BG
ES
CS
DA
DE
ET
EL
EN
FR
HR
IT
LV
LT
HU
MT
NL
PL
PT
RO
SK
SL
FI
SVInfo
- Referral date: 20-08-2021
- Show case reference
- Opinion date: 08-12-2022
- Ruling date: 04-05-2023
- AG: Pitruzzella
References in this case
Highlight in text
GoPagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2023. gada 4. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts – 135. panta 1. panta l) apakšpunktā paredzētie izņēmumi no atbrīvojuma – Pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu noma lauksaimniecības ēkas iznomāšanas ietvaros
Lietā C-516/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2021. gada 26. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 20. augustā, tiesvedībā
Finanzamt X
pret
Y,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši L. S. Rosi [L. S. Rossi], Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin] un O. Spinjana-Matei [O. Spineanu-Matei] (referente),
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Vācijas valdības vārdā – J. Möller un A. Hoesch, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – R. Pethke un V. Uher, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 8. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Finanzamt X (X nodokļu pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”) un Y jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) uzlikšanu iekārtu un mehānismu nodošanai lietošanā lauksaimniecības ēkas iznomāšanas ietvaros.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
PVN direktīva
3 PVN direktīvas IX sadaļā ir ietverta 3. nodaļa “Atbrīvojumi citām darbībām”, kurā iekļauts minētās direktīvas 135. pants, kas ir formulēts šādi:
“1. Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
[..]
l) nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu.
2. Šā panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz:
[..]
b) transportlīdzekļu stāvvietu iznomāšanu/izīrēšanu;
c) pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu iznomāšanu/izīrēšanu;
[..].
Dalībvalstis var piemērot papildu izņēmumus 1. punkta l) apakšpunktā minētā atbrīvojuma darbības jomai.”
Īstenošanas regula Nr. 282/2011
4 Atbilstoši Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2011, L 77, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 7. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1042/2013 (OV 2013, L 284, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula Nr. 282/2011”), 13.b panta d) punktam:
“Piemērojot [PVN direktīvu], par “nekustamo īpašumu” uzskata:
[..]
d) jebkuru elementu, iekārtu vai mašīnu, kura ēkā vai būvē ierīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi.”
5 Atbilstoši Regulas Nr. 1042/2013 3. panta trešajai daļai Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 13.b pants ir piemērojams no 2017. gada 1. janvāra.
Vācijas tiesības
6 2005. gada 21. februāra Umsatzsteuergesetz (Likums par apgrozījuma nodokli) (BGBl. 2005 I, 386. lpp.) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 4. panta 12. punkta pirmajā teikumā ir noteikts:
“No šī likuma 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētajiem darījumiem no nodokļa ir atbrīvota:
[..]
12.a. nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana, [..].”
7 Likuma par apgrozījuma nodokli redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem, 4. panta 12. punkta otrajā teikumā ir konkretizēts, ka “no nodokļa neatbrīvo [..] tādu mehānismu un citu iekārtu izīrēšanu un iznomāšanu, kas ir daļa no apsaimniekojamās platības (ekspluatācijas aprīkojums), pat ja tās ir būtiskas ēkas daļas”.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
8 No 2010. līdz 2014. gadam Y iznomāja dzīvnieku novietnes tītaru audzēšanai ar pastāvīgi uzstādītām iekārtām un mehānismiem lauksaimniecības nomas ietvaros. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs iekārtas un mehānismi tostarp ietver rūpniecisko spirāļu komplektu, kas paredzēts tītaru barošanai, kā arī apkures, ventilācijas un apgaismojuma sistēmu, kas saglabā to augšanas stadijai pielāgotu temperatūru un apgaismojumu un garantē nepieciešamos audzēšanas apstākļus, lai tos audzētu līdz kaušanas briedumam noteiktajam laikam. Minētās iekārtas un mehānismi bija īpaši piemēroti ēkas izmantošanai šādu mājputnu audzēšanai.
