Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2022. gada 3. februārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 122. pants – Samazināta likme malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei – Nošķiršana atkarībā no preču objektīvajām pazīmēm un īpašībām – Tādu kurināšanai paredzētu kokmateriālu veidi, kas kalpo vienai un tai pašai patērētāja vajadzībai un kas savstarpēji konkurē – Nodokļu neitralitātes princips

Lietā C-515/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar 2020. gada 10. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 14. oktobrī, tiesvedībā

B AG

pret

Finanzamt A,

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], kas pilda sestās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot] (referents),

ģenerāladvokāts: J. Tančevs [E. Tanchev],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        B AG vārdā – T. Hammer, Wirtschaftsprüfer un Steuerberater, kā arī C. Hammer, Steuerberater,

–        Vācijas valdības vārdā – J. Möller un S. Costanzo, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Lozano Palacios un R. Pethke, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 98. un 122. pantu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp B AG un Finanzamt A (A Finanšu pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātas likmes piemērošanu koksnes šķeldas piegādei.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

 PVN direktīva

3        Atbilstoši PVN direktīvas 4. apsvērumam:

“Lai sasniegtu mērķi – izveidot iekšējo tirgu – iepriekš jāpieņem priekšnoteikums [jānodrošina], ka apgrozījuma nodokļa tiesību aktu piemērošana dalībvalstīs nerada konkurences apstākļu izkropļojumus un nekavē preču un pakalpojumu brīvu apriti. Tādēļ vajadzīgs tā saskaņot tiesību aktus par apgrozījuma nodokļiem, izmantojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, lai pēc iespējas likvidētu faktorus, kas varētu radīt konkurences apstākļu izkropļojumus kā valstu, tā Kopienas mērogā.”

4        Šīs direktīvas 7. apsvērums ir formulēts šādi:

“Pat ja kopējā PVN sistēma pilnīgi nesaskaņo likmes un atbrīvojumus, tās mērķim vajadzētu būt konkurences izlīdzināšanai, jo katras dalībvalsts teritorijā līdzīgām precēm un pakalpojumiem piemēro vienādu nodokli, neatkarīgi no ražošanas un izplatīšanas ķēdes garuma.”

5        Minētās direktīvas 96. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.”

6        PVN direktīvas 98. pantā ir paredzēts:

“1.      Dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes.

2.      Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.

[..]

3.      Piemērojot preču kategorijām 1. punktā paredzētās samazinātās likmes, dalībvalstis var izmantot Kombinēto nomenklatūru, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju.”

7        Šīs direktīvas III pielikumā – kurā ir uzskaitīts to preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piemērot tās 98. pantā paredzētās samazinātās likmes, – nav ietverta produktu kategorija “malkai izmantojami kokmateriāli”.

8        Minētās direktīvas 109.–122. pantā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var piemērot samazinātas PVN likmes, kamēr nav ieviests galīgais režīms.

9        Šīs pašas direktīvas 122. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi [..] malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei.”

 KN

10      Kombinētā nomenklatūra (turpmāk tekstā – “KN”) ir ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris) (OV 2014, L 312, 1. lpp.), I pielikumā.

11      Tajā tostarp ir ietvertas šādas tarifa pozīcijas:

KN kods

Apraksts

4401

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā

4401 10 00

– malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā


– koka šķeldas vai skaidas

4401 21 00

– – skujkoku koksnes

4401 22 00

– – lapu koku koksnes


– zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti apaļkoku, brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā

4401 31 00

– – koksnes granulas

4401 39

– – citādi

4401 39 20

– – – aglomerēti (piemēram, brikešu)


– – – citādi

4401 39 30

– – – – zāģskaidas

 Vācijas tiesības

12      Umsatzsteuergesetz (Apgrozījuma nodokļa likums) 12. pantā ir noteikts:

“(1)      Nodokļa likme ir 19 % no nodokļa bāzes visiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem (10. un 11. pants, 25. panta 3. punkts un 25.a panta 3. un 4. punkts).

