Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2017. gada 14. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kapitāla brīva aprite – LESD 63. pants – Piemērošanas joma – Dalībvalsts nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Nodokļa atlaide – Pensiju fondi – Atteikums piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm – 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) interpretācija – Prettiesiski ieturēta nodokļa atlaide – Tiesību aizsardzības līdzekļi

Lieta C-628/15

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 11. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 24. novembrī, tiesvedībā


The Trustees of the BT Pension Scheme

pret

Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši A. Prehala [A. Prechal], A. Ross [A. Rosas] (referents), K. Toadere [C. Toader] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],

ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 9. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        The Trustees of the BT Pension Scheme vārdā – M. Gammie, QC, C. McDonnell, barrister, kā arī N. Hine un R. Collins, solicitors,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Simmons un J. Kraehling, kā arī D. Robertson, pārstāvji, kuriem palīdz R. Baldry, QC,

–        Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un W. Roels, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2016. gada 21. decembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 49. un 63. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp The Trustees of the BT Pension Scheme (turpmāk tekstā – “Trustees”) un Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs (Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienests, Apvienotā Karaliste) (turpmāk tekstā – “Commissioners”) sakarā ar atteikumu atzīt tiesības uz nodokļa atlaidi pensiju fondam, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātājs par tā saņemtajām dividendēm, kas ir sabiedrības ar nodokļu maksāšanas vietu Apvienotajā Karalistē ārvalstīs gūtie ienākumi.

 Atbilstošās tiesību normas

 Par uzņēmumu ienākuma avansa maksājumu (advance corporation tax) un tiesībām uz nodokļa atlaidi

3        No lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka pamatlietā aplūkotajā laikposmā Lielbritānijas uz Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēroja “daļēja ieskaita” nodokļu iekasēšanas sistēmu, saskaņā ar kuru, lai novērstu dubultu nodokļu uzlikšanu saimnieciskai darbībai, ja rezidente sabiedrība izmaksā peļņu, daļa no šīs sabiedrības samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa tika ieskaitīta tās akcionāriem.

4        Piemērojot šo daļējā ieskaita sistēmu, ja Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība izmaksā dividendes saviem akcionāriem, tai atbilstoši Income and Corporation Taxes Act 1988 (1988. gada Likums par ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, turpmāk tekstā – “ICTA”) 14. pantam ir jāveic uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa (advance corporation tax, turpmāk tekstā – “ACT”) maksājums, kas tiek aprēķināts no summas, kura ir vienāda ar veiktās izmaksas vērtību.

5        Šādai izmaksātājai sabiedrībai bija tiesības par dividenžu izmaksu, kas ir veikta konkrētā grāmatvedības gada laikā, ieskaitīt ACT, kurš samaksāts par summu, kas tai bija jāmaksā kā uzņēmuma ienākuma nodoklis (mainstream corporation tax), vai nepieciešamības gadījumā tā varēja vai nu pārskaitīt samaksāto ACT uz iepriekšējo vai nākošo finanšu gadu, vai arī pārskaitīt to šīs sabiedrības meitasuzņēmumiem, kuri atrodas Apvienotajā Karalistē, kuri varēja to ieskaitīt summā, kas tiem bija jāmaksā kā uzņēmuma ienākuma nodoklis.

6        Dividenžu izmaksātājas sabiedrības maksātajam ACT tika pievienota nodokļa atlaide par labu akcionāram saņēmējam.

7        Tādējādi saskaņā ar ICTA 20. pantu Apvienotās Karalistes rezidentam akcionāram ir jāmaksā ienākuma nodoklis par dividendēm, ko izmaksājusi šīs pašas valsts rezidente sabiedrība, ja vien tas nav skaidri atbrīvots no šī nodokļa samaksas.

8        Ja uz dividendēm, ko izmaksā Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība, attiecas ACT, tās saņemošajam akcionāram, kurš ir šīs pašas valsts rezidents, saskaņā ar ICTA 231. panta 1. punktu ir nodokļa atlaide, kas ir vienāda ar izmaksātājas sabiedrības samaksātā ACT summu.

9        Saskaņā ar ICTA 231. panta 3. punktu šī nodokļa atlaide var tikt atskaitīta no summas, kas akcionāram jāmaksā kā ienākuma nodoklis par dividendēm, vai, ja šādas atlaides summa ir lielāka par akcionāra maksājamo ienākuma nodokli, šis akcionārs var lūgt nodokļu administrācijai izmaksāt skaidrā naudā šai nodokļa atlaidei atbilstošo summu.

 Par dividenžu par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem (foreign income dividend) sistēmu

10      Pirms 1994. gada 1. jūlija, ja Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība saņēma dividendes no sabiedrības, kas ir rezidente ārpus šīs valsts, šādi saņemtās dividendes netika atzītas par atbrīvotiem ienākumiem no ieguldījumiem un šo dividenžu saņēmējai sabiedrībai nebija tiesību uz nodokļa atlaidi par šīm dividendēm. Piemērojot ICTA 788. un 790. pantu, tai ir tiesības uz nodokļa samazinājumu par nodokli, ko dividenžu izmaksātāja sabiedrība samaksājusi savas nodokļu maksāšanas vietas valstī; šis samazinājums tiek piešķirts vai nu saskaņā ar Apvienotajā Karalistē spēkā esošajiem tiesību aktiem, vai atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ko tā ir noslēgusi ar šo citu valsti.

11      Atbilstoši šī sprieduma 4. punktā paskaidrotajam principam, ja Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība, kas saņem dividendes no nerezidentes sabiedrības, izmaksā šīs dividendes saviem akcionāriem, tai ir jāsamaksā ACT par izmaksāto apmēru.

