību aktiem (neatkarīgs pabalsts);

b)

aprēķinot teorētisku summu un pēc tam faktisku summu (proporcionāls pabalsts) šādi:

i)

pabalsta teorētiskā summa ir vienāda ar pabalstu, ko attiecīgā persona varētu pieprasīt, ja visi apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas periodi, kas izpildīti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, būtu izpildīti atbilstoši tiesību aktiem, kurus tā piemēro, pabalsta piešķiršanas dienā. Ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem summa nav atkarīga no izpildīto periodu ilguma, šo summu uzskata par teorētisko summu;

ii)

tad kompetentā iestāde nosaka proporcionālā pabalsta faktisko summu, piemērojot teorētiskajai summai attiecību starp to periodu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās izpildīti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, un kopējo to periodu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās izpildīti saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.”

Atbilstošais EPB tiesiskais regulējums

9

EPB ir starptautiska organizācija, kas izveidota ar 1973. gada 5. oktobrī Minhenē parakstīto Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, ar mītnes vietu šajā pilsētā.

10

EPB ir sava pensiju shēma, kas atšķiras no dalībvalstu un Savienības pensiju shēmām.

11

Saskaņā ar Eiropas Patentu biroja noteikumu par pensijām, kurus tā valde pieņēma, pamatojoties uz minētās konvencijas 33. pantu, 12. pantu EPB darbinieki var pārskaitīt savu kapitālu, kas ietver pirms tam citās pensiju shēmās iegūtās tiesības, ar nosacījumu, ka attiecīgās shēmas to atļauj. Šādā gadījumā EPB atbilstoši saviem noteikumiem nosaka sākotnējā shēmā iegūto izdienas gadu, kurus attiecīgajai personai var atzīt, skaitu un līdz ar to tai piešķiramo vecuma pensiju.

12

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Eiropas Patentu biroja noteikumos par pensijām savukārt nav paredzēta laikposmu, kuros veiktas iemaksas, summēšana, proti, iespēja summēt EPB nostrādātos izdienas gadus ar citās pensiju shēmās iegūtajām tiesībām.

Itālijas tiesiskais regulējums

13

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Itālijā tiesību uz pensiju pārskaitīšana vai summēšana, kā ir paredzēts 1979. gada 7. februāra Likumā Nr. 29 par darba ņēmēju apdrošināšanas laikposmu summēšanu saistībā ar sociālo nodrošinājumu (legge n. 29 – Ricongiunzione dei periodi assicurativi dei lavoratori ai fini previdenziali, 1979. gada 9. februāraGURI Nr. 40) un tā vēlākajos grozījumos, attiecas tikai uz valsts vai privātā sektora darbiniekiem, kuri ir vai ir bijuši apdrošināti atbilstoši kādam no obligātajiem sociālā nodrošinājuma veidiem valsts sociālās nodrošinājuma iestādēs, fondos un shēmās. Pārskaitīšana notiek par atlīdzību, kas jāmaksā ieinteresētajai personai.

14

Tāpat iesniedzējtiesa izklāsta, ka atbilstoši Civildienesta noteikumiem Savienības ierēdņi un darbinieki, kā arī – atbilstoši īpašiem nolīgumiem – Eiropas Universitātes institūta un Eiropas Investīciju bankas darbinieki var izmantot šo kapitāla, kas ietver iepriekš Itālijas Republikas teritorijā iegūtās pensijas tiesības, pārskaitīšanas mehānismu.

15

Savukārt EPB pārstāvji šo mehānismu nevar izmantot, jo starp EPB un Itālijas Republiku nav vienošanās, kas atļautu pārskaitīt uz šo starptautisko organizāciju kapitālu, kas ietver tiesības uz pensiju, kuras darba ņēmēji ir ieguvuši agrāk, kad bija apdrošināti INPS.

