BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
EN
FR
HR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 26-07-2017
- Show case reference
- Opinion date: 03-10-2018
- Ruling date: 14-03-2019
- AG: Szpunar
References in this case
Highlight in text
GoPagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2019. gada 14. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkts – Konkrētām darbībām sabiedrības interesēs piemērojamais atbrīvojums no nodokļa – Skolas vai universitātes izglītība – Jēdziens – Transportlīdzekļa vadīšanas mācību kursi, ko pasniedz autoskola
Lieta C-449/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 16. martā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 26. jūlijā, tiesvedībā
A & G Fahrschul-Akademie GmbH
pret
Finanzamt Wolfenbüttel,
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], E. Regans [E. Regan] (referents), K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un S. Rodins [S. Rodin],
ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],
sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 20. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– A & G Fahrschul-Akademie GmbH vārdā – D. Hippke, Steuerberater, un A. Hüttl, Rechtsanwalt,
– Vācijas valdības vārdā – T. Hence un R. Kanitz, pārstāvji,
– Spānijas valdības vārdā – S. Jiménez García, pārstāvis,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz F. Urbani Neri, avvocato dello Stato,
– Austrijas valdības vārdā – G. Eberhard, pārstāvis,
– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un R. Campos Laires, pārstāvji,
– Somijas valdības vārdā – S. Hartikainen, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un B.-R. Killmann, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 3. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktu Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp A & G Fahrschul-Akademie GmbH (turpmāk tekstā – “A & G”) un Finanzamt Wolfenbüttel (Volfenbiteles Finanšu pārvalde, Vācija, turpmāk tekstā – “Finanšu pārvalde”) par šīs pārvaldes atteikšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvot transportlīdzekļa vadīšanas mācību pakalpojumus, ko A & G sniedz tālab, lai varētu iegūt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV 2006, L 403, 18. lpp.; labojums – OV 2009, L 19, 67. lpp.) 4. panta 4. punktā paredzēto B un C1 kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2006/112
3 Direktīvas 2006/112 IX sadaļas virsraksts ir “Atbrīvojumi”. Šajā sadaļā ietilpst tostarp 2. nodaļa ar virsrakstu “Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs”, kurā ir ietverts tās 132. pants, kura 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
“[..]
i) bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi;
j) mācības, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu;
[..].”
Direktīva 2006/126
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126 8. apsvērumā ir teikts:
“Ceļu satiksmes drošības dēļ būtu jāparedz minimālās prasības, lai varētu saņemt vadītāja apliecību. Ir jāsaskaņo standarti transportlīdzekļa vadīšanas eksāmeniem un vadītāju apliecību izsniegšanai. Lai to varētu izdarīt, būtu jādefinē attiecīgās zināšanas, transportlīdzekļa vadīšanas prasmes un stils; lai varētu vadīt mehāniskus transportlīdzekļus, uz tiem būtu jābalsta transportlīdzekļa vadīšanas eksāmens, un no jauna jādefinē minimālie fiziskas un garīgas piemērotības standarti, kam jābūt ievērotiem, lai varētu vadīt šādus transportlīdzekļus.”
5 Šīs direktīvas 4. pantā ir paredzēts:
“1. Vadītāja apliecība, kas paredzēta 1. pantā, dod tiesības vadīt turpmāk definētu kategoriju pašgājējus transportlīdzekļus. To var izsniegt, kad sasniegts katrai kategorijai norādītais vecuma cenzs. “Pašgājējs transportlīdzeklis” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm.
[..]
4. Mehāniskie transportlīdzekļi:
[..]
b) B kategorija:
mehāniski transportlīdzekļi, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 3 500 kg un kuri ir konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus un vadītāju; mehāniskiem transportlīdzekļiem, ko drīkst vadīt ar šīs kategorijas vadītāja apliecību, var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg.
[..]
d) C1 kategorija:
transportlīdzekļi, kuri nepieder pie D1 vai D kategorijas, kuru maksimāli atļautā masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 7 500 kg, un kuri ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus un vadītāju; šīs kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;
[..].”