12      Tomēr bieži vien uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas jāmaksā sabiedrībām, kuras saņem ārvalsts izcelsmes dividendes, nav pietiekams, lai nosegtu šīs sabiedrības samaksātā ACT summu. Ja dividenžu izmaksātājas sabiedrības saviem akcionāriem maksājamais ACT ir lielāks nekā šīs izmaksātājas sabiedrības maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis un ja šis ACT nevar tikt pārnests nedz uz iepriekšējiem vai nākamajiem izmaksātājas sabiedrības, nedz uz tās meitasuzņēmumu finanšu gadiem, tad šai sabiedrībai parādās ACT “pārmaksa”, kas var būt neatlīdzināms finanšu maksājums.

13      Lai ļautu šādām sabiedrībām mazināt ACT pārmaksas ietekmi, sākot no 1994. gada 1. jūlija tika ieviests ICTA 246.A–246.Y pants, kas ir tā sauktā “dividenžu par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” (foreign income dividend, turpmāk tekstā – “FID”) sistēma. Piemērojot šo sistēmu, Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība varēja izvēlēties izmaksāt saviem akcionāriem dividendi, kas tika kvalificēta par FID un par kuru jāmaksā ACT, bet kas šai sabiedrībai, tā kā par FID atzītā dividende atbilda ārvalstīs gūto ienākumu summai, ļāva lūgt atmaksāt pārmaksāto ACT (turpmāk tekstā – “FID sistēma)”.

 Par pensiju fonda, kas nav ienākuma nodokļa par ieguldījumiem maksātājs, saņemtajām par FID atzītajām dividendēm

14      Saskaņā ar ICTA 246.C pantu, ja akcionārs saņem par FID atzītu dividendi, tam nav tiesību uz nodokļa atlaidi saistībā ar šo dividendi. Minētajā pantā ir paredzēts:

“231. panta 1. punkts nav piemērojams to tajā minēto dividenžu izmaksāšanai, kas ir dividendes no ienākumiem ārvalstīs.”

15      ICTA 246.D pantā tomēr ir paredzēts, ka nodokļa maksātāji akcionāri, kuri saņēmuši par FID atzītu dividendi, ir uzskatāmi par tādiem, kas guvuši attiecīgajā taksācijas gadā jau ar zemākas likmes (20 %) nodokli apliktus ienākumus. Iesniedzējtiesa uzskata, ka attiecībā uz šādiem akcionāriem šīs normas ietekme faktiski ir tāda pati, kāda būtu tad, ja tiem būtu piešķirta nodokļa atlaide saskaņā ar ICTA 231. pantu.

16      Savukārt ICTA 246.D pants nav piemērojams akcionāriem, kas par ienākumiem no dividendēm nemaksā ienākuma nodokli.

17      Pamatlietā aplūkotajā laikposmā saskaņā ar ICTA 592. panta 2. punktu uz “apstiprināto no nodokļa atbrīvoto pensiju sistēmu” (exempt approved scheme) attiecās atbrīvojums no ienākuma nodokļa gan par valsts, gan ārvalsts izcelsmes dividendēm.

18      Ņemot vērā ICTA 246.C pantu, ja akcionārs nav ienākuma nodokļa par saņemtajām dividendēm, kas ir kvalificētas kā FID, maksātājs, atbilstoši ICTA 231. panta 1. punktam tam nepienākas nodokļa atlaide, tam arī nav tiesību prasīt no nodokļu administrācijas atlīdzināt skaidrā naudā iespējamai nodokļa atlaidei atbilstošo summu, kas pārsniedz viņa ienākumu nodokļa parādu.

19      Gan ACT sistēma, gan FID sistēma attiecībā uz dividenžu izmaksu, kas veikta 1999. gada 6. aprīlī vai vēlāk, ir atceltas.

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

20      BT Pension Scheme ir definētu pabalstu pensiju fonds, kura dalībnieki ir British Telecommunications plc. pašreizējie un agrākie darba ņēmēji. To pārvalda Trustees, kuri veido atbilstošo ar nodokli apliekamo vienību, jo BT Pension Scheme ir aktīvu faktiskā ieguvēja.

21      BT Pension Scheme ir atbrīvota no ienākuma nodokļa par ieguldījumiem Apvienotajā Karalistē. Pamatlietā aplūkojamajā laikposmā sabiedrības tirgus vērtībā izteiktas akcijas bija apmēram 70–75 % no BT Pension Scheme ieguldījumiem. No akciju paketēm dažas bija ieguldījumi Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, bet citas bija ieguldījumi Eiropas Savienībā vai trešās valstīs reģistrētās sabiedrībās. Lielākā daļa, apmēram 97 %, no BT Pension Scheme pensiju fonda akciju portfeļa bija ieguldīta lielās biržā kotētās Apvienotās Karalistes un ārvalstu sabiedrībās. Tā kā ar tām sabiedrībām, kurās tā bija veikusi ieguldījumus, BT Pension Scheme bija parastas akcionāres attiecības, tai piederēja 2 % no šo sabiedrību pamatkapitāla un tas katrā ziņā vienmēr bija mazāks par 5 %.

22      BT Pension Scheme ieguldījumu portfelī bija tādas Apvienotās Karalistes rezidenšu sabiedrību akcijas, kuras bija izvēlējušās piemērot FID sistēmu, lai izmaksātu savas ārvalsts izcelsmes dividendes akcionāriem. Tādējādi, kā šo sabiedrību akcionāre BT Pension Scheme saņēma dividendes, kas bija kvalificētas kā FID.Lai gan, piemērojot ICTA 246.C pantu, Trustees nebija tiesību uz nodokļa atlaidēm par šīm dividendēm, tiem bija tiesības uz šādām atlaidēm par no Apvienotās Karalistes rezidentēm sabiedrībām ārpus FID sistēmas saņemtajām dividendēm.