16

Kas attiecas uz laikposmu, kuros veiktas iemaksas, summēšanu, šis mehānisms, kā izriet no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas, atbilstoši Regulai Nr. 883/2004 principā darbojas visu darba ņēmēju, pašnodarbināto un brīvo profesiju pārstāvju labā. Taču tas nav piemērojams EPB darbiniekiem, kuri kā starptautiskas organizācijas darbinieki saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 2. pantu nevar tikt uzskatīti par “pakļauti[em] vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem”.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

17

S. Gardella ir Itālijas valstspiederīgais, un kopš 2002. gada 1. maija viņš strādā EPB.

18

Pirms minētā amata ieņemšanas no 1992. gada 21. decembra līdz 2002. gada 30. aprīlim viņš strādāja Itālijā. Viņš bija veicis 485 iknedēļas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas atbilst 9 gadiem un 17 nedēļām.

19

2008. gada 15. septembrīS. Gardella lūdza INPS pārskaitīt uz EPB sociālā nodrošinājuma shēmu kapitālu, kas ietver minētajā laikposmā iegūtās tiesības uz pensiju.

20

INPS noraidīja šo lūgumu, atsaucoties uz to, ka Itālijā nepastāvot tādas tiesību normas, kas atļautu prasīto pārskaitīšanu.

21

Tāpēc prasītājs pamatlietā cēla prasību par šo INPS noraidošo lēmumu Tribunale di La Spezia [Spēcijas tiesā].

22

Minētā tiesa uzskatīja, ka tiesību normu, kuras ļautu pārskaitīt uz EPB kapitālu, kas ietver iepriekš Itālijā iegūtās tiesības uz pensiju, neesamība Itālijas tiesību sistēmā, to aplūkojot kopsakarā ar apstākli, ka Eiropas Patentu biroja noteikumos par pensijām nav normu, kas ļautu veikt laikposmu, kuros veiktas iemaksas un kuri ir pabeigti pirms pieņemšanas darbā, summēšanu, šķiet, rada darba ņēmēju brīvas pārvietošanās Savienībā šķērsli. Proti, iespēja, ka darba ņēmēji, kuri pensijas tiesības ir ieguvuši Itālijā, pensijas [aprēķināšanas mērķiem] nevarēs izmantot pirms dienesta uzsākšanas EPB veiktās iemaksas un uzkrātos izdienas gadus, viņus atturētu no piedāvājumu strādāt EPB pieņemšanas. Šāda situācija esot acīmredzams Savienības pilsoņiem ar LESD 20., 45. un 48. pantu piešķirto tiesību pārkāpums, un tāpat tā nav saderīga ar LESD 145.–147. pantu, kā arī Hartas 15. pantu.

23

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tribunale di La Spezia nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai [LESD] 20., 45., 48. un 145.–147. pants un [Hartas] 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai valsts administratīvo praksi, saskaņā ar kuru dalībvalsts darba ņēmējam netiek atļauts viņa izcelsmes valsts, kurā viņš iepriekš bijis apdrošināts, sociālā nodrošinājuma sistēmā iegūtās pensijas tiesības pārskaitīt uz citas [..] dalībvalsts, kurā viņš strādā un ir apdrošināts, teritorijā izvietotas starptautiskas organizācijas pensiju shēmu?

2.

Vai, ņemot vērā tostarp atbildi uz pirmo jautājumu, iespējai pārskaitīt pensijas tiesības ir jāpastāv arī tad, ja starp darba ņēmēja izcelsmes dalībvalsti vai viņa pensiju iestādi, no vienas puses, un starptautisko organizāciju, no otras puses, nav noslēgta īpaša vienošanās?”

Par prejudiciāliem jautājumiem

24

Uzdodot savus prejudiciālos jautājumus, kas ir jāvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 20., 45., 48. un 145.–147. pants, kā arī Hartas 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas neļauj tās valstspiederīgajiem, kuri strādā tādā starptautiskā organizācijā kā EPB, kas ir izveidota citas dalībvalsts teritorijā, pārskaitīt uz šīs organizācijas sociālā nodrošinājuma shēmu kapitālu, kas ietver pirms tam viņu izcelsmes dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, ja starp šo dalībvalsti un minēto starptautisko organizāciju nav noslēgta starptautiska vienošanās, kurā būtu paredzēta šāda pārskaitīšanas iespēja.

