EU tax law WEB Dilly’s Wellnesshotel - C-493/14

—

Dilly’s Wellnesshotel GmbH vārdā – M. Kroner, Rechtsanwalt, un K. Caspari,

—

Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer un M. Klamert, pārstāvji,

—

Igaunijas valdības vārdā – K. Kraavi-Käerdi, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – R. Sauer, kā arī P. Němečková un K. Herrmann, pārstāvji,

1

Lūgums ir par to, kā interpretēt Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot [LESD 107. un 108. pantu] (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, VGAR, OV 2008, L 214, 3. lpp.), 17. panta 1. punktu un 25. pantu.

2

Šīs lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Dilly’s Wellnesshotel GmbH, pakalpojumu sniedzēju, un Finanzamt Linz (Lincas Finanšu pārvalde, Austrija) saistībā ar to, ka otrā minētā noraidīja šīs sabiedrības pieprasījumu atmaksāt elektroenerģijas nodokli par 2011. gadu.

3

Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 2. pantā “Atbalsta atgūšana” bija noteikts:

“1.   Ja regulās, kas pieņemtas saskaņā ar [LESD 109. pantu] vai citiem attiecīgiem tā noteikumiem, nav paredzēts kas cits, tad par visiem projektiem piešķirt jaunu atbalstu attiecīgā dalībvalsts laikus paziņo Komisijai. [..]”

4

Padomes 1998. gada 7. maija Regulas (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot [LESD 107. un 108.] pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV 1998, L 142, 1. lpp.), preambulas 4. un 7. apsvērums bija izteikti šādā redakcijā:

5

Atbilstoši šīs regulas 1. pantam “Kategoriju atbrīvojumi” ir noteikts:

“1.   Komisija var ar regulām, kas pieņemtas saskaņā ar šīs regulas 8. pantā noteikto procedūru un saskaņā ar [LESD 107.] pantu, paziņot, ka šādu kategoriju atbalsts ir saskaņā ar [iekšējo] tirgu un ka uz to neattiecas [LESD 108. panta 3.] punktā noteiktās paziņošanas prasības:

2.   Šā panta 1. punktā minētajās regulās katrai atbalsta kategorijai norāda:

[..]

[..]”

6

Minētās regulas 3. pantā “Pārredzamība un uzraudzība” bija paredzēts:

“1.   Pieņemot regulas saskaņā ar 1. pantu, Komisija paredz dalībvalstīm sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz atbalstu, kas atbrīvots no paziņošanas saskaņā ar minētajām regulām. Šādi noteikumi jo īpaši ir prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.

[..]”

7

Regula Nr. 994/98 ir tikusi grozīta ar Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulu (ES Nr. 733/2013 (OV 2013, L 204, 11. lpp.) un tālāk atcelta ar Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) Nr. 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV 2015, L 248, 1. lpp.).

8

Regulas Nr. 800/2008 preambulas 5., 7. un 46. apsvērums bija formulēti šādi:

[..]

[..]

9

Regulas Nr. 800/2008 1. panta “Darbības joma”, kas ietverts šīs regulas I nodaļā “Vispārīgi noteikumi”, 1. punktā bija noteikts:

“Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

[..]

[..]”

10

Šīs regulas 3. panta “Atbrīvojuma nosacījumi”, kurš arī ir ietverts minētajā I nodaļā, 1. punktā bija paredzēts:

“Atbalsta shēmas, kas atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, ir saderīgas ar [iekšējo] tirgu [LESD 107. panta 3. punkta] nozīmē un ir atbrīvotas no [LESD 108. panta 3. punktā] paredzētās paziņošanas prasības, ja katrs individuālais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem un shēmā ir tieša atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

11

Minētās regulas 25. pantā “Atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā”, kas atradās Regulas Nr. 800/2008 II nodaļas “Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām” 4. iedaļā “Atbalsts vides aizsardzībai”, bija noteikts:

“1.   Atbalsta shēmas vides aizsardzībai, ko veido dabas resursu nodokļa samazinājums un kas atbilst [Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.),] nosacījumiem, ir saderīgas ar [iekšējo] tirgu [LESD 107.] panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar [LESD 108. panta 3. punktu], ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.

