Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

20.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 222/6

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (devītā palāta) tiesas 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-620/11 GFKL Financial Services AG/Eiropas Komisija 2016. gada 14. aprīlī iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-209/16 P)

(2016/C 222/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un R. Kanitz)

Pārējās lietas dalībnieces: GFKL Financial Services AG, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-620/11, ciktāl ar prasība ir noraidīta kā nepamatota;

—

saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra lēmumu C(2011)275, galīgā redakcija, procedūrā “Valsts atbalsts C 7/2010–KStG,“KStG, Sanierungsklausel””;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu.

Esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka KStG [Likuma par uzņēmumu ienākumu nodokli] 8c. panta 1a. punkts, tā dēvētā Sanierungsklausel, nav selektīva.

—

Tā dēvētā Sanierungsklausel neesot selektīva prima facie, jo tā neesot atkāpe no vispārējās references sistēmas, un tā esot vispārējs pasākums, ko var izmantot ikviens dalībvalsts teritorijā esošs uzņēmums.

—

Tā dēvētā Sanierungsklausel esot pamatota ar nodokļu sistēmas būtību un iekšējo struktūru. Pirmkārt, Sanierungsklausel esot pamatota ar nodokļu uzlikšanu atkarībā no maksātspējas, otrkārt, ar ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, proti, izvairīšanos no fiktīviem uzņēmumiem, un, treškārt – ar objektīvām atšķirībām starp zaudējumus radošu kapitāldaļu iegādi un kapitāldaļu iegādi sanācijas nolūkā.