BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
EN
FR
HR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 13-10-2020
- Show case reference
- Ruling date: 13-01-2022
References in this case
Highlight in text
GoPagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2022. gada 13. janvārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Konkrētām darbībām sabiedrības interesēs piemērojami atbrīvojumi no nodokļa – Slimnīcas aprūpes un medicīniskā aprūpes atbrīvojums no nodokļa – Cieši saistītas darbības – Ūdensdziedniecība – Maksa par medicīnisko karti ietverošas personīgās lietas iekārtošanu
Lietā C-513/20
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) iesniedza ar 2020. gada 1. jūlija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 13. oktobrī, tiesvedībā
Autoridade Tributária e Aduaneira
pret
Termas Sulfurosas de Alcafache SA,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: sestās palātas priekšsēdētāja I. Ziemele (referente), kas pilda septītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz] un A. Kumins [A. Kumin],
ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Eiropas Komisijas vārdā – J. Jokubauskaitė un B. Rechena, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Autoridade Tributária e Aduaneira (Nodokļu un muitas iestāde, Portugāle; turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”) un Termas Sulfurosas de Alcafache SA (turpmāk tekstā – “Termas Sulfurosas”) attiecībā uz summu, kuras iekasētas kā maksa par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai, atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 PVN direktīvas 131. pants ir vienīgais pants, kas ietverts šīs direktīvas IX sadaļas “Atbrīvojumi” 1. nodaļā “Vispārīgi noteikumi”. Šis pants ir formulēts šādi:
“Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.”
4 PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas ietverts minētās IX sadaļas 2. nodaļā “Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs”, ir paredzēts:
“Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
[..]
b) slimnīcas un medicīnisko aprūpi, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti vai, sociālos apstākļos, kur[i] līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri, vai arī citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes;
[..].”
5 PVN direktīvas 134. pants ir formulēts šādi:
“Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:
a) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav būtiski svarīga atbrīvotajiem darījumiem;
b) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.”
Portugāles tiesības
6 Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado (Pievienotās vērtības nodokļa kodekss, turpmāk tekstā – “PVN kodekss”) 9. panta 2. punktā ir paredzēts, ka no PVN citastarp atbrīvo medicīniskos un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī ar tiem cieši saistītas darbības, ko veic slimnīcas, klīnikas, veselības aprūpes centri un līdzīgas iestādes.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
7 Ūdensdziedniecības centrs Termas de Alcafache (Portugāle) ir Portugāles valsts veselības aprūpes dienestā neietilpstoša primārās aprūpes iestāde bez stacionāras uzņemšanas iespējām.
8 Šā ūdensdziedniecības centra ekspluatāciju nodrošina Termas Sulfurosas. Tā no centra apmeklētājiem ietur maksu par “reģistrēšanu ūdensdziedniecībai”, kuras kopsumma 2010., 2011. un 2012. gadā sasniedza attiecīgi 87 003 EUR, 72 654 EUR un 55 627,50 EUR. Kā liecina pēc nodokļa pārbaudes sagatavots ziņojums, ex officio tika aprēķināts PVN, piemērojot 23 % likmi, un papildus tika aprēķināti maksājamie procenti.
9 Šajā nodokļu iestādes ziņojumā ir teikts, ka Termas Sulfurosas piemēro divas dažādas procedūras – atkarībā no pakalpojuma, kuru vēlas saņemt apmeklētājs.
10 “Klasiskās ūdensdziedniecības” pakalpojuma izmantošanai ir nepieciešams iepriekš konsultēties ar kādu no ūdensdziedniecības centrā strādājošajiem ārstiem, lai saņemtu norīkojumu uz veicamajām procedūrām. Maksājot par konsultāciju, apmeklētājs vienlaikus samaksā arī par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai; šāda reģistrācija ir derīga līdz attiecīgā gada beigām un attiecas arī uz procedūrām, par kurām saņemts ārsta norīkojums, turklāt bez tās šīs procedūras nav pieejamas. Termas Sulfurosas šai maksai nepiemēro PVN, bet rēķinos ir iekļauta atsauce uz PVN kodeksa 9. panta 2. punktu. Termas Sulfurosas oficiālajā tīmekļvietnē ir precizēts, ka ikviena reģistrēšana ūdensdziedniecībai ir personīga un paredzēta tam, lai rezervētu iepriekšēju ārsta konsultāciju, savukārt ūdensdziedniecības centrā strādājošais ārsts pēc tam izsniedz norīkojumu uz veicamajām procedūrām. Aplūkojamajos taksācijas gados maksa par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai bija attiecīgi 30 EUR, 33 EUR un 36 EUR.