Vācijas tiesības
6 Saskaņā ar Umsatzsteuergesetz (Apgrozījuma nodokļa likums), redakcijā, kas publicēta 2005. gada 21. februārī (BGBl. 2005 I, 386. lpp.) 4. panta 21. punktu to darījumu starpā, kas ir minēti šā likuma 1. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, no nodokļa ir atbrīvoti šādi darījumi:
“a) skološanas vai izglītošanas mērķim tieši paredzēti pakalpojumi, ko sniedz privātskolas un citas vispārizglītojošas vai profesionālās izglītības iestādes,
aa) ja tās kā alternatīvās mācību iestādes ir saņēmušas valsts akreditāciju saskaņā ar Grundgesetz (Pamatlikums) 7. panta 4. punktu vai atļauju saskaņā ar federālās zemes tiesībām vai
bb) ja atbildīgā federālās zemes iestāde apliecina, ka šajā iestādē pienācīgi sagatavo personas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai vai publisko tiesību juridiskās personas rīkota eksāmena kārtošanai,
b) skološanas vai izglītošanas mērķim tieši paredzēti izglītības pakalpojumi, ko sniedz patstāvīgi skolotāji,
aa) augstskolās Hochschulrahmengesetz (Augstskolu ietvarlikums) 1. un 70. panta izpratnē un publiskās vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādēs vai
bb) privātskolās un citās vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādēs, ja tās atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;
[..].”
7 Verordnung über die Zulassung von Personen zum Straßenverkehr (Noteikumi par atļauju personām piedalīties ceļu satiksmē) 2010. gada 13. decembra redakcijā (BGBl. 2010 I, 1980. lpp.) 6. pantā ir paredzēts:
“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piešķir attiecībā uz šādām transportlīdzekļu kategorijām:
[..]
B kategorija: [Direktīvas 2006/126 4. panta 4. punkta b) apakšpunkts]
[..]
C1 kategorija: [Direktīvas 2006/126 4. panta 4. punkta d) apakšpunkts]
[..].”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
8 A & G vada autoskolu sabiedrības ar ierobežotu atbildību formā. Izsniegtajos rēķinos tā atsevišķi nenorādīja summu, kas maksājama kā PVN. Attiecībā uz 2010. taksācijas gadu (turpmāk tekstā – “strīdīgais laikposms”) tā deklarēja ar nodokli apliekamo apgrozījumu. Finanšu pārvalde paļāvās uz A & G veikto PVN deklarāciju.
9 2014. gada 22. decembra vēstulē A & G lūdza samazināt tās maksājamo PVN summu līdz nullei euro, taču Finanšu pārvalde atteicās to darīt. Par šo Finanšu pārvaldes lēmumu A & G iesniegtā sūdzība un celtā prasība tika noraidītas. Finanzgericht (Finanšu tiesa, Vācija) tostarp uzskatīja, ka A & G nav pamata pretendēt uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu. Proti, A & G sniegtie teorētisko mācību un praktisko transportlīdzekļa vadīšanas mācību pakalpojumi neietilpstot jēdzienā “skolas vai universitātes izglītība” šīs tiesību normas izpratnē, jo strīdīgajā laikposmā spēkā esošajos ieteikumos par ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu skolā ir teikts, ka praktiskās transportlīdzekļa vadīšanas mācības neesot šīs izglītības nedz nepieciešama, nedz vēlama sastāvdaļa.
10 Šo Finanzgericht (Finanšu tiesa) nolēmumu A & G apstrīd, iesniedzot revīzijas sūdzību iesniedzējtiesā, proti, Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija). Tālab tā apgalvo konkrēti, ka mērķis, kādam valsts likumdevējs paredz, ka autoskolā ir apgūstama transportlīdzekļa vadīšana, ir izskolot atbildīgus ceļu satiksmes dalībniekus.
11 Turklāt transportlīdzekļa vadīšanas praktiskajām mācībām, ko veic autoskola, un ceļu satiksmes drošības mācībām, ko rīko tostarp Allgemeiner Deutscher Automobil-Club (Vācijas autoklubs), esot vieni un tie paši mērķi. Tātad pret abiem šiem līdzīgajiem pakalpojumiem nodokļu ziņā attiekties atšķirīgi būtu pretrunā neitralitātes principam.
12 Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar valsts tiesībām A & G piedāvātie pakalpojumi nav atbrīvoti no nodokļa, jo minētā sabiedrība neatbilst 2005. gada 21. februārī publicētās Apgrozījuma nodokļa likuma redakcijas 4. panta 21. punkta a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem. Tomēr tā uzskata, ka A & G varētu uz to pretendēt, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) vai j) apakšpunktu.