9 Saskaņā ar lauksaimniecības nomas noteikumiem Y saņēma vienreizēju atlīdzību par dzīvnieku novietnes, kā arī iekārtu un mehānismu nodošanu lietošanā. Y uzskatīja, ka viss viņa iznomāšanas pakalpojums ir atbrīvots no PVN.
10 Turpretim nodokļu administrācija uzskatīja, ka attiecīgo iekārtu un mehānismu noma nav atbrīvota no PVN un ka nolīgtā vienotā nomas maksa, no kuras 20 % attiecās uz mehānismu un iekārtu nomu, šādā apmērā bija jāapliek ar PVN. Šī administrācija izdeva paziņojumus par nodokļa korekciju par strīdīgajiem gadiem.
11 Finanzgericht (Finanšu tiesa, Vācija), pamatojoties gan uz Tiesas, gan Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) judikatūru, apmierināja Y celto prasību par šiem paziņojumiem, uzskatot, ka attiecīgais iznomāšanas pakalpojums ir pilnībā jāatbrīvo no nodokļa. Šī tiesa uzskatīja, ka iekārtu un mehānismu nodošana lietošanā ir papildu pakalpojums dzīvnieku novietnes nodošanai lietošanā un arī ir jāatbrīvo no nodokļa.
12 Nodokļu administrācija par šo spriedumu iesniedza revīzijas sūdzību Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa), kas ir iesniedzējtiesa.
13 Šai tiesai ir šaubas par PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta interpretāciju.
14 Iesniedzējtiesa, pirmkārt, pamatojoties uz 2018. gada 19. decembra spriedumu Mailat (C-17/18, EU:C:2018:1038), norāda, ka rūpniecisko spirāļu, apkures un ventilācijas iekārtu, kā arī apgaismes sistēmu iznomāšana esot atbrīvota no PVN saskaņā ar PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktu. Šādu interpretāciju apstiprinot Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 13.b panta d) punkts, kā arī Vācijas civiltiesības, atbilstoši kurām objekti, kas pastāvīgi piestiprināti dzīvnieku novietnei, ir būtiskas tās ēkas sastāvdaļas, kurā tie ietilpst.
15 Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka, neraugoties uz atšķirību PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunkta un 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta formulējumos un neatkarīgi no atšķirībām šīs direktīvas valodu redakcijās, lai interpretētu minētās PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, iznomāšana un izīrēšana esot jāaplūko vienādi.
16 Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka no 2021. gada 4. marta sprieduma Frenetikexito (C-581/19, EU:C:2021:167) izriet, ka tāda saimnieciska darījuma gadījumā, ko veido pakalpojumu kopums, ir nepieciešams visaptverošs vērtējums, lai noteiktu, vai vienu vai vairākus no šiem pakalpojumiem var nodalīt, un katrs no tiem parasti ir jāuzskata par atsevišķu un neatkarīgu pakalpojumu PVN piemērošanas nolūkā vai arī tie veido nedalāmu kopumu, ko nevar mākslīgi sadalīt.
17 Iesniedzējtiesa precizē, ka Finanzgericht (Finanšu tiesa), pamatojoties uz šiem judikatūras principiem, ir nospriedusi, ka šajā gadījumā iekārtu un mehānismu, kas ir īpaši pielāgoti aprīkojuma elementi, kuri paredzēti tikai tītaru audzēšanas novietnes izmantošanai optimālos apstākļos, nodošana lietošanā ir papildpakalpojums attiecībā pret galveno nekustamā īpašuma nodošanas lietošanā pakalpojumu. Iesniedzējtiesa, kura citē 2018. gada 19. decembra spriedumu Mailat (C-17/18, EU:C:2018:1038), uzskata, ka šāds vērtējums, kas liek uzskatīt, ka sniegtais pakalpojums ir vienots pakalpojums, atbilst Tiesas judikatūrai.
18 Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajos apstākļos esot iespējamas divas PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta interpretācijas.
