BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
FR
HR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 04-12-2017
- Show case reference
- Ruling date: 22-11-2018
- AG: Campos Sánchez-Bordona
References in this case
Highlight in text
GoPagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2018. gada 22. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Mantojuma nodoklis – Ilgtspējīgā veidā apsaimniekotas meža teritorijas – Atbrīvojums – Mežu teritoriju aizsardzība
Lieta C-679/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko hof van beroep te Antwerpen (Antverpenes apelācijas tiesa, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 21. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 4. decembrī, tiesvedībā
Vlaams Gewest, ko Vlaamse regering vārdā pārstāv Vlaamse Minister van Begroting, Financiën en Energie,
Vlaams Gewest, ko Vlaamse regering vārdā pārstāv Vlaamse Minister van Omgeving, Natuur en Landbouw,
pret
Johannes Huijbrechts.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja vietniece, R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot] (referents), A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un S. Rodins [S. Rodin],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona]
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– J. Huijbrechts vārdā – A. Visschers un P. Heeren, advocaten,
– Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin un J.-C. Halleux, kā arī C. Pochet, pārstāvji, kuriem palīdz G. Van Calster, advocaat,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Armenia un W. Roels, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 63. panta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Vlaamse Gewest (Flandrijas reģions, Beļģija), ko Vlaamse regering (Flandrijas reģiona valdība, Beļģija) vārdā pārstāv Vlaamse Minister van Begroting, Financiën en Energie (Flandrijas reģiona budžeta, finanšu un enerģijas ministrs, Beļģija) un Vlaamse Minister van Omgeving, Natuur en Landbouw (Flandrijas reģiona vides, dabas un lauksaimniecības ministrs, Beļģija), un Johannes Huijbrechts par Nīderlandē esošu meža teritoriju atbrīvojumu no mantojuma nodokļa, kuru pēdējais minētais vēlas izmantot.
Atbilstošās tiesību normas
3 Vlaams wetboek der successierechten (Flandrijas reģiona mantojuma kodekss; turpmāk tekstā – “Mantojuma kodekss”) 15. pantā ir paredzēts, ka mantojuma nodokli nosaka, pamatojoties uz visas mantojuma atstājēja mantas, lai kur tā atrastos, vērtību pēc parādu atskaitīšanas.
4 Mantojuma kodeksa 55.quater pantā, tagadējā Vlaamse Codex Fiscaliteit (Flandrijas reģiona nodokļu kodekss) 2.7.6.0.3. pantā, ir noteikts, ka nekustamais īpašums, kas uzskatāms par “mežu” Beļģijas tiesiskā regulējuma izpratnē, ir atbrīvots no mantojuma nodokļa, ja tam ir piemērojams ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns, kas atbilst Flandrijas reģiona tiesiskajā regulējumā paredzētajiem kritērijiem un ko apstiprinājusi Flandrijas mežu pārvalde.
5 1990. gada 13. jūnija Bosdecreet (Mežu dekrēts), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, 13. pantā ir noteikts, ka:
“Mantojuma nodoklis, kas būtu bijis jāmaksā par summu, kurai piemērojams Flandrijas reģiona nodokļu kodeksa 2.7.6.0.3. pantā paredzētais atbrīvojums, ir uzskatāms par piešķirtu subsīdiju. Šī subsīdija ir uzskatāma par piešķirtu uz 30 gadiem proporcijā 1/30 gadā, skaitot no mantojuma, kuram piemērojams atbrīvojums, atklāšanās.
Šī subsīdija ir piešķirama atbilstoši turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem, kuri ir jāpilda pirmajā daļā noteiktajā 30 gadu termiņā:
1) uz īpašuma visu laiku ir jāatrodas mežam atbilstoši šī dekrēta 3. pantam;
2) īpašumam visu šo laiku ir jāatbilst Flandrijas reģiona nodokļu kodeksa 2.7.6.0.3. panta otrās daļas nosacījumiem;
3) faktiskajai apsaimniekošanai ir jāatbilst apstiprinātam apsaimniekošanas plānam.
