Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2018. gada 21. februārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Secīgas vienu un to pašu preču piegādes – Otrās piegādes vieta – Pirmā piegādātāja informēšana – PVN identifikācijas numurs – Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu – Nodokļa maksātāja tiesiskā paļāvība par tiesību uz nodokļa atskaitīšanu nosacījumu izpildi

Lieta C-628/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 5. decembrī, tiesvedībā

Kreuzmayr GmbH

pret

Finanzamt Linz.

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: E. Juhāss [E. Juhász], kas pilda devītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un K. Likurgs [C. Lycourgos],

ģenerāladvokāts: M. Vatelē [M. Wathelet],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Kreuzmayr GmbH vārdā – J. Hochleitner, Rechtsanwalt,

–        Austrijas valdības vārdā – G. Eberhard, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Lozano Palacios un M. Wasmeier, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 32. panta pirmo daļu un 168. panta a) punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Kreuzmayr GmbH un Finanzamt Linz (Lincas nodokļu pārvalde, Austrija) par priekšnodoklī samaksātā pievienotas vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām attiecībā uz 2008. gadā veiktajiem darījumiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        PVN direktīvas 32. panta pirmajā daļā ir noteikts:

“Ja preces nosūta vai transportē piegādātājs, pircējs vai trešā persona, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.”

4        Šīs direktīvas 138. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet [Eiropas Savienībā], ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas kā tāda rīkojas dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.”

5        Saskaņā ar minētās direktīvas 167. pantu:

“Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.”

6        Šīs pašas direktīvas 168. panta a) punktā ir paredzēts:

“Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:

PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs.”

 Austrijas tiesības

7        1994. gada Umsatzsteuergesetz (Likums par apgrozījuma nodokli), redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā (turpmāk tekstā – “UStG 1994”), 3. panta 7. punktā ir paredzēts:

“Piegāde ir notikusi vietā, kur lieta atrodas tiesību rīkoties ar to nodošanas brīdī.”

8        UStG 1994 3. panta 8. punkta 1. teikumā ir noteikts:

“Ja piegādes priekšmetu transportē vai nosūta piegādātājs vai pircējs, piegādi uzskata par notikušu, kad sākas transportēšana vai nosūtīšana pircējam vai tā pilnvarotai trešajai personai.”

9        UStG 1994 12. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:

“Uzņēmējs kā priekšnodokļa summas var atskaitīt nodokļus, ko citi uzņēmēji ir atsevišķi uzrādījuši vienā viņam adresētā rēķinā par piegādēm vai citiem darījumiem, kas veikti Austrijā viņa uzņēmumam.

[..]

Ja piegāde veikta vai cits pakalpojums sniegts uzņēmējam, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka attiecīgais darījums ir saistīts ar izvairīšanos no PVN maksāšanas vai citiem ar PVN saistītiem pārkāpumiem finanšu jomā, zūd tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Tā tas ir it īpaši tad, ja šāds pārkāpums finanšu jomā skar iepriekšējo vai nākamo darījumu.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

10      BP Marketing GmbH, kas reģistrēta un [PVN nolūkā] identificēta Vācijā, pārdeva naftas produktus BIDI Ltd, kas PVN nolūkā ir identificēta Austrijā. Pēc iepriekšējas samaksas BP Marketing piegādāja BIDI saņemšanas numurus un attiecīgo naftas produktu saņemšanas atļaujai nepieciešamos dokumentus. BIDI norādīja BP Marketing, ka apņemas nodrošināt šo produktu transportu no Vācijas un Austriju.

11      BIDI, par to neinformējot BP Marketing, šos produktus pārdeva Kreuzmayr un tai nodeva no BP Marketing iegūtos saņemšanas numurus un dokumentus, vienojoties, ka Kreuzmayr uzdos veikt vai pati veiks šo naftas produktu transportu no Vācijas uz Austriju. Kreuzmayr tad arī saņēma attiecīgo preci, tam izmantojot savus darbiniekus vai šim nolūkam pilnvarotos pārvadātājus. Šie darījumi notika laika posmā no 2007. gada aprīļa līdz oktobrim.

12      BP Marketing uzskatīja, ka tās piegādes BIDI bija no nodokļa atbrīvotas piegādes Kopienas iekšienē. BIDI norādīja Kreuzmayr Austrijas PVN, ko tā samaksāja. Kreuzmayr pēc tam attiecīgās preces izmantoja ar nodokli apliekamiem darījumiem un atskaitīja priekšnodoklī samaksāto PVN par 2008. gadu.