11 Tā dēvēto “spa ūdensdziedniecības” pakalpojumu gadījumā iepriekšēja ārsta konsultācija nav obligāta, ja šādu procedūru ilgums kopumā nepārsniedz 3 dienas. Par šā veida pakalpojumiem Termas Sulfurosas maksu par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai neietur – neatkarīgi no tā, vai notiek ārsta konsultācija.
12 No nodokļa pārbaudes ziņojuma izriet arī tas, ka maksas par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai vienīgais pretizpildījums ir iespēja izmantot hidroloģiskās procedūras – neatkarīgi no tā, vai tās faktiski tiek sniegtas. Šis maksājums dod apmeklētājam tiesības iegādāties procedūras pēc viņa izvēles.
13 Termas Sulfurosas iesniedza Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Viseu Administratīvā un nodokļu lietu tiesa, Portugāle) pieteikumu, ar kuru tā pārsūdzēja nodokļu iestādes lēmumu pēc savas ierosmes aplikt reģistrēšanu ūdensdziedniecībai ar PVN pēc 23 % likmes, kā arī piemērot procentus.
14 Ar 2018. gada 14. jūnija spriedumu Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Viseu Administratīvā un nodokļu lietu tiesa) apmierināja Termas Sulfurosas iesniegto pieteikumu.
15 Minētā tiesa atzina, ka, pirmkārt, tā kā maksa par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai tiek maksāta par to, lai būtu pieejamas ūdensdziedniecības procedūras, kas pašas par sevi ir uzskatāmas par atbrīvotām no PVN, arī šī summa ir uzskatāma par atbrīvotu no nodokļa, jo tā tiek ieturēta tikai pēc tam, kad notikusi konsultācija pie kvalificēta ārsta un viņš ir izrakstījis norīkojumu uz ūdensdziedniecības procedūru.
16 Otrkārt, minētā tiesa konstatēja, ka attiecībā uz tā dēvētās “klasiskās ūdensdziedniecības” pakalpojumiem, kuri ietver dažādas otorinolaringoloģijas, elpceļu un reimatoloģijas procedūras – atšķirībā no spa ūdensdziedniecības pakalpojumiem – ir pierādīts, ka tiem ir terapeitiska funkcija.
17 Nodokļu iestāde šo spriedumu pārsūdzēja Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle); tā citastarp apgalvoja, ka PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas Portugāles tiesībās transponēts ar PVN kodeksa 9. panta 2. punktu, paredzētais atbrīvojums ir jāinterpretē šauri, jo tas ir uzskatāms par izņēmumu no vispārīgā principa, ka ikvienu pakalpojumu, ko pret atlīdzību sniedz nodokļu maksātājs, apliek ar PVN.
18 Nodokļu iestāde uzskata: no Tiesas judikatūras izrietot, ka, pat ja kādas darbības “terapeitiskais nolūks” nav interpretējams ļoti šauri, ir uzskatāms, ka šis atbrīvojums attiecas vienīgi uz medicīniskajiem pakalpojumiem šaurā nozīmē un ar tiem “cieši saistītiem” pakalpojumiem.
19 Konkrētāk, šī iestāde no 2015. gada 2. jūlija sprieduma De Fruytier (C-334/14, EU:C:2015:437) izsecina, ka darbība, kuras saistība ar “galveno” medicīniskās aprūpes pakalpojumu ir mazāk vai tikpat cieša kā minētajā spriedumā konstatētā, nevar tikt uzskatīta par “darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīniskajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem”. Termas Sulfurosas veikto maksas ieturēšanu par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai nevarot uzskatīt par “darbību, kas ir cieši saistīta” ar medicīnisko vai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
20 Iesniedzējtiesa norāda, ka, pat ņemot vērā Tiesas jau noteiktos kritērijus, nav skaidrs, vai maksa par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai ir uzskatāma par cieši saistītu ar medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
21 Kā uzskata iesniedzējtiesa, daži apstākļi liecinot par labu apstiprinošai atbildei uz šo jautājumu, piemēram, tas, ka šī maksa tiek ieturēta arī par to, ka ikvienam apmeklētājam tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kas viņam dod tiesības iegādāties procedūras, kuras ir uzskatāmas par “klasisko ūdensdziedniecību” un attiecībā uz kurām pamatlietā aplūkojamajā strīdā nepastāv šaubas, ka tās ir pakalpojumu sniegšana un no nodokļa atbrīvota darbība.