(2)      Nodokļa likme tiek samazināta līdz 7 % šādiem darījumiem:

1.      Šī likuma 2. pielikumā paredzēto preču piegādei, importam vai iegādei Kopienas iekšienē, izņemot preces, kas minētas 49. pozīcijas f) punktā un 53. un 54. pozīcijā;

[..].”

13      Šī likuma 2. pielikuma 48. pozīcija ir formulēta šādi:

[Kārtas numurs]

Preču apraksts

Muitas tarifs (nodalījums, pozīcija, apakšpozīcija)

48

Koksne, proti:



a) malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā

Apakšpozīcija 4401 10 00


b) zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti apaļkoku, brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā

Apakšpozīcija 4401 30

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

14      Strīds ir par PVN samazinātās likmes piemērošanu koksnes šķeldas piegādei.

15      2015. gadā prasītāja pamatlietā tirgoja koksnes šķeldu ar aizsargātiem nosaukumiem Flokets weiss (tā sauktā “rūpnieciskā” koksnes šķelda) un Flokets natur (tā sauktā “meža” koksnes šķelda) un nodrošināja tādu apkures iekārtu uzturēšanu, kuras kā kurināmo izmanto koksnes šķeldu.

16      Rūpniecisko koksnes šķeldu iegūst, sazāģējot baļķus, kuru atgriezumus ar šķeldotājiem sastrādā koksnes šķeldā. Meža koksnes šķeldu izgatavo no meža apsaimniekošanā iegūtajiem koku vainagiem un krūmājiem. Koksnes atlikumus mežā sasmalcina ar mašīnu, un prasītāja pamatlietā pēc tam tos kaltē.

17      2015. taksācijas gadā prasītāja pamatlietā piegādāja meža un rūpniecisko koksnes šķeldu A pašvaldībai un B pagastam. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar C pašvaldību “ar šķeldu kurināmās siltuma iekārtas darbības uzraudzībai, tostarp apkopei un tīrīšanai”, tā šajā laikposmā arī piegādāja koksnes šķeldu kā kurināmo.

18      Iepriekšējā PVN deklarācijā par 2015. taksācijas gadu prasītāja pamatlietā iepriekš minētajiem pakalpojumiem piemēroja parasto likmi (19 %) saskaņā ar nodokļu administrācijas paziņojumu [par nodokli], kas tika izdots iepriekšējās nodokļu pārbaudes laikā.

19      Prasītāja pamatlietā apstrīdēja šo likmi Finanzgericht (Finanšu tiesa, Vācija), kura daļēji apmierināja prasību. Šī tiesa nosprieda, ka koksnes šķeldas piegādēm A pašvaldībai un B pagastam ir jāpiemēro samazināta likme, bet C pašvaldībai sniegto pakalpojumu paketei savukārt ir jāpiemēro pamatlikme, jo tā ir vienots vispārējs pakalpojums.

20      Gan prasītāja pamatlietā, gan nodokļu administrācija par Finanzgericht (Finanšu tiesa) spriedumu iesniedza revīzijas sūdzību Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija).

21      Šī tiesa jautā, pirmkārt, par PVN direktīvas 122. pantā ietverto jēdzienu “malkai izmantojami kokmateriāli”, it īpaši par to, vai šajā jēdzienā ir ietverta koksnes šķelda.

22      Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai, izmantojot PVN direktīvas 122. pantā paredzēto iespēju, dalībvalstis ir pilnvarotas precīzi noteikt samazinātas nodokļa likmes piemērošanas jomu attiecībā uz malkai izmantojamu kokmateriālu piegādi, izmantojot KN, vai arī šīs direktīvas 98. panta 3. punktā šajā ziņā paredzētās pilnvaras attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiek piemērota samazināta nodokļa likme preču piegādei, kas ietilpst minētās direktīvas III pielikumā uzskaitītajās kategorijās.

23      Treškārt, gadījumā, ja dalībvalstis būtu pilnvarotas precizēt samazinātas PVN likmes piemērošanas jomu attiecībā uz malkai izmantojamu kokmateriālu piegādi, izmantojot KN, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai nodokļu neitralitātes princips nepieļauj dažādu nodokļa likmju piemērošanu dažādiem malkai izmantojamu kokmateriālu veidiem.