23      Trustees, uzskatot, ka šādu tiesību uz nodokļa atlaidi neesamība attiecībā uz par FID atzītām dividendēm nav saderīga ar Savienības tiesībām,cēla prasību First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste) pret Commissioners, lai tostarp saņemtu nodokļa atlaidi par dividendēm, kas ir kvalificētas kā FID, kuras tie bija saņēmuši konkrētajā laikposmā. Tā kā prasība First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste) tika apmierināta un šī tiesa pasludināja spriedumu, kuru apelācijā apstiprināja Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Augstā tiesa (Nodokļu un kancelejas palāta), Apvienotā Karaliste), Commissioners par šīs pēdējās minētās tiesas pasludināto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste).

24      Lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) paskaidro, ka pamatlieta ir tikai par nodokļiem 1997. un 1998. finanšu gadā, jo Trustees prasībai attiecībā uz citiem gadiem ir iestājies noilgums. Iesniedzējtiesa uzskata, ka atbildei uz jautājumu, vai Trustees pienākas nodokļa atlaide, ir jāsaņem Savienības tiesību interpretācija, it īpaši par LESD 63. panta piemērošanas jomu.

25      Šajā sakarā tā atgādina, ka Tiesa 2006. gada 12. decembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) tostarp nosprieda, ka LESD 63. pants ir pretrunā konkrētiem Apvienotās Karalistes tiesību aktu aspektiem FID sistēmas jomā. Tomēr tā jautā, vai ar šo tiesību norma pamatlietas apstākļos ir piešķirtas tiesības tādiem akcionāriem kā Trustees.

26      Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ja vien Trustees negūst tiesības tieši no LESD 63. panta, valsts tiesību aktos nav noteikts, ka ICTA 264.C pants nebūtu jāpiemēro viņu situācijai. Tiktāl, ciktāl šie pēdējie minētie var tieši atsaukties uz Savienības tiesībām, lai viņiem tiktu atzītas tiesības uz nodokļa atlaidi, šī tiesa jautā, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi ir pieejami saskaņā ar valsts tiesību normām, lai vajadzības gadījumā varētu prasīt tās atlīdzināšanu.

27      Šajos apstākļos Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Ņemot vērā, ka Tiesa savā atbildē uz ceturto jautājumu 2006. gada 12. decembra spriedumā lietā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) noteica, ka EK līguma 43. un 56. pantam – tagad LESD 49. un 63. pants – ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kuros sabiedrībām rezidentēm, kuras saviem akcionāriem izmaksā dividendes, kuru izcelsme ir to saņemtās ārvalstu izcelsmes dividendes, ir piešķirtas tiesības izvēlēties, ka tām tiek piemēroti nodokļi atbilstoši sistēmai, kas tām ļauj atgūt avansā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli, bet kas, pirmkārt, šīm sabiedrībām uzliek pienākumu samaksāt minēto uzņēmumu ienākuma nodokli avansā un lūgt tā vēlāku atmaksu un, otrkārt, neparedz nodokļa atlaidi to akcionāriem, lai gan tie šādu nodokļu atlaidi saņemtu gadījumā, ja dividendes izmaksātu sabiedrība rezidente, pamatojoties uz valsts izcelsmes dividendēm, – vai saskaņā ar ES tiesību aktiem šiem akcionāriem ir piešķirtas kādas tiesības saskaņā ar LESD 63. pantu vai citādi gadījumos, ja viņi saņem dividendes, kuras izvēlēts maksāt saskaņā ar šo sistēmu, it īpaši, ja akcionārs ir tās pašas dalībvalsts kā dividendes izmaksājošā sabiedrība rezidents?

2)      Ja pirmajā jautājumā minētajam akcionāram pašam nav tiesību saskaņā ar LESD 63. pantu, vai tam ir tiesības atsaukties uz jebkuru dividendes izmaksājošās sabiedrības tiesību, kas tai izriet no LESD 49. vai 63. panta, pārkāpumu?

3)      Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir tāda, ka akcionāram ir tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ka tas var atsaukties uz šiem pēdējiem minētajiem tiesību aktiem, vai Savienības tiesību aktos ir noteikti jebkādi nosacījumi attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ir jānodrošina akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

4)      Vai Tiesas atbilde uz šiem jautājumiem kaut kā mainās, ja:

a)      akcionāram nav jāmaksā ienākuma nodoklis dalībvalstī ne par kādām saņemtajām dividendēm, kā rezultātā dividenžu izmaksāšanas gadījumā, ko veic sabiedrība rezidente ārpus iepriekš minētās sistēmas, nodokļu atlaide, uz kuru ir tiesības akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var izraisīt nodokļu atlaides samaksu akcionāram, ko veic dalībvalsts;

b)      valsts tiesa ir nolēmusi, ka izskatītais valsts tiesību normā pieļautais Savienības tiesību aktu pārkāpums nav bijis pietiekami nopietns, lai izraisītu dalībvalsts atbildību par zaudējumu atlīdzību dividendes izmaksājošās sabiedrības labā saskaņā ar principiem, kas ir noteikti 1996. gada 5. marta spriedumā Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79), vai ja

c)      dažos, bet ne visos gadījumos dividendes izmaksājošā sabiedrība saskaņā ar minēto sistēmu var būt palielinājusi visiem akcionāriem izmaksāto dividenžu lielumu, lai nodrošinātu naudas summu, kas ir līdzvērtīga tai, ko no nodokļiem atbrīvots akcionārs būtu saņēmis no dividendēm, kas izmaksātas ārpus šīs sistēmas?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

28      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 49. un 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir piešķirtas tiesības tiem akcionāriem, kas saņem par FID atzītas dividendes un kas ir tās pašas dalībvalsts kā šo dividenžu izmaksātāja sabiedrība rezidenti, ņemot vērā it īpaši 2006. gada 12. decembra spriedumu Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774).