Ja šie nosacījumi netiek pildīti, meža īpašniekam vai lietotājam ir jāatmaksā subsīdija par atlikušo tās piešķīruma periodu [..].”
6 Minētā Mežu dekrēta 41. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Flandrijas reģiona valdība izstrādā “mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijus” un ka tā atbilstoši šī paša dekrēta 7. pantam nosaka “mežus, uz kuriem šie kritēriji attiecas”.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
7 Ar Oyen kundzes, Beļģijas rezidentes, 2012. gada 24. maija testamentu J. Huijbrechts, Nīderlandes rezidents, tika iecelts par “Klein Zundertse Heide”, kas atrodas Kleinzundertā [Klein Zundert](Nīderlande), zemesgabala speciāllegatāru. Šis aptuveni 156 ha lielais zemesgabals ietver mežu teritoriju, kurai piemērojams Nīderlandes tiesiskais regulējums par dabas ainavu aizsardzību, kā arī ilgtspējīgas apsaimniekošanas prasības atbilstoši Nīderlandes iestāžu šim nolūkam izstrādātam plānam.
8 Pēc Oyen kundzes nāves 2013. gada 1. aprīlī J. Huijbrechts šo legātu pieņēma, un ir skaidrs, ka mantošanas lietai ir piemērojamas Beļģijas tiesības.
9 J. Huijbrechts Beļģijas administrācijai lūdza piešķirt atbrīvojumu no mantojuma nodokļa par attiecīgo īpašumu, pamatojoties uz Mantojuma kodeksa 55.quater pantu, atbilstoši kuram no mantojuma nodokļa atbrīvo “mežus”, uz kuriem attiecas Flandrijas reģiona apstiprināts ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns.
10 Šis lūgums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka minētais īpašums atrodas citā dalībvalstī, nevis Beļģijas Karalistē.
11 J. Huijbrechts vērsās rechtbank van eerste aanleg van Antwerpen (Antverpenes pirmās instances tiesa, Beļģija) ar prasību par viņa lūguma noraidīšanu, norādot, ka Mantojuma kodeksa 55.quater pants neatbilst kapitāla brīvai apritei, jo šī norma nav piemērojama ilgtspējīgā veidā apsaimniekotiem mežiem, ja tie atrodas citas dalībvalsts, kas nav Beļģijas Karaliste, teritorijā.
12 Šī tiesa apmierināja minēto prasību, konstatējusi, pirmkārt, ka uz minēto teritoriju attiecās ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns, kas atbilst Beļģijas tiesībās paredzētajam, lai varētu piemērot Mantojuma kodeksa 55.quater pantā paredzēto atbrīvojumu, un, otrkārt, ka J. Huijbrechts bija iesniedzis apliecinājumu, kurš arī atbilst šajā normā prasītajam. Minētā tiesa uzskatīja, ka atšķirīgā attieksme nodokļu jomā, kas piemērota citās dalībvalstīs, kura nav Beļģijas Karaliste, esošiem mežu īpašumiem, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums un tas nav attaisnojams, jo var izmantot Nīderlandes iestāžu palīdzību, lai kontrolētu ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritēriju ievērošanu.
13 Beļģijas administrācija par šīs tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību hof van beroep te Antwerpen (Antverpenes apelācijas tiesa, Beļģija), un tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai ir konstatējams kapitāla brīvas aprites pārkāpums [LESD] 63. panta izpratnē, ja ārvalstī esošas un ilgtspējīgā veidā apsaimniekotas meža teritorijas mantiniekam netiek piešķirts atbrīvojums no mantojuma nodokļa attiecībā uz šo meža teritoriju, pamatojoties uz [Mantojuma kodeksa] 55.quater pantu, savukārt iekšzemē esošas un ilgtspējīgā veidā apsaimniekotas meža teritorijas mantiniekam tiek piešķirts atbrīvojums no mantojuma nodokļa attiecībā uz šo meža teritoriju, pamatojoties uz [Mantojuma kodeksa] 55.quater pantu?