24      Šādos apstākļos Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai malkai izmantojamu kokmateriālu jēdziens [PVN direktīvas] 122. pantā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkādiem kokmateriāliem, kas pēc savām objektīvajām īpašībām ir paredzēti vienīgi sadedzināšanai?

2)      Vai dalībvalsts, kura, pamatojoties uz [PVN direktīvas] 122. pantu, malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei paredz samazinātu likmi, var izmantot [KN], lai precīzi saskaņā ar [PVN direktīvas] 98. panta 3. punktu aptvertu attiecīgās likmes piemērošanas jomu?

3)      Gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai, ievērojot nodokļu neitralitātes principu, dalībvalsts savas ar [PVN direktīvas] 122. pantu un [PVN direktīvas] 98. panta 3. punktu piešķirtās pilnvaras izmantot [KN], lai precīzi aptvertu samazinātas likmes piemērošanas jomu, kas noteikta malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei, var īstenot tādējādi, ka dažādiem malkai izmantojamu kokmateriālu veidiem, kas atšķiras pēc savām objektīvajām pazīmēm un īpašībām, tomēr no vidusmēra patērētāja viedokļa atbilstoši kritērijam par izmantošanas salīdzināmību ir paredzēti vienai un tai pašai vajadzībai (izskatāmajā lietā – kurināšanai) un tādējādi savstarpēji konkurē, piemēro atšķirīgas nodokļa likmes?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

25      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “malkai izmantojami kokmateriāli” aptver jebkādus kokmateriālus, kurus to objektīvo īpašību dēļ var izmantot vienīgi dedzināšanai.

26      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību normas formulējums, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tā saturu un piemērošanas jomu, visā Eiropas Savienībā parasti ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, neatkarīgi no dalībvalstīs izmantotās kvalifikācijas (spriedums, 2021. gada 9. septembris, Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl (Turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums), C-18/20, EU:C:2021:710, 32. punkts).

27      No tā izriet – ja nav atsauces uz PVN direktīvas 122. pantu, šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “malkai izmantojami kokmateriāli” ir jāuzskata par autonomu Savienības tiesību jēdzienu, kura nozīmei un tvērumam visās dalībvalstīs ir jābūt identiskam. Līdz ar to Tiesai šis jēdziens Savienības tiesību sistēmā ir jāinterpretē vienveidīgi.

28      Šajā ziņā, tā kā šajā direktīvā nav sniegta “malkai izmantojamu kokmateriālu” definīcija, pirmkārt, ir jāatsaucas uz šī izteiciena parasto nozīmi sarunvalodā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 9. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 29. punkts), proti, dedzināšanai paredzētu kokmateriālu, lai nodrošinātu publisko vai privāto telpu apkuri.

29      Otrkārt, ir jānorāda, ka PVN direktīvas 122. pants ir uzskatāms par atkāpi. Tā atbilstoši šīs direktīvas 96. pantam preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ir piemērojama tā pati PVN likme, proti, katrā dalībvalstī noteiktā pamatlikme. Tātad iespēja uz laiku piemērot samazinātu PVN likmi tostarp malkai izmantojamiem kokmateriāliem kā izņēmums no šī noteikuma ir paredzēta minētās direktīvas 122. pantā.

30      Kā izņēmuma noteikums šis pants ir jāinterpretē šauri (spriedumi, 2019. gada 29. jūlijs, Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C-411/17, EU:C:2019:622, 147. punkts, kā arī 2020. gada 16. jūlijs, JE (Laulības šķiršanai piemērojamie tiesību akti), C-249/19, EU:C:2020:570, 23. punkts), un līdz ar to jēdziens “malkai izmantojami kokmateriāli”, kas nosaka tā piemērošanas jomu, arī ir jāinterpretē šauri. Tātad atbilstoši iesniedzējtiesas piedāvātajai definīcijai par “malkai izmantojamiem kokmateriāliem” ir jāuzskata jebkādi kokmateriāli, kurus to objektīvo īpašību, piemēram, iepriekš noteiktas kaltēšanas pakāpes, dēļ var izmantot vienīgi dedzināšanai.