13      Civiltiesiskajā tiesvedībā starp BP Marketing un BIDI pirmā minētā uzzināja, ka otrā minētā attiecīgo preču transportēšanu ir uzdevusi veikt Kreuzmayr. BP Marketing šo informāciju paziņoja Vācijas nodokļu iestādēm, kuras tai vēlāk izdeva rēķinu par PVN saistībā ar minēto preču piegādi.

14      Austrijā Lincas nodokļu pārvalde sākotnēji pieņēma priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitījumu no Kreuzmayr. Taču nodokļu pārbaudes laikā izrādījās, ka BIDI nebija nedz deklarējusi, nedz samaksājusi rēķinā norādīto PVN, par to neinformējot Kreuzmayr. BIDI norādīja attaisnojumu, apgalvodama, ka par piegādēm Kreuzmayr rēķini tika izdoti Vācijā un tādējādi piegādes bija atbrīvotas no nodokļa, un ka līdz ar to tās nebija apliekamas ar nodokli Austrijā.

15      Pēc minētās pārbaudes BIDIKreuzmayr nosūtīja koriģētus rēķinus bez PVN. Tomēr BIDIKreuzmayr neatmaksāja savas kļūdas dēļ nepamatoti saņemtās summas. Kad BIDI kļuva maksātnespējīga, Kreuzmayr tā arī neatguva tai pienākošās PVN summas.

16      Pamatojoties uz koriģētajiem rēķiniem, norādot, ka attiecīgās piegādes bija no nodokļa atbrīvoti darījumi Kopienas iekšienē, Lincas nodokļu pārvalde uzskatīja, ka Kreuzmayr nebija tiesību uz PVN atskaitīšanu. Tādēļ tā atcēla Kreuzmayr iepriekš samaksātā PVN atskaitīšanu, pamatojumā norādot, ka starp BIDI un Kreuzmayr notikušās preču piegādes vieta neatrodoties Austrijā. Tad Kreuzmayr pārsūdzēja šo lēmumu.

17      Ar 2013. gada 5. februāra spriedumu Unabhängige Finanzsenat (Neatkarīgais finanšu senāts, Austrija) apmierināja Kreuzmayr prasību par priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanas atcelšanu.

18      Lincas nodokļu pārvalde par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija), kura ar 2016. gada 29. jūnija spriedumu to atcēla. Šī tiesa uzskatīja, ka tikai tas vien, ka BP Marketing, rīkodamās labticīgi, savas piegādes BIDI ir kļūdaini uzskatījusi par “piegādēm Kopienas iekšienē”, nevar radīt tādas sekas, ka Kreuzmayr rodas tiesības uz saistībā ar minēto piegāžu rēķiniem priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu.

19      Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa) turklāt norādīja, ka Unabhängige Finanzsenat (Neatkarīgais finanšu senāts) apsvērumi, ka Kreuzmayr bija tiesības uz PVN atskaitīšanu, ir kļūdaini. Šī tiesa nosprieda, ka no pirmo piegāžu atbrīvojuma, kuras, objektīvi raugoties, nebija Kopienas iekšienē, tiesiskā paļāvība neizriet.

20      Tā kā Unabhängige Finanzsenat (Neatkarīgais finanšu senāts) 2013. gada 5. februāra spriedums tika atcelts, Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija), kas minēto tiesu aizstāj, tagad ir jāizskata sūdzība par Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa) spriedumu.

21      Šādos apstākļos Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai tādā situācijā kā pamatlietā,

–        kad nodokļu maksātājam X1 dalībvalstī A pieder uzglabājamas preces un X1 šīs preces ir pārdevis nodokļu maksātājam X2, un X2 ir norādījis X1 savu nodomu transportēt preces uz dalībvalsti B, un X2 tam ir sevi identificējis ar dalībvalstī B piešķirto PVN maksātāja numuru,

–        un X2 šīs preces ir pārdevis tālāk nodokļu maksātājam X3, un ir vienojies ar pēdējo minēto par to, ka X3 organizē vai veic preču transportēšanu no dalībvalsts A uz dalībvalsti B, un X3 ir noorganizējis vai veicis preču transportēšanu no dalībvalsts A uz dalībvalsti B, un X3 jau dalībvalstī A varēja rīkoties ar precēm kā to īpašnieks,