19 Atbilstoši pirmajai interpretācijai Tiesas izstrādātie principi, lai noteiktu, ka pastāv ekonomiski nedalāms pakalpojums, ļautu no PVN atbrīvot pakalpojumu, kas principā būtu apliekams ar šo nodokli atbilstoši PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktam, ja tas ir papildpakalpojums pakalpojumam, kas atbrīvots no nodokļa. Šo interpretāciju apstiprinot Tiesas judikatūra, it īpaši 1989. gada 13. jūlija spriedums Henriksen (173/88, EU:C:1989:329, 17. un 18. punkts), 2018. gada 19. decembra spriedums Mailat (C-17/18, EU:C:2018:1038) it īpaši attiecībā uz krājumu nodošanu restorāna nomas ietvaros un 2018. gada 18. janvāra spriedums Stadion Amsterdam (C-463/16, EU:C:2018:22), saskaņā ar kuru vienotam pakalpojumam ir jāpiemēro PVN likme, kas tiek noteikta atkarībā no galvenā elementa.
20 No tā izrietot, ka PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošana attiecas tikai uz gadījumiem, kad pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu nodošana lietošanā nav atkarīga no ēkas vai zemes nodošanas lietošanā.
21 Saskaņā ar otro interpretāciju PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā esot paredzēts sadalīt vienotus saimnieciskos darījumus, nošķirot pakalpojumus, kas atbilstoši šīs direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam ir atbrīvoti no PVN, no pakalpojumiem, kuri apliekami ar šo nodokli, kā noteikts minētās direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.
22 Arī šādai interpretācijai esot pamatojums Tiesas judikatūrā, it īpaši 2020. gada 2. jūlija spriedumā Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö (Izvietošanas pakalpojums datu centrā) (C-215/19, EU:C:2020:518, 43. punkts), saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma izīrēšanai piešķirtajam atbrīvojumam no nodokļa, kas esot balstīts uz šīs īres pasīvā rakstura atzīšanu, vairs nav pamata, ja minēto nomu papildina citas komercdarbības, piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieka veikta pastāvīga uzraudzība, pārvaldība un uzturēšana, kā arī citu iekārtu nodošana rīcībā, kā dēļ, nepastāvot pavisam īpašiem apstākļiem, tā pati noma vairs nevar tikt uzskatīta par galveno pakalpojumu. No tā varētu izrietēt, ka PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā iekārtu un mehānismu nodošana lietošanā nenotiek pasīvi, bet to galvenokārt raksturo šo iekārtu un mehānismu uzturēšana funkcionējošā stāvoklī.
23 Šādos apstākļos Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai saskaņā ar [PVN] direktīvas 135. panta 2. punkta [pirmās daļas] c) apakšpunktu pienākums maksāt nodokli par pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu iznomāšanu attiecas
– vienīgi uz atsevišķu (autonomu) šāda veida iekārtu un mehānismu iznomāšanu vai arī
– uz šāda veida iekārtu un mehānismu (lauksaimniecības) iznomāšanu, kas, pamatojoties uz to pašu pušu starpā noslēgtu vienošanos par ēkas iznomāšanu (un kā tās papildpakalpojums), ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktu?”
Par prejudiciālo jautājumu
24 Ar jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams pastāvīgi nostiprinātu iekārtu un mehānismu iznomāšanai, ja šī iznomāšana ir papildpakalpojums papildus galvenajam ēkas iznomāšanas pakalpojumam, kas sniegts saskaņā ar nomas līgumu, kurš noslēgts starp tām pašām pusēm, un kas ir atbrīvots no nodokļa atbilstoši šīs direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam, un ja šie pakalpojumi veido ekonomiski nedalāmu pakalpojumu.
25 PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā ir noteikts, ka pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu izīrēšanai nav piemērojams šīs direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN nekustamā īpašuma iznomāšanai un izīrēšanai.
26 Šajā ziņā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka iesniedzējtiesai nav šaubu par PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērojamību situācijā, kurā pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu iznomāšana nav atkarīga no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas.
27 Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā šādu iekārtu un mehānismu nodošana lietošanā ir pamatpakalpojuma, kas ir ēkas nodošana lietošanā, papildpakalpojums un ka tas nav nošķirams no pēdējā minētā, tāpēc PVN piemērošanas nolūkā šī nodošana lietošanā ir vienots pakalpojums.