29      Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar lēmumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu BT Pension Scheme pamatlietā aplūkotajā laikposmā piederēja mazāk kā 5 % no to uzņēmumu pamatkapitāla, kuros tā ir veikusi ieguldījumus, un tai bija tikai vienkāršas akcionāres attiecības ar tiem.

30      No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka uz kapitāldaļām, kuru iegūšanas vienīgais mērķis ir bijusi kapitāla ieguldīšana, bet ne uzņēmuma vadības ietekmēšana vai kontrole, attiecas vienīgi LESD 63. panta piemērošanas joma, nevis LESD 49. pants, jo šis pēdējais minētais ir piemērojams tikai tādām kapitāldaļām, kas ļauj īstenot noteiktu ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un noteikt tās darbību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 13. novembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C-35/11, EU:C:2012:707, 91. un 92. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

31      Šajā gadījumā, tā kā BT Pension Scheme iegādātās kapitāldaļas sabiedrībās, kurās tā bija veikusi ieguldījumus, neļāva tai īstenot šādu ietekmi, iesniedzējtiesas jautājums ir jāizskata tikai atbilstoši LESD 63. pantam.

32      Runājot par iepriekš minēto jautājumu, proti, vai LESD 63. pants tādos apstākļos kā pamatlietā piešķir tiesības akcionāram, kurš saņem par FID atzītas dividendes, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru LESD 63. panta 1. punktā principā ir aizliegti ierobežojumi kapitāla brīvai apritei starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 28. septembris, Komisija/Nīderlande, C-282/04 un C-283/04, EU:C:2006:608, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).

33      It īpaši attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu pamatlietā Tiesa 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punktā jau ir nospriedusi, ka LESD 63. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kuros, atbrīvojot no ACT maksājuma samaksas sabiedrības rezidentes, kuras izmaksā saviem akcionāriem iepriekš saņemtās valsts izcelsmes dividendes, sabiedrībām rezidentēm, kuras izmaksā saviem akcionāriem to iepriekš saņemtās ārvalsts izcelsmes dividendes, ir piešķirtas tiesības izvēlēties sistēmu, kas tām ļauj atgūt samaksāto ACT summu, bet kas tostarp neparedz nodokļa atlaidi to akcionāriem, lai gan tie to saņemtu gadījumā, ja valsts izcelsmes dividendes izmaksātu sabiedrība rezidente.

34      Tādējādi, Tiesa it īpaši ir uzskatījusi, ka tiktāl, ciktāl Apvienotās Karalistes nodokļu sistēma, ieskaitot FID sistēmu, liedza tiem akcionāriem, kas saņēma dividendes, viņu tiesības uz nodokļa atlaidi, ja šīs dividendes tika saņemtas rezidentes sabiedrības ārvalsts izcelsmes peļņas rezultātā, pretēji tam, kas bija paredzēts to dividenžu gadījumā, kuras tika saņemtas sabiedrības rezidentes valsts izcelsmes peļņas rezultātā, ar šo sistēmu bija ieviests kapitāla brīvas aprites ierobežojums LESD 63. panta izpratnē.

35      Šajā lietā Trustees saņēma par FID atzītas dividendes, bet tiem tomēr nebija tiesību uz nodokļa atlaidi saistībā ar šīm dividendēm.

36      Šāda nodokļa atlaides neesamība tādiem akcionāriem kā Trustees, kas nemaksā ienākuma nodokli par dividendēm, var atturēt šos akcionārus veikt ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, kuras saņem dividendes no ārpus Apvienotās Karalistes reģistrētām sabiedrībām, veicot ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, kuras saņem dividendes no citām šajā pat valstī reģistrētām sabiedrībām (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C-446/04, EU:C:2006:774, 166. punkts).

37      No tā izriet, ka uz Trustees situāciju attiecas 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punktā nolemtais, ka tas ir pretrunā LESD 63. pantam. Tādējādi tie nevar atsaukties uz šo pantu, lai tiem netiktu piemērota tāda valsts tiesību norma kā ICTA 246.C pants, kurā tiem ir liegta nodokļa atlaide.

38      Commissioners iesniedzējtiesā, kā arī Apvienotās Karalistes valdība Tiesā tomēr norādīja, ka Trustees nevar atsaukties uz LESD 63. pantu, lai netiktu piemērots ICTA 246.C pants, jo to kapitāla ieguldījumi tajās Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, uz kurām attiecas FID sistēma, neietver nekādu kapitāla apriti tās nomenklatūras izpratnē, kas ir ietverta Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par [LESD 63. panta] īstenošanu (OV 1988, L 178, 5. lpp.) I pielikumā, kurš ir ieviests nolūkā sniegt vadlīnijas saistībā ar šī panta interpretāciju.

39      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz valsts tiesisko regulējumu, kurš ir vienādi piemērojams visu dalībvalstu valstspiederīgajiem, LES nomas par kapitāla brīvu apriti parasti attiecas tikai tad, ja tās ir piemērojamas situācijās ar ciešu saikni starp dalībvalstīm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2002. gada 5. marts, Reisch u.c.,C-515/99, no C-519/99 līdz C-524/99 un no C-526/99 līdz C-540/99, EU:C:2002:135, 24. punkts).