2) Vai Flandrijas meža platības interese [Mantojuma kodeksa] 55.quater panta izpratnē ir primārs vispārējo interešu apsvērums, kas attaisno tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram atbrīvojums no mantojuma nodokļa tiek piemērots tikai Flandrijas teritorijā esošajām un ilgtspējīgi apsaimniekotajām meža teritorijām?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
14 Ar jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram attiecībā uz mantošanas ceļā iegūtiem mežiem tiek piešķirta nodokļu priekšrocība ar nosacījumu, ka tie tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā saskaņā ar valsts tiesībās noteikto, taču šo priekšrocību attiecina tikai uz šīs dalībvalsts teritorijā esošiem mežiem.
15 Ievērojot LESD 63. panta 1. punkta noteikumus, ir aizliegti visi kapitāla aprites ierobežojumi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā.
16 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka mantojuma nodokļa režīmam ir piemērojami LESD noteikumi par kapitāla apriti, izņemot gadījumus, kad attiecīgo darījumu veidojošie elementi ir atrodami tikai vienā vienīgā dalībvalstī (spriedumi, 2008. gada 17. janvāris, Jäger, C-256/06, EU:C:2008:20, 25. punkts, un 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 27. punkts).
17 Šajā gadījumā no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā aplūkojamo legātu Beļģijā dzīvojoša persona bija noteikusi par labu Nīderlandē dzīvojošam nodokļu maksātājam un ka tas attiecas uz zemesgabalu, kurā ietilpst pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā esoši meži.
18 Tādēļ šāda situācija ietilpst LESD 63. panta 1. punkta piemērošanas jomā.
19 Mantojuma nodokļa jomā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka nodokļu priekšrocību piešķiršanas pakļaušana nosacījumam, ka iegūtajam īpašumam ir jāatrodas valsts teritorijā, rada tādu šķērsli kapitāla brīvai apritei, kas principā ir aizliegts ar Līguma 63. panta 1. punktu (spriedumi, 2008. gada 17. janvāris, Jäger, C-256/06, EU:C:2008:20, 35. punkts, un 2014. gada 18. decembris, Q, C-133/13, EU:C:2014:2460, 20. punkts).
20 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu tā “63. pants neskar dalībvalstu tiesības [..] piemērot atšķirīgas nodokļu tiesību normas dažādiem nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu [..] kapitāla ieguldījuma vietas dēļ”. Taču LESD 65. panta 3. punktā ir paredzēts, ka 1. punktā minētās valsts tiesību normas nedrīkst radīt “iespēju patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti un maksājumus, kā to nosaka LESD 63. pants”.
21 Tādējādi nevienlīdzīga attieksme, kas ir atļauta saskaņā ar LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jānošķir no patvaļīgas diskriminācijas, kas ir aizliegta saskaņā ar šā paša panta 3. punktu. Tātad no judikatūras izriet, ka, lai tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkojamais, atbilstoši kuram mantojuma nodokļa aprēķina nolūkā tiek nošķirti citā dalībvalstī un attiecīgā Beļģijas Karalistes reģionā esoši nekustamie īpašumi, būtu atzīstams par saderīgu ar Līguma normām par kapitāla brīvu apriti, šai atšķirīgajai attieksmei ir jāattiecas uz situācijām, kas nav objektīvi salīdzināmas, vai jābūt pamatotai ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem (spriedums, 2008. gada 17. janvāris, Jäger, C-256/06, EU:C:2008:20, 42. punkts) un tā nedrīkst pārsniegt šā pasākuma izvirzītā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (spriedumi, 2006. gada 14. septembris, Centro di Musicologia Walter Stauffer, C-386/04, EU:C:2006:568, 32. punkts; 2008. gada 17. janvāris, Jäger, C-256/06, EU:C:2008:20, 41. punkts, un 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 41. punkts).