22 Šādos apstākļos Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai maksājumi – kuri veikti par to, ka tiek iekārtota katra lietotāja medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kas dod tiesības iegādāties “klasiskās ūdensdziedniecības procedūras” – ir ietverami PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā jēdzienā “cieši saistītas darbības” un līdz ar to uzskatāmi par atbrīvotiem no PVN?”
Par prejudiciālo jautājumu
23 Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz darbību, kas sastāv no apmeklētāja medicīnisko karti ietverošas personīgās lietas iekārtošanas, kura dod tiesības iegādāties “klasiskās ūdensdziedniecības” procedūras ūdensdziedniecības centrā, kā uz darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīnisko aprūpi, var attiekties šajā normā paredzētais atbrīvojums no PVN.
24 Saskaņā ar PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa slimnīcas un medicīnisko aprūpi, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti vai, sociālos apstākļos, kuri līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri vai citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes.
25 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka formulējums, kas ir izmantots, lai aprakstītu PVN direktīvas 132. pantā minētos atbrīvojumus, ir interpretējams šauri, ņemot vērā, ka atbrīvojumi nozīmē atkāpes no vispārējā principa, saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko pret atlīdzību ir sniedzis nodokļa maksātājs. Tomēr šā formulējuma interpretācijā ir jāievēro nodokļu neitralitātes principa prasības, kas ir raksturīgas kopējai PVN sistēmai, un tai ir jāatbilst minēto atbrīvojumu mērķiem. Tātad šauras interpretācijas prasība nenozīmē, ka minētajā 132. pantā norādīto atbrīvojumu definēšanā lietotais formulējums ir jāinterpretē tādā veidā, ka atbrīvojumi zaudē paredzēto iedarbību (spriedums, 2021. gada 15. aprīlis, Administration de l'Enregistrement, des Domaines et de la TVA, C-846/19, EU:C:2021:277, 57. punkts).
26 No Tiesas judikatūras izriet, ka PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā medicīniskā un slimnīcas aprūpe ir tāda aprūpe, kuras nolūks ir diagnosticēt, ārstēt un pēc iespējas izārstēt slimības un veselības traucējumus (spriedumi, 2003. gada 6. novembris, Dornier, C-45/01, EU:C:2003:595, 48. punkts; 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 24. punkts, kā arī 2019. gada 18. septembris, Peters, C-700/17, EU:C:2019:753, 20. punkts). Turklāt šajā normā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams medicīniskajiem pakalpojumiem, kas sniegti, lai aizsargātu personu veselību, tajā skaitā – lai to saglabātu vai atjaunotu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 10. jūnijs, CopyGene, C-262/08, EU:C:2010:328, 30. punkts).
27 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa par pierādītu uzskata to, ka pamatlietā aplūkojamās ūdensdziedniecības centra piedāvātās “klasiskās ūdensdziedniecības” procedūras, tostarp dažādās otorinolaringoloģijas, elpceļu un reimatoloģijas procedūras, kurām ir terapeitiska funkcija un kurām nepieciešams ārsta norīkojums, ir uzskatāmas par medicīnisko aprūpi PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
28 Tādēļ ir lietderīgi noskaidrot, vai darbība, kas sastāv no tā, ka ikvienam apmeklētājam tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kas viņam dod tiesības iegādāties šādus medicīniskās aprūpes pakalpojumus kā pretizpildījumu par samaksāto maksu par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai, ietilpst jēdzienā “ar medicīnisko aprūpi cieši saistīta darbība”.