28 Atbilstoši Tiesas judikatūrai, ja darījums sastāv no elementu un darbību kopuma, ir jāņem vērā visi apstākļi, kādos notiek attiecīgais darījums, lai noteiktu, vai PVN mērķiem ar šo darījumu tiek sniegti divi vai vairāki atsevišķi pakalpojumi vai viens vienots pakalpojums (spriedums, 2021. gada 25. marts, Y GmbH (Īpašo risku apdrošināšana), C-907/19, EU:C:2021:237, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Lai arī katrs darījums PVN piemērošanas nolūkā parasti ir uzskatāms par atsevišķu un neatkarīgu, darījumu, kuru veido ekonomiski nedalāms pakalpojums, nedrīkst mākslīgi sadalīt, lai neizkropļotu PVN sistēmas darbību. Pakalpojums ir vienots tad, ja divas vai vairākas sastāvdaļas vai darbības, ko nodokļu maksātājs sniedz klientam, ir tik cieši saistītas, ka tās objektīvi veido vienotu, ekonomiski nedalāmu darījumu, kura sadalīšana būtu mākslīga (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. marts, Q-GmbH (Īpašo risku apdrošināšana), C-907/19, EU:C:2021:237, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Tā tas it īpaši ir tad, ja viena vai vairākas sastāvdaļas veido galveno pakalpojumu, bet pārējās sastāvdaļas savukārt ir uzskatāmas par vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, uz kuriem attiecas tāds pats nodokļu režīms kā uz galveno pakalpojumu. Pakalpojums it īpaši ir uzskatāms par galvenā pakalpojuma papildpakalpojumu, ja tas pats par sevi nav klienta mērķis, bet veids, kā visērtāk saņemt pakalpojumu sniedzēja galveno pakalpojumu (spriedums, 2021. gada 25. marts, Q-GmbH (Īpašo risku apdrošināšana), C-907/19, EU:C:2021:237, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šāda ekonomiski nedalāma pakalpojuma ietvaros uz papildpakalpojumu attiecas tāds pats nodokļu režīms PVN jomā kā uz galveno pakalpojumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 25. februāris, CPP, C-349/96, EU:C:1999:93, 32. punkts, un 2007. gada 21. jūnijs, Ludwig, C-453/05, EU:C:2007:369, 20. punkts).
32 Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka nekustamā īpašuma noma, uz kuru attiecas PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunkts, un ar šo nomu saistītu pakalpojumu sniegšana var būt vienots nekustamā īpašuma nomas pakalpojums PVN nolūkā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Field Fisher Waterhouse, C-392/11, EU:C:2012:597, 28. punkts). Turklāt 2018. gada 19. decembra spriedumā Mailat (C-17/18, EU:C:2018:1038, 39.–41. punkts) Tiesa ir nospriedusi, ka PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums par nekustamā īpašuma, kurš tika izmantots kā restorāna komerctelpas, kā arī šai ekspluatācijā vajadzīgā restorāna inventāra un patēriņa preču īre ir vienots pakalpojums, kurā nekustamā īpašuma īre ir galvenais pakalpojums.
33 Turklāt, interpretējot Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.), normas, kas formulētas būtībā identiski PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam un 2. punkta pirmajai daļai, Tiesa uzskatīja – ņemot vērā, ka jēdziens nekustamo īpašumu iznomāšna noteikti ietver to īpašumu iznomāšanu, kas ir šīs iznomāšanas galvenais priekšmets, un visu to lietu izīrēšanu, kas ir tās palīglīdzekļi, stāvvietu izīrēšana nav izslēgta no atbrīvojuma no PVN, kas paredzēts nekustamo īpašumu izīrēšanai, ja tā ir cieši saistīta ar šādu īpašumu izīrēšanu, un tādējādi abas izīrēšanas ir no ekonomiskā viedokļa vienots darījums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1989. gada 13. jūlijs, Henriksen, 173/88, EU:C:1989:329, 14.–17. punkts).