–        taču X2 tomēr nav paziņojis X1, ka viņš preces jau ir pārdevis tālāk, pirms tās ir izvestas no dalībvalsts A,

–        un X1 arī nevarēja konstatēt, ka preču transportēšanu no dalībvalsts A uz dalībvalsti B neorganizē vai neveic X2,

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka preču piegādes vietu saistībā ar piegādi, ko X1 veic X2, nosaka saskaņā ar PVN direktīvas 32. panta pirmo daļu, ka tādējādi X1 piegāde X2 ir piegāde Kopienas iekšienē (tā sauktā “piegāde ar pārvietošanu”)?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Savienības tiesības tādā gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka X3 tik un tā var atskaitīt dalībvalsts B PVN, ko rēķinā ir iekļāvis X2, ja X3 iegādātās preces izmanto dalībvalstī B ar nodokli aplikto darījumu vajadzībām un nevar uzskatīt, ka X3 ļaunprātīgi izmanto iepriekš samaksāta PVN atskaitīšanu?

3)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un X1 vēlāk kļūst zināms, ka transportēšanu ir veicis X3 un tas jau dalībvalstī A varēja rīkoties ar precēm kā īpašnieks, vai šādā gadījumā Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka X1 veiktā piegāde X2 ar atpakaļejošu spēku zaudē savu statusu kā piegāde Kopienas iekšienē (ka tā tādējādi ar atpakaļejošu spēku ir jāvērtē kā tā sauktā “piegāde bez pārvietošanas”)?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

 Par pieņemamību

22      Austrijas valdība apstrīd pirmā jautājuma pieņemamību, jo tas esot hipotētiska rakstura, tādēļ ka attiecas uz piegādi starp BP Marketing un BIDI, par ko nav runas pamatlietā.

23      Jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums. Atteikties lemt par valsts tiesas lūgumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2017. gada 14. jūnijs, SantogalM-Comércio e Reparação de Automóveis, C-26/16, EU:C:2017:453, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Šajā gadījumā ir skaidrs, ka pirmais jautājums, ņemot vērā tā formulējumu, ir par piegādēm starp BP Marketing un BIDI.

25      Katrā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesas pirmais jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka divu secīgu piegāžu gadījumā, kad ir notikusi tikai viena transportēšana Kopienas iekšienē, PVN direktīvas 32. panta pirmā daļa ir piemērojama tikai tai piegādei, kuras ietvaros ir notikusi transportēšana Kopienas iekšienē. Tādēļ no šīs normas piemērojamības pirmajai piegādei ir iespējams secināt, ka tā nav piemērojama otrajai piegādei. Un otrādi, ja šī norma nav piemērojama pirmajai piegādei, tā ir piemērojama otrajai.

26      Tādēļ šim jautājumam ir saikne ar pamatlietu un tas ir atzīstams par pieņemamu.

 Par lietas būtību

27      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tādos apstākļos kā pamatlietā PVN direktīvas 32. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pirmajai vai otrajai no divām vienas un tās pašas preces secīgām piegādēm, kuru ietvaros ir notikusi tikai viena transportēšana Kopienas iekšienē.

28      PVN direktīvas 32. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad preces nosūta vai transportē piegādātājs, pircējs vai trešā persona, par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.

29      Tātad no šīs normas teksta izriet, ka tā ir piemērojama tikai tādām preču piegādēm, kurām ir izmantota nosūtīšana vai transportēšana.

30      Vispirms no pastāvīgās judikatūras izriet, ka ja divas secīgas vienu un to pašu preču piegādes, ko viens nodokļu maksātājs par atlīdzību veic otram nodokļu maksātājam, kas kā tāds rīkojas, ir veiktas ar šo preču vienu Kopienas iekšējo transportēšanu, tikai viena transportēšana no šīm divām piegādēm ir uzskatāma par atbrīvotu no nodokļiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 16. decembris, Euro Tyre Holding, C-430/09, EU:C:2010:786, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 26. jūlijs, Toridas, C-386/16, EU:C:2017:599, 34. punkts).

31      No tā izriet, ka PVN direktīvas 32. panta pirmā daļa ir piemērojama tikai tai piegādei, kuras ietvaros ir notikusi transportēšana Kopienas iekšienē.