13 Šajā ziņā iesniedzējtiesa sliecas domāt, ka prasītājas pamatlietā darbība atbilst jēdzienam “skolas [vai] universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē.
14 Tā turpretim šaubās par A & G atbilstību pārējiem šajās tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, jo nav pārliecināta, ka minētā sabiedrība var tikt uzskatīta par “organizācij[u, par kuru ir atzīts, ka tās mērķi ir] līdzīgi” publisko tiesību organizāciju mērķiem šīs direktīvas 132. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē, nedz ka tās aktivitātes var uzskatīt par mācībām, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu minētās direktīvas 132. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē.
15 Šādos apstākļos Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai “skolas vai universitātes izglītības” jēdzienā, kas rodams [Direktīvas 2006/112] 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā, ietilpst arī transportlīdzekļa vadīšanas mācības autoskolā B un C1 kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai?
2) Ja uz pirmo jautājumu būtu jāatbild apstiprinoši, vai prasītājas pamatlietā atzīšana par organizāciju, kurai ir līdzīgi mērķi Direktīvas [2006/112] 132. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē, var izrietēt no [1969. gada 25. augusta Gesetz über das Fahrlehrerwesen (Likums par transportlīdzekļa vadīšanas mācībām)] esošajām tiesību normām par transportlīdzekļa vadīšanas mācību pasniedzēju un instruktoru eksaminēšanu, kā arī viņu un autoskolas licencēšanu un no sabiedrības ieinteresētības autoskolu audzēkņu mācībās par drošiem, atbildīgiem un par vides aspektiem labi informētiem satiksmes dalībniekiem?
3) Ja uz otro jautājumu būtu jāatbild noliedzoši, vai jēdziens “[skolotājs, kas] pasniedz privāti” Direktīvas [2006/112] 132. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka nodokļa maksātājam ir jābūt individuālajam komersantam?
4) Ja uz otro un trešo būtu jāatbild noliedzoši, vai pasniedzējs ir “[skolotājs, kas] pasniedz privāti” Direktīvas [2006/112] 132. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē jau tad vien, ja viņš rīkojas savā labā un uz savu atbildību, vai arī viņam ir izvirzāmas vēl citas prasības, lai viņu varētu kvalificēt par “[skolotāju, kas] pasniedz privāti”?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
16 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver transportlīdzekļa vadīšanas mācības, kas tādā autoskolā kā pamatlietā aplūkotā tiek pasniegtas tālab, lai varētu iegūt Direktīvas 2006/126 4. panta 4. punktā paredzēto B un C1 kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
17 Direktīvas 2006/112 132. pantā ir paredzēti atbrīvojumi, kuru mērķis – kā par to liecina šo pantu ietverošās nodaļas virsraksts – ir veicināt konkrētas darbības sabiedrības interesēs. Tomēr šie atbrīvojumi attiecas nevis uz visām darbībām sabiedrības interesēs, bet gan tikai uz tām, kuras tur ir uzskaitītas un detalizēti aprakstītas (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Brockenhurst College, C-699/15, EU:C:2017:344, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Tiesas judikatūras atziņa ir tāda, ka minētie atbrīvojumi ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir novērst atšķirības PVN sistēmas piemērošanā dažādās dalībvalstīs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. oktobris, The English Bridge Union, C-90/16, EU:C:2017:814, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Direktīvas 2006/112 132. pantā paredzētos atbrīvojumus aprakstošais formulējums ir jāinterpretē šauri, jo šie atbrīvojumi ir atkāpes no vispārējā principa, kas izriet no šīs direktīvas 2. panta un saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko pret atlīdzību sniedz nodokļa maksātājs. Tomēr šis šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka šīs direktīvas 132. pantā paredzēto atbrīvojumu noteikšanā izmantotais formulējums būtu jāinterpretē tādā veidā, ka šie atbrīvojumi tiktu padarīti par neefektīviem (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Brockenhurst College, C-699/15, EU:C:2017:344, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Jāatgādina, ka minētās direktīvas 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” nav nekādi definēts.