40      LESD normas attiecībā uz kapitāla brīvu apriti nav piemērojamas situācijā, kad visi elementi skar tikai vienu dalībvalsti (spriedums, 2014. gada 20. marts, Caixa d’Estalvis i Pensions de Barcelona, C-139/12, EU:C:2014:174, 42. punkts).

41      Taču nešķiet, ka pamatlietā aplūkotie tiesību akti attiecas tikai uz tādām situācijām, kurām nav sakara ar tirdzniecību starp dalībvalstīm, vai ka pamatlietu raksturojošie atbilstošie elementi būtu saistīti tikai ar Apvienoto Karalisti.

42      Tieši pretēji, konkrētiem akcionāriem nelabvēlīgais nodokļa režīms – tiem, kuri saņēma par FID atzītas dividendes un kam nebija nodokļa atlaides, kas paredzēta ICTA 246.C pantā, – izveidojās tieši tādēļ, ka šīs dividendes tika maksātas no peļņas, kuru izmaksātāja sabiedrība saņēma no sabiedrības, kas nav Apvienotās Karalistes rezidente, lai gan to dividenžu gadījumā, kas tika maksātas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības peļņas, pārējiem faktiem esot pilnībā vienādiem, šiem saņēmējiem akcionāriem bija tiesības uz šādu nodokļa atlaidi.

43      Apvienotās Karalistes valdība apgalvo, ka šāds ierobežojums katrā ziņā esot atļauts, jo tas ir attaisnojams ar nepieciešamību nodrošināt valsts nodokļu režīma konsekvenci. Tomēr šajā ziņā pietiek norādīt, ka it īpaši no 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 163. punkta izriet, ka minētajā spriedumā konstatētie LESD 63. panta ierobežojumi, pēc Tiesas uzskata, nav pamatojami ar nepieciešamību saglabāt konkrētās nodokļu sistēmas konsekvenci. Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 66. punktā, šīs valdības norādītie argumenti šajā tiesvedībā būtībā ir identiski tiem, kurus Tiesa jau ir noraidījusi šajā pēdējā minētajā lietā. Līdz ar to šī sprieduma 36. punktā konstatētie LESD 63. panta ierobežojumi šajā lietā nav pamatoti.

44      Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar to ir piešķirtas tiesības akcionāram, kurš saņem par FID atzītas dividendes.

 Par otro jautājumu

45      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

 Par trešo jautājumu

46      Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai un, vajadzības gadījumā, kādā apmērā Savienības tiesībās tiek pieprasīts, lai dalībvalsts tiesībās akcionāriem, kuri tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, ir saņēmuši par FID atzītas dividendes, bet nav saņēmuši ar šīm dividendēm saistītu nodokļa atlaidi, būtu paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, lai ļautu šiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām.

47      Vispirms jānorāda, ka dalībvalstīm, it īpaši saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 4. panta 3. punkta pirmajā daļā, savā attiecīgajā teritorijā ir jānodrošina Savienības tiesību piemērošana un ievērošana un ka saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu dalībvalstis veic visus atbilstošos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem izrietošie pienākumi tiek izpildīti. Turklāt saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstīm ir pienākums ieviest tiesību aizsardzības līdzekļus tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

48      Saskaņā ar uz pirmo jautājumu sniegto atbildi ar LESD 63. pantu tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, akcionāriem, kas saņem par FID atzītas dividendes, ir piešķirtas tiesības uz tādu pat attieksmi nodokļu jomā attiecībā uz tiem rezervētām dividendēm, kāda ir pret tām dividendēm, kuras ir radušās no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības peļņas un ko saņēmusi sabiedrība, kas arī ir šīs valsts rezidente.

49      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz LESD 63. pantu var atsaukties valsts tiesā, kā rezultātā tam pretrunā esošie valsts noteikumi nav piemērojami (šajā ziņā skat. spriedumus, 1995. gada 14. decembris, Sanz de Lera u.c., C-163/94, C-165/94 un C-250/94, EU:C:1995:451, 48. punkts, kā arī 2007. gada 18. decembris, A, C-101/05, EU:C:2007:804, 27. punkts).

50      Tiesas pastāvīgā judikatūra ir arī tāda, ka tiesības uz nodokļu, kas dalībvalstī iekasēti pretēji Savienības tiesībām, atmaksāšanu ir Savienības tiesību normās, kā tās ir interpretējusi Tiesa, personām paredzēto tiesību sekas un papildinājums. Tādējādi dalībvalstij principā ir pienākums atmaksāt nodokļus, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības (šajā ziņā skat. spriedumus, 1983. gada 9. novembris, San Giorgio, 199/82, EU:C:1983:318, 12. punkts; 1997. gada 14. janvāris, Comateb u.c., no C-192/95 līdz C-218/95, EU:C:1997:12, 20. punkts, kā arī 2011. gada 6. septembris, Lady & Kid u.c., C-398/09, EU:C:2011:540, 17. punkts).

51      Taču Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka šādas tiesības saņemt nepamatoti iekasēto nodokļu atmaksāšanu šajā gadījumā nepastāv, ņemot vērā to, ka, tā kā Trustees nebija ienākuma nodokļa par dividendēm maksātāji, tie nav samaksājuši nekādu nodokli par dividendēm, ar kurām ir saistīta pieprasītā nodokļa atlaide.

