Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2022. gada 22. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 98. pants – Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu PVN likmi noteiktu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai – III pielikuma 14. punkts – Jēdziens “sporta telpu un inventāra izmantošana” – Sporta zāles – Individuāls atbalsts vai atbalsts grupā

Lietā C-330/21

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen Afdeling Gent (Austrumflandrijas provinces pirmās instances tiesa, Ģentes nodaļa, Beļģija) iesniedza ar 2021. gada 20. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 27. maijā, tiesvedībā

The Escape Center BVBA

pret

Belgische Staat,

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Jēskinens [N. Jääskinen], tiesneši M. Safjans [M. Safjan] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),

ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        The Escape Center BVBA vārdā – H. Vandebergh, advocaat,

–        Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin un J.-C. Halleux, kā arī C. Pochet, pārstāvji,

–        Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un A. Hanje, pārstāves,

–        Somijas valdības vārdā – M. Pere, pārstāve,

–        Eiropas Komisijas vārdā – P. Carlin un W. Roels, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 98. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar tās III pielikuma 14. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp The Escape Center BVBA, sporta zāles pārvaldītāju, un Belgische Staat (Beļģijas valsts) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu šīs sabiedrības darbībai.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Saskaņā ar PVN direktīvas 96. pantu dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.

4        Šīs direktīvas 97. pantā ir noteikts, ka pamatlikme nevar būt mazāka par 15 %.

5        Minētās direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.      Dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes.

2.      Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.

[..]”

6        PVN direktīvas III pielikuma, kurā ietverts to preču piegāžu un to pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piemērot direktīvas 98. pantā minētās samazinātās PVN likmes, 14. punktā ir noteikts:

“sporta telpu un inventāra izmantošana”.

 Beļģijas tiesības

7        Saskaņā ar 1969. gada 3. jūlija Likuma par Pievienotās vērtības nodokļa kodeksa ieviešanu [Wet van 3 juli 1969 tot invoering van het Wetboek van de belasting over de toegevoegde waarde] 37. panta 1. punktu Karalis nosaka šī nodokļa likmes un ar tām apliekamo preču un pakalpojumu iedalījumu, ņemot vērā šajā jomā paredzētās Eiropas Savienības tiesību normas.

8        1970. gada 20. jūlija Karaļa dekrēta Nr. 20, ar ko nosaka pievienotās vērtības nodokļa likmes un ar tām apliekamo preču un pakalpojumu iedalījumu, 1. pantā ir noteikts, ka PVN pamatlikme, kas piemērojama minētajā kodeksā norādītajām precēm un pakalpojumiem, ir 21 % un, atkāpjoties no šī principa, nodokli ar samazinātu procentu likmi 6 % apmērā iekasē par precēm un pakalpojumiem, kas uzskaitīti šī Karaļa dekrēta pielikuma A tabulā. Šajā pantā tomēr ir paredzēts, ka samazināto nodokļa likmi nevar piemērot, ja A tabulā minētie pakalpojumi ir papildpakalpojumi saskaņā ar kompleksu vienošanos, kuras priekšmets galvenokārt ir citi pakalpojumi.

9        Atbilstoši Karaļa dekrēta pielikuma A tabulas XXVIII sadaļai 6 % nodokļa likmi piemēro: “tiesību piekļūt kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas telpām un inventāram un tiesību izmantot šīs telpas un inventāru piešķiršanai”.

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

10      The Escape Center, sabiedrība ar mērķi gūt peļņu, kura ir PVN maksātāja par “sporta zāļu” darbību, piešķir personām tiesības piekļūt tās telpām, kurās šīs personas var izmantot aprīkojumu, lai uzlabotu savu fizisko stāvokli un attīstītu muskulatūru. Sporta aprīkojumu izmanto individuāli vai grupā ar daļēja atbalstu vai bez tā. Tā arī piedāvā personalizētu uzraudzību un kolektīvās nodarbības.

11      Savas darbības ietvaros šī sabiedrība vienmēr ir deklarējusi PVN 21 % apmērā. Tomēr, ņemot vērā valsts judikatūru PVN jomā, kas attīstīta lietā, kuras dalībniece tā nebija, tā uzskatīja, ka visai tās darbībai ir piemērojama samazinātā PVN likme 6 % apmērā, nevis PVN pamatlikme 21 % apmērā.