32      Turpinājumā Tiesas judikatūrā ir precizēts, ka, lai noteiktu, uz kuru no abām piegādēm ir attiecināma transportēšana Kopienas iekšienē, ir jāveic vispārējs visu konkrēto lietas apstākļu novērtējums. Saistībā ar šo novērtējumu tostarp ir jānosaka, kurā brīdī ir notikusi otrā tiesību rīkoties ar preci kā īpašniekam nodošana galīgajam ieguvējam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Toridas, C-386/16, EU:C:2017:599, 35. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra).

33      Gadījumā, ja otrā tiesību rīkoties ar preci kā īpašniekam nodošana ir notikusi, pirms ir veikta transportēšana Kopienas iekšienē, šo transportēšanu nevar attiecināt uz pirmo piegādi pirmajam pircējam (spriedums, 2017. gada 26. jūlijs, Toridas, C-386/16, EU:C:2017:599, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Visbeidzot, ir jāpiebilst, ka, lai noteiktu, vai piegāde ir uzskatāma par “piegādi Kopienas iekšienē”, ir jāņem vērā pircēja nodomi attiecīgās preces iegādes brīdī, ciktāl tie ir pamatoti ar objektīviem apstākļiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 16. decembris, Euro Tyre Holding, C-430/09, EU:C:2010:786, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Šajā gadījumā no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka Kreuzmayr ar precēm kā īpašniece varēja rīkoties, pirms bija notikusi transportēšana Kopienas iekšienē. No tā izriet, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, transportēšana Kopienas iekšienē ir jāattiecina uz piegādi, kas notika starp starpnieku un galīgo ieguvēju un ka PVN direktīvas 32. panta pirmā daļa ir piemērojama tikai otrajai piegādei.

36      Turklāt šķiet, ka, ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietverto informāciju, BIDI un Kreuzmayr zināja, ka tiesības ar šo preci rīkoties kā īpašniekam Kreuzmayr tika nodotas Vācijā pirms transportēšanas Kopienas iekšienē. Šādos apstākļos otrās piegādes vietu tādas darījumu ķēdes ietvaros kā pamatlietā nevar noteikt, neņemot vērā atbilstošos objektīvos apstākļus, kuri bija zināmi starpniekam un galīgajam ieguvējam, un tā nevarēja būt atkarīga tikai no tā, kā pirmais piegādātājs ir kvalificējis pirmo piegādi, pamatojoties tikai uz to informāciju, ko tam kļūdas pēc bija sniedzis starpnieks.

37      Šo secinājumu nevar ietekmēt fakts, kā tas ir pamatlietā, ka pirmais piegādātājs nebija informēts, ka starpnieks preces pārdos tālāk galīgajam ieguvējam vēl pirms transportēšanas Kopienas iekšienē un ka starpnieks pirmajam piegādātājam bija norādījis PVN identifikācijas numuru, ko bija izdevusi dalībvalsts, kura bija transportēšanas Kopienas iekšienē galamērķa valsts.

38      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos kā pamatlietā PVN direktīvas 32. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama otrajai no divām vienas un tās pašas preces secīgām piegādēm, kuru ietvaros ir īstenota tikai viena transportēšana Kopienas iekšienē.

 Par otro jautājumu

39      Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai gadījumā, kad divu secīgu piegāžu ietvaros, kas ietver tikai vienu transportēšanu Kopienas iekšienē, notikusī otrā piegāde ir transportēšana Kopienas iekšienē, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir interpretējams tādējādi, ka galīgais ieguvējs, kurš kļūdaini ir izmantojis tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, tomēr kā PVN priekšnodokli var atskaitīt to PVN, kas samaksāts, pamatojoties uz rēķiniem, kurus izdevis starpnieks, kas savu piegādi kļūdas pēc ir kvalificējis kā “iekšējo piegādi”.