22 Lai izvērtētu, vai atšķirīgā attieksme attiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas, ir jāņem vērā pamatlietā aplūkojamā tiesiskā regulējuma mērķis un saturs (spriedums, 2014. gada 18. decembris, Q, C-133/13, EU:C:2014:2460, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Šajā gadījumā no Mantojuma kodeksa 55.quater panta, tagadējā Flandrijas reģiona nodokļu kodeksa 2.7.6.0.3. panta, un iesniedzējtiesas nolēmuma skaidri izriet, ka šajā normā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa mērķim ir uz vidi vērsts raksturs, proti, Beļģijas Karalistes Flandrijas reģiona teritorijā esošo mežu un apmežoto teritoriju ilgtspējīga apsaimniekošana.
24 Turklāt Beļģijas valdība norāda, ka atbrīvojuma mērķis ir izvairīties no mežu sadalīšanas, kuras rezultātā to daļas varētu tikt pārdotas, lai samaksātu mantojuma nodokli.
25 Šāds uz vidi vērsts mērķis, kas ir mežu un apmežoto teritoriju ilgtspējīga apsaimniekošana, principā nebūtu jāaprobežo ar kādas dalībvalsts viena reģiona vai vienas dalībvalsts teritoriju, jo apmežota zona var veidot tikai vienu masīvu vai ainavu, pat ja šī zona iesniedzas vairāku dalībvalstu teritorijās un ja no juridiskā un administratīvā aspekta tā ietilpst to jurisdikcijās.
26 Proti, mežu efektīva aizsardzība, kā arī to ilgtspējīga apsaimniekošana ir tipisks pārrobežu vides jautājums, kurā savijas dalībvalstu kopīgā atbildība (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 12. jūlijs, Komisija/Austrija, C-507/04, EU:C:2007:427, 87. punkts, un 2012. gada 26. janvāris, Komisija/Polija, C-192/11, nav publicēts, EU:C:2012:44, 23. punkts).
27 Šajā ziņā nošķirt viena meža daļas dažādās valstīs atkarībā no tā, vai tās atrodas Beļģijas Karalistes Flandrijas reģiona teritorijā vai Nīderlandes Karalistes teritorijā, ir mākslīgi un tas neatbilst nekādai objektīvai atšķirībai.
28 Līdz ar to nodokļu maksātājs, kurš mantojuma ceļā ir ieguvis mežu, kas atrodas teritorijā, kura robežojas ar Beļģijas Karalistes Flandrijas reģiona teritoriju, un attiecībā uz kuru viņš var pierādīt, ka tiek veikta ilgtspējīga apsaimniekošana atbilstoši prasībām, kas izvirzītas Mantojuma kodeksa 55.quater pantā, tagadējā Flandrijas reģiona nodokļu kodeksa 2.7.6.0.3. pantā, attiecībā uz pamatlietā aplūkojamo atbrīvojumu no nodokļa atrodas situācijā, kas ir pielīdzināma tāda nodokļa maksātāja situācijai, kurš mantojuma ceļā ir ieguvis mežu, uz ko attiecas šai normai atbilstošs ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns un kurš atrodas minētā reģiona teritorijā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 14. septembris, Centro di Musicologia Walter Stauffer, C-386/04, EU:C:2006:568, 40. punkts, un 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 48.–50. punkts).
29 No tā izriet, ka konstatētā atšķirīgā attieksme nodokļu jomā ir kapitāla aprites ierobežojums LESD 63. panta 1. punkta izpratnē.
30 Tomēr šāds ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir pamatots ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu un ja tajā tiek ievērots samērīguma princips tādējādi, ka tam jābūt piemērotam paredzētā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt tā sasniegšanai nepieciešamo (spriedums, 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 52. punkts).