12      Tādējādi The Escape Center par laikposmu no 2015. gada līdz 2018. gada pirmajam ceturksnim ieskaitot lūdza atmaksāt PVN starpību 15 % apmērā, t.i., 48 622,64 EUR. Nodokļu administrācija, nepiekrītot šim viedoklim, 2019. gada 25. martā nosūtīja korekcijas aprēķinu, ko šī sabiedrība apstrīdēja iesniedzējtiesā – Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen Afdeling Gent (Austrumu provinces pirmās instances tiesa, Ģentes nodaļa, Beļģija).

13      Šī tiesa norāda, ka Beļģijas nodokļu administrācijas prakse nav vienveidīga attiecībā uz PVN likmi, kas piemērojama to saimnieciskās darbības subjektu darbībai, kuri pārvalda sporta zāles. Daži pārbaudītāji uzskatot, ka 21 % pamatlikme jāpiemēro visām šīm darbībām, savukārt citi pārbaudītāji piekrītot samazinātās likmes 6 % apmērā vai svērtās PVN likmes piemērošanai, pamatojoties uz to dažādo darbību nošķiršanu, kurām piemēro attiecīgi šīs divas likmes.

14      Turklāt iesniedzējtiesas ieskatā Nīderlandes nodokļu administrācija pati atzīstot, ka tādi pakalpojumi kā nodarbību vadīšana, norāžu sniegšana vai atbalsta nodrošināšana ietilpst jēdzienā “dot iespēju nodarboties ar sportu”, kam piemēro samazinātu PVN likmi. Tāpat šī tiesa norāda, ka saskaņā ar judikatūru, ko Tiesa ir attīstījusi 2016. gada 10. novembra spriedumā Baštová (C-432/15, EU:C:2016:855), tā sliecas nospriest, ka uz sporta telpu un inventāra izmantošanas tiesībām attiecas samazinātā PVN likme pat tad, ja papildus pakalpojumam tiek sniegts atbalsts individuāli vai grupā.

15      Šādos apstākļos Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen Afdeling Gent (Austrumu provinces pirmās instances tiesa, Ģentes nodaļa), uzskatot, ka tajā izskatāmā strīda risinājumam ir nepieciešama PVN direktīvas normu interpretācija, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [PVN] direktīvas 98. panta 2. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka samazinātā PVN likme attiecas uz sporta telpu un inventāra izmantošanu tikai ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniegšana netiek papildināta ne [ar atbalstu] individuāli, ne grupā?”

 Par prejudiciālo jautājumu

16      Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai PVN direktīvas 98. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanai, ko veido sporta zāles sporta telpu un inventāra izmantošanas tiesību piešķiršana un atbalsta individuāli vai grupā nodrošināšana, var piemērot samazinātu PVN likmi.

17      Saskaņā ar PVN direktīvas 96. pantu dalībvalstis piemēro to pašu PVN pamatlikmi preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai.

18      Atkāpjoties no šī principa, šīs direktīvas 98. panta 1. punktā dalībvalstīm ir atzīta iespēja piemērot vienu vai divas samazinātas PVN likmes. Saskaņā ar minētās direktīvas 98. panta 2. punkta pirmo daļu samazinātās PVN likmes var piemērot tikai šīs pašas direktīvas III pielikumā minēto kategoriju preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai.

19      PVN direktīvas III pielikuma 14. punktā dalībvalstīm ir atļauts piemērot samazinātu PVN likmi “sporta telpu un inventāra izmantošanai”.

20      PVN direktīvā nav ietverta jēdziena “sporta telpu un inventāra izmantošana” definīcija, un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko paredz īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112 (OV 2011, L 77, 1. lpp.), šis jēdziens nav definēts. Turklāt nedz PVN direktīvā, nedz Īstenošanas regulā Nr. 282/2011 nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām šajā ziņā, tāpēc minētais jēdziens ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 29. oktobris, Saudaçor, C-174/14, EU:C:2015:733, 53. un 54. punkts).

21      Tiesa jau ir interpretējusi PVN direktīvas III pielikuma 14. punktā ietverto jēdzienu “sporta telpu un inventāra izmantošana” tādējādi, ka tas jāsaprot kā tāds, kurš attiecas uz tiesībām izmantot telpas un inventāru, kas paredzēts sporta praktizēšanai un fiziskai audzināšanai, kā arī uz to lietošanu šim mērķim (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Baštová, C-432/15, EU:C:2016:855, 65. punkts).

