Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

13.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/37

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-287/11 Heitkamp BauHolding GmbH/Eiropas Komisija 2016. gada 12. aprīlī iesniedza Dirk Andres (Heitkamp BauHolding GmbH maksātnespējas procesa administrators)

(Lieta C-203/16 P)

(2016/C 211/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Dirk Andres (Heitkamp BauHolding GmbH maksātnespējas procesa administrators) (pārstāvji – W. Niemann, S. Geringhoff, P. Dodos, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-287/11, kas izteikts rezolutīvajā daļā, tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība (rezolutīvās daļas 2) un 3) punkts), un, uzturot prasības pirmās instances tiesā, atcelt atbildētājas apelācijas instancē 2011. gada 26. janvāra lēmumu par valsts atbalstu C 7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10), ko Vācija īstenojusi saskaņā ar Shēmu nodokļu zaudējumu pārnešanai grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā (“KStG, Sanierungsklausel”) (1);

—

pakārtoti, daļēji atcelt pirmajā ievilkumā norādītā Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu, ciktāl ar to ir noraidīta prasība (rezolutīvās daļas 2) un 3) punkts), un lietu nosūtīt atpakaļ Vispārējai tiesai;

—

piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza šādus pamatus.

Vispirms apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo procesuālu kļūdu. Vispārējā tiesa savus secinājumus, nosakot atsauces ietvarus, pasākuma selektivitāti un tās pamatojumu, neesot pamatojusi vai to ir darījusi pretrunīgi, līdz ar to vienlaikus, neņemdama vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, pārkāpusi tā tiesības tikt uzklausītam tiesā.

Tālāk apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo LESD 107. panta pārkāpumu un šajā ziņā pamatojas uz trim apelācijas pamatiem.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi noteikusi atsauces ietvarus, jo tā esot apvienojusi selektivitātes pārbaudes pirmo un otro pakāpi, nepamatoti novērtējot zaudējumu izslēgšanas regulējumu atbilstoši KStG 8.c panta 1. punktam kā noteicošo pamatprincipu un zaudējumu izmantošanu atbilstoši “Sanierungsklausel”, kas paredzēta KStG 8.c panta 1.a punktā, par izņēmumu no tā. Turklāt Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka “Sanierungsklausel” ir neatņemama vispārīgo, uz Vācijas konstitucionālajām tiesībām balstīto nodokļu ierasto tiesību normu par zaudējumu pārnešanu atbilstoši EStG 10.d pantam daļa.

Otrkārt, Vispārējā tiesa nepamatoti esot novērtējusi “Sanierungsklausel” kā selektīvu. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka “Sanierungsklausel” tieši neesot definēta personiskā piemērošanas joma, bet drīzāk tā attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to veida un būtības. “Sanierungsklausel” esot piemērojama bez izņēmuma visiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši ekonomiskās grūtībās. Šajā ziņā Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā arī to, ka grūtībās nonākuši uzņēmumi un funkcionējoši uzņēmumi attiecībā uz noteikto mērķi regulēt zaudējumus, proti, risku, ka zaudējumi tiks izmantoti ļaunprātīgi, neatrodas faktiski un tiesiski salīdzināmās situācijās. “Sanierungsklausel” gadījumos esot izslēgta ļaunprātīga zaudējumu izmantošana atbilstoši likumdevēja vienādošanas pilnvarām.

Treškārt, Vispārējā tiesa katrā ziņā esot nevietā uzskatījusi “Sanierungsklausel” par nepamatotu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka “Sanierungsklausel” neparedzot grūtībās nonākušu uzņēmumu atbalstīšanu, bet gan nodrošinot nodokļu ieturēšanu no šiem uzņēmumiem atbilstoši maksātspējas principam kā Vācijas nodokļu tiesībām raksturīgam mērķim. It īpaši zaudējumu pārnešanas mērķim ir jābūt tādam, ka tā dēvētā “šķietamā peļņa”, kas rodas, atsakoties no kredītsaistībām, noslēgumā, ieskaitot zaudējumus, tiek atbrīvota no nodokļiem.

(1)  OV L 235, 26. lpp.