29 Tā kā ar slimnīcas aprūpi un medicīnisko aprūpi cieši saistītas darbības jēdziens PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā nav definēts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 11. janvāris, Komisija/Francija, C-76/99, EU:C:2001:12, 22. punkts), šī tiesību norma ir jāinterpretē, ievērojot kontekstu, kādā tā lietota, PVN direktīvas mērķus un jēgu, it īpaši, ņemot vērā tajā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa ratio legis (spriedums, 2021. gada 4. marts, Frenetikexito, C-581/19, EU:C:2021:167, 23. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr no paša minētās normas formulējuma izriet, ka tā neattiecas uz pakalpojumiem, kam nav nekādas saistības nedz ar šo pakalpojumu saņēmēju slimnīcas aprūpi, nedz ar medicīnisko aprūpi, kuru pēdējie minētie, iespējams, saņem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Attiecībā uz PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstu ir jāatgādina, ka tas ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs direktīvas 134. panta a) punktu, kas katrā ziņā ietver nosacījumu, ka attiecīgajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai ir jābūt būtiski svarīgai ar slimnīcas aprūpi un medicīnisko aprūpi saistīto darbību izpildei (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 26. punkts; 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 38. punkts, kā arī 2020. gada 8. oktobris, Finanzamt D, C-657/19, EU:C:2020:811, 31. punkts).
31 Attiecībā uz PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķi Tiesa jau ir nospriedusi, ka ar atbrīvojumu, kas attiecas uz darbībām, kuras cieši saistītas ar hospitalizēšanu un medicīnisko aprūpi, un kas paredzēts šajā normā, ir paredzēts nodrošināt, ka iespēja izmantot medicīnisko un slimnīcas aprūpi nekļūst nepieejama šīs aprūpes lielo izmaksu dēļ, ja šī aprūpe vai ar to cieši saistītās darbības tiktu apliktas ar PVN (spriedumi, 2001. gada 11. janvāris, Komisija/Francija, C-76/99, EU:C:2001:12, 23. punkts, kā arī 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 23. punkts).
32 Ņemot vērā šo mērķi, vienīgi tādi pakalpojumi, kas ir loģiski saistīti ar slimnīcas aprūpes un medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kas ir pēdējo minēto pakalpojumu sniegšanas procesa posms, kurš ir būtiski svarīgs tam, lai sasniegtu to terapeitiskos mērķus, varētu būt uzskatāmi par “cieši saistītām darbībām” minētās normas izpratnē, ņemot vērā, ka veselības aprūpes izmaksas var ietekmēt vienīgi tādi pakalpojumi, kuriem piešķirtais konkrētais atbrīvojums dod iespēju tos padarīt pieejamus fiziskām personām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 25. punkts; 2010. gada 10. jūnijs, CopyGene, C-262/08, EU:C:2010:328, 40. punkts, kā arī 2015. gada 2. jūlijs, De Fruytier, C-334/14, EU:C:2015:437, 29. punkts).
33 Lai konstatētu, vai tādi pakalpojumi kā pamatlietā aplūkojamie ir būtiski svarīgi, lai varētu saņemt medicīnisko aprūpi, citastarp ir jāņem vērā mērķis, ar kādu minētie pakalpojumi tiek sniegti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 11. janvāris, Komisija/Francija, C-76/99, EU:C:2001:12, 24. punkts, kā arī 2005. gada 1. decembris, Ygeia, C-394/04 un C-395/04, EU:C:2005:734, 22. punkts), kā arī visas ar iesniedzējtiesā izskatāmo strīdu saistītās ziņas (spriedums, 2015. gada 2. jūlijs, De Fruytier, C-334/14, EU:C:2015:437, 30. punkts).
34 Turklāt no judikatūras izriet, ka iespēja, ka varētu pastāvēt liels laika intervāls starp attiecīgo pakalpojumu un medicīnisko aprūpi, kā tāda neliedz uz šādu pakalpojumu attiecināt PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu no nodokļa. Tomēr darbības, kas ar medicīnisko aprūpi, kura nav nedz faktiski sniegta, nedz sākta, nedz plānota, var būt cieši saistītas vienīgi tad, ja iestājas konkrēts eventuāli iespējams gadījums, nav uzskatāmas par pakalpojumiem, kuri būtu “cieši saistīti” ar medicīnisko aprūpi šīs normas izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 10. jūnijs, CopyGene, C-262/08, EU:C:2010:328, 45., 46. un 50. punkts).
35 Kā šajā gadījumā norāda iesniedzējtiesa, pamatlietā aplūkojamā darbība sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kas apmeklētājam dod tiesības iegādāties medicīniskās aprūpes pakalpojumus no kategorijas “klasiskā ūdensdziedniecība”.
36 Tā kā faktisko apstākļu izvērtēšana ir vienīgi iesniedzējtiesas ziņā, tai ir jākonstatē šīs darbības un minētajā personīgajā lietā ietvertās informācijas būtība, kā arī to mērķi.