22      Tātad tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar šo telpu un inventāra izmantošanu un kas vajadzīgi sporta praktizēšanai un fiziskajai audzināšanai, var piemērot šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 10. novembris, Baštová, C-432/15, EU:C:2016:855, 66. punkts).

23      Tādējādi, kā uzsver Komisija, šis konstatējums atbilst Savienības likumdevēja izvēlei veicināt faktisku sporta praktizēšanu un fizisko audzināšanu – tā vietā, lai liktu uzsvaru uz tiesību piekļūt sporta telpām un inventāram īstenošanu. Proti, šī III pielikuma mērķis ir padarīt lētākus un līdz ar to pieejamākus galapatērētājam, kurš galu galā maksā PVN, noteiktus pakalpojumus, kas tiek uzskatīti par īpaši nepieciešamiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Katowicach, C-703/19, EU:C:2021:314, 37. punkts un tajā minētā judikatūra), un šajā kontekstā tā 14. punkta mērķis ir veicināt sporta aktivitāšu praktizēšanu un padarīt šīs aktivitātes pieejamākas privātpersonām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 10. novembris, Baštová, C-432/15, EU:C:2016:855, 64. punkts).

24      Lai gan nav šaubu, ka piekļuve sporta zālei, kas dod tiesības izmantot sporta telpas un inventāru, tāpat kā atbalsts jauniem klientiem, lai veicinātu šīs sporta zāles aprīkojuma atbildīgu lietošanu, ietilpst PVN direktīvas III pielikuma 14. punkta piemērošanas jomā, tomēr ir jānorāda, ka papildus šai piekļuvei un izmantošanas tiesībām The Escape Center piedāvā personalizētu atbalstu un kolektīvās nodarbības. Tāpēc ir jāpārbauda, vai uz visiem šīs sabiedrības piedāvātajiem pakalpojumiem var attiekties šīs direktīvas III pielikuma 14. punkts, jo tie veidojot vienotu pakalpojumu.

25      Šajā ziņā jāatgādina, ka “vienots pakalpojums” ir tad, ja divi vai vairāki elementi vai darbības, ko nodokļu maksātājs ir veicis patērētājam – kā vidusmēra patērētājam –, ir tik cieši saistītas, ka tās objektīvi veido vienotu, ekonomiski nedalāmu pakalpojumu, kura sadalīšana būtu mākslīga (spriedumi, 2005. gada 27. oktobris, Levob Verzekeringen un OV Bank, C-41/04, EU:C:2005:649, 22. punkts, kā arī 2020. gada 17. decembris, Franck, C-801/19, EU:C:2020:1049, 25. punkts).

26      Turklāt tas tā ir arī tad, ja viens vai vairāki pakalpojumi veido galveno pakalpojumu un ja viens vai vairāki pārējie pakalpojumi veido vienu vai vairākus papildpakalpojumus tā, ka tie ir apliekami ar nodokli tāpat kā galvenais pakalpojums. Pakalpojums tiek uzskatīts par galvenā pakalpojuma papildpakalpojumu it īpaši tad, ja tas pats par sevi nav klienta mērķis, bet veids, kā saņemt pakalpojumu sniedzēja galveno pakalpojumu ar vislabākajiem nosacījumiem (spriedumi, 2008. gada 21. februāris, Part Service, C-425/06, EU:C:2008:108, 52. punkts, un 2018. gada 19. decembris, Mailat, C-17/18, EU:C:2018:1038, 34. punkts).

27      Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka citos apstākļos šādu darījumu veidojošus elementus var sniegt atsevišķi un – saskaņā ar PVN direktīvas 1. panta 2. punkta otro daļu –uzskatīt par atšķirīgiem un neatkarīgiem (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2012. gada 19. janvāris, Purple Parking un Airparks Services, C-117/11, nav publicēts, EU:C:2012:29, 31. punkts).

28      Lai novērtētu, vai personalizēts atbalsts un kolektīvās nodarbības, kurām piekļuve sporta zālei arī dod tiesības, ir papildu pakalpojumi attiecībā pret šādas piekļuves piešķiršanu šādai zālei vai tās sporta telpu un inventāra izmantošanu, iesniedzējtiesai ir jānoskaidro attiecīgajam darījumam raksturīgie elementi, ņemot vērā visus apstākļus, kādos tas notiek (rīkojums, 2012. gada 19. janvāris, Purple Parking un Airparks Services, C-117/11, nav publicēts, EU:C:2012:29, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

29      Lai gan iesniedzējtiesai ir jāveic attiecīgie novērtējumi, tomēr Tiesai tai ir jāsniedz visi no Savienības tiesībām izrietošie interpretācijas elementi, kuri tai var būt noderīgi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 21. februāris, Žamberk, C-18/12, EU:C:2013:95, 31. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2016. gada 8. decembris, Stock ’94, C-208/15, EU:C:2016:936, 30. punkts).