21 Taču Tiesa ir atzinusi, pirmkārt, ka pasniedzēja zināšanu un prasmju nodošana audzēkņiem ir īpaši svarīgs izglītošanas elements (spriedums, 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 18. punkts).
22 Otrkārt, tā ir paskaidrojusi, ka jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 izpratnē neaprobežojas tikai ar izglītību, kuras rezultātā, lai saņemtu kvalifikāciju, jākārto eksāmeni vai kas ļauj saņemt mācības aroddarbības veikšanai, bet ietver arī citas aktivitātes, kurās mācīšana skolās vai universitātēs notiek, lai attīstītu skolēnu vai studentu zināšanas un prasmes, ja vien šīs aktivitātes pēc sava rakstura nav gluži vienkārši rekreatīvas (spriedums, 2010. gada 28. janvāris, Eulitz, C-473/08, EU:C:2010:47, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Šajā ziņā ir jākonstatē – kā secinājumu 35. punktā norāda ģenerāladvokāts –, ka šīs pastāvīgās judikatūras atziņa ir tāda, ka aktivitātes, kas pēc sava rakstura nav gluži vienkārši rekreatīvas, var ietilpt jēdzienā “skolas vai universitātes izglītība”, ja vien mācības notiek skolās vai universitātēs.
24 Tādējādi jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē ietver aktivitātes, kas atšķiras gan pēc savas iedabas, gan pēc ietvara, kādā tās tiek īstenotas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 20. punkts).
25 No tā – kā secinājumu 13.–17. punktā izklāsta ģenerāladvokāts – izriet, ka ar šo jēdzienu Savienības likumdevējs ir domājis noteikta veida izglītības sistēmu, kas – neatkarīgi no katrai nacionālajai sistēmai piemītošajām raksturiezīmēm – ir kopīga visām dalībvalstīm.
26 Tādējādi PVN sistēmā jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” vispārīgi nozīmē integrētu sistēmu zināšanu un prasmju nodošanai plašā un dažādotā priekšmetu kopumā, kā arī šo zināšanu un prasmju padziļināšanu un attīstīšanu, ko skolēni un studenti veic, apgūstot vielu un specializējoties dažādos šo sistēmu veidojošajos posmos.
27 Jautājums par to, vai transportlīdzekļa vadīšanas mācības, kuras tāda autoskola kā prasītāja pamatlietā pasniedz tālab, lai varētu iegūt Direktīvas 2006/126 4. panta 4. punktā paredzēto B un C1 kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, var ietilpt jēdzienā “skolas vai universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē, ir jāizvērtē tieši šo apsvērumu gaismā.
28 Šajā lietā prasītāja pamatlietā apgalvo, ka transportlīdzekļa vadīšanas mācības, ko tā pasniedz, ietver tādu gan praktisku, gan teorētisku zināšanu nodošanu, kuras ir nepieciešamas B, kā arī C1 kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai, un ka šo mācību mērķis nav gluži vienkārši rekreatīvs, jo šādu tiesību iegūšana var izrādīties noderīga tostarp arī darba vajadzībām. Tāpēc tālab pasniegtās mācības ietilpstot jēdzienā “skolas vai universitātes izglītība”, kas rodams Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā.
29 Taču jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadīšanas mācības tādā autoskolā kā pamatlietā aplūkotā – lai arī aptverdama dažnedažādas praktiskās un teorētiskās zināšanas – tik un tā joprojām ir un paliek specializētās mācības, kas pašas par sevi nav tas pats, kas skolas vai universitātes izglītībai raksturīgā zināšanu un prasmju nodošana plašā un dažādotā priekšmetu kopumā, kā arī šo zināšanu un prasmju padziļināšana un attīstīšana.
30 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu ir atbildams, ka jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver transportlīdzekļa vadīšanas mācības, kas tādā autoskolā kā pamatlietā aplūkotā tiek pasniegtas tālab, lai varētu iegūt Direktīvas 2006/126 4. panta 4. punktā paredzēto B un C1 kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Par otro līdz ceturto jautājumu
31 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro līdz ceturto jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
32 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver transportlīdzekļa vadīšanas mācības, kas tādā autoskolā kā pamatlietā aplūkotā tiek pasniegtas tālab, lai varētu iegūt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām 4. panta 4. punktā paredzēto B un C1 kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – vācu.