52      Tomēr ir jāatgādina, ka tiesības uz atmaksāšanu šī sprieduma 50. punktā minētās judikatūras izpratnē attiecas ne tikai uz dalībvalstij samaksātām summām prettiesiskos nodokļos, bet arī uz jebkuru ieturēto naudas summu, kuras atlīdzināšana ir nepieciešama, lai atjaunotu vienlīdzīgo attieksmi, kas ir pieprasīta LES normās saistībā ar aprites brīvību (šajā ziņā skat. spriedumus, 2001. gada 8. marts, Metallgesellschaft u.c., C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134, 87. punkts; 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C-446/04, EU:C:2006:774, 205. punkts, kā arī 2012. gada 19. jūlijs, Littlewoods Retail u.c., C-591/10, EU:C:2012:478, 25. punkts), līdz ar to ieskaitot arī tās summas, kuras nodokļa maksātājam bija jāsaņem kā tam atbilstoši valsts tiesību normām, kuras ir pretrunā Savienības tiesībām, nepiešķirtā nodokļa atlaide.

53      Tādējādi tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tādi akcionāri, kas nav ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši par FID atzītas dividendes, bet tomēr nav ieguvuši ar šīm dividendēm saistīto nodokļa atlaidi, kādi ir Trustees, ir tiesības uz nodokļa atlaides izmaksāšanu, kura tiem ir nepamatoti liegta atbilstoši valsts tiesību aktiem, kuri nav saderīgi ar LESD 63. pantu.

54      Tālāk jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan valsts administratīvajām, gan tiesu iestādēm, kam savas kompetences ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu iedarbību, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot jebkuru tām pretrunā esošu normu, nelūdzot vai negaidot, kad tā vispirms tiks atcelta likumdošanas kārtībā vai ar kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi (šajā ziņā skat. attiecībā uz administratīvajām iestādēm spriedumus, 1989. gada 22. jūnijs, Costanzo, 103/88, EU:C:1989:256, 31. punkts, un 1999. gada 29. aprīlis, Ciola, C-224/97, EU:C:1999:212, 26. un 30. punkts, kā arī attiecībā uz tiesām spriedumus, 1978. gada 9. marts, Simmenthal, 106/77, EU:C:1978:49, 24. punkts, un 2016. gada 5. jūlijs, Ognyanov, C-614/14, EU:C:2016:514, 34. punkts).

55      Turklāt šis pienākums neaizliedz valsts kompetentajām tiesām no dažādām metodēm, kas ir pieejamas valsts iekšējā tiesību sistēmā, izmantot tās, kas ir atbilstošas individuālo tiesību, kas piešķirtas ar Savienības tiesībām, aizsardzībai (skat. šajā ziņā spriedumus, 1998. gada 22. oktobris, IN. CO. GE.’90 u.c., no C-10/97 līdz C-22/97, EU:C:1998:498, 21. punkts, kā arī 2012. gada 19. jūlijs, Littlewoods Retail u.c., C-591/10, EU:C:2012:478, 33. punkts).

56      No tā izriet, ka prasībā, kuru cēluši akcionāri, kas nav nodokļa maksātāji un kas saņēmuši par FID atzītas dividendes, lai tiem tiktu izmaksāta tā nodokļa atlaides summa, kura tiem tikusi nepamatoti liegta atbilstoši pamatlietā aplūkotajiem valsts tiesību aktiem, valsts tiesai, lai nodrošinātu Savienības tiesību pilnīgu iedarbību, principā nav jāpiemēro šīs tiesību normas, kas ir pretrunā LESD 63. pantam.

57      Visbeidzot, runājot par šādas prasības procesuālo kārtību, Tiesai nav juridiski jākvalificē Trustees celtā prasība iesniedzējtiesā, jo tiem ir jāprecizē savu prasījumu raksturs un pamatojums, kas jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka lietas dalībniekiem ir jābūt faktiskam tiesību aizsardzības līdzeklim, kas tiem ļauj saņemt nelikumīgi neizmaksātās nodokļa atlaides summu (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C-446/04, EU:C:2006:774, 201. un 220. punkts).

58      Tādējādi, lai gan, nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam jautājumā par tādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, kas nepamatoti nav samaksāta personām, kurām uz to bija tiesības, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka procesuālie noteikumi, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras attiecīgajām personām piešķirtas ar Savienības tiesībām, tomēr atbilstoši līdzvērtības principam šie noteikumi nedrīkst būt nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz līdzīgām valsts rakstura prasībām (šajā ziņā skat. spriedumus, 1976. gada 16. decembris, Rewe-Zentralfinanz un Rewe-Zentral u.c., 33/76, EU:C:1976:188, 5. punkts; 2001. gada 8. marts, Metallgesellschaft u.c., C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134, 85. punkts; 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C-446/04, EU:C:2006:774, 203. punkts, kā arī 2015. gada 6. oktobris, Târșia, C-69/14, EU:C:2015:662, 26. un 27. punkts).

59      Turklāt, piemērojot efektivitātes principu, dalībvalstīm katrā gadījumā ir jānodrošina efektīva to tiesību aizsardzība, kas ir piešķirtas ar Savienības tiesībām, un it īpaši jāgarantē tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un piekļuvi neatkarīgai tiesai, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktā, ievērošana (šajā ziņā skat. spriedumus, 2016. gada 15. septembris, Star Storage u.c., C-439/14 un C-488/14, EU:C:2016:688, 46. punkts; 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK, C-243/15, EU:C:2016:838, 65. punkts, kā arī 2017. gada 16. maijs, Berlioz Investment Fund, C-682/15, EU:C:2017:373, 44. punkts).

