BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
EN
FR
HR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 22-09-2020
- Show case reference
- Ruling date: 09-09-2021
- AG: Pitruzzella
References in this case
Highlight in text
GoPagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2021. gada 9. septembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – LESD 63. pants – Kapitāla brīva aprite – Ienākuma nodoklis – Ar kotētām akcijām saistītās dividendes – Nodokļu priekšrocība, kas ir paredzēta tikai dividendēm, kuras ir saistītas ar valsts biržas tirgū kotētajām akcijām – Atšķirīga attieksme – Objektīvi nošķiršanas kritēriji – Ierobežojums – LESD 65. pants – Objektīvi salīdzināmas situācijas – Pamatojums – Tīri ekonomiska rakstura mērķis
Lietā C-449/20
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) iesniedza ar 2020. gada 22. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts tajā pašā dienā, tiesvedībā
Real Vida Seguros SA
pret
Autoridade Tributária e Aduaneira,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Kumins [A. Kumin] (referents), tiesneši P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] un I. Ziemele,
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Real Vida Seguros SA vārdā – C. Ramos Pereira, advogado,
– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, kā arī S. Jaulino, H. Magno un P. Barros da Costa, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – W. Roels un I. Melo Sampaio, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 63. un 65. panta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Real Vida Seguros SA un Autoridade Tributária e Aduaneira (Nodokļu un muitas iestāde, Portugāle; turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par to dividenžu daļēju atskaitāmību, kuras ir saistītas ar kotētām akcijām, lai noteiktu ienākuma nodokļa bāzi.
Atbilstošās tiesību normas
3 Saskaņā ar Estatuto dos Benefícios Fiscais (Noteikumi par nodokļu atvieglojumiem; 1989. gada 1. jūlija Diário da República I, I-A sērija, Nr. 149) redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “EBF”), 2. panta 1. punktu:
“Par nodokļu atvieglojumiem ir uzskatāmi ārkārtas pasākumi, kurus pieņem, lai aizsargātu ar nodokļiem nesaistītas sabiedrības intereses, kas ir pārākas pār sabiedrības interesēm uzlikt nodokļus, kuru īstenošanu [pirmās minētās intereses] liedz.”
4 EBF 31. pantā bija noteikts:
“Fizisko personu ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām tiek ņemti vērā tikai 50 % no dividendēm par kotētām akcijām.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
5 1999. un 2000. finanšu gadā Real Vida Seguros, kas ir iedibināta Portu (Portugāle), saņēma dividendes, kuras ir saistītas ar akcijām, kas kotējas gan Portugāles biržas tirgū, gan arī ārvalstu biržas tirgū. Pamatojoties uz EBF 31. pantu, tā, nosakot ienākuma nodokļa bāzi par šiem finanšu gadiem, 50 % apmērā atskaitīja šīs dividendes no saviem kopējiem neto ienākumiem.
6 Nodokļu pārbaudes par minētajiem finanšu gadiem iznākumā kompetentā iestāde veica korekcijas attiecībā uz nodokļa bāzi 10 778,46 EUR apmērā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem par 1999. finanšu gadu un 13 406,62 EUR apmērā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem par 2000. finanšu gadu, tās pamatojot šādi:
“To ienākumu, attiecībā uz kuriem ir veikts kotētām akcijām paredzētais atskaitījums atbilstoši EBF 31. pantam, aprēķina bāzes analīze ir ļāvusi konstatēt, ka nodokļa maksātājs ir ņēmis vērā bruto dividendes par akcijām, kas kotējas Portugāles biržas tirgū, un akcijām, kas kotējas ārvalstu biržas tirgos.
Tomēr, ņemot vērā jēdzienu “nodokļu atvieglojums” un tā kā attiecīgais atvieglojums ir paredzēts, lai aktivizētu valsts akciju tirgu, ir bijis jāņem vērā tikai dividendes par akcijām, kuras tiek kotētas šajā valsts biržas tirgū [..].”