30      Šajā gadījumā ir svarīgi piebilst, ka Tiesa jau ir nospriedusi – ar sporta praktizēšanu un fizisko audzināšanu saistītie pakalpojumi, ciktāl iespējams, ir jāskata kopumā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 22. janvāris, Régie communale autonome du stade Luc Varenne, C-55/14, EU:C:2015:29, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

31      Šajā ziņā, tāpat kā to dara Nīderlandes valdība, jānorāda, ka dažām fiziskām aktivitātēm, kas tiek praktizētas sporta zālēs, noteikti ir nepieciešamas konsultācijas, kas padara tās praktizējamas, vai arī tās var praktizēt tikai kolektīvās nodarbībās. Tātad piekļuve sporta zālei, kas piedāvā praktizēt šādas fiziskas aktivitātes, individuālās konsultācijas un kolektīvās nodarbības, kurām šī piekļuve sniedz tiesības, šķiet, ir savstarpēji saistīti elementi, kas principā veido vienu pakalpojumu. Savukārt, kā uzsver Somijas valdība, tā tas nav gadījumā, ja personalizētais atbalsts vai kolektīvā nodarbība, ko īsteno sporta zālē, attiecas nevis uz konkrētu fizisko aktivitāšu parastajām konsultācijām vai atbalstu, bet gan galvenokārt uz audzināšanu vai trenēšanu sporta disciplīnā.

32      Turklāt, ciktāl klientiem piedāvātās pakalpojumu paketes sniedz piekļuvi gan sporta zāles telpām, kurās var praktizēt sportu un fizisko audzināšanu, gan kolektīvajām nodarbībām, nenošķirot faktiski izmantoto telpu un inventāra veidu un iespējamo dalību kolektīvajās nodarbībās, šis apstāklis ir būtiska norāde uz vienota pakalpojuma pastāvēšanu. Šajā kontekstā katra apmeklētāja nodoma attiecībā uz tā rīcībā nodotās infrastruktūras izmantošanu vai dalību saimnieciskās darbības subjekta piedāvātajās kolektīvajās nodarbībās ņemšana vērā būtu pretrunā PVN sistēmas mērķiem nodrošināt tiesisko drošību, kā arī pareizu un vienkāršu samazinātās PVN likmes piemērošanu attiecībā uz sporta telpu un inventāra izmantošanu. Šajā ziņā jāatgādina – lai veicinātu ar PVN piemērošanu saistītās darbības, neskaitot izņēmuma gadījumus, ir jāņem vērā attiecīgā darījuma objektīvais raksturs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. februāris, Žamberk, C-18/12, EU:C:2013:95, 32. un 36. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

33      Tādējādi, neskarot iesniedzējtiesas galīgo vērtējumu, šķiet, ka no Tiesas rīcībā esošajiem elementiem, kādi tie ir norādīti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, izriet, ka personalizētais atbalsts un kolektīvās nodarbības, attiecībā uz kurām tiesības sniedz piekļuve The Escape Center pārvaldītajai sporta zālei, ir papildu tiesības attiecībā pret tiesībām izmantot šīs zāles telpas un inventāru vai tos faktiski izmantot.