31      No iepriekš minētā izriet, ka PVN direktīvas 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka malkai izmantojamu kokmateriālu jēdziens šī panta izpratnē apzīmē jebkādus kokmateriālus, kurus to objektīvo īpašību dēļ var izmantot vienīgi dedzināšanai.

 Par otro jautājumu

32      Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kura, piemērojot šo tiesību normu, ievieš samazinātu PVN likmi malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei, atbilstoši minētās direktīvas 98. panta 3. punktam var noteikt tā piemērošanas jomu, atsaucoties uz KN.

33      Ir jāatgādina, ka attiecībā uz PVN direktīvas III pielikumā uzskaitītajām preču piegāžu kategorijām, kurām var piemērot samazinātu PVN likmi saskaņā ar šīs direktīvas 98. panta 1. un 2. punktu, šī panta 3. punktā dalībvalstīm ir skaidri atļauts precīzāk noteikt šīs kategorijas, atsaucoties uz KN.

34      Savukārt šī pati iespēja nevar izrietēt no paša PVN direktīvas 122. panta formulējuma, kurā ir tikai noteikts, ka dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi tostarp malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei, kamēr nav ieviests galīgais režīms.

35      Tomēr ir jāuzsver, pirmkārt, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 30. punktā, ka PVN direktīvas 122. pants ir izņēmuma noteikums un līdz ar to tas ir jāinterpretē šauri. Tādējādi dalībvalstis, piemērojot šo tiesību normu, nevar samazinātu likmi attiecināt uz citām kokmateriālu piegādēm, kas nav malkai izmantojamu kokmateriālu piegāde.

36      Otrkārt, tā kā PVN direktīvas 122. pantā dalībvalstīm ir dota iespēja pārejas periodā piemērot samazinātu likmi malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm, šīs valstis var atteikties šīm piegādēm piemērot šādu likmi un izvēlēties tām piemērot šīs direktīvas 96. pantā paredzēto pamatlikmi. Šāda iespēja attiecas arī uz samazinātas likmes piemērošanu tikai noteiktām malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm, ja vien šī iespēja tiek izmantota, ievērojot atkāpes stingrās robežas, kā tas ir atgādināts iepriekšējā punktā.

37      Proti, tāpat kā tas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras attiecībā uz PVN direktīvas 98. pantu (spriedums, 2019. gada 27. jūnijs, Belgisch Syndicaat van Chiropraxie u.c., C-597/17, EU:C:2019:544, 44. punkts), ir jānorāda, ka Savienības likumdevējs šīs direktīvas 122. pantā vienīgi izņēmuma kārtā un uz noteiktu laiku ir paredzējis iespēju dalībvalstīm piemērot samazinātu PVN likmi tostarp malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm. Līdz ar to dalībvalstīm ir iespēja piemērot šo samazināto likmi tikai daļai no šīm piegādēm.

38      Tādējādi dalībvalstīm, kuras vēlas ar PVN direktīvas 122. pantu piešķirto iespēju īstenot ierobežoti un tātad selektīvi, savās valsts tiesībās ar jebkādiem līdzekļiem ir jāprecizē malkai izmantojamu kokmateriālu piegādes, kurām tās izvēlas piemērot samazinātu likmi. Nevienā Savienības tiesību normā tām nav aizliegts šim nolūkam izmantot kādu šo tiesību instrumentu un it īpaši atsaukties uz KN, pat ja šajā 122. pantā atšķirībā no šīs direktīvas 98. panta tas nav tieši paredzēts.