7 Pēc šīs nodokļu pārbaudes veiktos nodokļa uzrēķinus Real Vida Seguros nesekmīgi apstrīdēja, iesniedzot administratīvu sūdzību un pēc tam – ceļot prasību tiesā. Līdz ar to šī sabiedrība cēla pārsūdzību Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle), kas ir iesniedzējtiesa.
8 Lai pamatotu savu pārsūdzību, Real Vida Seguros norāda, ka pirmajā instancē esot pieļauta tiesību kļūda, ciktāl ticis nospriests, ka EBF 31. pantā paredzētā atskaitīšanas iespēja ir piemērojama tikai dividendēm, kuras ir saistītas ar akcijām, kas kotējas Portugāles biržas tirgū, izslēdzot dividendes saistībā ar akcijām, kas kotējas ārvalstu biržas tirgū. Proti, līdzās tam, ka šajā pantā neesot iekļauta atsauce uz dividenžu izcelsmi, jebkāda atšķirība šajā ziņā esot pretrunā Savienības tiesībām, jo ar šādu šī nodokļu atvieglojuma piemērošanu tiekot pārkāpta kapitāla brīva aprite.
9 Iesniedzējtiesa precizē, ka EBF 31. pantā paredzētā nodokļu atvieglojuma interpretācija, saskaņā ar kuru tas ir piemērojams tikai dividendēm, kas ir saistītas ar akcijām, kuras tiek kotētas valsts biržas tirgū, ir balstīta uz to, ka šī panta mērķis bija aktivizēt vai attīstīt biržas tirgu. Tādējādi pastāvot nozīmīgas sabiedrības intereses EBF 2. panta 1. punkta izpratnē, kas tiek uzskatītas par pārākām attiecībā pret paša nodokļa mērķi.
10 Tomēr, tā kā Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa) ir šaubas par šīs interpretācijas saderību ar kapitāla brīvu apriti, tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai LESD 63. un nākamajos pantos paredzētajai kapitāla brīvai apritei pretrunā ir tas, ka saskaņā ar [EBF] 31. un 2. pantu uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas sūdzības iesniedzējai ir jāmaksā par 1999. un 2000. finanšu gadu, vajadzībām var atskaitīt 50 % no dividendēm, kas ir iegūtas valsts (Portugāles) biržas tirgos, lai gan šis atskaitījums ir izslēgts attiecībā uz dividendēm, kas ir iegūtas citu [..] dalībvalstu biržas tirgos?”
Par prejudiciālo jautājumu
11 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta dalībvalsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru, lai noteiktu nodokļu maksātāja ienākuma nodokļa bāzi, dividendes, kas ir saistītas ar šīs dalībvalsts biržas tirgū kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā tikai 50 % apmērā no to summas, lai gan dividendes, kas ir saistītas ar citu dalībvalstu biržas tirgos kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā pilnā apmērā.
12 Vispirms ir jānorāda, kā ir paskaidrojusi iesniedzējtiesa, ka attiecībā uz 1999. un 2000. finanšu gadu EBF 31. pantā bija paredzēts ņemt vērā saņemtās dividendes 50 % apmērā un, ņemot vērā šī panta mērķi, tas tika piemērots tikai attiecībā uz dividendēm, kas ir saņemtas par akcijām, kuras kotējas Portugāles biržas tirgū. Pirmkārt, no Portugāles valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar minēto pantu, kas tika ieviests 1989. gadā un atcelts 2008. gadā, attiecībā uz 2000. finanšu gadu šīs dividendes varēja tikt atskaitītas no ienākuma nodokļa bāzes nevis 50 % apmērā, bet 60 % apmērā no to summas. Otrkārt, Real Vida Seguros apstrīd EBF 31. panta interpretāciju, kuru ir veikusi gan pirmās instances tiesa, gan iesniedzējtiesa un saskaņā ar kuru šis pants esot piemērojams tikai dividendēm, kas ir saņemtas par Portugāles biržas tirgū kotētajām akcijām, jo šāds nosacījums neizriet no tā formulējuma.