25

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības pilsonis, kurš ir izmantojis tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un ir veicis profesionālu darbību citā dalībvalstī, kas nav viņa izcelsmes dalībvalsts, – neatkarīgi no savas dzīvesvietas un pilsonības – ietilpst LESD 45. panta piemērošanas jomā. Savienības pilsonis, kas strādā dalībvalstī, kura nav viņa izcelsmes dalībvalsts, un kas uzsāk strādāt starptautiskā organizācijā, arī ietilpst šīs normas piemērošanas jomā (šajā ziņā skat. 2006. gada 16. februāra spriedumu lietā C-185/04 Öberg, Krājums, I-1453. lpp., 11. un 12. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

26

Proti, tikai tāpēc, ka viņš strādā starptautiskā organizācijā, viņš nezaudē darba ņēmēja statusu LESD 45. panta izpratnē (šajā ziņā skat. 1989. gada 15. marta spriedumu apvienotajās lietās 389/87 un 390/87 Echternach un Moritz, Recueil, 723. lpp., 11. punkts).

27

No tā izriet, ka situācija, kādā atrodas S. Gardella, ietilpst LESD 45. panta piemērošanas jomā.

28

Izvērtējot jautājumu, vai tas, ka S. Gardella nav tiesību pārskaitīt kapitālu, kas ietver viņa pensijas tiesības, uz EPB pensiju shēmu, var būt uzskatāms par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās Savienībā šķērsli, vispirms ir jākonstatē, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem Savienības iestāžu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķirtā iespēja pārskaitīt uz Savienības pensiju shēmu kapitālu, kas ietver pensijas tiesības, kuras iegūtas saistībā ar iepriekšējo darbu, nevar tikt attiecināta nedz uz EPB ierēdņiem, nedz uz attiecībām starp dalībvalsti un tādu starptautisku organizāciju kā EPB.

29

Proti, EPB nav Savienības iestāde vai struktūra, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi.

30

Kamēr minētie Civildienesta noteikumi uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs, Eiropas Patentu biroja noteikumi par pensijām, kuri nav Savienības tiesību akts, atbilstoši Savienības tiesībām nevar radīt šādas tiesiskas sekas dalībvalstīs. Turklāt šajos pēdējos minētajos noteikumos kā kapitāla, kas ietver pensijas tiesības, pārskaitīšanas nosacījums ir tieši paredzēta struktūras, kas pārvalda pensiju shēmu, kurā bija apdrošināts attiecīgais ierēdnis, sniegta atļauja.

31

Turklāt EPB ir starptautiska organizācija, kuru regulē starptautiskās tiesības.

32

Tātad situācija, kādā atrodas S. Gardella, ir jāizvērtē, to salīdzinot ar tādu pilsoņu situāciju, kuri izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos Savienībā, strādājot algotu darbu pie darba devējiem, kas nav nedz Savienības iestādes, nedz tādas starptautiskas organizācijas kā EPB, un ar tādu situāciju, kurā atrodas pilsoņi, kuri veic darbības kā pašnodarbinātas personas. Šādas darbības visnotaļ ir lielākais segments, kurā pilsoņi izmanto šīs tiesības.

33

Jākonstatē, ka attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu starp dalībvalstīm nedz LESD, nedz Regulas Nr. 1408/71 un Regulas Nr. 883/2004 normas par kapitāla, kas ietver jau iegūtas pensijas tiesības, pārskaitīšanu neparedzēja un neparedz, taču balstās uz laikposmu summēšanas principu, kā tas izriet no LESD 48. panta, kurš tiek īstenots ar minētajām regulām.

