Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2022. gada 13. janvārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 168. pants – Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu – Pasta pakalpojumu sniegšana, kas ir kļūdaini atbrīvota no nodokļa – PVN, kas tiesību uz nodokļa atskaitīšanu mērķiem tiek uzskatīts par iekļautu pakalpojuma komerciālajā cenā – Izslēgšana – Jēdziens “maksājams vai samaksāts” PVN

Lietā C-156/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) iesniedza ar 2020. gada 1. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 6. aprīlī, tiesvedībā

Zipvit Ltd

pret

Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs,

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot] (referents) un M. Safjans [M. Safjan],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Zipvit Ltd vārdā – D. Garcia, L. Allen un W. Shah, solicitors, kā arī R. Thomas, QC,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Brandon, pārstāvis, kam palīdz S. Grodzinski un E. Mitrophanous, QC,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smolek, J. Vláčil un O. Serdula, pārstāvji,

–        Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou un I. Kotsoni, pārstāves,

–        Spānijas valdības vārdā – I. Herranz Elizalde un S. Jiménez García, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji R. Lyal un P. Carlin, vēlāk – P. Carlin, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2021. gada 8. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā ir jāinterpretē Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.) 168. panta a) punkts un 226. panta 9. un 10. punkts.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Zipvit Ltd un Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs (Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests [nodokļu un muitas administrācija]) par lēmumu, ar kuru šī pēdējā minētā neapmierināja tās pieteikumu atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN).

 Atbilstošās tiesību normas

3        Direktīvas 2006/112 63. pantā ir paredzēts:

“Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.”

4        Šīs direktīvas 90. pantā ir noteikts:

“1.      Anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā, vai arī ja cenu samazina pēc tam, kad notikusi piegāde, saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem noteikumiem attiecīgi samazina summu, kurai uzliek nodokli.

2.      Pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta.”

5        Saskaņā ar Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču piegādi.

6        Minētās direktīvas 167. pantā ir paredzēts:

“Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.”

7        Atbilstoši šīs pašas direktīvas 168. pantam:

“Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:

a)      PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs;

[..].”

8        Direktīvas 2006/112 185. pantā ir noteikts:

“1.      Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi.

2.      Atkāpjoties no 1. punkta, nekoriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai pienācīgi pierādītos vai apstiprinātos īpašuma iznīcināšanas, zuduma vai zādzības gadījumos, kā arī darījumus, kas attiecas uz preču izmantošanu, lai sniegtu mazas vērtības dāvanas vai dotu paraugus, kā minēts 16. pantā.

Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai koriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai zādzības gadījumos.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9        Zipvit, Apvienotajā Karalistē dibināta sabiedrība, veic komercdarbību – vitamīnu un minerālvielu piegādi pa pastu.

10      No 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. martam Royal Mail, kas ir operators, kurš nodrošina valsts pasta pakalpojumus Apvienotajā Karalistē, sniedza pasta pakalpojumus Zipvit saskaņā ar līgumiem, kuri tika individuāli apspriesti ar pēdējo minēto. Šie pakalpojumi tika uzskatīti par atbrīvotiem no PVN, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un nodokļu un muitas administrācijas publicētajiem tiesību aktiem, ar kuriem tostarp transponē Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Līdz ar to Royal Mail izrakstīja rēķinus bez PVN, norādot, ka minētie pakalpojumi ir no tā atbrīvoti.

11      Tomēr Tiesa 2009. gada 23. aprīlī pasludināja spriedumu TNT Post UK (C-357/07, EU:C:2009:248), no kura izriet, ka Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN nav piemērojams attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz valsts pasta dienesti un kuru nosacījumi ir tikuši individuāli apspriesti.

12      Zipvit, uzskatīdama, ka maksājumi, ko tā veica Royal Mail, līdz ar to ar atpakaļejošu spēku bija jāuzskata par tādiem, kas ietver PVN, 2009. gada 15. septembrī un 2010. gada 8. aprīlī nodokļu un muitas administrācijai par attiecīgajiem pakalpojumiem iesniedza divus pieteikumus par priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu par kopējo summu 415 746 sterliņu mārciņu (GBP) (aptuveni 498 900 EUR) apmērā, kuriem pieskaitīti procenti.

13      Ar 2010. gada 12. maija lēmumu nodokļu un muitas administrācija noraidīja šos pieteikumus, pamatojoties uz to, ka attiecīgie pakalpojumi nav tikuši aplikti ar PVN un ka Zipvit šo nodokli nebija samaksājis.