13 Šajā ziņā ir jānorāda, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, tikai valsts tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt pamatlietas faktus, kā arī noteikt valsts normatīvo vai administratīvo aktu precīzu tvērumu (spriedums, 2019. gada 3. oktobris, Fonds du Logement de la Région de Bruxelles-Capitale, C-632/18, EU:C:2019:833, 48. punkts un tajā minētā judikatūra). Tiesa ir pilnvarota lemt vienīgi par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, ņemot vērā iesniedzējtiesas izklāstīto faktisko un tiesisko situāciju (spriedums, 2020. gada 17. decembris, Onofrei, C-218/19, EU:C:2020:1034, 18. punkts un tajā minētā judikatūra), un tai nav pilnvaru nedz apšaubīt, nedz pārbaudīt tās pareizību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 15. septembris, Gueye un Salmerón Sánchez, C-483/09 un C-1/10, EU:C:2011:583, 42. punkts, un 2016. gada 21. jūnijs, New Valmar, C-15/15, EU:C:2016:464, 25. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
14 Tādēļ uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, vadoties no pieņēmumiem, kas izriet no iesniedzējtiesas lēmuma.
15 Pasākumi, kas ar LESD 63. panta 1. punktu ir aizliegti kā kapitāla aprites ierobežojumi, ietver pasākumus, kas attur nerezidentus veikt ieguldījumus dalībvalstī vai arī šīs dalībvalsts rezidentus attur veikt ieguldījumus citās dalībvalstīs (spriedums, 2020. gada 30. aprīlis, Société Générale, C-565/18, EU:C:2020:318, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
16 It īpaši atšķirīga attieksme, ja tā rada nelabvēlīgāku attieksmi pret dalībvalsts nodokļu maksātāja ienākumiem, kuru izcelsme ir citā dalībvalstī, salīdzinājumā ar attieksmi pret ienākumiem, kuru izcelsme ir pirmajā dalībvalstī, var atturēt šādu nodokļu maksātāju no kapitāla ieguldīšanas citā dalībvalstī (spriedums, 2021. gada 29. aprīlis, Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö (PVKIU izmaksāti ienākumi), C-480/19, EU:C:2021:334, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar EBF 31. pantu, kā to ir piemērojusi nodokļu administrācija, dividenžu, kas ir saistītas ar kotētām akcijām, saņēmējs, lai noteiktu ienākuma nodokļa bāzi, varēja daļēji atskaitīt šīs dividendes, tomēr ar nosacījumu, ka akcijas, kas rada minētās dividendes, tiek kotētas Portugāles biržas tirgū.
18 Portugāles valdība apstrīd kapitāla brīvas aprites ierobežojuma esamību, apgalvojot, ka EBF 31. panta piemērojamības laikposmā piekļuve Portugāles biržas tirgum esot bijusi pieejama ikvienai fiziskai vai juridiskai personai no ikvienas dalībvalsts vai trešās valsts, jo šajā biržas tirgū esot varējušas tikt kotētas gan Portugāles, gan ārvalstu sabiedrību akcijas.
19 Šajā ziņā ir jānorāda, ka – patiešām – pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā, kā to ir piemērojusi nodokļu administrācija, netika nošķirtas dividendes, ko izmaksājušas sabiedrības rezidentes, no vienas puses, un dividendes, ko izmaksājušas sabiedrības nerezidentes, no otras puses, jo nosacījums, kuram bija pakļauta daļēja atskaitīšana, bez atšķirības bija piemērojams abu veidu dividendēm.