34

Ir jānorāda, ka LESD 48. pantā, uz kuru savas prasības pamatošanai iesniedzējtiesā atsaucās prasītājs pamatlietā un uz kuru balstās arī uzdotie jautājumi, ir paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome paredz “tādus pasākumus sociālā nodrošinājuma jomā, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību”, tostarp izveidojot sistēmu, kas nodrošina to, ka migrējošiem darba ņēmējiem “summē visus laikposmus, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā”. Šāda laikposmu summēšanas sistēma tika izveidota ar Regulu Nr. 1408/71 un pēc tam ar Regulu Nr. 883/2004.

35

Tādējādi no LESD 45. panta, lasot to kopā ar LESD 48. pantu, neizriet nedz dalībvalsts pienākums tādas starptautiskas organizācijas kā EPB ierēdnim paredzēt iespēju pārskaitīt kapitālu, kas ietver viņa iepriekš iegūtās tiesības uz pensiju, uz šīs starptautiskās organizācijas pensiju shēmu, nedz pienākums noslēgt attiecīgu starptautisku vienošanos.

36

Līdz ar to minētās iespējas neesamība tādas starptautiskas organizācijas kā EPB ierēdņiem nevar tikt uzskatīta par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās šķērsli LESD 45. panta izpratnē.

37

Attiecībā uz pārējiem Līguma un Hartas pantiem, kas minēti uzdotajos jautājumos, ir jāizdara šādi konstatējumi.

38

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz LESD 20. pantu, kas vispārīgā veidā paredz katram Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, īpašs izteikums atrodams LESD 45. pantā saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (skat. 2009. gada 1. oktobra spriedumu lietā C-3/08 Leyman, Krājums, I-9085. lpp., 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Attiecībā uz Hartas 15. panta 2. punktu ir jāatgādina par Hartas 52. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Hartā atzītās tiesības, kas ir paredzētas Līgumos, izmanto saskaņā ar tajos noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Tā tas ir ar Hartas 15. panta 2. punktu, kurā, kā to apstiprina arī skaidrojumi par šo normu, ir pārņemta LESD 45. pantā garantētā darba ņēmēju brīvā pārvietošanās.

40

LESD 145.–147. pantā ir noteikti Savienības nodarbinātības politikas mērķi un vispārīga rakstura pasākumi. No šīm normām nevar atvasināt prasītāja pamatlietā pieprasītās tiesības vai dalībvalsts pienākumu šādas tiesības nodrošināt.

41

Tādējādi ar LESD 45. un 48. panta vērtējumu pietiek, lai sniegtu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem.

42

Prasītājs pamatlietā apgalvo, ka, ja viņa prasību iesniedzējtiesa noraidīs, viņš riskē ar savu iegūto pensijas tiesību zaudēšanu, jo, pirmkārt, EPB nepiemēro summēšanas mehānismu un, otrkārt, viņa nodarbinātības vai iemaksu veikšanas laikposmi Itālijā var nesasniegt minimālo laikposmu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir nepieciešams, lai rastos tiesības uz pensijas saņemšanu.

43

INPS apstrīd šo apgalvojumu, taču tiesas sēdē tā nevarēja izslēgt tādu iespējamību.

44

Tā ir tiesa, ka LESD 48. pantā ir paredzēta tādas sistēmas ieviešana, kas ļauj nodrošināt, ka migrējošiem darba ņēmējiem tiek summēti laikposmi, “ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā”, un ka Regulas Nr. 1408/71 18. pantā, tāpat kā vēlāk Regulas Nr. 883/2004 6. pantā, ir noteikts, ka ir jāsummē laikposmi, kas ir “izpildīti [pabeigti] saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem”, – saskaņā ar noteikumiem, kas neietver ar darbu EPB saistītus laikposmus.