14      2010. gada 2. jūlijā nodokļu un muitas administrācija šo lēmumu pārskatīja un atstāja to spēkā negrozītu.

15      No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, pirmkārt, ka Royal Mail nav mēģinājusi atgūt nepamatoti nesamaksāto PVN ne no Zipvit, ne no citiem tās klientiem tādos pašos apstākļos, ņemot vērā it īpaši administratīvo slogu un izmaksas, ko tas būtu radījis, un, otrkārt, ka nodokļu un muitas administrācija nav arī izdevusi paziņojumu par nodokļa korekciju attiecībā uz Royal Mail, it īpaši tiesiskās paļāvības dēļ, ko tā šajā ziņā tās ieskatā ir radījusi šim uzņēmumam.

16      Turklāt gan nodokļu un muitas administrācija, gan Royal Mail vairs nevar veikt šādas darbības, ņemot vērā noilguma termiņu izbeigšanos.

17      Zipvit secīgi vērsās First-Tier Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta), Apvienotā Karaliste), Upper Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā virstiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste), Court of Appeal (Apelācijas tiesa, Apvienotā Karaliste), pēc tam Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) ar mērķi panākt, lai tiktu atcelts 2010. gada 2. jūlija spriedums.

18      Uzskatīdama, ka lietā, kuru tā izskata, rodas jautājumi par Direktīvas 2006/112 interpretāciju un ka turklāt tā ir precedents attiecībā uz vairākām tiesvedībām, kas ir izskatīšanas stadijā, Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Ja i) nodokļu iestāde, pakalpojumu sniedzējs un komersants, kas ir nodokļa maksātājs, nepareizi interpretē Eiropas Savienības tiesību normas PVN jomā un tādu pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama ar nodokli pēc parastās likmes, uzskata par tādu, kura ir atbrīvota no PVN, ii) starp pakalpojumu sniedzēju un komersantu noslēgtajā līgumā bija paredzēts, ka cenā par pakalpojumiem nav ietverts PVN, un tajā bija noteikts, ka tad, ja PVN ir jāmaksā, tā izmaksas ir jāsedz komersantam, iii) pakalpojumu sniedzējs nekad nav prasījis un vairs nevar prasīt papildu PVN, kas ir jāmaksā komersantam, un iv) nodokļu iestāde nevar vai (noilguma iedarbības dēļ) vairs nevar prasīt no pakalpojumu sniedzēja PVN, kas būtu bijis jāsamaksā, vai [Direktīva 2006/112] rada tādas sekas, ka faktiski samaksātā cena ir gan neto maksājamā summa, gan arī tai piemērotais PVN, kā rezultātā komersants var prasīt atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN atbilstoši Direktīvas 2006/112 168. panta a) punktam kā PVN, kas faktiski ir “samaksāts” saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu?

2)      Pakārtoti – vai komersants šajos apstākļos var prasīt atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Direktīvas 2006/112 168. panta a) punktam kā PVN, kas bija “maksājams” saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu?

3)      Ja nodokļu iestāde, pakalpojumu sniedzējs un komersants, kas ir nodokļu maksātājs, nepareizi interpretē Savienības tiesību normas PVN jomā un tādu pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama ar nodokli pēc parastās likmes, uzskata par tādu, kura ir atbrīvota no PVN, kā rezultātā komersants saistībā ar tam sniegtajiem pakalpojumiem nevar sniegt nodokļu iestādei PVN rēķinu, kas būtu atbilstošs Direktīvas 2006/112 226. panta 9) un 10) punktam, vai komersantam ir tiesības prasīt veikt priekšnodokļa atskaitīšanu atbilstoši Direktīvas [2006/112] 168. panta a) punktam?

4)      Vai, atbildot uz pirmo līdz trešo jautājumu:

a)      ir nozīmīgi pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējam būtu pieejama aizstāvība, kas ir balstīta uz tiesisko paļāvību vai jebkuru citu līdzekli un kas izriet no valsts tiesībām vai ES tiesībām, pret jebkuru nodokļu iestādes mēģinājumu sniegt paziņojumu par nodokli, ar kuru tam tiktu uzlikts pienākums samaksāt PVN summu par sniegtajiem pakalpojumiem?

b)      ir nozīme tam, ka komersants vienlaikus ar nodokļu iestādi un pakalpojumu sniedzēju zināja, ka pakalpojumu sniegšana faktiski nav atbrīvota no PVN, vai tam ir bijušas tādas pašas iespējas to uzzināt kā nodokļu iestādei un pakalpojumu sniedzējam un tas ir varējis ierosināt samaksāt saistībā ar pakalpojumu sniegšanu maksājamo PVN (kas ir aprēķināts, atsaucoties uz pakalpojumu sniegšanas komerciālo cenu), lai PVN tiktu nodots nodokļu iestādei, bet to nav izdarījis?”