20 Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka valsts tiesību akti, kas ir bez atšķirības piemērojami sabiedrībām rezidentēm un sabiedrībām nerezidentēm, var radīt kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, jo pat tāds nošķīrums, kas ir balstīts uz objektīvu kritēriju, faktiski var radīt nelabvēlīgāku stāvokli pārrobežu situācijām (spriedums, 2020. gada 30. janvāris, Köln-Aktienfonds Deka, C-156/17, EU:C:2020:51, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Tā tas ir tad, ja ar valsts tiesību aktiem nodokļu priekšrocības izmantošana ir pakļauta nosacījumam, kas, lai gan ir piemērojams bez atšķirības, pēc savas būtības vai faktiski ir raksturīgs valsts tirgum, un tādēļ vienīgi sabiedrības rezidentes to var izpildīt, savukārt sabiedrības nerezidentes to parasti neizpilda (skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Köln-Aktienfonds Deka, C-156/17, EU:C:2020:51, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Ir jāuzskata, ka prakse, saskaņā ar kuru nodokļu priekšrocības attiecināšana uz dividendēm ir pakļauta nosacījumam, ka akcijas, kas rada šīs dividendes, tiek kotētas valsts biržas tirgū, jau šī nosacījuma paša rakstura dēļ izraisa to, ka ieguldījumi sabiedrībās rezidentēs tiek privileģēti un ka līdz ar to attieksme pret ieguldījumiem sabiedrībās nerezidentēs ir nelabvēlīgāka.
23 Proti, pirmkārt, ir jānorāda, ka sabiedrības, kuras veic sākotnējo publisko piedāvājumu un kuru akcijas tādējādi tiek pieļautas tirdzniecībai regulētā tirgū, parasti tiek kotētas to valsts biržas tirgū. Otrkārt, lai gan sabiedrības var vienlaikus kotēt savas akcijas ārvalsts biržas tirgū un to valsts biržas tirgū, izmantojot kotēšanu vairākos starptautiskos sarakstos, to sabiedrību nerezidenšu daļa, kuras tiek kotētas konkrētā biržas tirgū, parasti ir ievērojami mazāka par sabiedrību rezidenšu daļu.
24 Šis konstatējums turklāt ir pilnībā piemērojams Portugāles biržas tirgum, jo, kā tas izriet no Komisijas rakstveida apsvērumiem, to sabiedrību nerezidenšu skaits, kuru akcijas tiek kotētas šajā biržas tirgū, ir maznozīmīgs salīdzinājumā ar sabiedrību rezidenšu skaitu un nekas neliecina par to, ka šī situācija būtu bijusi atšķirīga pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētās nodokļu priekšrocības piemērošanas laikposmā.
25 Līdz ar to ir jāuzskata, ka nodokļu prakse, saskaņā ar kuru dividenžu, kas ir saistītas ar kotētām akcijām, saņēmējs, lai noteiktu ienākuma nodokļa bāzi, varēja daļēji atskaitīt šīs dividendes, tomēr ar nosacījumu, ka akcijas, kas rada minētās dividendes, tiek kotētas Portugāles biržas tirgū, varēja atturēt personas, kuras ir tiesīgas saņemt EBF 31. pantā paredzēto nodokļu priekšrocību, veikt ieguldījumus sabiedrībās nerezidentēs, un līdz ar to tā ir uzskatāma par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas principā ir aizliegts ar LESD 63. pantu.
26 To paturot prātā un kā to uzsver Portugāles valdība, saskaņā ar LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu LESD 63. pants tomēr neskar dalībvalstu tiesības piemērot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgās normas, ar kurām tiek noteikta atšķirība starp nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas dēļ.