60      Šajā gadījumā tieši iesniedzējtiesai ir jānodrošina, pirmkārt, lai tādiem akcionāriem kā Trustees, kas nemaksā ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši dividendes no ārvalsts izcelsmes dividendēm, kuras ir atzītas par FID, būtu tiesību aizsardzības līdzekļi, kas tiem ļautu nodrošināt ar šīm dividendēm saistītās nodokļa atlaides izmaksāšanu, kura nepamatoti tikusi liegta personām, kam uz to bija tiesības, atbilstoši noteikumiem, kuri nebūtu nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz prasību par šādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, vai salīdzināmu nodokļu priekšrocību situācijā, kad nodokļu administrācija personām, kurām ir tiesības uz nodokļa atlaidi vai uz šo nodokļu priekšrocību, ir tās nepamatoti liegusi par tādu dividenžu izmaksu, kas radušās no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības dividendēm. Otrkārt, šai tiesai ir jānodrošina, lai šāds tiesību aizsardzības līdzeklis ļautu efektīvi garantēt ar LESD 63. pantu piešķirtās tiesības šādiem akcionāriem.

61      Līdz ar to uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Savienības tiesībās ir pieprasīts, lai dalībvalsts tiesībās akcionāriem, kuri tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, ir saņēmuši par FID atzītas dividendes, bet nav saņēmuši ar šīm dividendēm saistītu nodokļa atlaidi, būtu paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, lai ļautu šiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām. Šajā ziņā kompetentajai valsts tiesai ir jānodrošina, lai tādiem akcionāriem kā Trustees, kas nemaksā ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši dividendes no ārvalsts izcelsmes dividendēm, kuras ir atzītas par FID, būtu tiesību aizsardzības līdzekļi, kas, pirmkārt, tiem ļautu nodrošināt ar šīm dividendēm saistītās nodokļa atlaides, kura nepamatoti tikusi liegta personām, kam uz to bija tiesības, izmaksāšanu atbilstoši noteikumiem, kuri nebūtu nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz prasību par šādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, vai salīdzināmu nodokļu priekšrocību situācijā, kad nodokļu administrācija personām, kurām ir tiesības uz šo nodokļa atlaidi vai uz šo nodokļu priekšrocību, ir tās nepamatoti liegusi par tādu dividenžu izmaksu, kas saņemtas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības, un, otrkārt, ļautu šiem akcionāriem garantēt efektīvu tiem ar LESD 63. pantu piešķirto tiesību aizsardzību.

 Par ceturtā jautājuma a) punktu

62      Ar sava ceturtā jautājuma a) punktu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kā uz pirmajiem trīs prejudiciālajiem jautājumiem sniedzamās atbildes iespējami ietekmē apstāklis, ka Trustees nemaksā ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē par to saņemtajām dividendēm.

63      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 63. panta pārkāpums, ko Tiesa konstatēja 2006. gada 12. decembra sprieduma lietā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punktā, bija it īpaši tajā, ka pret viena akcionāra – kāds ir Trustees – saņemtajām dividendēm bija atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai šīs dividendes bija ārvalsts izcelsmes un klasificētas par FID vai tās bija valsts izcelsmes dividendes un nebija klasificētas par FID.

64      Kā būtībā norādījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 88. punktā, tiktāl, ciktāl LESD 63. panta ievērošana nozīmē tikai to, ka tiek izbeigta atšķirīga attieksme nodokļu jomā pret šīm divām dividenžu kategorijām, kuras saņēmuši tādi akcionāri kā Trustees, jautājums par to, vai par FID kvalificēto dividenžu saņēmējs ir vai nav ienākuma nodokļa par šīm dividendēm maksātājs, nešķiet atbilstošs.

65      Tātad uz ceturtā jautājuma a) punktu ir jāatbild tādējādi, ka tas, ka Trustees nav ienākuma nodokļa par dividendēm, kuras tie saņēmuši, maksātāji, nevar mainīt sniegtās atbildes uz pirmajiem trim iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

 Par ceturtā jautājuma b) punktu

66      Ar savu ceturtā jautājuma b) punktu iesniedzējtiesa jautā par iespējamo ietekmi, kāda uz pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem sniedzamo atbildi būtu apstāklim, ka aplūkojamais Savienības tiesību pārkāpums, tāsprāt, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par FID atzītas dividendes atbilstoši principiem, kuri ir iedibināti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79).

67      Šajā gadījumā no lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka prasību par ārpuslīgumisko atbildību LESD 63. panta pārkāpuma dēļ pret Apvienoto Karalisti ir cēlušas dividenžu iemaksātājas sabiedrības, nevis Trustees.

68      Šajā ziņā ir jākonstatē, kā norādījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 91. punktā, ka šiem akcionāriem ar LESD 63. pantu piešķirtās tiesības katrā ziņā ir neatkarīgas no tām, kuras ir piešķirtas dividenžu izmaksātājām sabiedrībām.

69      Šajos apstākļos uz ceturtā jautājuma b) punktu ir jāatbild, ka, lai arī pamatlietā aplūkotais Savienības tiesību pārkāpums, pēc iesniedzējtiesas uzskata, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par FID atzītas dividendes, atbilstoši principiem, kas ieviesti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79), šis apstāklis nevar grozīt uz pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem sniegtās atbildes.

 Par ceturtā jautājuma c) punktu

70      Ar savu ceturtā jautājuma c) punktu iesniedzējtiesa jautā par iespējamo ietekmi, kāda uz pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem sniedzamo atbildi būtu apstāklim, ka ir iespējams, ka konkrētos gadījumos akcionārs, kurš saņēmis par FID atzītas dividendes, ir saņēmis lielāku dividenžu apmēru no izmaksātājas sabiedrības, lai kompensētu nodokļa atlaides šim akcionāram neesamību.