 Par Tiesas kompetenci

19      No Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.), kas stājās spēkā 2020. gada 1. februārī, 86. panta izriet, ka Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Apvienotās Karalistes tiesu un tribunālu pieprasījumiem [sniegt prejudiciālu nolēmumu], kas iesniegti līdz noteiktā pārejas perioda beigām, tas ir, 2020. gada 31. decembrim, kā tas ir šī lūguma gadījumā.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo, otro un ceturto jautājumu

20      Ar pirmo, otro un ceturto jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2006/112 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka var uzskatīt, ka PVN ir maksājams vai samaksāts šīs tiesību normas izpratnē, un ka tātad nodokļu maksātājs to var atskaitīt, ja, pirmkārt, šis pēdējais minētais un tā pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz valsts iestāžu veiktu kļūdainu Savienības tiesību interpretāciju, ir nepareizi secinājuši, ka attiecīgie pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN, un ja līdz ar to izsniegtajos rēķinos tas nav norādīts, tādos apstākļos, kad starp šiem diviem subjektiem noslēgtajā līgumā ir paredzēts, ka, ja šis nodoklis ir maksājams, tā izmaksas ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam un, otrkārt, savlaicīgi nav veiktas nekādas darbības PVN atgūšanai, kā rezultātā attiecībā uz jebkādu pakalpojuma sniedzēja un nodokļu un muitas administrācijas rīcību, lai atgūtu nesamaksāto PVN, ir iestājies noilgums.

21      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Direktīvas 2006/112 167. un nākamajos pantos paredzētās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir PVN mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt ierobežotas. Jo īpaši šīs tiesības ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem nodokļiem, kas piemēroti darījumiem, kuri ir veikti iepriekšējā posmā (spriedums, 2018. gada 12. aprīlis, Biosafe – Indústria de Reciclagens, C-8/17, EU:C:2018:249, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

22      Tomēr šīm tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu ir jāatbilst Direktīvas 2006/112 prasībām un it īpaši tās 168. panta a) punktā paredzētajai prasībai – saskaņā ar kuru PVN, kura atskaitīšana tiek prasīta, ir maksājams vai samaksāts.

23      Vispirms attiecībā uz jautājumu, vai PVN var uzskatīt par samaksātu tādēļ, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, būtu jāuzskata, kā apgalvo Zipvit, ka PVN ir iekļauts cenā, kura ir samaksāta, pamatojoties gan uz principiem, kas izriet no 2013. gada 7. novembra sprieduma Tulică un Plavoşin (C-249/12 un C-250/12, EU:C:2013:722), gan uz Direktīvas 2006/112 90. un 185. pantu, ir jāatgādina, ka šī sprieduma 43. punktā Tiesa nosprieda, ka Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja puses ir vienojušās par preces cenu, neko neminot par PVN, un ja šīs preces piegādātājs ir subjekts, kuram ir jāmaksā par darījumu, kas ir apliekams ar nodokli, maksājamais PVN, ir jāuzskata, ka PVN jau ir ietverts nolīgtajā cenā, ja piegādātājam nav iespējas no pircēja atgūt PVN, ko ir pieprasījusi samaksāt nodokļu administrācija.

24      Šī interpretācija it īpaši ir balstīta uz Direktīvas 2006/112 pamatprincipu, saskaņā ar kuru PVN sistēmas mērķis ir aplikt ar nodokli vienīgi galapatērētāju (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Tulică un Plavoşin, C-249/12 un C-250/12, EU:C:2013:722, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

25      Tomēr, ja pārdošanas līgums ir ticis noslēgts, nenorādot PVN, tad gadījumā, ja piegādātājs saskaņā ar valsts tiesībām nevar atgūt no pircēja PVN, ko vēlāk ir pieprasījusi samaksāt nodokļu administrācija, visas cenas, neveicot PVN atskaitījumu, ņemšanas vērā kā summas, kurai ir piemērojams PVN, sekas būtu tādas, ka PVN būtu jāmaksā šim piegādātājam un tas tādējādi būtu pretrunā principam, saskaņā ar kuru PVN ir nodoklis par patēriņu, kas ir jāsedz galapatērētājam (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Tulică un Plavoşin, C-249/12 un C-250/12, EU:C:2013:722, 35. punkts).