27 Tomēr šī tiesību norma, tā kā tā ir atkāpe no kapitāla brīvas aprites pamatprincipa, ir jāinterpretē šauri. Tātad to nevar interpretēt tādējādi, ka jebkuri nodokļu tiesību akti, ar kuriem ir paredzēta atšķirīga attieksme pret nodokļu maksātājiem atkarībā no to dzīvesvietas vai valsts, kurā tie iegulda savu kapitālu, būtu automātiski saderīgi ar LESD. Proti, pati LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe ir ierobežota ar 65. panta 3. punktu, kurā ir paredzēts, ka šī panta 1. punktā minētās valsts tiesību normas “nerada iespēju patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti un maksājumus, kā to nosaka [LESD] 63. pants” (spriedums, 2021. gada 29. aprīlis, Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö (PVKIU izmaksāti ienākumi), C-480/19, EU:C:2021:334, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Tiesa ir arī nospriedusi, ka līdz ar to LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā atļautā atšķirīgā attieksme ir jānošķir no LESD 65. panta 3. punktā aizliegtās diskriminācijas. Tādējādi, lai valsts tiesību normas nodokļu jomā varētu tikt uzskatītas par saderīgām ar LESD normām par kapitāla brīvu apriti, ir nepieciešams, lai no tām izrietošā atšķirīgā attieksme skartu situācijas, kas objektīvi nav salīdzināmas, vai būtu pamatota ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem (spriedums, 2021. gada 29. aprīlis, Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö (PVKIU izmaksāti ienākumi), C-480/19, EU:C:2021:334, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Līdz ar to ir jāpārbauda, pirmām kārtām, vai pastāv objektīva atšķirība starp tādu dividenžu saņēmēju, kuras ir saistītas ar Portugāles biržas tirgū kotētajām akcijām, no vienas puses, un tādu dividenžu saņēmēju, kuras ir saistītas ar akcijām, kas tiek kotētas ārvalstu biržas tirgū, no otras puses.
30 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka pārrobežu situācijas salīdzināmība ar dalībvalsts iekšējo situāciju ir jāaplūko, ņemot vērā ar attiecīgajām valsts tiesību normām sasniedzamo mērķi (spriedums, 2020. gada 30. aprīlis, Société Générale, C-565/18, EU:C:2020:318, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šajā ziņā Portugāles valdība norāda uz atšķirīgo situāciju, kādā attiecīgajā laikā atradās Portugāles biržas tirgus salīdzinājumā ar citu dalībvalstu biržas tirgiem, kā arī apstākli, ka nodokļu maksātāji tā vietā, lai atskaitītu dividendes no ienākumiem, varēja atskaitīt no iekasētā nodokļa ārvalstīs saistībā ar šīm dividendēm samaksāto nodokli.
32 Šos argumentus nevar atbalstīt.
33 Vispirms – gan nodokļu maksātājs, kas veic ieguldījumus Portugāles biržas tirgū kotētajās akcijās, gan arī nodokļu maksātājs, kas veic ieguldījumus ārvalstu biržas tirgū kotētajās akcijās, iegulda savu kapitālu biržā kotētās sabiedrībās peļņas gūšanas nolūkā.
34 Turpinot – abos attiecīgajos gadījumos šī peļņa tiek aplikta ar nodokli Portugālē. Ciktāl Portugāles valdība atsaucas uz to nodokļu maksātāju, kas ir ieguldījuši savu kapitālu ārvalstu biržas tirgos kotētajās akcijās, iespēju atskaitīt no Portugālē iekasētā nodokļa ārvalstīs saistībā ar šīm dividendēm samaksāto nodokli, ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saistībā ar nodokļu tiesību normu, kuras mērķis ir novērst vai mazināt nodokļa dubultu ekonomisko uzlikšanu sadalītajai peļņai, tā nodokļu maksātāja situācija, kurš saņem dividendes ar izcelsmi citā dalībvalstī, ir salīdzināma ar tā nodokļu maksātāja situāciju, kurš saņem dividendes ar izcelsmi [savā] dalībvalstī, ciktāl abos gadījumos sadalītā peļņa principā var tikt aplikta ar nodokli vairākkārtēji (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 24. novembris, SECIL, C-464/14, EU:C:2016:896, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to nodokļu maksātāju, kas ir ieguldījuši savu kapitālu ārvalstu biržas tirgū kotētajās akcijas, iespēja atskaitīt no Portugālē iekasētā nodokļa ārvalstīs saistībā ar šīm dividendēm samaksāto nodokli, pieņemot, ka tā ir pierādīta, nevar nostādīt šos nodokļu maksātājus situācijā, kas ir atšķirīga no to nodokļu maksātāju situācijas, kuri ir ieguldījuši savu kapitālu Portugāles biržas tirgū kotētajās akcijās.