[..]”

12

Regula Nr. 800/2008 tika grozīta ar Padomes 2013. gada 29. novembra Regulu (ES) Nr. 1224/2013 (OV 2013, L 320, 22. lpp.) attiecībā uz tas spēkā esamību. Spēkā esamība tādējādi tika pagarināta līdz 2014. gada 30. jūnijam. Vēlāk Regula Nr. 800/2008 tika atcelta ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.).

13

Saskaņā ar 2011. gada 30. decembraBudgetbegleitgesetz (Budžeta izpildes likums, BGBl. I, Nr. 111/2010; turpmāk tekstā – “BBG 2011”) uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, ir atbrīvoti no pienākuma maksāt elektroenerģijas nodokli.

14

Energieabgabenvergütungsgesetz (Likums par elektroenerģijas nodokļa atmaksu, turpmāk tekstā – “EAVG”), kas grozīts ar BBG 2011 72. pantu, 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Tiesības uz atmaksu ir vienīgi uzņēmumiem, par kuriem ir pierādīts, ka to galvenā nodarbošanās ir ķermenisku lietu ražošana, un tad, ja tie nepiegādā energoresursus, kas minēti 1. panta 3. punktā, vai siltumu (tvaiku vai karsto ūdeni), kuri ražoti no minētajā 1. panta 3. punktā minētajiem energoresursiem.”

15

Šī 2. panta piemērojamība laikā ir paredzēta EAVG 4. panta 7. punktā, kurā ir noteikts:

“[EAVG] 2. un 3. pants ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir piemērojams pieteikumiem par atmaksu, kuri attiecas uz laika posmu pēc 2010. gada 31. decembra.”

16

EAVG projekta sagatavošanas dokumentos saistībā ar šī likuma 4. panta 7. punktu ir norādīts:

“Grozīto tiesību normu piemērošana ir atkarīga no Eiropas Komisijas apstiprinājuma. Šis grozījums stājas spēkā elektroenerģijas lietošanai pēc 2010. gada 31. decembra. Pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu pieteikumi, kas attiecas uz laika posmiem pēc 2010. gada 31. decembra, vairs netiks pieņemti. Ja EAVG grozījumu Komisija apstiprinās kā atļautu valsts atbalstu, likumiskais ierobežojums tikai attiecībā uz ražošanas uzņēmumiem būs jāpiemēro, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, tādējādi pēc šīs dienas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem vairs nebūs tiesību uz elektroenerģijas nodokļa atmaksu par izlietoto elektroenerģiju. Ja grozījumu nevajadzētu apstiprināt Komisijai, tad esošā tiesiskā situācija saglabātos nemainīga un gan ražošanas uzņēmumiem, gan pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem būtu tiesības uz elektroenerģijas nodokļu atmaksu.”

17

2011. gada 29. decembrīDilly’s Wellnesshotel iesniedza pieteikumu par elektroenerģijas nodokļu atmaksu par 2011. gadu.

18

Ar 2012. gada 21. februāra lēmumu šis pieteikums tika noraidīts kā nepamatots, atsaucoties uz jauno tiesisko regulējumu, kas ietverts BBG 2011, saskaņā ar kuru, sākot no 2011. gada 1. janvāra, elektroenerģijas nodokļu atmaksa tiek piešķirta vairs tikai ražošanas uzņēmumiem. Dilly’s Wellnesshotel celtā prasība Unabhängiger Finanzsenat (Neatkarīgais finanšu senāts, Austrija), kuru ir aizstājusi Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija), tika noraidīta.