31 Šajā ziņā Beļģijas valdība uzskata, ka atbrīvojuma no nodokļa attiecināšana vienīgi uz Flandrijas reģionā esošiem mežiem ir pamatota ar apsvērumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību, īpaši ar mežu un dabas ilgtspējīgas apsaimniekošanas nepieciešamību Beļģijas Karalistes Flandrijas reģionā, kur mežu masīvi ir īpaši nepieciešami tostarp apdzīvotības blīvuma, industrializācijas un labas lauksaimniecības zemes dēļ.
32 Turklāt jāatgādina, ka dabas aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības būtiskajiem mērķiem (spriedums, 2008. gada 11. decembris, Komisija/Austrija, C-524/07, nav publicēts, EU:C:2008:717, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā gadījumā Mantojuma kodeksa 55.quater pantā, tagadējā Flandrijas reģiona nodokļu kodeksa 2.7.6.0.3. pantā, paredzētā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršana un saglabāšana faktiski ir pakļautas vides prasību izpildei trīsdesmit gadus ilgā laikposmā.
34 Katrā ziņā ir jākonstatē, ka, tā kā šī atbrīvojuma no nodokļa saņemšana ir pakārtota arī nosacījumam, ka mantojuma ceļā nodotajam mežam ir jāatrodas Beļģijas Karalistes Flandrijas reģiona teritorijā, minētais atbrīvojums nav pasākums, kas būtu piemērots tam izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo tādas divu dalībvalstu robežas ietverošas mežu zonas kā pamatlietā ilgtspējīga apsaimniekošana ir pārrobežu vides jautājums, kurš nevar aprobežoties tikai ar vienas no šīm dalībvalstīm teritoriju vai daļu no tās.
35 Beļģijas valdība turklāt apgalvo, ka atbrīvojuma saņemšanas ierobežošana tikai ar Flandrijas reģionā esošiem mežiem ir pamatota ar grūtībām citās dalībvalstīs ārpus Beļģijas Karalistes pārbaudīt, vai meži patiešām atbilst valsts tiesiskajā regulējumā izvirzītajām prasībām, lai šo atbrīvojumu varētu piešķirt un saglabāt, un to, ka nav iespējams nodrošināt faktisku šo prasību izpildes kontroli 30 gadu laikposmā, kā prasīts minētajā regulējumā.
36 Ir taisnība, ka nepieciešamība nodrošināt nodokļu kontroli var būt primārs vispārējo interešu apsvērums, kas var pamatot Līgumā garantēto pamatbrīvību īstenošanas ierobežošanu. Tomēr šādā pasākumā ir jāievēro samērīguma princips tādējādi, ka tam jābūt piemērotam paredzētā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt tā sasniegšanai nepieciešamo (spriedums, 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 52. punkts).
37 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka fakts, ka pastāv praktiskas grūtības izsekot atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanas prasību izpildei, nav absolūts pamats atteikties to piešķirt. Dalībvalsts kompetentās nodokļu iestādes faktiski var attiecīgajam nodokļu maksātājam pieprasīt sniegt atbilstošus pamatojošus dokumentus, kas tām ļauj pārliecināties par citā valstī esoša meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas prasību izpildi, lai izvērtētu, vai ir izpildīti atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas nosacījumi (pēc analoģijas it īpaši skat. spriedumus, 2006. gada 14. septembris, Centro di Musicologia Walter Stauffer, C-386/04, EU:C:2006:568, 48. punkts; 2007. gada 25. oktobris, Geurts un Vogten, C-464/05, EU:C:2007:631, 28. punkts; 2008. gada 17. janvāris, Jäger, C-256/06, EU:C:2008:20, 54. un 55. punkts, kā arī 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 53.–55. punkts).