35 Visbeidzot – gan no iesniedzējtiesas lēmuma, gan no Portugāles valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka nodokļu priekšrocība, kas ir piešķirta nodokļu maksātājiem, kuri ir ieguldījuši savu kapitālu Portugāles biržas tirgū kotētās akcijās, esot bijusi vērsta uz Portugāles biržas tirgus aktivizēšanu un attīstību.
36 Tā kā šāds mērķis, kā izriet no šī sprieduma 22. un 23. punktā ietvertajiem apsvērumiem, ir noteikti un cieši saistīts ar iekšzemes ieguldījumu veicināšanu, tad atzīt to, ka ieguldījums Portugāles biržas tirgū kotētajās akcijās nostāda nodokļu maksātājus situācijā, kas atšķiras no to nodokļu maksātāju situācijas, kuri veikuši ieguldījumus ārvalstu biržas tirgū kotētajās akcijās, lai gan ar LESD 63. panta 1. punktu ir tieši aizliegti ierobežojumi pārrobežu kapitāla apritei, nozīmētu likt šai tiesību normai zaudēt savu nozīmi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 26. februāris, X (Trešā valstī reģistrētas starpnieksabiedrības), C-135/17, EU:C:2019:136, 68. punkts).
37 Otrām kārtām, attiecībā uz ierobežojuma attaisnojumu ar primāru vispārējo interešu apsvērumu Portugāles valdība norāda, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotā nodokļu prakse esot Portugāles Republikas pašu nodokļu pilnvaru īstenošana un tā esot balstīta uz simetriju starp tiesībām aplikt ar nodokli dividendes un tiesībām atļaut šo dividenžu neaplikšanu ar nodokli.
38 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan katras dalībvalsts ziņā ir organizēt savu sadalītās peļņas aplikšanas ar nodokli sistēmu un šajā sakarā definēt nodokļa bāzi, kas ir piemērojama peļņu saņemošajam akcionāram, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka dalībvalstīm sava nodokļu autonomija tomēr ir jāīsteno, ievērojot no Savienības tiesībām izrietošās prasības, tostarp tās, kas ir paredzētas ar LESD tiesību normām attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, un tas nozīmē, ka nodokļu sistēmai ir jābūt izstrādātai tā, lai tā nebūtu diskriminējoša (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Köln-Aktienfonds Deka, C-156/17, EU:C:2020:51, 42. un 45. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
39 Ciktāl Portugāles valdība atsaucas, otrkārt, uz biržas tirgus veicināšanu, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka ar tīri ekonomiska rakstura mērķi nevar attaisnot LESD garantētās pamatbrīvības ierobežojumu (spriedums, 2021. gada 25. februāris, Novo Banco, C-712/19, EU:C:2021:137, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Turklāt, pat pieņemot, ka šāds mērķis tiktu uzskatīts par pieļaujamu, nav izvirzīta neviena norāde, kas liecinātu, ka tas nebūtu sasniegts, ja pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā nodokļu priekšrocība būtu piemērota arī dividendēm, kas ir saistītas ar akcijām, kuras tiek kotētas ārvalstu biržas tirgos, un ka līdz ar to ir bijis obligāti jāizslēdz šīs dividendes no šīs nodokļu priekšrocības piemērošanas.
41 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta dalībvalsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru, lai noteiktu nodokļu maksātāja ienākuma nodokļa bāzi, dividendes, kas ir saistītas ar šīs dalībvalsts biržas tirgū kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā tikai 50 % apmērā no to summas, lai gan dividendes, kas ir saistītas ar citu dalībvalstu biržas tirgos kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā pilnā apmērā.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta dalībvalsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru, lai noteiktu nodokļu maksātāja ienākuma nodokļa bāzi, dividendes, kas ir saistītas ar šīs dalībvalsts biržas tirgū kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā tikai 50 % apmērā no to summas, lai gan dividendes, kas ir saistītas ar citu dalībvalstu biržas tirgos kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā pilnā apmērā.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – portugāļu.