19

Ar 2013. gada 19. marta nolēmumu (2013/15/0053) Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) atzina, ka sprieduma rezultātā, ko šī tiesa taisījusi 2012. gada 22. augustā (2012/17/0175), elektroenerģijas nodokļa atmaksu pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem vēl vajadzēja piešķirt par 2011. gada janvāri. Šīs tiesas skatījumā, par šo mēnesi Komisija vēl nav devusi apstiprinājumu jaunajam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz paziņojumu, kurš izdots saskaņā ar Regulu Nr. 800/2008, kas paziņojumu attiecināja tikai uz laika posmu, sākot no 2011. gada 1. februāra.

20

Dilly’s Wellnesshotel iesniedza Unabhängiger Finanzsenat (Neatkarīgais finanšu senāts) papildu administratīvo sūdzību, kurā šī sabiedrība būtībā lūdza, konkrēti, pilnībā apmierināt pieteikumu par elektroenerģijas nodokļa atmaksu par laika posmu no 2011. gada janvāra līdz decembrim. Dilly’s Wellnesshotel balstījās uz principu, ka gadījumā, ja, piemērojot EAVG 2. panta 1. punktu kopsakarā ar 4. panta 7. punktu, tiktu pārkāptas Savienības tiesības, jaunais tiesiskais regulējums, kas ieviests ar BBG 2011, nebūtu piemērojams un pakalpojumu sniedzēji uzņēmumi varētu turpināt prasīt elektroenerģijas nodokļu atmaksu par visu 2011. gadu un pēc tā.

21

No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka EAVG (BGBl. Nr. 201/1996) sākotnējās redakcijas 2. panta 1. punktā bija paredzēta elektroenerģijas nodokļu atmaksa uzņēmumiem, kuri galvenokārt nodarbojās ar “ķermenisku lietu ražošanu”. Uz pakalpojumu sniegšanu šī nodokļa atmaksa neattiecās.

22

Savā 2001. gada 8. novembra spriedumā lietā Adria-Wien Pipeline un Wietersdorfer & Peggauer Zementwerke (C-143/99, EU:C:2001:598) Tiesa nosprieda, ka tādas valsts tiesību normas, kurās nodokļu par enerģiju daļēja atmaksa attiecībā uz dabasgāzi un elektroenerģiju ir paredzēta tikai uzņēmumiem, par kuriem ir pierādīts, ka to pamatdarbība ir ķermenisku lietu ražošana, ir uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta nozīmē.

23

Austrijas valsts tiesiskais regulējums par elektroenerģijas nodokļu atmaksu pēc tam ir ticis vairākkārt grozīts.

24

Šajā lietā iesniedzējtiesai ir šaubas par jaunā tiesiskā regulējuma par elektroenerģijas nodokļu atmaksu, kurš ieviests ar BBG 2011, saderīgumu ar Regulu Nr. 800/2008.

25

Pirmkārt, šī tiesa šaubās par to, vai Austrijas Republika var balstīties uz Regulas Nr. 800/2008 25. pantā paredzēto izņēmumu pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma kontekstā, lai gan šīs regulas I nodaļā minētie trīs nosacījumi nav ievēroti.

26

Pirmkārt, šajā tiesiskajā regulējumā nebija ietverta atsauce nedz uz Regulu Nr. 800/2008, nedz norāde uz šīs regulas publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Otrkārt, lai gan minētās regulas 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka informācijas kopsavilkuma par attiecīgā atbalsta pasākumu nosūtīšana Komisijai ir jāveic divdesmit darbdienu termiņā “pēc atbalsta shēmas stāšanās spēkā”, šajā gadījumā nosūtīšana ir notikusi vēlāk. Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka aplūkotā atbalsta shēmas publicēšana internetā nav tikusi veikta atbilstoši Regulas Nr. 800/2008 9. panta 2. punktam, jo ar Komisijai paziņotās interneta adreses starpniecību nebija un vēl aizvien nav iespējams piekļūt attiecīgajam tekstam.