45

Tomēr gadījumā, ja kapitāla, kas ietver iepriekš dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, pārskaitīšanas uz jaunā darba devēja pensiju shēmu citā dalībvalstī mehānisms nevar tikt piemērots, tas, ka darba ņēmējam tiek liegtas tiesības summēt laikposmus, kas ir pabeigti atbilstoši vairāku dalībvalstu tiesību aktiem – tiesības, kuras nodarbinātības gadījumā vispārīgi ir visiem darba ņēmējiem pie visiem darba devējiem dalībvalstī, izņemot tādās starptautiskās organizācijās kā EPB, – principā ir darba ņēmēju brīvas pārvietošanās šķērslis LESD 45. panta izpratnē.

46

Proti, šāda tiesiskā regulējuma sekas ir tādas, ka personas, kuras izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un kuru nodarbinātības vai iemaksu veikšanas laikposmi nesasniedz minimālo laikposmu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir nepieciešams, lai rastos tiesības uz pensijas saņemšanu, riskē ar iespējas zaudēšanu saņemt vecuma pabalstu, uz kuru tām būtu bijušas tiesības, ja viņas nebūtu akceptējušas piedāvājumu strādāt starptautiskā organizācijā citā dalībvalstī, un šis tiesiskais regulējums tādējādi var radīt šķērsli tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanai. Valsts tiesai ir jānosaka, vai Itālijas tiesiskais regulējums attiecībā uz vecuma pabalstu rada vai nerada šādas sekas.

47

Tiesas sēdē INPS neizvirzīja vispārējo interešu apsvērumus, kas varētu attaisnot šādu brīvas pārvietošanās ierobežojumu.

48

Līdz ar to tādam darba ņēmējam kā S. Gardella, kurš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu, ir jābūt tiesībām pieprasīt – lai rastos tiesības uz vecuma pensijas saņemšanu – šos nodarbinātības Itālijā laikposmus summēt ar laikposmiem, kas attiecas uz darbu EPB.

49

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 45. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas neļauj tās valstspiederīgajiem, kuri strādā tādā starptautiskā organizācijā kā EPB, kas ir izveidota citas dalībvalsts teritorijā, pārskaitīt uz šīs organizācijas sociālā nodrošinājuma shēmu kapitālu, kas ietver pirms tam viņu izcelsmes dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, ja starp šo dalībvalsti un minēto starptautisko organizāciju nav noslēgta vienošanās, kurā būtu paredzēta šāda pārskaitīšanas iespēja. Savukārt gadījumā, ja kapitāla, kas ietver iepriekš kādā dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, pārskaitīšanas uz jaunā darba devēja pensiju shēmu citā dalībvalstī mehānisms nevar tikt piemērots, LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas tiesību uz vecuma pensiju rašanās mērķiem neļauj ņemt vērā nodarbinātības laikposmus, kurus Savienības pilsonis ir pabeidzis tādā starptautiskā organizācijā kā Eiropas Patentu birojs, kas ir izveidota citas dalībvalsts teritorijā.

Par tiesāšanās izdevumiem

50

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

LESD 45. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas neļauj tās valstspiederīgajiem, kuri strādā tādā starptautiskā organizācijā kā Eiropas Patentu birojs, kas ir izveidota citas dalībvalsts teritorijā, pārskaitīt uz šīs organizācijas sociālā nodrošinājuma shēmu kapitālu, kas ietver pirms tam viņu izcelsmes dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, ja starp šo dalībvalsti un minēto starptautisko organizāciju nav noslēgta vienošanās, kurā būtu paredzēta šāda pārskaitīšanas iespēja.

 

Gadījumā, ja kapitāla, kas ietver iepriekš kādā dalībvalstī iegūtās pensijas tiesības, pārskaitīšanas uz jaunā darba devēja pensiju shēmu citā dalībvalstī mehānisms nevar tikt piemērots, LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas tiesību uz vecuma pensiju rašanās mērķiem neļauj ņemt vērā nodarbinātības laikposmus, kurus Eiropas Savienības pilsonis ir pabeidzis tādā starptautiskā organizācijā kā Eiropas Patentu birojs, kas ir izveidota citas dalībvalsts teritorijā.

 

[Paraksti]


( *1 )   Tiesvedības valoda – itāļu.