34      Turklāt jāpiebilst – ja dalībvalsts nolemj izmantot PVN direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā noteikto iespēju piemērot samazinātu PVN likmi vienai no šīs direktīvas III pielikumā norādītajām pakalpojumu kategorijām, ievērojot nodokļu neitralitātes principu, kas piemīt kopējai PVN sistēmai, tai ir iespēja šīs samazinātās PVN likmes piemērošanu attiecināt tikai uz konkrētiem un specifiskiem šīs kategorijas aspektiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 6. maijs, Komisija/Francija, C-94/09, EU:C:2010:253, 28. punkts, kā arī 2021. gada 9. septembris, Phantasialand, C-406/20, EU:C:2021:720, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Beļģijas valdība norāda, ka ar 1970. gada 20. jūlija Karaļa dekrēta Nr. 20 1. pantu un šī Karaļa dekrēta pielikuma A tabulas XXVIII sadaļu Beļģijas likumdevējs ir ieviesis šādu ierobežojumu, lai paredzētu samazinātās PVN likmes piemērošanu tikai tiesību piekļūt sporta telpām un inventāram un tos izmantot piešķiršanai, izslēdzot jebkādu personalizētu vai nepersonalizētu atbalstu un jebkādas konsultācijas nodarbību veidā. Tāpēc, kā precizēts 1984. gada 24. jūlijā pieņemtajos īpašajos administratīvajos komentāros par Fitnesscenter pārvaldīšanu, gadījumā, ja sporta zāles pārvaldītājs sniegtu audzināšanu personām, kas šajā zālē praktizē dažādas darbības, šī pārvaldītāja pakalpojumi būtu apliekami ar PVN pamatlikmi.

36      Šīs valdības ieskatā šāda samazinātas PVN likmes selektīva piemērošana atbilst diviem nosacījumiem, kas izriet no šī sprieduma 34. punktā atgādinātās Tiesas judikatūras, saskaņā ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā, pirmkārt, samazinātās likmes piemērošanas nolūkā ir jānošķir tikai attiecīgās pakalpojumu kategorijas konkrētie un specifiskie aspekti un, otrkārt, tajā ir jāievēro nodokļu neitralitātes princips (spriedumi, 2010. gada 6. maijs, Komisija/Francija, C-94/09, EU:C:2010:253, 30. punkts, kā arī 2014. gada 27. februāris, Pro Med Logistik un Pongratz, C-454/12 un C-455/12, EU:C:2014:111, 45. punkts).

37      Lai gan iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šajā gadījumā runa ir par PVN samazinātās likmes selektīvu piemērošanu, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka nešķiet, ka tas tā būtu.

38      Pirmkārt, nešķiet, ka Karaļa dekrēta noteikumos, uz kuriem atsaucas Beļģijas valdība, starp pakalpojumiem, kuri iekļauti PVN direktīvas III pielikuma 14. punktā paredzētajā kategorijā, precīzāk tiek noteikti tie, kuriem ir piemērojama samazinātā PVN likme. Tā kā šie noteikumi būtībā pārņem minētā III pielikuma 14. punkta saturu, tos nevar uzskatīt par tādiem, kas iespēju piemērot samazināto PVN likmi attiecina tikai uz konkrētiem un specifiskiem attiecīgās pakalpojumu kategorijas aspektiem.

39      Otrkārt, attiecībā uz 1984. gada 24. jūlijā pieņemtajiem īpašajiem administratīvajiem komentāriem par Fitnesscenter pārvaldīšanu jānorāda, ka tie, šķiet, atspoguļo tikai administratīvo praksi, jo Beļģijas valdība neapgalvo, ka tā, pamatojoties uz tiem, būtu selektīvi piemērojusi samazināto PVN likmi. Turklāt iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu neatsaucas uz šiem administratīvajiem komentāriem un izklāsta atšķirīgu nodokļu administrēšanas praksi attiecībā uz PVN likmi, kas piemērojama to saimnieciskās darbības subjektu darbībai, kuri pārvalda sporta zāles.

40      Galu galā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda Karaļa dekrēta un minēto komentāru raksturs un tvērums valsts tiesībās.

41      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 98. panta 2. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanai, kas izpaužas kā sporta zāles sporta telpu un inventāra izmantošanas tiesību piešķiršana un atbalsta individuāli vai grupā nodrošināšana, var piemērot samazinātu PVN likmi, ja šis atbalsts ir saistīts ar šo telpu un inventāra izmantošanu un ir nepieciešams sporta praktizēšanai un fiziskajai audzināšanai vai ja šis atbalsts papildina tiesības uz minēto telpu un inventāra izmantošanu vai to faktisku izmantošanu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

42      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. panta 2. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

pakalpojumu sniegšanai, kas izpaužas kā sporta zāles sporta telpu un inventāra izmantošanas tiesību piešķiršana un atbalsta individuāli vai grupā nodrošināšana, var piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, ja šis atbalsts ir saistīts ar šo telpu un inventāra izmantošanu un ir nepieciešams sporta praktizēšanai un fiziskajai audzināšanai vai ja šis atbalsts papildina tiesības uz minēto telpu un inventāra izmantošanu vai to faktisku izmantošanu.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – holandiešu.