27

Otrkārt, iesniedzējtiesa vaicā, vai uz atbalsta pasākumu var attiekties Regulas Nr. 800/2008 25. pantā paredzētais izņēmums, kaut arī nav izpildīti šīs regulas II nodaļā paredzētie pienākumi. Pamatlietā aplūkotā atbalsta shēmu neraksturo nedz videi nodarītā kaitējuma samazinājums vai izvairīšanās no šī kaitējuma, nedz arī racionālāka dabas resursu vai enerģijas ekonomija izmantošana. Minētā tiesa tādējādi šaubās par to, vai pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ir atbalsts “vides aizsardzības” nolūkos šīs regulas 17. panta 1. punkta nozīmē.

28

Treškārt, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai ir ievērots Regulas Nr. 800/2008 25. panta 3. punktā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru nodokļu samazinājumu piešķir ilgākais uz laiku līdz desmit gadiem, jo pamatlietā aplūkotajā atbalsta shēmā nav ietverts skaidrs laikposma ierobežojums, kurā tiek piešķirta nodokļa atmaksa, nedz arī atsauce uz laikposmu, kas minēts Komisijai 2011. gada 7. februārī nosūtītajā deklarācijā par nodokļa atbrīvojumu.

29

Šādos apstākļos Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

30

Uzdodama pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 800/2008 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tādā atbalsta shēmā kā pamatlietā aplūkotā nav skaidras atsauces uz šo regulu, citējot tās nosaukumu un norādot tās publikācijas atsauci Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tad ar šo pantu netiek pieļauts, ka šī shēma tiek uzskatīta par tādu, kas atbilst nosacījumiem, lai tā saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punktu tiktu uzskatīta par atbrīvotu no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā pienākuma.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka paziņošanas pienākums ir viens no kontroles sistēmas, kas ieviesta ar LES valsts atbalsta jomā, pamatelementiem. Šīs sistēmas ietvaros dalībvalstīm ir pienākums, pirmkārt, paziņot Komisijai katru pasākumu, ar kuru tiek ieviests vai grozīts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, neīstenot šādu pasākumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu tikmēr, kamēr minētā iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu par minēto pasākumu (spriedums, 2011. gada 8. decembris, France Télécom/Komisija, C-81/10 P, EU:C:2011:811, 58. punkts).

32

Attiecīgajai dalībvalstij piekrītošs pienākums Komisijai paziņot jebkuru jaunu atbalstu ir precizēts Regulas Nr. 659/1999 2. pantā.

33

Saskaņā ar LESD 109. pantu Eiropas Savienības Padomei atļauts pieņemt jebkādas attiecīgas regulas, kas vajadzīgas, lai piemērotu LESD 107. un 108. pantu, un it īpaši noteikt LESD 108. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus un no šīs procedūras atbrīvojamā atbalsta kategorijas.

34

Turklāt saskaņā ar LESD 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas saistībā ar valsts atbalsta kategorijām, ko Padome saskaņā ar LESD 109. pantu ir paredzējusi atbrīvot no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās procedūras.

35

Tieši saskaņā ar EK līguma 94. pantu (kļuvis par EKL 89. pantu, kas savukārt kļuvis par LESD 109. pantu) tika pieņemta Regula Nr. 994/98, saskaņā ar kuru vēlāk tika pieņemta Regula Nr. 800/2008.

36

No tā izriet, ka, neraugoties uz ikviena pasākuma iepriekšēju paziņošanu, ar kuru tiek plānots ieviest vai grozīt jaunu atbalstu un kas ir viens no valsts atbalsta kontroles sistēmas pamatelementiem, ja dalībvalsts pieņemts atbalsta pasākums atbilst atbilstošajiem Regulā Nr. 800/2008 paredzētiem nosacījumiem, šī dalībvalsts var atsaukties uz iespēju tikt atbrīvotai no paziņošanas pienākuma. Un otrādi – no Regulas Nr. 800/2008 preambulas 7. apsvēruma izriet, ka valsts atbalsts, uz kuru šī regula neattiecas, ir pakļauts LESD 108. panta 3. punktā paredzētajam paziņošanas pienākumam.