38 Tādējādi tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru nodokļu maksātājam absolūtā veidā netiek ļauts sniegt pierādījumus tam, ka mantojuma ceļā iegūtie meži tiek apsaimniekoti atbilstoši ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānam, kas izstrādāts atbilstoši to atrašanās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kura prasības ir identiskas Mantojuma kodeksa 55.quater pantā izvirzītajām, nav pamatojams ar nodokļu kontroles efektivitātes apsvērumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 10. marts, Laboratoires Fournier, C-39/04, EU:C:2005:161, 25. punkts; 2006. gada 14. septembris, Centro di Musicologia Walter Stauffer, C-386/04, EU:C:2006:568, 48. punkts, un 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 60. punkts).
39 Attiecībā uz Beļģijas valdības apalvoto, ka nav iespējams pārliecināties par šāda plāna izpildi 30 gadu ilgā laikposmā citā dalībvalstī, kas nav Beļģijas Karaliste, kā attiecībā uz Flandrijas reģiona teritorijā esošiem mežiem tas prasīts pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā, no iepriekš minētā tomēr izriet, ka šo argumentu nevar izvirzīt in abstracto un ka tas liek uzskatīt, ka nodokļa iekasēšanas dalībvalsts nodokļu iestādēm ir jāpierāda, ka tām nav faktiskas iespējas šajā laikposmā iegūt informāciju no tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā atrodas meži.
40 Šajā ziņā, gadījumos, kad dalībvalsts, kurā atrodas meži, piešķir tāda paša veida nodokļu priekšrocību kā pamatlietā aplūkotā, kas pakārtota līdzvērtīgiem nosacījumiem, tostarp apsaimniekošanas plānam, kas pielīdzināms Beļģijas tiesiskajā regulējumā paredzētajam, ir jāatzīst, ka nekas sākotnēji neļauj izslēgt, ka nodokļa iekasēšanas dalībvalsts Savienības tiesības paredzētās savstarpējās palīdzības ietvaros varētu saņemt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās nodokļu priekšrocības piešķiršanas un saglabāšanas nosacījumi ir izpildīti (šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumu, 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 68. punkts).
41 Katrā ziņā nekas attiecīgajām nodokļu iestādēm neliedz atteikties piešķirt pamatlietā aplūkojamo atbrīvojumu no nodokļa, ja nav iesniegti pierādījumi, kurus tās uzskata par vajadzīgiem pareizai nodokļa noteikšanai (šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumu, 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Attiecībā uz Beļģijas valdības rakstveida apsvērumos izvirzīto jautājumu, vai šī analīze attiecas arī uz trešo valstu teritorijās esošiem mežiem, ir svarīgi precizēt, ka atbilde uz šo jautājumu nav nepieciešama pamatlietas strīda atrisināšanai, bet arī dalībvalsts drīkst likumīgi atteikties piešķirt nodokļu priekšrocību, ja izrādās neiespējami no šīs trešās valsts iegūt nepieciešamo informāciju, tostarp tādēļ, ka nav vienošanās, kas ietver šādu pienākumu (spriedumi, 2007. gada 18. decembris, A, C-101/05, EU:C:2007:804, 63. punkts, un 2009. gada 27. janvāris, Persche, C-318/07, EU:C:2009:33, 70. punkts).
43 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram attiecībā uz mantošanas ceļā iegūtiem mežiem tiek piešķirta nodokļu priekšrocība ar nosacījumu, ka tie tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā saskaņā ar valsts tiesiskajā regulējumā noteikto, taču šī priekšrocība tiek attiecināta tikai uz šīs dalībvalsts teritorijā esošiem mežiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram attiecībā uz mantošanas ceļā iegūtiem mežiem tiek piešķirta nodokļu priekšrocība ar nosacījumu, ka tie tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā saskaņā ar valsts tiesiskajā regulējumā noteikto, taču šī priekšrocība tiek attiecināta tikai uz šīs dalībvalsts teritorijā esošiem mežiem.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – holandiešu.