Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

3.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 254/10

Prasība, kas celta 2015. gada 27. maijā – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-244/15)

(2015/C 254/13)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Τriantafyllou un W. Roels)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pieņemot un atstājot spēkā tiesību aktus, kuros paredzēts tāds atbrīvojums no mantošanas nodokļa attiecībā uz pirmo mājokli, kas ir diskriminējošs, jo tiek piemērots tikai attiecībā uz tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuru dzīvesvieta atrodas Grieķijā, Grieķijas Republika nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 40. pantā noteiktos pienākumus;

—

piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Diferencētais nodokļu režīms attiecībā uz Grieķijā rezidējošām personām, kurām nepieder nekustamais īpašums (un kuras ir atbrīvotas no mantojuma nodokļa), un personām, kuru dzīvesvieta neatrodas Grieķijā, saistībā ar pirmo nekustamo īpašumu, kas iegūts mantošanas ceļā, ir kapitāla brīvas aprites neattaisnots ierobežojums LESD 63. panta izpratnē (skat. arī LESD 65. pantu).

2.

Diferencētais nodokļu režīms attiecībā uz Grieķijā rezidējošām un nerezidējošām personām ir nepamatota atšķirīga attieksme pret salīdzināmām situācijām gan tāpēc, ka nerezidenti var pārcelties uz dzīvi Grieķijā un tādā gadījumā nokļūt tajā pašā situācijā, kurā atrodas Grieķijā jau rezidējošās personas, gan tāpēc, ka šis atbrīvojums nav saistīts ar to, vai mantotā nekustamā īpašuma īpašnieks šo īpašumu apdzīvo, un tāpēc dzīvesvieta nevar būt kritērijs atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanai. Dzīvesvietas nosacījumā ir apslēpts pilsonības kritērijs, jo Grieķijā rezidējošas personas pārsvarā būs Grieķijas pilsoņi, un otrādi.

3.

Šī atšķirīgā attieksme, kas nav saistīta ar to, vai īpašumu apdzīvo tā īpašnieks, nevar būt attaisnota nedz ar sociālās politikas apsvērumiem, nedz vajadzību nodrošināt valsts un pašvaldību ieņēmumus.