37

No tā izriet – kā to savu secinājumu 1. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – ka vispārīgā noteikuma jēga, kas ir paziņošanas pienākums, Regula Nr. 800/2008 un tajā paredzētie nosacījumi ir jāsaprot šauri.

38

Šāda pieeja apstiprinās, ņemot vērā mērķus, kam kalpo atbalsta kategoriju vispārīgās regulas, kā tie minēti Regulas Nr. 994/98 preambulas 4. un 5. apsvērumā. Faktiski, lai arī Komisijai efektīvas konkurences noteikumu valsts atbalsta jomā uzraudzības nodrošināšanai un administratīvās pārvaldības vienkāršošanai ir tiesības pieņemt šādas regulas, nevājinot Komisijas kontroli šajā jomā, šādu regulu mērķis ir arī palielināt pārredzamību un tiesisko noteiktību. Šajās regulās, ieskaitot Regulu Nr. 800/2008, paredzēto nosacījumu ievērošana ļauj nodrošināt to, lai šie mērķi tiktu pilnībā sasniegti.

39

Šajā gadījumā, šķiet, nav strīda par to, ka aplūkotais valsts tiesiskais regulējums nav paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 2. pantu un ka vienīgais atbrīvojums no paziņošanas pienākuma, kas varētu būt piemērojams, ir Regulas Nr. 800/2008 25. pantā paredzētais atbrīvojums.

40

Saskaņā ar Regulas Nr. 800/2008 25. panta 1. punktu, kas atrodas tās II nodaļā “Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām”, atbalsta shēmas vides aizsardzībai, ko veido dabas resursu nodokļa samazinājums un kas atbilst Direktīvas 2003/96 nosacījumiem, kā arī Regulas Nr. 800/2008 25. panta 2. un 3. punktā izvirzītajiem nosacījumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu un ir atbrīvotas no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma.

41

Nepastāvot vajadzībai izvērtēt nosacījumus, uz kuriem ir atsauce Regulas Nr. 800/2008 25. pantā un par kuriem ir runa otrajā un trešajā jautājumā, ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, kas atrodas tās I nodaļā “Vispārīgi noteikumi”, atbalsta shēmu var atbrīvot no paziņošanas pienākuma tikai ar nosacījumu, ja šajā shēmā ir tieša atsauce uz šo pašu regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

42

Pamatlietā ir skaidrs, ka aplūkotajā atbalsta shēmā nav šādas atsauces uz Regulu Nr. 800/2008.

43

Šajā ziņā Austrijas valdība tiesas sēdē norādīja, ka izpildes pasākums tālāk tika pieņemts valsts līmenī, lai kompensētu atsauces uz Regulu Nr. 800/2008 trūkumu pamatlietā aplūkotajā atbalsta shēmā, un ka šis pasākums Komisijai tika paziņots 2014. gada laikā atbilstoši Regulai Nr. 651/2014.

44

Katrā ziņā – lai kāds arī būtu minētā pasākuma juridiskais raksturs – pietiek vien norādīt, ka tas nelabo atsauces uz Regulu Nr. 800/2008 neesamību pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā par attiecīgo laikposmu.

45

Ir arī jānorāda – kā to savu secinājumu 54. un 55. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts –, ka atsauces uz Regulu Nr. 800/2008 konkrētajā atbalsta shēmā obligātais raksturs, lai dalībvalsts varētu atsaukties uz atbrīvojumu saskaņā ar šo regulu saistībā ar šo shēmu, izriet no minētās regulas 3. panta 1. punkta formulējuma, kurā noteikts, ka atbalsta shēmas, kas it īpaši atbilst “visiem” Regulas Nr. 800/2008 I nodaļā minētajiem “nosacījumiem”, ir atbrīvotas no paziņošanas pienākuma, ja ikviens saskaņā ar šo shēmu piešķirts atbalsts atbilst “visiem” šajā regulā “paredzētajiem” nosacījumiem un ja minētajā shēmā “ir tieša atsauce” uz minēto regulu.