39      Tomēr no PVN direktīvas 122. panta izrietošā iespēja samazinātās likmes piemērošanu attiecināt tikai uz noteiktām malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots nodokļu neitralitātes princips. Proti, kā izriet no pastāvīgās judikatūras, dalībvalstīm ir atļauts precīzāk noteikt preču piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas kategorijas, kurām minētajā direktīvā ir atļauts piemērot samazinātu likmi, ievērojot nodokļu neitralitātes principu, kas ir raksturīgs kopējai PVN sistēmai (spriedumi, 2021. gada 22. aprīlis, Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Katowicach, C-703/19, EU:C:2021:314, 38. punkts, un 2021. gada 9. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 25. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

40      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kura, piemērojot šo pantu, ievieš samazinātu PVN likmi malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm, var tās piemērošanas jomu ierobežoti attiecināt uz noteiktām malkai izmantojamu kokmateriālu piegādes kategorijām, atsaucoties uz KN, ja vien ir ievērots nodokļu neitralitātes princips.

 Par trešo jautājumu

41      Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tas, ka koksnes šķeldas piegādei netiek piemērota samazinātā likme, kura ir piemērojama citu veidu malkai izmantojamā kokmateriāla piegādei.

42      Kā atgādināts šī sprieduma 40. punktā, ja dalībvalsts izvēlas selektīvi piemērot samazinātu PVN likmi preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, attiecībā uz ko PVN direktīvā ir atļauts piemērot šādu likmi, tai ir jāievēro nodokļu neitralitātes princips.

43      Šis princips nepieļauj līdzīgu preču vai līdzīgu pakalpojumu, kas savstarpēji konkurē, atšķirīgu izvērtēšanu no PVN viedokļa (spriedums, 2021. gada 9. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

44      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai noteiktu, vai preces vai sniegtie pakalpojumi ir līdzīgi, galvenokārt ir jāņem vērā vidusmēra patērētāja viedoklis. Preces vai sniegtie pakalpojumi ir līdzīgi, ja tiem ir līdzīgas iezīmes un no patērētāju viedokļa tie apmierina vienādas vajadzības, pamatojoties uz kritēriju par izmantošanas salīdzināmību, un ja pastāvošās atšķirības nozīmīgā veidā neiespaido vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no minētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem (spriedums, 2021. gada 11. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Citiem vārdiem, ir jāpārbauda, vai attiecīgās preces vai pakalpojumi no vidusmēra patērētāja viedokļa ir savstarpēji aizstājami. Proti, šādā gadījumā atšķirīgu PVN likmju piemērošana var ietekmēt patērētāja izvēli, un tādējādi tas norāda uz nodokļu neitralitātes principa pārkāpumu (spriedums, 2021. gada 11. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Tādējādi iesniedzējtiesai ir jāveic konkrēta pārbaude, lai noteiktu, vai no vidusmēra patērētāja viedokļa koksnes šķelda ir aizstājama ar citiem malkai izmantojamu kokmateriālu veidiem.

47      Līdz ar to uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka saskaņā ar valsts tiesībām samazināta PVN likme netiek piemērota koksnes šķeldas piegādei, lai gan tā tiek piemērota citu veidu malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei, ja vien vidusmēra patērētāja apziņā koksnes šķeldu nevar aizstāt ar šiem citiem malkai izmantojamu kokmateriālu veidiem, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

48      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

1)      Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka malkai izmantojamu kokmateriālu jēdziens šī panta izpratnē apzīmē jebkādus kokmateriālus, kurus to objektīvo īpašību dēļ var izmantot vienīgi dedzināšanai.

2)      Direktīvas 2006/112 122. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kura, piemērojot šo pantu, ievieš samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi malkai izmantojamu kokmateriālu piegādēm, var tās piemērošanas jomu ierobežoti attiecināt uz noteiktām malkai izmantojamu kokmateriālu piegādes kategorijām, atsaucoties uz KN, ja vien ir ievērots nodokļu neitralitātes princips.

3)      Nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka saskaņā ar valsts tiesībām samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme netiek piemērota koksnes šķeldas piegādei, lai gan tā tiek piemērota citu veidu malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei, ja vien vidusmēra patērētāja apziņā koksnes šķeldu nevar aizstāt ar šiem citiem malkai izmantojamu kokmateriālu veidiem, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – vācu.