26      Šāda ņemšana vērā turklāt būtu pretrunā arī noteikumam, saskaņā ar kuru nodokļu administrācija nevar kā PVN iekasēt summu, kas pārsniedz nodokļa maksātāja saņemto summu (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Tulică un Plavoşin, C-249/12 un C-250/12, EU:C:2013:722, 36. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

27      Citādi savukārt būtu tad, ja piegādātājam saskaņā ar valsts tiesībām būtu iespēja noteiktajai cenai pieskaitīt papildu summu, kas atbilst attiecīgajam darījumam piemērojamajam nodoklim, un atgūt to no personas, kura ir iegādājusies preci (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Tulică un Plavoşin, C-249/12 un C-250/12, EU:C:2013:722, 37. punkts).

28      Tomēr, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, pamatlietas apstākļi atšķiras no apstākļiem šajā spriedumā.

29      Proti, no tā izriet, ka starp Zipvit un Royal Mail noslēgtajā līgumā bija skaidri paredzēts, ka pakalpojuma cena ir izteikta bez PVN un ka gadījumā, ja PVN tomēr ir maksājams, tā izmaksas būtu jāsedz uzņēmējam.

30      Turklāt, kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, nebija tā, ka Royal Mail no juridiskā viedokļa nebija iespējams no Zipvit atgūt kļūdaini nesamaksāto PVN summu pēc tam, kad tā uzzināja, ka tās sniegtie pakalpojumi bija jāapliek ar PVN.

31      Tā kā šajā kontekstā Royal Mail tomēr atturējās atgūt PVN summu no Zipvit un ņemot vērā faktu, ka nodokļu un muitas administrācija pati atteicās atgūt PVN no šī pakalpojumu sniedzēja, pamatojoties uz apsvērumiem, kas tostarp ir saistīti ar tiesiskās paļāvības aizsardzību, ir jākonstatē, ka cena, par kuru Zipvit tika izrakstīts rēķins par pasta pakalpojumu sniegšanu, ir cena bez PVN. Ņemot vērā, ka PVN ir nodoklis, kas katrā stadijā ir jāmaksā tikai par pievienoto vērtību un kas galu galā ir jāsedz tikai galapatērētājam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. augusts, Viking Motors u.c., C-475/17, EU:C:2018:636, 33. punkts), tāds nodokļa maksātājs kā Zipvit nevar prasīt atskaitīt PVN summu, par kuru tam nav izrakstīts rēķins un kuru tas tātad nav pārnesis uz galapatērētāju.

32      Šo interpretāciju neatspēko Zipvit arguments, kas attiecas uz valsts tiesību normām, ar kurām transponē Direktīvas 2006/112 90. un 185. pantu. Proti, tā kā PVN summa nekad nav piemērota cenai par pakalpojumu, ko Royal Mail sniedza Zipvit, nevar būt runa par summas, kurai uzliek nodokli, samazināšanu Direktīvas 2006/112 90. panta izpratnē, ne arī par priekšnodokļa atskaitīšanas koriģēšanu šīs direktīvas 185. panta izpratnē, jo šie panti ir piemērojami tikai, ciktāl PVN ir ticis piemērots cenai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. oktobris, E. (PVN – Nodokļa bāzes samazināšana), C-335/19, EU:C:2020:829, 21. un 37. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

33      Līdz ar to tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, nevar tikt uzskatīts, ka PVN ir iekļauts cenā, kuru maksā pakalpojumu saņēmējs.

34      Šādos apstākļos ceturtajā jautājumā minētie apstākļi, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja tiesisko paļāvību, uz kuru nodokļu un muitas administrācijā var atsaukties, iesniedzot korekcijas pieteikumu, un par to, ka pakalpojumu saņēmējs nav samaksājis šo nodokli, kad tas uzzināja par pieļauto kļūdu, kaut arī gan nodokļu un muitas administrācija, gan pakalpojumu sniedzējs zināja, ka PVN bija jāpiemēro, nevar mainīt šo analīzi.