37 Gadījumā, ja minētā darbība sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kurā tiek ierakstīti dati par attiecīgā apmeklētāja veselības stāvokli un norīkoto aprūpi, kas līdz ar to var tikt uzskatīta par plānotu, kā arī par šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, proti, dati, kuri ir būtiski svarīgi, lai sniegtu šos norīkotos medicīniskās aprūpes pakalpojumus un sasniegtu izvirzītos terapeitiskos mērķus, šāda darbība varētu tikt uzskatīta par “cieši saistītu” ar šo medicīnisko aprūpi PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
38 Savukārt, ja maksas par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai pretizpildījums izpaužas tikai kā iespēja iegādāties norīkotos aprūpes pakalpojumus vai ja medicīnisko karti ietverošās personīgās lietas saturs nav būtiski svarīgs, lai varētu sniegt šos norīkotos medicīniskās aprūpes pakalpojumus un lai sasniegtu izvirzītos terapeitiskos mērķus, šāda darbība nav uzskatāma par “cieši saistītu” ar medicīnisko aprūpi PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē – neatkarīgi no tā, ka norīkotie aprūpes pakalpojumi nav pieejami, ja nav veikta maksa par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai.
39 Ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka pamatlietā aplūkojamā darbība tik tiešām ir medicīniskās aprūpes pakalpojuma sniegšanas procesa posms, kas ir būtiski svarīgs tam, lai sasniegtu tās terapeitiskos mērķus, un tādēļ ir uzskatāma par darbību, kura ir cieši saistīta ar slimnīcas aprūpi un medicīnisko aprūpi, tai būs jāpārliecinās par to, vai šo darbību nodrošina PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde šajā pantā minētajos apstākļos.
40 Proti, no PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet – gadījumā, kad runa nav par publisko tiesību subjektu, slimnīcas un medicīniskā aprūpe, kā arī ar tām cieši saistītas darbības ir atbrīvotas no nodokļa, ja “sociālos apstākļos, kuri līdzinās” publisko tiesību subjektu apstākļiem, to nodrošina “slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri, vai arī citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes”.
41 Šajā gadījumā, tā kā pamatlietā aplūkojamais ūdensdziedniecības centrs acīmredzami nav slimnīca, iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās par to, vai medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centrs vai cita pienācīgi atzīta līdzīga iestāde PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē medicīnisko aprūpi, kā arī ar to cieši saistītās iekšēji veiktās darbības nodrošina sociālos apstākļos, kuri līdzinās publisko tiesību subjektu apstākļiem, un vai līdz ar to ir izpildītas visas šajā pantā minētās prasības.
42 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild šādi: PVN direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kas sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kura dod tiesības iegādāties medicīniskās aprūpes pakalpojumus, kuri uzskatāmi par ūdensdziedniecības centrā veiktu “klasisko ūdensdziedniecību”, var tikt uzskatīta par darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīnisko aprūpi, un līdz ar to uz to var tikt attiecināts šajā normā paredzētais atbrīvojums no PVN, ja minētā lieta ietver datus par veselības stāvokli, norīkoto un plānoto medicīnisko aprūpi, kā arī šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, proti, datus, kuri ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu šo aprūpi un sasniegtu tai izvirzītos terapeitiskos mērķus. Turklāt minētā medicīniskā aprūpe, kā arī ar to cieši saistītās darbības – sociālos apstākļos, kuri līdzinās publisko tiesību subjektu apstākļiem, – ir jānodrošina medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centram vai citai pienācīgi atzītai līdzīgai iestādei šā 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kas sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kura dod tiesības iegādāties medicīniskās aprūpes pakalpojumus, kuri uzskatāmi par ūdensdziedniecības centrā veiktu “klasisko ūdensdziedniecību”, var tikt uzskatīta par darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīnisko aprūpi, un līdz ar to uz to var tikt attiecināts šajā normā paredzētais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, ja minētā lieta ietver datus par veselības stāvokli, norīkoto un plānoto medicīnisko aprūpi, kā arī šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, proti, datus, kuri ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu šo aprūpi un sasniegtu tai izvirzītos terapeitiskos mērķus. Turklāt minētā medicīniskā aprūpe, kā arī ar to cieši saistītās darbības – sociālos apstākļos, kuri līdzinās publisko tiesību subjektu apstākļiem, – ir jānodrošina medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centram vai citai pienācīgi atzītai līdzīgai iestādei šā 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – portugāļu.