Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

26.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedumu lietā T-425/11 Grieķija/Komisija 2014. gada 21. novembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-530/14 P)

(2015/C 026/23)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un P. J. Loewenthal)

Otra lietas dalībniece: Grieķijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedumu, kas Komisijai paziņots 2014. gada 12. septembrī, lietā T-425/11 Grieķija/Komisija (ECLI: EU:T:2014:768);

—

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai;

—

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas pamatā ir viens pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka apstrīdētais pasākums nesniedza nekādas priekšrocības valsts īpašumā esošajiem kazino. Šis vienīgais Komisijas izvirzītais apelācijas pamats sastāv no trim daļām.

Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 52.–58. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka valsts īpašumā esošiem kazino nav guvuši priekšrocību no zemākas ieejas maksas par katru apmeklētāju, pamatojoties uz apstrīdēto pasākumu, jo samaksātās summas atbilda 80 % no noteiktās ieejas maksas, ko iekasēja valsts īpašumā un privātīpašumā esošie kazino.

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 59.–68. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka ar to vien, ka Komisija ir novērtējusi apstrīdētā pasākuma sniegtās priekšrocības kā tiešu de jure diskrimināciju, nebija pietiekami, un Komisijai priekšrocības pastāvēšana bija jāpamato ar apstrīdētā pasākuma ietekmes ekonomisku analīzi.

Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 74.–80. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, pirmkārt, ka bezmaksas ieejas biļešu piemērošanas prakse nevarēja apstiprināt apstrīdētā pasākuma sniegtu priekšrocību, jo šis pasākums nebija sniedzis nekādu priekšrocību, un, otrkārt, ka Komisijai, lai šis arguments būtu pieņemams, bija jāsniedz pierādījumi par to, ka praksē piešķirto bezmaksas ieejas biļešu skaits bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar Grieķijas tiesību aktos, ar kuriem tika atļauta šāda prakse, paredzētajiem mērķiem, tādējādi pārkāpjot attiecīgajos valsts tiesību aktos izvirzītos nosacījumus.