46

Šādu šī formulējuma izpratni apstiprina gan mērķis, kam kalpo Regulas Nr. 800/2008 3. panta 1. punkts, gan arī konteksts, kādā šī tiesību norma iederas.

47

Pirmkārt, attiecībā uz kontekstu, kādā šī tiesību norma iederas, ir jānorāda, ka, no vienas puses, Regulas Nr. 800/2008 3. panta nosaukums ir “Atbrīvojuma nosacījumi”, kas nozīmē, ka šajā pantā paredzētie nosacījumi ir vajadzīgi, lai konkrētais atbalsts saskaņā ar šo regulu tiktu atbrīvots no paziņošana pienākuma. No otras puses, Regulas Nr. 800/2008 3. panta 1. punkts ir jāsaprot šīs regulas preambulas apsvērumu, proti, tās 5. apsvēruma, gaismā, saskaņā ar kuru ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums jebkuram atbalstam, kas atbilst šīs regulas “attiecīgajiem nosacījumiem”, un jebkurai atbalsta shēmai, ja individuālais atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst “visiem šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem”.

48

Otrkārt, saistībā ar tiešas atsauces uz Regulu Nr. 800/2008 prasības mērķi – to var arī izsecināt no minētā preambulas 5. apsvēruma, kurā minēts, ka, “lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī atbalsta efektīvāku pārvaldību, visiem individuālā atbalsta pasākumiem, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, jāietver skaidra atsauce uz II nodaļas attiecīgo nosacījumu un uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem piešķir individuālo atbalstu”.

49

Turklāt, vispārīgi ņemot, Regulas Nr. 994/98 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, “pieņemot regulas saskaņā ar 1. pantu, Komisija paredz dalībvalstīm sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz atbalstu, kas atbrīvots no paziņošanas saskaņā ar minētajām regulām [..]”. Turklāt šīs regulas preambulas 5. apsvērumā ir minēts, ka “kategoriju atbrīvojuma regulas palielinās pārredzamību un juridisko skaidrību [..]”.

50

Kā apgalvo Komisija un savu secinājumu 58. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, tieša atsauce uz Regulu Nr. 800/2008 attiecīgā atbalsta pasākumā ļauj saņēmējiem, kā arī to konkurentiem saprast iemeslus, kuru dēļ šis pasākums var tikt īstenots, lai gan tas nav paziņots Komisijai, kā arī Komisija to nav atļāvusi. Šāda atsauce ļauj ne tikai Komisijai veikt kontroli, bet, pateicoties tai, ieinteresētās trešās personas arī var būt informētas par plānotajiem atbalsta pasākumiem, lai tās, iespējams, varētu izmantot savas procesuālās tiesības.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 800/2008 3. panta 1. punktā minētais nosacījums, saskaņā ar kuru atbalsta shēmā – lai to varētu atbrīvot no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma – ir jābūt tiešai atsaucei uz šo regulu, nav vienkārša formalitāte, bet tas ir obligāts, jo, to neievērojot, atbrīvojums no šāda pienākuma saskaņā ar minēto regulu netiek piešķirts.

52

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 800/2008 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tādā atbalsta shēmā kā pamatlietā aplūkotā nav skaidras atsauces uz šo regulu, citējot tās nosaukumu un norādot tās publikācijas atsauci Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tad ar šo pantu netiek pieļauts, ka šī shēma tiek uzskatīta par tādu, kas atbilst nosacījumiem, lai tā saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punktu tiktu uzskatīta par atbrīvotu no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma.

53

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot [LESD 107. un 108.] pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tādā atbalsta shēmā kā pamatlietā aplūkotā nav skaidras atsauces uz šo regulu, citējot tās nosaukumu un norādot tās publikācijas atsauci Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tad ar šo pantu netiek pieļauts, ka šī shēma tiek uzskatīta par tādu, kas atbilst nosacījumiem, lai tā saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punktu tiktu uzskatīta par atbrīvotu no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma.

[Paraksti]