35      No tā izriet, ka Direktīvas 2006/112 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā PVN nevar tikt uzskatīts par samaksātu šīs tiesību normas izpratnē.

36      Turpinājumā attiecībā uz jautājumu, vai šādos apstākļos PVN tomēr varētu tikt uzskatīts par maksājamu minētās tiesību normas izpratnē, ir jāatgādina, ka Direktīvas 2006/112 167. pantā ir paredzēts, ka atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.

37      No Tiesas judikatūras izriet, ka jēdziens “maksājams” Direktīvas 2006/112 168. panta a) punkta izpratnē attiecas uz iekasējamu nodokļa parādu un tādējādi nozīmē, ka nodokļa maksātājam ir pienākums samaksāt PVN summu, kuru tas vēlas atskaitīt kā priekšnodokli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, Véleclair, C-414/10, EU:C:2012:183, 20. punkts).

38      Lai gan ir taisnība, ka Direktīvas 2006/112 63. pantā ir paredzēts, ka PVN kļūst iekasējams brīdī, kad ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, ir jānorāda – ar to vien, ka tiek uzskatīts, ka pakalpojums, kas ir atbrīvots no PVN, galu galā – pēc tam, kad tas ir sniegts, – ir apliekams ar šo nodokli, nepietiek, lai uzskatītu, ka šis nodoklis ir atskaitāms, ja šī pakalpojuma saņēmējam nav izsniegts neviens tā samaksas pieprasījums, kaut arī pakalpojumu sniedzējam nav neiespējami šādu pieprasījumu vērst pret šo saņēmēju.

39      Visbeidzot, arī ceturtajā jautājumā minētie apstākļi, kas ir atgādināti šī sprieduma 34. punktā, nevar mainīt šo analīzi.

40      No tā izriet, ka Direktīvas 2006/112 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā nevar uzskatīt, ka PVN ir maksājams šīs tiesību normas izpratnē.

41      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo, otro un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar uzskatīt, ka PVN ir maksājams vai samaksāts šīs tiesību normas izpratnē un ka tātad nodokļu maksātājs to nevar atskaitīt, ja, pirmkārt, šis pēdējais minētais un tā pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz valsts iestāžu veiktu kļūdainu Savienības tiesību interpretāciju, ir nepareizi secinājuši, ka attiecīgie pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN, un ja līdz ar to izsniegtajos rēķinos tas nav norādīts, tādos apstākļos, kad starp šiem diviem subjektiem noslēgtajā līgumā ir paredzēts, ka, ja šis nodoklis ir maksājams, tā izmaksas ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam un, otrkārt, laikus nav veiktas nekādas darbības PVN atgūšanai, kā rezultātā attiecībā uz jebkādu pakalpojuma sniedzēja un nodokļu un muitas administrācijas rīcību, lai atgūtu nesamaksāto PVN, ir iestājies noilgums.

 Par trešo jautājumu

42      Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu, kas kļūdaini atbrīvoti no PVN, saņēmējs var atsaukties uz tiesībām atskaitīt maksājamo vai priekšnodoklī samaksāto PVN, ja viņam nav rēķinu, kuros būtu norādītas šīs direktīvas 226. panta 9. un 10. punktā paredzētās ziņas.

43      Ņemot vērā atbildi uz pirmo, otro un ceturto jautājumu, atbilde uz trešo jautājumu pamatlietā nešķiet nepieciešama.

 Par tiesāšanās izdevumiem

44      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar uzskatīt, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir maksājams vai samaksāts un ka tātad nodokļu maksātājs to nevar atskaitīt, ja, pirmkārt, šis pēdējais minētais un tā pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz valsts iestāžu veiktu kļūdainu Savienības tiesību interpretāciju, ir nepareizi secinājuši, ka attiecīgie pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN, un ja līdz ar to izsniegtajos rēķinos tas nav norādīts, tādos apstākļos, kad starp šiem diviem subjektiem noslēgtajā līgumā ir paredzēts, ka, ja šis nodoklis ir maksājams, tā izmaksas ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam un, otrkārt, laikus nav veiktas nekādas darbības PVN atgūšanai, kā rezultātā attiecībā uz jebkādu pakalpojuma sniedzēja un nodokļu un muitas administrācijas rīcību, lai atgūtu nesamaksāto PVN, ir iestājies noilgums.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – angļu.