71      2006. gada 12. decembra sprieduma lietā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 207. punktā Tiesa noteikti ir uzskatījusi, ka tās rezidentes sabiedrības, kuras izvēlējušās FID sistēmu, nevarēja, pamatojoties uz Savienības tiesībām, atsaukties uz kaitējumu, kurš tām it kā esot nodarīts ar to, ka tām bija jāpalielina savu dividenžu apjoms, lai kompensētu nodokļa atlaides to akcionāriem neesamību, jo šāda dividenžu apmēra palielināšana balstījās uz šo izmaksātāju sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem un attiecībā uz tām tās nebija neizbēgamas sekas, Apvienotajai Karalistei atsakoties piešķirt šiem akcionāriem saņēmējiem tādu pat [nodokļu režīmu], kādu tā bija piešķīrusi akcionāriem, kas saņēma valsts izcelsmes dividendes.

72      Tomēr to akcionāru situācija, kuri saņēmuši par FID atzītas dividendes un kuriem nav piešķirta nodokļa atlaide par šīm dividendēm, izriet nevis no kaut kāda viņu pašu lēmuma, bet no Apvienotās Karalistes spēkā esošajiem tiesību aktiem konkrētā taksācijas gada laikā.

73      No tā izriet, ka, pretēji Apvienotās Karalistes aizstāvētajai nostājai, tas, ka sabiedrība, kura izmaksā par FID atzītas dividendes, ir vai nav palielinājusi šiem akcionāriem izmaksājamo dividenžu apmēru, neizraisa Trustees “divkāršas atmaksāšanas” situāciju.

74      Turklāt iespējamā to par FID atzīto dividenžu apmēra palielināšana, kuras izmaksā Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība, lai kompensētu to, ka šo dividenžu saņēmējiem akcionāriem nav nodokļa atlaides, nevar izraisīt divkāršu nodokļa atlaides, kas pienākas šim akcionāram, atmaksāšanu, jo šīs sabiedrības veiktā šo dividenžu izmaksāšana nevar tikt pielīdzināta nodokļu administrācijas veiktai nodokļa atlaides piešķiršanai. Šāda sabiedrības veikta dividenžu izmaksāšana saviem akcionāriem ir tikai akts starp sabiedrību un tās akcionāru, kas nevar ietekmēt nodokļu administrācijas tiesības un pienākumus pret šo akcionāru.

75      Šādos apstākļos uz ceturtā jautājuma c) daļu ir jāatbild, ka tas, ka Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība ir izmaksājusi lielākas dividendes, kas atzītas par FID, lai kompensētu to, ka to saņēmējam akcionāram nav nodokļa atlaides, nevar mainīt sniegto atbildi uz pirmajiem trim iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

76      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka nedz tas, ka Trustees nav ienākuma nodokļa par viņu saņemtajām dividendēm maksātāji, nedz tas, ka pamatlietā aplūkotais Savienības tiesību pārkāpums, pēc iesniedzējtiesas uzskata, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par FID atzītas dividendes, atbilstoši principiem, kas ieviesti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79), nedz tas, ka Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība ir izmaksājusi lielākas dividendes, kas atzītas par FID, lai kompensētu to, ka to saņēmējam akcionāram nav nodokļa atlaides, nevar mainīt uz citiem prejudiciālajiem jautājumiem sniegtās atbildes.

 Par tiesāšanās izdevumiem

77      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar to ir piešķirtas tiesības akcionāram, kurš saņem dividendes, kas ir kvalificētas kā “dividendes par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”(foreign income dividend);

2)      Savienības tiesībās ir pieprasīts, lai dalībvalsts tiesībās akcionāriem, kuri tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, ir saņēmuši par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, bet nav saņēmuši ar šīm dividendēm saistītu nodokļa atlaidi, būtu paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, lai ļautu šiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām. Šajā ziņā kompetentajai valsts tiesai ir jānodrošina, lai tādiem akcionāriem kā The Trustees of the BT Pension Scheme, kas nemaksā ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši dividendes no ārvalsts izcelsmes dividendēm, kuras ir atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, būtu tiesību aizsardzības līdzekļi, kas, pirmkārt, tiem ļautu nodrošināt ar šīm dividendēm saistītās nodokļa atlaides, kura nepamatoti tikusi liegta personām, kam uz to bija tiesības, izmaksāšanu atbilstoši noteikumiem, kuri nebūtu nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz prasību par šādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, vai salīdzināmu nodokļu priekšrocību situācijā, kad nodokļu administrācija personām, kurām ir tiesības uz šo nodokļa atlaidi vai uz šo nodokļu priekšrocību, ir tās nepamatoti liegusi par tādu dividenžu izmaksu, kas saņemtas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības, un, otrkārt, ļautu šiem akcionāriem garantēt efektīvu tiem ar LESD 63. pantu piešķirto tiesību aizsardzību;

3)      nedz tas, ka The Trustees of the BT Pension Scheme nav ienākuma nodokļa par viņu saņemtajām dividendēm maksātāji, nedz tas, ka pamatlietā aplūkotais Savienības tiesību pārkāpums, pēc iesniedzējtiesas uzskata, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, atbilstoši principiem, kas noteikti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79), nedz tas, ka Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība ir izmaksājusi lielākas dividendes, kas atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, lai kompensētu to, ka to saņēmējam akcionāram nav nodokļa atlaides, nevar mainīt uz citiem prejudiciālajiem jautājumiem sniegtās atbildes.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – angļu.