40      Jāatgādina, ka preču piegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši PVN direktīvas 138. panta 1. punkta nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. februāris, Euro Tyre, C-21/16, EU:C:2017:106, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Turklāt ir jāuzsver, ka PVN direktīvas 167. un nākamajos pantos paredzētās tiesības uz atskaitījumu ir neatņemama PVN sistēmas sastāvdaļa, ko principā nevar ierobežot. Šīs atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 15. septembris, Senatex, C-518/14, EU:C:2016:691, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

42      Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem, ja vien minētajām darbībām pašām par sevi ir piemērojams PVN (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Farkas, C-564/15, EU:C:2017:302, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

43      Tiesības uz PVN atskaitīšanu attiecas tikai uz maksājamajiem nodokļiem un nevar tikt piemērotas PVN, kas priekšnodoklī samaksāts kļūdaini (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, Compass Contract Services, C-38/16, EU:C:2017:454, 35. un 36. punkts). No minētā izriet, ka šo tiesību izmantošana neattiecas uz PVN, kas jāmaksā vienīgi tādēļ, ka tas ir minēts rēķinā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1989. gada 13. decembris, Genius, C-342/87, EU:C:1989:635, 19. punkts, kā arī 2003. gada 6. novembris, Karageorgou u.c., no C-78/02 līdz C-80/02, EU:C:2003:604, 51. punkts).

44      Tādējādi gadījumā, kad divu secīgu piegāžu ietvaros, kuras ietver tikai vienu transportēšanu Kopienas iekšienē, notikusī otrā piegāde ir transportēšana Kopienas iekšienē, galīgais ieguvējs, tikai tādēļ ka piegādātājs viņam ir izsniedzis kļūdainu rēķinu, no PVN, kas tam jāmaksā, nevar atskaitīt PVN, kuru tas nepamatoti samaksājis par precēm, kas tam tikušas piegādātas ar Kopienas iekšējo piegādi, kura atbrīvota no nodokļa.

45      Katrā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas turklāt noteikt, vai tāds tirgus dalībnieks kā Kreuzmayr, lai izmantotu tiesības uz PVN atskaitīšanu, saskaņā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu var paļauties vienīgi uz piegādātāja rēķinā esošajiem elementiem, kas norāda, ka piegāde ir iekšēja rakstura.

46      Šajā ziņā ir jāuzsver, ka tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir ikvienam tiesību subjektam, kam kāda pārvaldes iestāde ir devusi pamatotas cerības ar konkrētiem tam dotiem solījumiem (spriedums, 2015. gada 9. jūlijs, Salomie un Oltean, C-183/14, EU:C:2015:454, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

47      No minētā izriet, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tirgus dalībnieks nolūkā izmantot PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības pret savu piegādātāju nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

48      Tirgus dalībnieks tādā situācijā, kādā pamatlietā atrodas Kreuzmayr, savukārt atbilstoši valsts tiesībām tirgus dalībniekam, kurš izdevis kļūdaino rēķinu, var prasīt atmaksāt nepamatoti samaksāto nodokli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Farkas, C-564/15, EU:C:2017:302, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

49      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka, tā kā divu secīgu piegāžu ietvaros, kas ietver tikai vienu transportēšanu Kopienas iekšienē, notikusī otrā piegāde ir transportēšana Kopienas iekšienē, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir interpretējams tādējādi, ka galīgais ieguvējs, kurš kļūdaini ir izmantojis tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, kā PVN priekšnodokli nevar atskaitīt to PVN, kas samaksāts piegādātājam tikai, pamatojoties uz rēķiniem, kurus izdevis starpnieks, kas savu piegādi kvalificējis kļūdaini.

 Par trešo jautājumu

50      Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai gadījumā, kad atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, tādu darījumu kvalifikācija kā pamatlietā ir maināma ar atpakaļejošu spēku, kolīdz pirmais piegādātājs uzzina faktiskos apstākļus saistībā ar transportu un otro piegādi.

51      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz trešo jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

52      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

1)      Tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 32. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama otrajai no divām vienas un tās pašas preces secīgām piegādēm, kuru ietvaros ir notikusi tikai viena transportēšana Kopienas iekšienē.

2)      Tā kā divu secīgu piegāžu ietvaros, kas ietver tikai vienu transportēšanu Kopienas iekšienē, notikusī otrā piegāde ir transportēšana Kopienas iekšienē, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir interpretējams tādējādi, ka galīgais ieguvējs, kurš kļūdaini ir izmantojis tiesības uz pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitīšanu, kā pievienotās vērtības priekšnodokli nevar atskaitīt to pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts piegādātājam tikai, pamatojoties uz rēķiniem, kurus izdevis starpnieks, kas savu piegādi kvalificējis kļūdaini.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – vācu.