34 Tātad, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 39. punktā, PVN direktīvas 135. panta 2. punkts nav tiesību norma, no kuras izrietētu – kā to apgalvo Vācijas valdība – prasība vienotu saimniecisko darījumu sadalīt atsevišķos pakalpojumos.
35 Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka jēdzieni, kas izmantoti, lai apzīmētu PVN direktīvas 135. panta 1. punktā minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, ņemot vērā, ka tie nozīmē atkāpes no vispārējā principa, saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko par atlīdzību sniedzis nodokļu maksātājs (spriedums, 2018. gada 19. decembris, Mailat, C-17/18, EU:C:2018:1038, 37. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi izņēmumi no šādas tiesību normas, ar kuru paredzēta atkāpe no PVN piemērošanas, kā dēļ darījumi, uz kuriem tie attiecas, tiek aplikti ar nodokli, kas ir šīs direktīvas pamatprincips, ir jāinterpretē plaši (rīkojums, 2021. gada 1. decembris, Pilsētas zemes dienests, C-598/20, nav publicēts, EU:C:2021:971, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Tomēr šie principi neliedz piemērot judikatūru, saskaņā ar kuru dažādiem pakalpojumiem, kas veido ekonomiski nedalāmu pakalpojumu, ir piemērojams viens un tas pats PVN režīms. Tiesa ir nospriedusi, ka tad, ja dalībvalstīm tiktu atļauts piemērot dažādas PVN likmes dažādām ekonomiski nedalāmu pakalpojumu veidojošām sastāvdaļām, tām tiktu ļauts mākslīgi sadalīt šo pakalpojumu un riskēt izkropļot PVN sistēmas darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 18. janvāris, Stadion Amsterdam, C-463/16, EU:C:2018:22, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Šajā gadījumā pamatlieta attiecas uz dzīvnieku novietnes, kā arī šajā ēkā pastāvīgi uzstādītu iekārtu iznomāšanu, kuras ir īpaši pielāgotas dzīvnieku audzēšanai, un nomas līgums ir noslēgts starp vienām un tām pašām pusēm un par to tiek maksāta vienreizēja atlīdzība. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, kā tā, šķiet, ierosina, šie pakalpojumi veido ekonomiski nedalāmu pakalpojumu.
38 Ja tas tā ir, tad no šī sprieduma 31.–33. punktā minētās judikatūras izriet, ka tad, ja pastāv ekonomiski nedalāms pakalpojums, ko veido galvenais pakalpojums, kurš atbilstoši PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam ir atbrīvots no nodokļa, un tas ir nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana, un papildpakalpojums, kurš nav nošķirams no galvenā pakalpojuma un kurš principā ir izslēgts no šī atbrīvojuma saskaņā ar šīs direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, papildpakalpojums tiek aplikts ar nodokli tāpat kā galvenais pakalpojums. Tāpat iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai pakalpojumiem, kas veido šādu ekonomiski nedalāmu pakalpojumu, ir galvenais vai papildu raksturs.
39 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka PVN direktīvas 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams pastāvīgi nostiprinātu iekārtu un mehānismu iznomāšanai, ja šī iznomāšana ir papildpakalpojums galvenajam ēkas iznomāšanas pakalpojumam, kas sniegts saskaņā ar nomas līgumu, kurš noslēgts starp vienām un tām pašām pusēm, un kas ir atbrīvots no nodokļa atbilstoši šīs direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam, un ja šie pakalpojumi veido ekonomiski nedalāmu pakalpojumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
40 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tas nav piemērojams pastāvīgi nostiprinātu iekārtu un mehānismu iznomāšanai, ja šī iznomāšana ir papildpakalpojums galvenajam ēkas iznomāšanas pakalpojumam, kas sniegts saskaņā ar nomas līgumu, kurš noslēgts starp vienām un tām pašām pusēm, un kas ir atbrīvots no nodokļa atbilstoši šīs direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktam, un ja šie pakalpojumi veido ekonomiski nedalāmu pakalpojumu.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – vācu.